5.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/18

1)

Vai nolēmums, ar kuru bērnu uz noteiktu laiku piespiedu kārtā ievieto citā dalībvalstī esošā iestādē, kurā tiek sniegta ārstnieciska un izglītības aprūpe, ietilpst Padomes Regulas Nr. 2201/2003 (1) materiālajā piemērošanas jomā?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādi pienākumi, ja tādi ir, rodas no Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. panta attiecībā uz apspriešanās un piekrišanas mehānismu, lai nodrošinātu bērna, attiecībā uz kuru ir veicama šāda piespiedu ievietošana, efektīvu aizsardzību?

3)

Vai tad, ja dalībvalsts tiesa apsver iespēju uz noteiktu laiku ievietot bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī un ir saņēmusi šīs valsts piekrišanu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, šādas ievietošanas priekšnosacījums ir tas, ka tiesas nolēmumu, ar kuru nosaka bērna ievietošanu uz noteiktu laiku aprūpes iestādē, kas atrodas citā dalībvalstī, ir jāatzīst un/vai jāpasludina par izpildāmu šajā otrajā dalībvalstī?

4)

Vai tiesas nolēmumam, ar kuru nosaka bērna ievietošanu uz noteiktu laiku citā dalībvalstī esošā aprūpes iestādē, ja otra dalībvalsts ir devusi piekrišanu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, ir jebkādas tiesiskās sekas šajā otrajā dalībvalstī, pirms tiek veikta atzīšana un/vai izpilde un līdz procedūras, ar kuru tiecas panākt šādu atzīšanu un/vai izpildi, pabeigšanai?

5)

Vai tad, ja tiesas nolēmums, ar kuru uz noteiktu laiku ievieto bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, tiek atjaunots uz turpmāku noteiktu laiku, [Regulas] 56. pantā prasītā otras dalībvalsts piekrišana ir jāiegūst katru reizi, kad tiek nolemts par šādu atjaunošanu?

6)

Vai tad, ja tiesas nolēmumu, ar kuru uz noteiktu laiku ievieto bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, atjauno uz turpmāku noteiktu laiku, šādu nolēmumu ir jāatzīst un/vai jāizpilda šajā otrajā dalībvalstī katrā atjaunošanas reizē?