Padomes Direktīva

(1992. gada 19. oktobris),

kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK (par PVN likmju tuvināšanu)

(92/77/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 99. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Lai izveidotu iekšējo tirgu, kas ir viens no Kopienas pamatmērķiem, pirmām kārtām jāatceļ fiskālā kontrole uz robežām.

(2) Lai izvairītos no traucējumiem, šāda atcelšana attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli nozīmē ne tikai vienotu nodokļu bāzi, bet arī vairākas likmes un likmju līmeņus, kas ir pietiekami vienādi dalībvalstu starpā; tā kā tāpēc jāgroza Direktīva 77/388/EEK [4].

(3) Pārejas periodā pieļaujamas noteikti izņēmumi attiecībā uz likmju skaitu un līmeni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 77/388/EEK groza šādi:

1. Direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. a) No 1993. gada 1. janvāra dalībvalstis piemēro standarta likmi, kas līdz 1996. gada 31. decembrim nedrīkst būt zemāka par 15 %.

Pamatojoties uz ziņojumu par pārejas noteikumu darbību un priekšlikumiem par galīgo kārtību, ko Komisija iesniedz saskaņā ar 281. pantu, Padome līdz 1995. gada 31. decembrim vienprātīgi izlemj par minimālās likmes lielumu, kas jāpiemēro no 1996. gada 31. decembra sakarā ar standarta likmi.

Dalībvalstis var piemērot arī vienu vai divas pazeminātas likmes. Pazeminātās likmes nevar būt zemākas par 5 % un attiecas tikai uz H pielikumā norādīto kategoriju preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

b) Dalībvalstis var piemērot pazeminātās likmes dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm, ja nepastāv konkurences traucējuma risks. Dalībvalsts, kas nodomājusi piemērot šādu likmi, pirms tam par to paziņo Komisijai. Komisija pieņem lēmumu par konkurences traucējuma riska esamību. Ja Komisija nav pieņēmusi šo lēmumu trīs mēnešu laikā pēc ziņu saņemšanas, uzskatāms, ka konkurences traucējuma riska nav.

c) Noteikumus, kas attiecas uz likmēm, kuras piemēro mākslas darbiem, antikvāriem un kolekciju priekšmetiem, nosaka ar direktīvu par īpašiem noteikumiem, kas attiecināmi uz lietotām precēm, mākslas darbiem, antikvāriem un kolekciju priekšmetiem. Padome šo direktīvu pieņem līdz 1992. gada 31. decembrim.

d) Padome pēc Komisijas priekšlikuma līdz 1994. gada 31. decembrim vienprātīgi izlemj par noteikumiem par nodokļu piemērošanu lauksaimniecības ražojumiem, izņemot tos, kas ietilpst H pielikuma 1. kategorijā.

Dalībvalstis, kas patlaban piemēro pazemināto likmi, var to turpināt piemērot līdz 1994. gada 31. decembrim; tās valstis, kuras patlaban piemēro standarta likmi, nedrīkst piemērot pazeminātu likmi. Tādējādi būs iespējams atlikt standarta likmes piemērošanu uz diviem gadiem.

e) Noteikumus attiecībā uz režīmu un likmēm, ko piemēro zeltam, nosaka ar direktīvu par īpašiem noteikumiem, kas attiecināmi uz zeltu. Komisija laikus iesniedz šādu priekšlikumu Padomei, lai tā ar vienprātīgu lēmumu to apstiprinātu līdz 1992. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis no 1993. gada 1. janvāra veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai apkarotu krāpšanu šajā jomā. To starpā var būt PVN uzskaites sistēmas ieviešana zelta piegādēm nodokļu maksātāju starpā tajā pašā dalībvalstī, paredzot to, ka pircējs pārdevēja vārdā veic nodokļa maksājumu, kā arī vienlaicīgi tiesības pircējam uz nodokļa samazinājumu samaksātā nodokļa apmērā.";

2. Direktīvas 12. panta 4. punkta pirmo teikumu izslēdz;

3. Direktīvas 12. panta 4. punktu papildina ar šādu daļu:

"Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, sākot no 1994. gada, Padome reizi divos gados pārskata pazemināto likmju darbības jomu. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu mainīt preču un pakalpojumu sarakstu H pielikumā.";

4. Direktīvas 28. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Neatkarīgi no 12. panta 3. punkta, 281. pantā minētajā pārejas periodā piemēro šādus noteikumus.

a) Atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā maksāto nodokļu atmaksāšanu, kā arī pazeminātas likmes, kas zemākas par zemāko likmi, kas noteikta 12. panta 3. punktā attiecībā uz pazeminātām likmēm, kuras bijušas spēkā 1991. gada 1. janvārī un saskan ar Kopienas tiesību aktiem, un atbilst Padomes 1967. gada 11. aprīļa Otrās direktīvas 17. panta pēdējā ievilkumā minētajiem nosacījumiem, var saglabāt.

Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pašu resursu noteikšanu, kas attiecas uz šīm darbībām.

Gadījumā, ja šā punkta noteikumi Īrijā rada konkurences traucējumus enerģijas piegādē apkurei un apgaismei, Komisija pēc īpaša lūguma Īrijai var atļaut piemērot pazeminātu likmi šādām piegādēm saskaņā ar 12. panta 3. punktu. Šādā gadījumā Īrija iesniedz lūgumu Komisijai līdz ar visām vajadzīgajām ziņām. Ja trīs mēnešos pēc lūguma saņemšanas Komisija nav pieņēmusi lēmumu, uzskatāms, ka Īrijai ir atļauts piemērot ierosinātās pazeminātās likmes.

b) Dalībvalstis, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem 1991. gada 1. janvārī piemērojušas atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksātā nodokļa atmaksāšanu vai pazeminātas likmes, kas zemākas par zemāko likmi, kura attiecībā uz pazeminātām likmēm noteikta 12. panta 3. punktā, precēm un pakalpojumiem, kas nav minēti H pielikumā, var piemērot pazemināto likmi vai vienu no divām pazeminātajām likmēm, kas paredzētas 12. panta 3. punktā, visām šādām piegādēm.

c) Dalībvalstis, kuru pienākums saskaņā ar 12. panta 3. punkta noteikumiem būs paaugstināt standarta likmi, kas piemērota 1991. gada 1. janvārī, par vairāk nekā 2 %, var piemērot pazeminātas likmes, kas zemākas par zemāko likmi, kas noteikta 12. panta 3. punktā attiecībā uz pazeminātām likmēm preču un pakalpojumu kategorijām, kuras norādītas H pielikumā. Bez tam, šīs dalībvalstis var piemērot šādas likmes restorānu pakalpojumiem, bērnu apģērbiem, bērnu apaviem un dzīvokļiem. Dalībvalstis uz šā punkta pamata nevar ieviest atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksātā nodokļa atmaksāšanu.

d) Dalībvalstis, kuras 1991. gada 1. janvārī piemēroja pazemināto likmi restorānu pakalpojumiem, bērnu apģērbiem, bērnu apaviem un dzīvokļiem, var turpināt šīm piegādēm piemērot šo likmi.

e) Dalībvalstis, kuras 1991. gada 1. janvārī piemēroja pazemināto likmi preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kas nav noteikta H pielikumā, var piemērot pazemināto likmi vai vienu no pazeminātajām likmēm, kas paredzētas 12. panta 3. punktā, ja šī likme nav zemāka par 12 %.

f) Grieķijas Republika PVN likmes, kas ir par līdz 30 % zemākas nekā tās, ko piemēro kontinentālajā Grieķijā, var piemērot Lesbā, Hijā, Samā, Dodekanisā, Kiklādu salās, kā arī šādās Egejas jūras salās: Tasā, Ziemeļsporādu salās, Samotrākā, Skirā.

g) Balstoties uz Komisijas ziņojumu, Padome līdz 1994. gada 31. decembrim pārskata iepriekšējo a) līdz f) apakšpunkta noteikumus galvenokārt saistībā ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ja rodas nopietni konkurences traucējumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nosaka vajadzīgos pasākumus.";

5. Pievieno H pielikumu no šās direktīvas pielikuma.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā likumi, normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas prasības līdz 1992. gada 31. decembrim. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis nosaka šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1992. gada 19. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Cope

[1] OV C 176, 17.7.1990., 8. lpp.

[2] OV C 324, 24.12.1990., 104. lpp.

[3] OV C 332, 31.12.1990., 1. lpp.

[4] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

H PIELIKUMS

PIEGĀDĀJAMO PREČU UN SNIEDZAMO PAKALPOJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM VAR ATTIECINĀT PAZEMINĀTAS PVN LIKMES

Pārņemot turpmāk minētās preču kategorijas valstu likumos, dalībvalstis var izmantot apvienoto nomenklatūru, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju.

Kategorija | Apraksts |

1 | Pārtikas produkti (ieskaitot dzērienus, bet ne alkoholiskus dzērienus) cilvēku un dzīvnieku patēriņam; dzīvi dzīvnieki, sēklas, stādi un sastāvdaļas, ko parasti izmanto pārtikas produktu ražošanā; produkti, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai |

2 | Ūdensapgāde |

3 | Farmakoloģiski līdzekļi, kurus parasti izmanto veselības aprūpē, slimību profilaksei un ārstēšanai medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, ieskaitot līdzekļus, kurus izmanto kontracepcijai un sanitārijai |

4 | Medicīnas iekārtas, palīgierīces un citas ierīces, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai invalīdu personīgai izmantošanai, ieskaitot šādu preču labošanu, kā arī bērnu sēdekļi automobiļiem. |

5 | Pasažieru un viņu līdzvedamās bagāžas pārvadāšana |

6 | Grāmatu piegāde, ieskaitot bibliotēku izsniegtas grāmatas (ieskaitot brošūras, lapiņas un tamlīdzīgus iespieddarbus, bilžu, zīmējamās un krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskus vai tamlīdzīgus attēlus), laikrakstus un periodiskus izdevumus, izņemot materiālus, kas daļēji vai pilnīgi veltīti reklāmai |

7 | Ieejas kartes izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem. |

Apraides pakalpojumu uztveršana. |

8 | Pakalpojumi, ko sniedz rakstnieki, komponisti un izpildītāji mākslinieki, vai atlīdzība, kas tiem pienākas |

9 | Dzīvokļu pārdošana, celtniecība, remontēšana un pārbūvēšana, kas ietilpst kādā sociālās politikas pasākumā |

10 | Preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko parasti izmanto lauksaimnieciskā ražošanā, izņemot ražošanas līdzekļus, kā iekārtas vai ēkas |

11 | Pajumte, ko sniedz viesnīcas un tamlīdzīgi uzņēmumi, ieskaitot izmitināšanu brīvdienās un kempingu un dzīvojamo piekabju stāvvietu izīrēšana |

12 | Ieejas kartes sporta pasākumiem. |

13 | Sporta ierīču izmantošana |

14 | Preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko veic dalībvalstu atzītas labdarības organizācijas, kuras iesaistītas sociālās aprūpes un sociālās nodrošināšanas darbā, ciktāl šādas piegādes nav atbrīvotas saskaņā ar 13. pantu |

15 | Apbedīšanas un kremēšanas uzņēmumu pakalpojumi, kā arī ar tiem saistītu preču piegāde |

16 | Medicīniskas un zobārstnieciskas aprūpes sniegšana, kā arī siltumterapija, ciktāl šie pakalpojumi nav atbrīvoti saskaņā ar 13. pantu |

17 | Pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar ielu tīrīšanu, atkritumu vākšanu un atkritumu apstrādi, izņemot, ja šādus pakalpojumus sniedz organizācijas, kas minētas 4. panta 5. punktā. |

"

--------------------------------------------------