Tiesas (sestā palāta) 2010. gada 16. jūnija rīkojums – RANI Slovakia/Hankook Tire Magyarország

(lieta C‑298/09)

Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – Pievienošanās Eiropas Savienībai – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Direktīva 96/71/EK – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Pagaidu darba aģentūra – Prasība par juridisko adresi tās dalībvalsts teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums

1.                     Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma noteikumi – Piemērojamība jaunajām dalībvalstīm – Ungārija (EKL 49.–54. pants; 2003. gada Pievienošanās akta 2., 53. un 54. pants) (sal. ar 37.–39. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.                     Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 preambulas 19. apsvērums un 1. panta 4. punkts) (sal. ar 47.–51. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.                     Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Pagaidu darba aģentūras (EKL 49.–54. pants) (sal. ar 56.–58. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu –

Fővárosi Bíróság

– EKL 3. panta c) punkta, 49., 52. un 54. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 2. sēj. 431. lpp.) interpretācija – Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram pagaidu darba aģentūru darbību drīkst veikt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese atrodas valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

1)         EKL 49.–54. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums par pagaidu darba aģentūru darbību, kas ir spēkā dienā, kad šī valsts pievienojas Eiropas Savienībai, paliek spēkā, kamēr Eiropas Savienības Padome nav pieņēmusi vai nu programmu, kurā būtu noteikti šā pakalpojumu sniegšanas veida liberalizācijas nosacījumi, vai tās noteikumu īstenošanai paredzētās direktīvas;

2)         nedz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā preambulas 19. apsvērumu, nedz tās 1. panta 4. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts varētu ļaut pagaidu darba aģentūru darbību veikt tikai sabiedrībām, kuru juridiskā adrese atrodas valsts teritorijā, vai arī konkrētās darbības atļaušanas ziņā pret šīm pēdējām attiekties labvēlīgāk nekā pret kādā citā dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem;

3)         EKL 49.–54. pants jāinterpretē tādējādi, ka tajos netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamata prāvā aplūkotais, atbilstoši kuram pagaidu darba aģentūru darbību drīkst veikt tikai uzņēmumi, kuru juridiskā adrese atrodas valsts teritorijā.