—

R. Kiku [R. Kqiku] vārdā — A. Heidegers [A. Heidegger], Rechtsanwalt,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — M. Vailderspins [M. Wilderspin] un S. Grīnheida [S. Grünheid], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Lēmumu Nr. 896/2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā (OV L 167, 8. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts Vācijā ierosinātas krimināllietas pret R. Kiku, Serbijas un Melnkalnes pilsoni, kurš tiek apsūdzēts par ieceļošanu Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā 2006. gada 4. augustā un uzturēšanos tajā līdz tā paša mēneša 6. datumam bez uzturēšanās atļaujas vīzas veidā, kura viņam bija nepieciešama.

3

Atbilstoši 1985. gada 14. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 19. lpp.), kas parakstīta Šengenā (Luksemburga), 10. un 11. pantam personām, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstu pilsoņi, tiek ieviesta vienota vīza, kuru var izsniegt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Šajā konvencijā tiek nošķirtas arī ieceļošanas vīzas un tranzītvīzas. Pēdējās minētās izsniedz uz tranzīta laiku, kas nepārsniedz piecas dienas.

4

Atbilstoši Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 1. lpp.), 1. panta 1. punktam, kā arī tās I pielikumam Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas (Serbija un Melnkalne) pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai.

5

Minētās regulas 2. pants ir šāds:

“Šajā regulā vīza ir kādas dalībvalsts izdota atļauja vai kādas dalībvalsts pieņemts lēmums, kas prasīts:

6

Lēmuma Nr. 896/2006 otrais, trešais, sestais un septītais apsvērums ir šādi:

[..]

7

Lēmuma Nr. 896/2006 1. pantā ir paredzēts šādi:

“Ar šo lēmumu paredz vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dalībvalstīs veikto vienpusēju Šveices un Lihtenšteinas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem izdotu uzturēšanās atļauju atzīšanu par līdzvērtīgu savām vienotajām vai attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām, uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Regulu [..] Nr. 539/2001.

[..]”

8

Šī lēmuma 2. pantā ir precizēts, ka:

“Dalībvalstis, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, vienpusēji atzīst pielikumā minētās uzturēšanās atļaujas, ko izdod Šveice un Lihtenšteina.

[..]”

9

Minētā lēmuma 3. panta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Trešās valsts valstspiederīgā veiktā tranzīta ilgums dalībvalsts(-u) teritorijā nedrīkst pārsniegt piecas dienas.”

10

Lēmuma Nr. 896/2006 2. pantā paredzēto un tā pielikumā iekļautajā sarakstā minēto Šveices Konfederācijas izdoto uzturēšanās atļauju vidū ir arī ārzemnieku C kategorijas personas apliecība, kas saistīta ar C kategorijas pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

11

Vācijas likuma par ārvalstnieku uzturēšanos (Gesetz über den Aufenthalt, die Erwerbstätigkeit und die Integration von Ausländern im Bundesgebiet [Likums par ārvalstnieku uzturēšanos, nodarbinātību un integrāciju Federatīvās Republikas teritorijā], BGBl. 2004 I, 1950. lpp.) (turpmāk tekstā — “Ārvalstnieku likums”), attiecīgajās normās ārvalstu pilsoņiem ir paredzēts pienākums saņemt uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kad Eiropas Savienības tiesību aktos vai dekrētā noteikts citādi.

12

Saskaņā ar iesniedzējtiesas norādīto, ja ārvalstu pilsonim nav nevienas no šajā likumā paredzētajām uzturēšanās atļaujām, viņa ieceļošana Vācijas teritorijā ir nelikumīga. Saskaņā ar minētā likuma 95. pantu par uzturēšanos Vācijas teritorijā bez [likumā] paredzētās uzturēšanas atļaujas soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai naudas sodu. Šāds pat sods ir paredzēts par ārvalstnieka ieceļošanu Vācijas teritorijā bez pases vai derīgas uzturēšanās atļaujas.

13

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Oberlandesgericht Karlsruhe [Karlsrūes federālās zemes augstākā tiesa] paskaidro, ka saskaņā ar Vācijas tiesībām, pārbaudot atbilstoši minētajam 95. pantam sodāmu darbību, ir jāņem vērā vienīgi formāla derīgas ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas esamība.

14

Kiku, kurš, atbilstoši ierakstam pasē ir Serbijas un Melnkalnes pilsonis, pastāvīgi dzīvo Šveicē kopš 1993. gada jūnija. Kopš 2006. gada 27. marta viņam ir Šveices Konfederācijas izdota ārzemnieku C kategorijas personas apliecība, kas saistīta ar C kategorijas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un kuras “Kontrollfrist” beigsies . Arī visiem viņa ģimenes locekļiem ir derīgas ārzemnieku personas apliecības, bet bērniem — atbilstošas izziņas.

15

2006. gada 4. augustā Kiku kopā ar dzīvesbiedri un bērniem izbrauca no Šveices, lai dotos uz Vāciju. Uzturoties Vācijas teritorijā, viņi apciemoja savus ģimenes locekļus Ķelnē un Štutgartē.

16

Šajā laikā un līdz pat atceļam uz Šveici 2006. gada 6. augustā Kiku bija derīga pase, ārzemnieku C kategorijas personas apliecība, kā arī derīga autovadītāja apliecība, kuras visas bija izdevušas Šveices iestādes. Visiem viņa ģimenes locekļiem, kuri bija devušies viņam līdzi, arī bija derīgas pases un ārzemnieku personas apliecības, bet bērniem — atbilstošas izziņas.

17

Šīs uzturēšanās nolūkiem Vācijas teritorijā, atšķirībā no Kiku iepriekšējiem īslaicīgajiem Vācijas apmeklējumiem, viņš nebija pieprasījis vīzu nedz sev, nedz saviem ģimenes locekļiem.

18

Pret Kiku tika uzsākts kriminālprocess par ieceļošanu Vācijas teritorijā un uzturēšanos tajā no 2004. gada 4. līdz bez uzturēšanās atļaujas vīzas formā, kura viņam bija nepieciešama kā Serbijas un Melnkalnes pilsonim.

19

Ar 2006. gada 29. novembra lēmumu Amtsgericht Singen [Zingenas Pirmās instances tiesa] (Vācija) attaisnoja Kiku par nelikumīgo ieceļošanu un uzturēšanos Ārvalstnieku likuma izpratnē, pamatojot ar to, ka viņa rīcība neesot bijusi pārkāpums, ņemot vērā Lēmumu Nr. 896/2006. Prokuratūra par šo spriedumu iesniedza “revīzijas” prasību. Par šo prasību Oberlandesgericht Karlsruhe ir jāsniedz nolēmums kā pēdējās instances tiesai.

20

Oberlandesgericht Karlsruhe, uzskatīdama, ka, lai noteiktu, vai Kiku var sodīt par nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos Vācijas teritorijā saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 95. panta 1. punkta 3) apakšpunktu un 2. punktu, ir jāinterpretē tiesību normas par Lēmumā Nr. 896/2006 paredzēto uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Lēmuma Nr. 896/2006 [..] 1. un 2. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka pielikumā uzskaitītās Šveices un Lihtenšteinas izdotās uzturēšanās atļaujas, kuras dalībvalstis, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, ir vienpusēji atzinušas par līdzvērtīgām vienotā parauga vīzai vai valsts vīzai, ir nepastarpināti uzskatāmas par uzturēšanās atļaujām, uz kuru pamata var šķērsot kopējo telpu tranzītā,

vai

Lēmuma Nr. 896/2006 [..] 1. un 2. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir kāda no pielikumā uzskaitītajām dalībvalstu, kuras pilnībā īsteno Šengenas acquis, vienpusēji atzītajām uzturēšanās atļaujām, kuru izdevusi Šveice un Lihtenšteina, lai tie varētu šķērsot kopējo telpu, neattiecas Regulas [..] Nr. 539/2001 1. panta 1. punktā paredzētais pienākums saņemt vīzu?”

21

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot Lēmumā Nr. 896/2006 paredzēto uzturēšanās atļauju atzīšanas piemērojamību, ņemot vērā Regulā Nr. 539/2001 paredzēto pienākumu saņemt vīzu.

22

Kiku uzskata, ka Lēmumā Nr. 896/2006 ir paredzēta Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes izdoto uzturēšanās atļauju atzīšana tranzīta vai īslaicīgas uzturēšanās mērķiem Šengenas nolīguma dalībvalstu teritorijā. Viņš norāda, ka viņa ārzemnieku C kategorijas personas apliecība ir viena no Šveices izdotajām uzturēšanās atļaujām, kas uzskaitītas minētā lēmuma pielikumā, ka šī apliecība neatbrīvo no Regulā Nr. 539/2001 paredzētā pienākuma saņemt vīzu un ka minētā apliecība ir uzskatāma par derīgu ieceļošanas un uzturēšanās atļauju.

23

Eiropas Kopienu Komisija uzsver, ka Lēmumā Nr. 896/2006 paredzētā līdzvērtīguma piemērojamība ir aprobežota ar tranzītu Šengenas nolīguma dalībvalstu teritorijā. Tā uzskata, ka tāda uzturēšanās atļauja kā pamata lietā aplūkojamā “Šengenas vīzai” ir pielīdzināma tikai tranzīta mērķiem un ka Regulas Nr. 539/2001 1. panta 1. punktā paredzētais izņēmums Šveices Konfederācijas vai Lihtenšteinas Firstistes izdoto uzturēšanās atļauju atzīšanai ir piemērojams tikai tranzīta gadījumā.

24

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Lēmuma 896/2006 1. pantam ieviestais režīms ir balstīts uz dalībvalstīs veikto vienpusēju Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes tādiem trešo valstu pilsoņiem izdotu uzturēšanās atļauju atzīšanu par līdzvērtīgu savām vienotajām vai attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām, uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Regulu Nr. 539/2001.

25

Kā izriet it īpaši no Regulas Nr. 539/2001 2. panta, Šengenas acquis ir nošķirtas šīs divas vīzu pamatkategorijas, proti, īstermiņa vīzas un tranzīta vīzas. Pirmās attiecas uz uzturēšanos, kuras kopējais ilgums nepārsniedz trīs mēnešus, bet otrās paredzētas tranzītam kopējā telpā, kura ilgums nedrīkst pārsniegt piecas dienas.

26

Lēmuma Nr. 896/2006 mērķis, kā tas izriet arī no tā nosaukuma un 1. un 2. panta, ir izveidot vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas aprobežojas ar šo personu tranzītu dalībvalstu teritorijā. Tādējādi minētajos pantos ir paredzēts vienīgi tas, ka Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes trešo valstu pilsoņiem izdotās uzturēšanās atļaujas tranzīta nolūkiem ir pielīdzināmas vienotajai vīzai vai valstu vīzām. Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu tranzīts nedrīkst būt ilgāks par piecām dienām.

27

Tā kā ar Lēmumu Nr. 896/2006 izveidotā vienkāršotā režīma personu kontrolei uz ārējām robežām ietvaros atsevišķu Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes izdoto uzturēšanās atļauju vienpusējā atzīšana ir ierobežota tikai ar tranzīta mērķiem, ir jāatzīst, ka šo valstu izdotās uzturēšanās atļaujas, kas uzskaitītas šī lēmuma pielikumā, ir pielīdzināmas vienīgi vienotajai vīzai vai valsts vīzai tranzīta mērķiem.

28

Šādu interpretāciju apstiprina Lēmuma Nr. 896/2006 trešais un septītais apsvērums, kuros paredzēts tā mērķis, proti, trešo valstu, it īpaši Serbijas un Melnkalnes pilsoņiem, kuriem ir Šveices Konfederācijas vai Lihtenšteinas Firstistes izdotas uzturēšanās atļaujas, sniegt iespēju atgriezties savā izcelsmes valstī, šķērsojot kopējo telpu, nepieprasot tranzīta vīzu. Šī lēmuma septītajā apsvērumā skaidri ir minēts, ka minēto uzturēšanās atļauju atzīšana būtu jāattiecina tikai uz tranzīta vajadzībām un tai nebūtu jāietekmē dalībvalstu iespēja izdot īstermiņa uzturēšanās vīzas.

29

Tomēr ar Lēmumu Nr. 896/2006 ieviestais vienkāršotais režīms neparedz nedz paplašināt, nedz sašaurināt to trešo valstu pilsoņu loku, uz kuriem neattiecas Regulā Nr. 539/2001 paredzētais pienākums saņemt vīzu.

30

Šādu interpretāciju nostiprina Regulas Nr. 539/2001 un Lēmuma Nr. 896/2006 juridiskie pamati. Regula Nr. 539/2001 ir balstīta uz EKL 62. panta 2. punkta b) un i) apakšpunktu, kuri attiecas uz ārējo robežu šķērsošanas pasākumiem, kuros paredzēti noteikumi par vīzām un it īpaši to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, lai šķērsotu ārējās robežas, un to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti, bet Lēmuma Nr. 896/2006 pamatā ir EKL 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kurā regulēti standarti un procedūras, kas jāievēro dalībvalstīs, lai veiktu personu pārbaudi uz šīm robežām.

31

Līdz ar to no minētā izriet, ka uzturēšanās atļauja, ko Šveices Konfederācija vai Lihtenšteinas Firstiste izdevusi to trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pienākums saņemt vīzu, ir dokuments, kas pielīdzināms tranzīta vīzai dalībvalstu teritorijā. Tādējādi ar Lēmumu Nr. 896/2006 ieviestā vienkāršotā režīma ietvaros šajā lēmumā paredzētajām personām nav jābūt vīzai, kad tās šķērso ārējās robežas dalībvalstu teritorijas tranzīta nolūkos, ar nosacījumu, ka šis tranzīts nav ilgāks par piecām dienām.

32

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un atbilstoši Regulā Nr. 539/2001 noteiktajai atšķirībai starp tranzīta un īstermiņa vīzām, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Lēmums Nr. 896/2006 ir interpretējams tādējādi, ka šī lēmuma pielikumā uzskaitītās uzturēšanas atļaujas, kuras Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste izsniegusi to trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pienākums saņemt vīzu, ir pielīdzināmas vienīgi tranzīta vīzai. Lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā tranzīta nolūkos, Regulas Nr. 539/2001 1. panta 1. punktā un 2. pantā paredzēto prasību izpildei pietiek, ja minētajā lēmumā paredzētajai personai ir šī paša lēmuma pielikumā minētā uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Šveices Konfederācija vai Lihtenšteinas Firstiste.

33

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Lēmums Nr. 896/2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā, ir interpretējams tādējādi, ka šī lēmuma pielikumā uzskaitītās uzturēšanas atļaujas, kuras Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste izsniegusi to trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pienākums saņemt vīzu, ir pielīdzināmas vienīgi tranzīta vīzai. Lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā tranzīta nolūkos, Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, 1. panta 1. punktā un 2. pantā paredzēto prasību izpildei pietiek, ja minētajā lēmumā paredzētajai personai ir šī paša lēmuma pielikumā minētā uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Šveices Konfederācija vai Lihtenšteinas Firstiste.