Padomes Direktīva

(1989. gada 14. jūnijs)

par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju

(89/396/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā ir jāparedz pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu termiņā, kas beidzas 1992. gada 31. decembrī; tā kā iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite;

tā kā pārtikas produktu tirdzniecība ieņem ļoti nozīmīgu vietu iekšējā tirgū;

tā kā norāde par pārtikas produkta partiju atbilst prasībai pēc pilnīgākas informācijas par produktu identitāti; tā kā šāda norāde ir derīgs informācijas avots, ja pārtikas produkti ir strīda objekti vai apdraud patērētāju veselību;

tā kā Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīva 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēšanu, noformējumu un reklāmu [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/395/EEK [5], neietver noteikumus par partijas identifikācijas norādēm; tā kā dažas dalībvalstis pa šo laiku ir paredzējušas valsts pasākumus, kas pieprasa šādu norādi;

tā kā starptautiskā līmenī tagad pastāv vispārējas saistības par atsauces nodrošināšanu uz fasētu pārtikas produktu ražošanas vai iepakošanas partiju; tā kā Kopienas pienākums ir veicināt starptautiskā tirgus attīstību;

tā kā ir ieteicams pieņemt vispārīgus un horizontāla rakstura noteikumus, lai izveidotu vienotu preču partijas identifikācijas sistēmu;

tā kā šīs sistēmas efektivitāte ir atkarīga no tās piemērošanas dažādās tirdzniecības stadijās; tā kā ir vēlams tomēr noraidīt noteiktus produktus un darbības, jo īpaši tās, kas tiek veiktas lauksaimniecības produktu sadales tīkla sākumposmā;

tā kā preču partijas koncepcija paredz, ka vairākām pārtikas produktu tirdzniecības vienībām ir gandrīz identiskas ražošanas, izgatavošanas vai iepakošanas īpašības; tā kā šāda koncepcija nav piemērojama plašpatēriņa produktiem vai produktiem, kas savas individuālās specifikas vai neviendabīguma dēļ nav uzskatāmi par vienveidīgas preču partijas sastāvdaļām;

tā kā, ņemot vērā izmantoto identifikācijas metožu dažādību, tirgotāja ziņā ir noteikt preču partiju un pievienot attiecīgo norādi vai zīmi;

tā kā, lai izpildītu informācijas prasības, kam šī norāde ir paredzēta, tai ir jābūt skaidri atšķiramai un atpazīstamai;

tā kā minimālo derīguma termiņu vai "izlietot līdz" datumu saskaņā ar Direktīvu 79/112/EEK var izmantot par preču partijas identifikāciju ar noteikumu, ka datums ir norādīts precīzi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz norādi, kas ļauj identificēt pārtikas produkta partiju.

2. Šajā direktīvā "partija" nozīmē pārtikas produkcijas vienību sēriju, kas izgatavota, ražota vai iepakota faktiski vienādos apstākļos.

2. pants

1. Pārtikas produktu nedrīkst laist tirgū, ja tam nav 1. panta 1. punktā minētās norādes.

2. Taču 1. punkts neattiecas uz:

a) lauksaimniecības produktiem, kuri no saimniecības:

- tiek pārdoti vai piegādāti pagaidu glabāšanas, sagatavošanas vai iepakošanas vietām,

- transportēti uz ražotājuzņēmumu, vai

- savākti tūlītējai iesaistīšanai tiešās sagatavošanas vai pārstrādes sistēmā;

b) pārtikas produktiem, ko gala patērētājam pārdod nefasētā veidā, iepako pēc pircēja pieprasījuma vai fasē tūlītējai pārdošanai;

c) iepakojumiem vai taru, kuru lielākās sānu daļas laukums ir mazāks par 10 cm2.

3. Dalībvalstis līdz 1996. gada 31. decembrim drīkst nepieprasīt, lai 1. panta 1. punktā minētā norāde būtu uz stikla pudelēm, kas paredzētas otrreizējai izmantošanai un kurām ir neizdzēšams marķējums, un tādēļ nav etiķetes, gredzena vai apkakles.

3. pants

Partiju katrā atsevišķā gadījumā nosaka attiecīgā pārtikas produkta ražotājs, izgatavotājs vai iepakotājs, vai pirmais pārdevējs Kopienā.

Norādi, kas minēta 1. panta 1. punktā, nosaka un pievieno viena vai otra uzņēmēja uzraudzībā. Pirms tās jābūt burtam "L", izņemot gadījumus, kad šī norāde ir skaidri atšķirama no citām norādēm uz etiķetes.

4. pants

Ja pārtikas produkti ir fasēti, 1. panta 1. punktā minētajai norādei un vajadzības gadījumā burtam "L" jābūt uz to fasējuma vai tam pievienotās etiķetes.

Ja pārtikas produkti nav fasēti, 1. panta 1. punktā minētajai norādei un vajadzības gadījumā burtam "L" jābūt uz iepakojuma vai taras vai, ja tas nav iespējams, attiecīgajos komercdokumentos.

Visos gadījumos norādei jābūt viegli saskatāmai, skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

5. pants

Ja uz etiķetes ir norādīts minimālais derīguma termiņš vai "izlietot līdz" datums, 1. panta 1. punktā minētai norādei uz pārtikas produkta nav jābūt ar noteikumu, ka datums ietver vismaz nešifrētu dienas un mēneša norādi šādā secībā.

6. pants

Šo direktīvu piemēro, neierobežojot norādījumus, kas izklāstīti īpašos Kopienas noteikumos.

Komisija publicē un pastāvīgi atjauno attiecīgo noteikumu sarakstu.

7. pants

Dalībvalstis vajadzības gadījumā groza savus normatīvos un administratīvos aktus tā, lai:

- atļautu tirdzniecību ar produktiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, ne vēlāk kā, sākot ar 1990. gada 20. jūniju,

- aizliegtu tirdzniecību ar produktiem, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, sākot ar 1991. gada 20. jūniju, taču tirdzniecību ar produktiem, kas laisti tirgū un marķēti pirms šā datuma un neatbilst šai direktīvai, var turpināt, līdz krājumi ir beigušies.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1989. gada 14. jūnijā

Padomes vārdā -

priekšsēdētājs

P. Solbes

[1] OV C 310, 20.11.1987., 2. lpp.

[2] OV C 167, 27.6.1988., 425. lpp. un OV C 120, 16.5.1989.

[3] OV C 95, 11.4.1988., 1. lpp.

[4] OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.

[5] OV L 186, 30.6.1989., 17. lpp.

--------------------------------------------------