EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.1.2024
COM(2024) 27 final
BALTĀ GRĀMATA
par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.1.2024
COM(2024) 27 final
BALTĀ GRĀMATA
par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu
Baltā grāmata par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu
Šīs baltās grāmatas mērķis ir sākt sabiedrisko apspriešanu par ES līmeņa atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu. Šajā saistībā tajā pārskatītas pašreizējās attiecīgās ES finansēšanas programmas un novērtēts, vai šis atbalsts joprojām ir atbilstošs un stratēģisks, ņemot vērā esošās un jaunās ģeopolitiskās problēmas, kas izklāstītas Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā. Pēc tam tajā ierosinātas atvērtas iespējas, kas nākotnē būtu pamats debatēm sabiedriskās apspriešanas kontekstā.
Tālab šajā baltajā grāmatā termins “divējāda lietojuma” izmantots, aplūkojot atbalstu pētniecībai un izstrādei saistībā ar programmatūru un tehnoloģijām, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem 1 . Pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, sniegtā atbalsta darbības joma ir orientēta uz to, lai novērstu nošķirtību starp pētniecības un izstrādes darbībām, kuras tiek īstenotas vai nu tikai civilajā, vai tikai aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz kritiskām un jaunām tehnoloģijām.
1.Ievads
Jau agrāk ir apspriests, cik svarīgi ir izpētīt veidus, kā palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, un šai izpētei piemītošais potenciāls. 2018. gada jūnijā Komisija Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas priekšlikumā 2 ierosināja, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” satvarā veiktās pētniecības un inovācijas darbības būtu jāvērš uz izmantošanu civilām vajadzībām (bet ne tikai), savukārt Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) satvarā veiktā pētniecība būtu jāvērš tikai uz aizsardzības lietojumiem. Sarunu laikā Eiropas Parlaments un Padome tiesību normas grozīja, nosakot, ka pētniecības un inovācijas darbības pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās programmas 3 un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) 4 satvarā būtu jāvērš tikai uz civiliem lietojumiem. Vienlaikus likumdevēji saglabāja noteikumus par EAF satvarā veiktām aizsardzības pētniecības un izstrādes darbībām, kas vērstas tikai uz aizsardzības lietojumiem 5 , vienlaikus norādot uz civilās jomas un aizsardzības jomas sinerģiju potenciālu. Tie arī precizēja, ka būtu jāizvairās no liekas dublēšanās. Tas nozīmē, ka likumdevēji ir izdarījuši skaidru politisku izvēli uzskatīt civilās un aizsardzības pētniecības un izstrādes darbības par pilnīgi nošķirtām jomām, kuras orientētas uz būtībā atšķirīgām ieinteresēto personu kopienām un kuras raksturo atšķirīgi noteikumi, atšķirīgi mērķi un atšķirīgi lietojumi tirgū.
Atzīstot, ka trūkst piemērotu instrumentu, ar ko veicināt savstarpēju bagātināšanos starp civilās jomas un aizsardzības jomas pētniecības un izstrādes darbībām, Komisija kopš 2021. gada ir sākusi vairākas darbības, kuru mērķis ir uzlabot ES programmu sinerģiju un veicināt ES mēroga pieeju kritiskām tehnoloģijām, šādā nolūkā pēc iespējas labāk izmantojot ES pētniecības un izstrādes programmas.
|
ES iniciatīvas, ar ko atbalsta savstarpēju bagātināšanos starp civilās jomas, aizsardzības un kosmosa jomas pētniecības un izstrādes darbībām 2021. gada februārī par vienu no Rīcības plāna par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību 6 mērķiem ir noteikta nepieciešamība uzlabot papildināmību starp attiecīgajām ES programmām un instrumentiem, lai palielinātu investīciju lietderību un rezultātu efektivitāti. Rīcības plāna pirmajā progresa ziņojumā, kas pieņemts 2022. gada novembrī, atzīta nepieciešamība “veikt no ES instrumentiem sniegtā atbalsta nepilnību analīzi procesā no pētniecības un izstrādes līdz ieviešanai, proti, līdz pat ieviešanai tirgū vai publiskajam iepirkumam, lai aplūkotu, kā viens no instrumentiem varētu palīdzēt gadījumos, kad cits instruments to nespēj. Šīs analīzes rezultātus varētu izmantot nākamās [daudzgadu finanšu shēmas] plānošanā.” 7 2022. gada februārī Paziņojumā “Ceļvedis attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām” 8 atzīts, ka esošajās programmās un instrumentos nav paredzēts satvars tieša atbalsta sniegšanai divējāda lietojuma darbībām, un paziņots, ka “Komisija 2023. gadā pārskatīs spēkā esošos ES instrumentus un ierosinās turpmākus veidus, kā ES līmenī veicināt divējāda lietojuma pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju”. Komisija arī analizēja iespējas un ierobežojumus tā atbalsta stiprināšanai, kuru tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu sniedz, izmantojot ES aizsardzības inovācijas shēmu (EUDIS), kas izziņota šajā paziņojumā un 2022. gada maijā sākta kā daļa no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF). 2022. gada maijā Kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību 9 tika izziņoti iespējami grozījumi “divējāda lietojuma pētniecības un inovācijas regulējumā, lai uzlabotu sinerģiju starp civilajiem un aizsardzības instrumentiem”. Tajā pašā kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka jāstrādā “pie turpmākiem pasākumiem (cita starpā uzaicinājumiem, kas koordinēti starp esošajiem ES instrumentiem un EIB aizdevumiem), lai atbalstītu kritiskās tehnoloģijas un rūpnieciskās spējas, izstrādājot stratēģiskus projektus”. 2022. gada jūlijā Komisija pieņēma jauno Eiropas inovācijas programmu 10 . Darba programmā uzsvērts, ka viens no dziļo tehnoloģiju inovācijas pamatnosacījumiem ir tas, ka “publiskais sektors, uzņemoties vadošā klienta lomu,” var paātrināt sabiedrisko pakalpojumu modernizāciju un stiprināt ES rūpniecības globālo konkurētspēju. Tāpēc Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumus, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstis tādu valsts stratēģiju izstrādē, kas veicina inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, un tā arī uzlabo datu vākšanu par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu visos civilajos un aizsardzības sektoros. Daudz kritisko tehnoloģiju ar divējāda lietojuma potenciālu ir digitālajā sektorā, tāpēc ir svarīgi arī norādīt, ka Komisijas 2023. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē 11 dalībvalstīm ir ieteikts izstrādāt “rīcības plānus inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma atbalstam un pastiprināt centienus palielināt publiskā iepirkuma investīcijas inovatīvu digitālo risinājumu izstrādē, testēšanā un ieviešanā”. 2023. gada martā Komisija un augstais pārstāvis pieņēma ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju 12 . Tajā uzsvērts, ka “aizsardzību un drošību arvien vairāk atbalsta kosmiskās sistēmas un pakalpojumi. Lai paplašinātu ES un tās dalībvalstu stratēģisko autonomiju, tiks pilnveidoti ES kosmosa programmu un komercstruktūru, tostarp “New Space” uzņēmumu, sniegtie divējāda lietojuma pakalpojumi” un ka “gatavojoties ES kosmosa programmu turpmākai pilnveidei, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ņems vērā aizsardzības un drošības jomas lietotāju ilgtermiņa prasības (laikposmā līdz 2035. gadam). Tā apsvērs sistēmu sadarbspēju un iespējas daļu esošo vai nākamo kosmisko sistēmu kravnesības atvēlēt aizsardzības un drošības vajadzībām.” Tālab “ar EAF starpniecību tiks veicinātas sinerģijas, kas aizsardzības pētniecībai un izstrādei ļauj paātrināt tādu lietderīgo kravu izvietošanu orbītā, kuras kalpo aizsardzībai. Turklāt tiks konsekventi ekspluatēti un izmantoti visdažādākie pakalpojumi valdībām, kuru sniegšanu sekmē ES kosmosa programmas.” 2023. gada jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido platformu “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP), lai saglabātu Eiropas priekšrocības tādu kritisko un jauno tehnoloģiju jomā, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā: no tehnoloģijām, kas saistītas ar datošanu, tostarp mikroelektronikas, kvantiskās datošanas un mākslīgā intelekta, līdz biotehnoloģijai un bioražošanai un neto nulles emisiju tehnoloģijām. Papildus EAF palielināšanai STEP palielinās līdzfinansējumu no ES instrumentiem saskaņā ar kohēzijas politiku, lai palīdzētu izstrādāt vai ražot kritiskās tehnoloģijas, no kurām daudzām ir divējāda lietojuma potenciāls. |
Kopīgajā paziņojumā par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju 13 , kas pieņemts 2023. gada 20. jūnijā, tika ierosināta vienota Eiropas pieeja ekonomiskajai drošībai, šādā nolūkā izmantojot arī riska mazināšanu un tehnoloģisko priekšrocību veicināšanu kritiski svarīgos sektoros. Stratēģijā ir noteiktas trīs prioritātes: Eiropas Savienības konkurētspējas veicināšana, tās aizsardzība pret ekonomiskās drošības riskiem un partnerattiecības ar pēc iespējas plašāku tādu valstu loku, kurām ir līdzīgas bažas vai intereses ekonomiskās drošības jomā. Tās mērķis ir veidot ES ekonomisko drošību un uzlabot ekonomikas noturību, arī saglabājot un palielinot ES tehnoloģiskās priekšrocības ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgu tehnoloģiju jomā. Šīm tehnoloģijām bieži ir divējāda lietojuma potenciāls: tās ir pamatā tehnoloģijām, kas ir būtiskas daudzās nozarēs gan civilajā, gan aizsardzības jomā. 2023. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar ieteikumu 14 par kritiski svarīgo tehnoloģiju jomām un sāka riska novērtēšanu kopā ar dalībvalstīm.
Kopīgajā paziņojumā Komisija apņēmās pēc esošo instrumentu darbības jomas pārskatīšanas ziņot par iespējām nodrošināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu. ES finansēšanas nosacījumos, kuri attiecas uz pētniecību un izstrādi, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, būtu jāietver tādi parametri, kuri dotu iespēju tehnoloģijas ātrāk ieviest ES tirgū vai nu komerciālos nolūkos, dalībvalstu valdību vajadzībām (civilām vai aizsardzības), vai ES līmeņa infrastruktūru nodrošināšanai.
Tāpēc ES var būt svarīga nozīme mērķorientēta atbalsta sniegšanā divējādam lietojumam procesā no pētniecības un izstrādes līdz ieviešanai, proti, līdz pat ieviešanai tirgū vai publiskajam iepirkumam. Atbalsta pasākumus var pilnveidot, izmantojot potenciālās sinerģijas STEP satvarā un plašāku koordināciju ar citu ES organizāciju divējāda lietojuma programmām, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB) stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu (SESI) 15 , tādējādi labāk izprotot, kā viens Eiropas instruments vislabāk varētu palīdzēt tur, kur cits instruments to nespēj, un tiecoties atbalstīt kritiskās tehnoloģijas un rūpnieciskās spējas ar šādā nolūkā izstrādātiem stratēģiskiem projektiem.
2023. gada novembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicināja maksimāli palielināt ES divējāda lietojuma potenciālu: “Lai gan mēs stiprinām ar aizsardzību saistīto pētniecību un izstrādi, mums būtu arī aizsardzības rūpnieciskajā bāzē labāk jāintegrē civilās tehnoloģijas. [..] Ir tik ļoti daudz no civilajām darbībām radušos vitāli svarīgu inovāciju ar aizsardzības lietojumiem. Tagad ir svarīgi redzēt kopainu. Šajā nolūkā Komisija izklāstīs iespējas baltajā grāmatā par divējāda lietojuma pētniecību.” 16
2.Iespējas un problēmas
Pēdējos gados tiek vairāk runāts par iespējām un problēmām, kas saistītas ar tāda tiešā atbalsta palielināšanu, kuru ES programmu satvarā sniedz pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu. Tā varētu būt iespēja vēl vairāk stiprināt un uzlabot Eiropas zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes konkurētspēju un noturību. Tam būtu arī jāstimulē jaunuzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas iesaistīti tehnoloģiskajā inovācijā. Civilās jomas un aizsardzības jomas sinerģijām piemīt potenciāls radīt jaunas tirgus iespējas uzņēmumiem, kas darbojas dažādās industriālajās ekosistēmās, un stiprināt ekonomiku kopumā.
Rīcības plānā par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību 17 atzīts, ka daudzos gadījumos ir grūti noteikt skaidru robežu starp civilo un aizsardzības pētniecību un izstrādi. Lai gan fundamentālajos pētījumos (ar zemu tehnoloģiju gatavības līmeni) pētniecības rezultātu turpmākās lietojuma jomas projekta sākumposmā ne vienmēr ir zināmas (“lietojuma agnosticisms”), vidēja un augsta tehnoloģiju gatavības līmeņa pētniecībā un izstrādē varētu nekavējoties izstrādāt tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, veicot mazāk vai vairāk būtiskus pielāgojumus, pat ja šīs tehnoloģijas sākotnēji bija paredzētas tikai civiliem vai tikai aizsardzības lietojumiem. Savukārt aizsardzības pētniecībai un izstrādei var būt civili lietojumi, arī ar vajadzīgajiem pielāgojumiem. Tāpēc pastāv skaidrs savstarpējas bagātināšanās potenciāls starp civilo un aizsardzības pētniecību un izstrādi.
2.1.Problēmu izklāsts
Drošības un aizsardzības spēju kontekstā izmantotās tehnoloģijas arvien vairāk rodas civilajā jomā, kur ir lielākas privātā sektora investīcijas, mazākas netiešās izmaksas un ātrāki pētniecības un izstrādes cikli. Eiropas Savienībā būtu jāturpina veidot sinerģijas starp ES programmām un instrumentiem, lai pilnveidotu iespējas izmantot potenciālu, ko sniedz civilās pētniecības un izstrādes spēja nodrošināt aizsardzības lietojumus un aizsardzības pētniecības un izstrādes spēja radīt civilos lietojumus.
Svarīga problēma ir tā, ka pētniecības un izstrādes atbalsta kontekstā ne starptautiskā, ne ES līmenī nav vienotas konceptuālas termina “divējāda lietojuma” definīcijas. Šī definīcijas neesība rada sarežģījumus. Piemēram, Eiropas Investīciju banka (EIB) izmanto definīciju 18 , kuru tā izstrādājusi banku vajadzībām un saskaņā ar kuru lielākā daļa attīstītāja paredzamo ieņēmumu tiks gūti no civilajiem lietojumiem. Savukārt ES savās finansēšanas programmās nav definējusi jēdzienu “tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu”. Tāpēc ir radušās grūtības kopā ar EIB izveidot vienotu atsauces tvērumu nolūkā sagatavot kopīgas investīcijas, kas vērstas uz tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu.
Regulā par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli 19 ir sniegta divējāda lietojuma preču definīcija un iekļauts vairāku simtu divējāda lietojuma preču (un tehnisko specifikāciju) saraksts, kas aptver ne tikai materiālas preces, bet arī nemateriālas preces, piemēram, programmatūru un tehnoloģijas tehnisko datu vai tehniskās palīdzības veidā. Šis saraksts atspoguļo daudzpusējo eksporta kontroles režīmu satvarā panākto vienošanos un katru gadu tiek atjaunināts. Turklāt šo regulējumu, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, var papildināt ar valstu pasākumiem attiecībā uz sarakstos neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm. Šī definīcija ir izstrādāta eksporta kontroles kontekstā, un tās īpašais mērķis ir novērst to, ka valstis, valdības vai nevalstiskās struktūras ļaunprātīgi izmanto vai novirza civilās tehnoloģijas militāriem mērķiem, lai iedragātu mieru vai drošību vai saistībā ar iekšējām represijām vai nopietniem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem. Tāpēc šo definīciju var pielāgot, lai noteiktu ES finansējamo darbību tvērumu. Komisija ciešā sadarbībā ar EIB grupu un citām finanšu iestādēm varētu turpmāk izstrādāt vienotu termina “divējāda lietojuma” definīciju.
Ņemot vērā šīs baltās grāmatas konsultatīvo raksturu, Komisija aicina respondentus paust viedokli par to, kādus elementus varētu ņemt par pamatu, definējot tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, kas varētu būt noderīgi, lai cita starpā veicinātu pārnesamību no civilās uz aizsardzības jomu un otrādi, kā arī investīcijas kopīgi ar citiem partneriem, piemēram, EIB grupu.
Turklāt ES joprojām ir grūti nodrošināt pētniecības un izstrādes investīciju rezultātu ātru izmantošanu un ieviešanu tirgū Eiropas Savienībā, arī tehnoloģijās ar divējāda lietojuma potenciālu. Inovācijas ar lielu potenciālu bieži vien tiek izmantotas citās pasaules daļās, kur revolucionāras inovācijas meklējumi ir kļuvuši par neatliekamu prioritāti, kas ļauj attīstīt organizācijas un doktrīnas, kuras īpaši izveidotas, lai divējāda lietojuma potenciālu izmantotu aizsardzības labā. Turpretim Eiropā divējāda lietojuma inovācijas rezultāti, proti, ideju un zināšanu pārveide jaunos vai labākos produktos, procesos un pakalpojumos militārai un komerciālai izmantošanai, bieži vien nenonāk līdz sekmīgai komercializācijai dažādu iemeslu dēļ, tostarp pirmo klientu trūkuma dēļ, jo sevišķi publiskajā sektorā, un prasa mērķorientētāku pētniecību un izstrādi. Nepietiekamas investīcijas inovatīvu risinājumu publiskajā iepirkumā, kopā ar citiem faktoriem, ne tikai traucē modernizēt Eiropas infrastruktūras, aprīkojot tās ar jaunām spējām, ko sniedz inovatīvas tehnoloģijas, bet arī slāpē Eiropas rūpniecības konkurētspēju 20 . Inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums ir ļoti piemērots tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu, kurām vajadzīgs dinamisks vietējais tirgus, kas dotu iespēju tās ieviest sistēmās un produktos gan civilajā, gan aizsardzības sektorā.
2.2.Mērķi
Šīs baltās grāmatas vispārējais mērķis ir izpētīt iespējas, kā uzlabot civilo un aizsardzības tehnoloģiju integrāciju un savstarpēju bagātināšanos Eiropas rūpniecībā. Tas tiks darīts, cenšoties labāk pielietot un ekspluatēt projektu rezultātus un apzinot darbības, kas attiecīgā gadījumā ļautu izmantot divējāda lietojuma rezultātus no civilās pētniecības un izstrādes darbībām aizsardzības lietojumiem un no aizsardzības pētniecības un izstrādes darbībām civilajiem lietojumiem.
3.Pamatscenārijs. Spēkā esošie tiesību akti
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pantu visas ES pētniecības un tehnoloģiju izstrādes darbības ir noteiktas daudzgadu pamatprogrammā. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašā programma 21 vērsta tikai uz civilajiem lietojumiem 22 , savukārt aizsardzības pētniecības darbības veic saskaņā ar citu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašo programmu, kas vērsta tikai uz aizsardzības pētniecību un izstrādi un kam ir savi noteikumi par dalību, budžetu, attiecināmības nosacījumiem un pārvaldību, kuri noteikti EAF regulā 23 .
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula atsaucas uz iespējamām sinerģijām ar EAF, kas varētu dot labumu civilajai un aizsardzības pētniecībai, vienlaikus izvairoties no liekas dublēšanās Tajā pašā laikā EAF regulā ir skaidri noteikts, ka “ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu” 24 un ka “lai izvairītos no liekas dublēšanās un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģijas, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa [..]” 25 .
3.1.Civilā pētniecība un izstrāde ar divējāda lietojuma potenciālu
Lai gan saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašo programmu var atbalstīt pētniecības un izstrādes darbības, kas vērstas tikai uz civilajiem lietojumiem, to rezultātiem var būt divējāda lietojuma potenciāls, piemēram, tādās jomās kā digitālā joma, kiberdrošība, enerģētika, mobilitāte, veselība, materiāli un kosmoss, un līdz ar to potenciāls lietojumiem aizsardzības jomā. Tomēr projektu atlase aprobežojas ar projektiem, kuri, lai gan izstrādā tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, ir paredzēti tikai civilajiem lietojumiem. Tiklīdz priekšlikumā ir iekļauts aizsardzības lietojums, tas nebūtu jāfinansē saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās programmas prasībām 26 .
Tā rezultātā aizsardzības nozares ieinteresēto personu darbībām, kurām ir aizsardzības lietojums, nav pieejams kapitāls un pakalpojumi, ko sniedz ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību (jo īpaši ar Eiropas Inovācijas padomes finansējuma programmas “Accelerator” starpniecību), un aizsardzības ministrijas vai aģentūras nevar pieteikties inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma finansējumam, ko šādām darbībām nodrošina pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”. Lai gan aizsardzības sektora ieinteresētajām personām nav automātiski liegts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās programmas finansējums, to dalību var pamatot tikai tad, ja projektā ietvertās pētniecības un izstrādes darbības ir vērstas tikai uz civilajiem lietojumiem.
3.2.Aizsardzības pētniecība un izstrāde ar divējāda lietojuma potenciālu
EAF nodrošina finansējumu sadarbīgiem aizsardzības pētniecības un izstrādes projektiem, kas attiecas uz aizsardzības lietojumiem. Tādu tehnoloģiju izstrāde, kas paredzētas tikai turpmākiem militāriem lietojumiem, atšķiras no tādu tehnoloģiju izstrādes, kas vērstas uz civilajām vajadzībām, tādā ziņā, ka tā ir orientēta uz operatīvām militārām vajadzībām un galapatērētāji ir aizsardzības ministrijas. Projektu rezultāti bieži vien ir pakļauti eksporta kontrolei un attiecīgā gadījumā informācijas slepenošanai projekta īstenošanas laikā. Tomēr jau ir vairāki gadījumi, kad tiek finansētas darbības, kurām ir nepārprotams potenciāls lietojumam civilajā sektorā un kuras var palīdzēt stiprināt civilā sektora zinātnisko un tehnoloģisko bāzi. Lai gan Eiropas Aizsardzības fonda atbalstītie projekti vērsti tikai uz aizsardzību, tiem var būt arī attiecīgi civilie lietojumi (un tādējādi – divējāda lietojuma dimensija).
EAF finansētie projekti, kā arī projekti civilās drošības vai kosmosa pētniecības jomā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašo programmu ietver daļēji slepenotu informāciju, un uz tiem attiecas īpaši uz drošību balstīti attiecināmības nosacījumi subjektu līmenī un tehnoloģiju noplūdes novēršanas noteikumi. Tehnoloģiju ar divējāda lietojuma potenciālu un to lietojumu stratēģiskais un sensitīvais raksturs liek pievērst lielāku uzmanību drošības prasībām, tostarp projektu un dalībnieku atlasei, drošības pārbaudes procedūru pieprasījumam un iespējamai pētījumu rezultātu slepenošanai. Lai nodrošinātu dažādu ES finansētu projektu un programmu un starptautiskās sadarbības iniciatīvu saskaņotību, atbalstot tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu neapšaubāmi būtu jāpiemēro vienādas ar drošību saistītas prasības.
3.3.Esošo instrumentu darbības jomas pārskatīšana
Rīcības plānā par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību 27 tika ierosināts izveidot “divējāda lietojuma inovāciju inkubatoru”, lai koncentrētos uz sinerģiju veicināšanu, priekšlikumu un rezultātu izvērtēšanu un informācijas apmaiņu pēc iespējas agrākā posmā nolūkā apzināt iespējamos lietojumus, tostarp jomās, kur tas sākotnēji nebija plānots.
Tehnoloģijām, ko izstrādā konsorciji Eiropas Inovācijas padomes (EIP) instrumenta “Pathfinder” ietvaros, ir zems tehnoloģijas gatavības līmenis, un tām bieži vien raksturīgs “lietojuma agnosticisms”. EIP instruments “Accelerator” atbalsta un investē atsevišķos MVU ar augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni, lai novērstu finansējuma trūkumu inovācijas posmā un palīdzētu tiem sekmīgi paplašināties. Atbalsts ietver dotācijas komponenti un pašu kapitāla komponenti. Par pašu kapitāla komponenti lemj EIP fonds pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par piešķiršanu. EIP instruments “Accelerator” ir atbalstījis MVU un jaunuzņēmumus, kuri piedāvā daudzsološas tehnoloģijas un inovācijas ar divējāda lietojuma potenciālu, piemēram, dronus, bezpilota transportlīdzekļus, kiberdrošības un mākslīgā intelekta lietojumus, kas paredzēti tikai civiliem lietojumiem. No 2023. gada piekļuve EIP pārejas shēmai (kas sniedz turpmāku atbalstu komerciālu lietojumu izstrādei, balstoties uz pētījumu rezultātiem) ir atvērta priekšlikumiem, kuru pamatā ir rezultāti, kas sasniegti ar pētniecības un izstrādes darbībām aizsardzības jomā (t. i., EAF ietvaros), ar nosacījumu, ka šie priekšlikumi attiecas tikai uz civiliem lietojumiem. Divējāda lietojuma projektu portfeļa apjoms un no ES finansētajiem aizsardzības pētījumiem atvasinātu projektu potenciāls civilos lietojumos pagaidām nav pietiekami izpētīts, jo ES finansētie aizsardzības pētījumi sākti tikai nesen.
Komisija arī analizēja iespējas un ierobežojumus tā atbalsta stiprināšanai, kuru tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu sniedz, izmantojot ES aizsardzības inovācijas shēmu, kas izziņota 2022. gada februāra paziņojumā “Ceļvedis attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām” 28 un 2022. gada maijā sākta kā daļa no Eiropas Aizsardzības fonda. EUDIS piedāvā MVU, jaunuzņēmumiem un citiem netradicionāliem aizsardzības nozares dalībniekiem plašākas iespējas piekļūt Eiropas Aizsardzības fondam un gūt labumu no tā.
EUDIS tagad pilnībā darbojas un palīdz Komisijai centienos labāk savienot civilās un aizsardzības jomas dalībniekus/tehnoloģijas un izmanto Komisijas gūtos rezultātus inovācijas stimulēšanā. 2023. gadā uzaicinājumi atbalstīt inovāciju aizsardzības jomā EUDIS ietvaros sasniedza 224 miljonus EUR. Tehnoloģiju pārņemšanas uzaicinājumi ir izrādījušies ļoti sekmīgi, un Komisijas dienesti un Eiropas Aizsardzības aģentūra sadarbojas, lai turpinātu sistemātiski skenēt civilo programmu rezultātus nolūkā novērtēt nākotnē izmantojamu potenciālu aizsardzības jomā. Īpaši liela interese tika izrādīta par netematiskiem uzaicinājumiem, kas vērsti uz MVU un revolucionārām tehnoloģijām, kur pieteikumi salīdzinājumā ar 2022. gadu ir vairāk nekā divkāršojušies. Šī lielā interese par uzaicinājumiem, kas pieejami tikai MVU konsorcijiem, un uzaicinājumiem, kas vērsti uz revolucionārām tehnoloģijām, apstiprina, ka EAF joprojām ir ļoti pievilcīgs mazākiem uzņēmumiem un jaunpienācējiem aizsardzības nozarē.
Komisija pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā turpinās paplašināt EUDIS ciešā sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru īpašajā Aizsardzības inovācijas darba grupā, koncentrējoties uz civilās inovācijas izmantošanu aizsardzības jomā. Šajā nolūkā Komisija vēlas finansēt EUDIS uzņēmējdarbības stimulēšanas programmu, attīstīt partneru piemeklēšanas pakalpojumus un paplašināt uzņēmējdarbības konsultēšanas pakalpojumus visiem MVU, kuri piedalās EAF no 2024. gada, jo īpaši, lai atvieglotu to ienākšanu aizsardzības tirgū. Atbildot uz šiem pasākumiem, būtu jāizpēta, kā atvieglot piekļuvi rezultātiem, kas iegūti pētniecībā un izstrādē aizsardzības jomā, lai veicinātu potenciālas turpmākas investīcijas pētniecībā un izstrādē civilajā jomā.
Turklāt Komisija ir finansējusi sekmīgus inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma projektus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tās iepriekšējām programmām “Apvārsnis 2020” un “Septītā pētniecības pamatprogramma”. Uz iepirkumiem pirmskomercializācijas posmā neattiecas starptautiskie publiskā iepirkuma nolīgumi, un tie var ietvert nosacījumus, kas paredz risinājumu izstrādi un ražošanu Eiropā. Piemēram, vajadzības gadījumā var izvirzīt nosacījumu, ka tajos var piedalīties tikai uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Eiropā un ko kontrolē no Eiropas, vai var norādīt, ka pirmo inovatīvo risinājumu kopumu aizsardzības vai civilās drošības nozarē var izmantot tikai darbuzņēmēji, kas piedalījušies iepriekšējā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā.
EAF tiesību normas ietver iespēju atbalstīt iepirkumus pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi iepirktu pētniecības un izstrādes pakalpojumus aizsardzības jomā. Tomēr līdz šim šī iespēja nav izmantota. EAF ietvaros nav iespējams iet tālāk par pētniecības un izstrādes posmu, tāpēc uzsvars tiek likts uz pētniecības un izstrādes pakalpojumu kopīgu iepirkumu. Tomēr abās programmās varētu sīkāk izpētīt iespējas, ko piedāvā pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Vispārīgāk runājot, Komisija varētu pārbaudīt, kā varētu atvieglot jebkurā no programmām izstrādātu inovāciju vienmērīgu pāreju, ja tās pārņem iepirkuma veicēji, kuri ievieš inovācijas civilajā vai aizsardzības tirgū, lai labāk izmantotu divējāda lietojuma potenciālu.
3.4.Sinerģijas ar citām ES programmām un politikas jomām
Pat ja citas ES programmas tieši nefinansē pētniecības un izstrādes darbības, tās ietekmē lietojumus civilajā vai aizsardzības jomā, jo īpaši finansējot tehnoloģiju ieviešanu. Sinerģijas starp programmām, ar kurām tieši finansē pētniecības un izstrādes projektus (“Apvārsnis Eiropa” un EAF), un citām ES programmām ir vērstas uz to, lai atbalstītu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un EAF projektos iegūto zināšanu un risinājumu ieviešanu un izplatīšanu nolūkā sasniegt citu ES programmu (piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds 29 , Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, programma “Digitālā Eiropa”, “InvestEU”, Iekšējās drošības fonds, Robežu pārvaldības un vīzu instruments, Kosmosa programma) mērķus. Sagaidāms arī, ka STEP palielinās līdzfinansējumu no ES instrumentiem saskaņā ar kohēzijas politiku, lai palīdzētu izstrādāt vai ražot kritiskās tehnoloģijas, no kurām daudzām ir divējāda lietojuma potenciāls. Analizējot citu ES finansēšanas programmu un instrumentu juridisko pamatu, secināts, ka tie nav paredzēti, lai tieši atbalstītu tehnoloģiju ar divējāda lietojuma potenciālu ieviešanu.
4.Iespējamie turpmākie risinājumi
Turpinot un paplašinot Komisijas un Augstā pārstāvja pēdējo gadu iniciatīvas, kas saistītas ar aizsardzību, jo īpaši pēc tam, kad Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, šī baltā grāmata apstiprina, ka arī turpmāk nepieciešams piemērotāks atbalsts, lai veicinātu pētniecību un izstrādi, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, kuras var palīdzēt izveidot mūsdienīgas aizsardzības spējas Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā ar aizsardzības finansējumu izstrādāto jauno tehnoloģiju integrācija civilajā sektorā joprojām ir ierobežota, un tās potenciāls joprojām lielā mērā netiek izmantots. ES iestādēm ir jāturpina pētīt iespējas stiprināt šo savstarpējo bagātināšanos saistībā ar atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, vienlaikus ņemot vērā būtiskās atšķirības starp civilo un militāro jomu.
Ģeopolitiskais konteksts ir arī parādījis, ka, lai aizsargātu ES noturību, jo īpaši lai aizsargātu civilo kritisko infrastruktūru, novērstu ar robežām saistītus drošības apdraudējumus, atjaunotu pamatpakalpojumus krīzes laikā un novērstu sociālo nemieru riskus pēc dezinformācijas kampaņām vai kiberuzbrukumiem, aizsardzības spējas ir jāpapildina ar stingriem pasākumiem civilās drošības jomā. Tādējādi ES noturības palielināšana ir prioritāte gan aizsardzības, gan iekšējās drošības vajadzībām.
Lai risinātu šīs problēmas, Komisija ir apzinājusi trīs iespējamos risinājumus, kas izklāstīti turpmāk. 1. risinājumā izklāstīts, ko vēl var darīt, pamatojoties uz pašreizējo struktūru, ņemot vērā to, ka iespējamos pasākumus var īstenot, nemainot spēkā esošo juridisko pamatu. 2. un 3. risinājumam nākotnē būs vajadzīgs atšķirīgs juridiskais pamats.
Attiecībā uz 2. un 3. risinājumu būs jāveic papildu analīze saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem (piemēram, jāveic ietekmes novērtējums, apspriešanās ar ieinteresētajām personām utt.), lai izpētītu risinājumu pievienoto vērtību un ietekmi uz šādiem aspektiem: papildināmība ar valstu prioritātēm; potenciāla jaunu saņēmēju piesaistīšana; novērtēšanas un atbilstības kritēriji un procesi; dalības noteikumi; programmu atvērtība trešām valstīm un jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm; lēmumu pieņemšana par pilnvaru deleģēšanu (vai nedeleģēšanu) izpildaģentūrām un attiecīgo personāla sadalījumu un specializāciju.
Īpaši atbilstības nosacījumi tiktu piemēroti tikai divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes darbību atbalstam. Uz tām attiektos ierobežojošāka pieeja pētniecības drošības garantiju izmantošanā, savukārt pārējā programmas daļa lielā mērā paliktu atvērta. Tāpēc detalizētākus uz drošību balstītu apsvērumu kopumus var definēt tikai konkrētām divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes darbībām. Visi risinājumi būtu jāizstrādā tā, lai tie papildinātu civilo un aizsardzības lietojumu pētniecības un izstrādes īpašās programmas saskaņā ar nākamo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, vienlaikus ievērojot Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā izvirzīto prasību vairāk ieguldīt stratēģiski jaunu tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, lai nodrošinātu ES vadošo lomu un konkurētspēju. Katrā risinājumā ir jānodrošina, ka tiek ievēroti nosacījumi un procedūras, kas noteiktas ierobežojošajos pasākumos, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu 30 , kā arī citas regulatīvās prasības attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un starptautiskās saistības.
4.1.1. risinājums. Turpmāka rīcība, pamatojoties uz pašreizējo struktūru
Šis risinājums balstītos uz pašreizējo pieeju, kas līdz šim veidota saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, vienlaikus ieviešot pakāpeniskus uzlabojumus un izmantojot pasākumus, kuri jau ir īstenoti, bet kuru ietekme vēl nav jūtama. Tas ir vienīgais risinājums, ko jau var pārbaudīt pašreizējās ES finansēšanas programmās pieejamo resursu robežās.
Pasākumu pamatā būtu dažas atbilstīgas pieejas un darbības, kas jau ir sāktas, piemēram, EIP Pārejas shēma, dažādi ES aizsardzības inovācijas shēmas (EUDIS) virzieni EAF ietvaros, piemēram, tehnoloģiju pārņemšanas uzaicinājumi, iespēja ar “InvestEU” atbalstīt divējāda lietojuma uzņēmumus un papildu izmantošanas pienākuma ieviešana Eiropā attiecībā uz tādu darbību rezultātiem, kas saistītas ar kritiski svarīgām tehnoloģijām, kā tas ir saistībā ar Covid-19 uzaicinājumiem saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Tāpat šis scenārijs balstītos uz aizsardzības pētījumos iegūto rezultātu izmantošanu, lai sniegtu labumu civiliem lietojumiem, piemēram, izmantojot tehnoloģiju atvasināšanas uzaicinājumus.
Vienošanās par kopīgu definīciju jēdzienam “tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu” starp Komisiju un Eiropas Investīciju bankas grupu, tostarp EIB un Eiropas Investīciju fondu, varētu veicināt kopīgas investīcijas tehnoloģijās ar divējāda lietojuma potenciālu militārās mobilitātes, zaļās pārkārtošanās, kritiskās infrastruktūras noturības, tostarp kritiskās komunikācijas, jaunu vai revolucionāru tehnoloģiju un aizsardzības inovācijas, kā arī kosmosa jomā. Iespējas panākt šādu vienošanos būtu jāmeklē, veicot visaptverošu pārskatīšanu attiecībā uz EIB politiku, kas paredz aizsardzības izslēgšanu un tādējādi ierobežo grupas kopīgo investīciju potenciālu. Komisijai un EIB grupai būtu jāuztur regulāra viedokļu apmaiņa, lai apspriestu jaunu ES iniciatīvu piedāvātās iespējas kopīgai rīcībai saskaņotās darbības jomās.
Pasākumus varētu īstenot, vajadzības gadījumā mainot īstenošanas parametrus esošo programmu tiesību normu ietvaros un neradot nevajadzīgu slogu Komisijai/izpildaģentūrām un pieteikumu iesniedzējiem/atbalsta saņēmējiem. Šādi parametri, kurus jau var piemērot saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un kurus varētu turpmāk izmantot citu risinājumu ietvaros, varētu attiekties uz šādām darbībām:
Øizmantot pētniecības un izstrādes projektus un rezultātus, lai tos iestrādātu divējāda lietojuma lietojumos (gan civilajā, gan aizsardzības pētniecībā un izstrādē), šādu rezultātu meklēšanai izmantojot ES datubāzēs esošo informāciju un uzraugot notiekošos pētniecības un izstrādes projektus;
Øturpināt attīstīt sinerģijas, piemēram, iepriekšēju informācijas apmaiņu un darba programmu (daļu) labāku koordināciju starp pētniecību un izstrādi civilajā un aizsardzības jomā, tostarp iespējas atbalstīt pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā dažādās programmās, labāku piekļuvi projektu rezultātiem un projektu ziņojumiem, kā arī viedokļu apmaiņu par konkrētiem tematiem, iesaistot gan civilās, gan aizsardzības kopienas;
Øapsvērt iespēju ieviest papildu pienākumu izmantot rezultātus ES (pamatojoties uz Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 2021/695 39. pantu) konkrētās darba programmas daļās un uzaicinājumos kritiski svarīgo tehnoloģiju jomās, kas noteiktas Komisijas 2023. gada 3. oktobra ieteikumā, pamatojoties uz ierosinātajā kolektīvā riska novērtējumā gūtajiem rezultātiem;
Øieviest divējāda lietojuma signalizēšanas mehānismu (piemēram, uzaicinājumam pievienojamu birku vai marķējumu projekta līmenī), lai norādītu uz divējāda lietojuma papildu potenciālu, kā arī atzīmēt tehnoloģiju pārņemšanas/atvasināšanas uzaicinājumus, pamatojoties uz praksi, ko izmanto darba programmas tematiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašajās programmās;
Øattiecīgā gadījumā sniegt turpmākus norādījumus un atbalstu saņēmējiem, kas darbojas ar tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu. Šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka iestādes un pētniecības organizācijas ņem vērā pastāvošos riskus, ir jāievēro ES pamatnostādnes par pētniecību, kura attiecas uz divējāda lietojuma precēm 31 , kā arī priekšlikums Padomes ieteikumam par pētniecības drošības uzlabošanu.
1. risinājums ir īstenojams saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu. Tomēr, lai sistemātiski veidotu sinerģijas un savstarpēju bagātināšanos starp civilo un aizsardzības jomu, būtu jāturpina pilnveidot racionalizēta pieeja, ko papildina saskaņoti mehānismi. Būtu nepieciešams arī labāk koordinēt saistītās programmas, piemēram, kopīgojot attiecīgos tehnoloģiju ceļvežus, lai veicinātu iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot civilo un militāro tehnoloģiju attīstību, zināmā un pienācīgā mērā atsevišķos posmos izmantojot kopīgus ceļus.
4.2.2. risinājums. Atcelt koncentrēšanos tikai uz civiliem lietojumiem atsevišķās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pēcteces programmas daļās
Šis risinājums nodrošinātu jaunu virzienu nākamās daudzgadu pētniecības un inovācijas pamatprogrammas atsevišķu daļu saturā un īstenošanā.
To varētu īstenot, aizstājot prasību “koncentrēties tikai uz civiliem lietojumiem” ar prasību “koncentrēties uz civiliem lietojumiem” tikai atsevišķās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pēcteces programmas daļās, piemēram, tajās, kur tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu ir visnozīmīgākās. Visas pārējās programmas daļas arī turpmāk būtu vērstas tikai uz civiliem lietojumiem. Rezultātā šis risinājums sniegtu iespēju programmā, kas aizstās pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, saglabāt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galvenos stratēģiskos raksturlielumus, piemēram, saglabāt nu jau tradicionālo pamatprogrammu atvērtību trešām valstīm abpusēju interešu jomās, vienlaikus pieļaujot atsevišķus ierobežojumus noteiktās daļās, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu.
Šis risinājums ļautu atsevišķās programmas daļās atbalstīt stratēģiskās jaunās tehnoloģijas neatkarīgi no piemērošanas jomas un nepieļautu izcilu priekšlikumu noraidīšanu, pamatojoties uz to, ka tie nav vērsti tikai uz civiliem lietojumiem.
Attiecībā uz nošķiršanu no turpmākām aizsardzības inovācijas darbībām, ko veiks saskaņā ar programmu, kas aizstās EAF, šis risinājums ļautu izsludināt tehnoloģiju pārņemšanas uzaicinājumus attiecībā uz aizsardzības projektu rezultātiem tieši “Apvārsnis Eiropa” pēctecīgajā programmā, savukārt EAF pēctecīgā programma nodrošinātu turpmāku finansējumu aizsardzības spēju attīstībai visdaudzsološākajiem ar civilo jomu saistītajiem projektu rezultātiem. Šāda pieeja, visticamāk, pētniecības un izstrādes projektos kā potenciālos dalībniekus piesaistītu vairāk nozares ieinteresēto personu, tādējādi veicinot civilās un aizsardzības rūpniecības savstarpēju bagātināšanos.
No otras puses, ieinteresēto personu kopienai, kas darbojas civilajā jomā, varētu būt atturīga attieksme pret dalību uzaicinājumos, kas izsludināti tādā programmas daļā, kurā uzmanība nav pievērsta tikai un vienīgi civiliem lietojumiem.
Saskaņā ar šo jauno pieeju būtu jāizvērtē iespējamā ietekme uz citām programmām atkarībā no izvēlētajām jomām. Turklāt, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no citām ES programmām, sagatavojot Komisijas priekšlikumus, jau tagad varētu būt lietderīgi ņemt vērā atsevišķus pamata parametrus, jo īpaši tos, kas saistīti ar drošības apsvērumiem. Šādi parametri būtu:
Øprogrammu prioritāšu plānošana un programmēšana īstenošanas laikā, pamatojoties uz stabiliem mehānismiem, iedvesmojoties, piemēram, no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un EAF pārvaldes veidiem;
Øto jomu noteikšana, kurās ir divējāda lietojuma potenciāls;
Øbudžeta sadales nosacījumi, lai prioritārā secībā sakārtotu uzaicinājumus un tematus;
Øsarunu partneru veidi valsts pārvaldes līmenī, tostarp ministrijās un citās iestādēs;
Øpapildināmība ar valstu prioritātēm, kuras var paplašināt, lai palielinātu ES darbību rezultātu ietekmi;
Øpotenciālo (jauno) atbalsta saņēmēju skaits, pamatojoties uz viņu spējām veikt dažāda veida pētījumus;
Øtādas sensitīvas un slepenas informācijas apstrāde, ko iesnieguši pieteikuma iesniedzēji un ko sagatavojuši saņēmēji;
Ødotāciju izvērtēšanas un atbilstības kritēriji un procesi, ētikas un drošības pārbaudes;
Øārvalstu kontrole pār atbilstīgajiem subjektiem un kontrole pār intelektuālā īpašuma tiesībām;
Øattiecināmība un izmaksu kategorijas un to atlīdzināšana;
Økonsorciju struktūras, izdarot izvēli attiecībā uz dalībnieku un koordinatoru valstspiederību, dalībnieku veidiem un nolīgumiem, kas reglamentē to attiecības;
Ødalībnieku tiesības, tostarp attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, atvērto zinātni un akadēmisko brīvību;
Øiepirkuma noteikumi ar īpašiem atbilstības un atlases kritērijiem;
Øpārvaldības veidi;
Øaizsardzības pasākumi, lai novērstu sensitīvu tehnoloģiju nokļūšanu problemātiskos galamērķos;
Øīstenošanas veids un lēmumu pieņemšana par pilnvaru deleģēšanu (vai nedeleģēšanu) izpildaģentūrām attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar programmām, un lēmumi par attiecīgo personāla sadalījumu un specializāciju.
2. risinājums nav saderīgs ar 3. risinājumu.
4.3.3. risinājums. Izveidot īpašu instrumentu, īpašu uzmanību pievēršot pētniecībai un izstrādei ar divējāda lietojuma potenciālu
Šo risinājumu varētu īstenot dažādos veidos, piemēram:
Øīpašs instruments, kas paredzēts pētniecībai ar divējāda lietojuma potenciālu un kam ir savs budžets, savi noteikumi par līdzdalību un rezultātu izplatīšanu, komitoloģijas/pārvaldības noteikumi, izvērtēšanas un atbilstības kritēriji, konsorciju struktūra utt.;
Øpalielināts atbalsts divējāda lietojuma tehnoloģiju ieviešanai ES tirgū, izmantojot īpašu mehānismu vai struktūru (piemēram, izpildaģentūra vai atsevišķs kopuzņēmums), vai publisko iepirkumu, ko veic ES bāzēti galalietotāji, pamatojoties uz ES iepirkuma vajadzībām (piemēram, “IRIS2”), vai iepirkuma atbalsta instrumentus (piemēram, muitas iekārtām vai robežu uzraudzības iekārtām). Atkarībā no tā, vai īpašnieks/galalietotājs (“iniciators”) ir ES struktūra, valsts valdības struktūra vai komerciāla struktūra, varētu paredzēt vairākus apakšrisinājumus. Attiecībā uz pasākumiem, kuros galalietotājs ir valsts līmenī (piemēram, atvieglo kopīgu iepirkumu), būtu jāizvērtē ES pievienotā vērtība;
Øplānojot pamatprojektus, kuriem jau izstrādes posmā ir paredzēts divējāds lietojums 32 , kas atbalsta kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādi, balstās uz sinerģijām ar citām ES politikas jomām un instrumentiem un, ja iespējams, tiek īstenoti sadarbībā ar EIB divējāda lietojuma programmu. Šādu projektu pamatā būtu Komisijā vai sadarbībā ar dalībvalstīm veikta sagatavošanas darba rezultāti, un ES kļūtu par galveno klientu sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem aizsardzības un civilajā jomā. Kā piemērus var minēt tehnoloģijas ES kosmosa sistēmu nākamajām paaudzēm (aizsardzības, drošības un vides politikas atbalstam), ES autonomos transportlīdzekļus (aizsardzības un robežkontroles, jūrlietu un kritiskās infrastruktūras politikas atbalstam) un citus projektus visas Eiropas interesēs. Ņemot vērā to, ka galalietotāju vajadzības var būtiski atšķirties atkarībā no darbības prasībām, ir ārkārtīgi svarīgi attiecīgās ieinteresētās personas iesaistīt jau no paša sākuma.
Šis risinājums ievērojami uzlabotu divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes pamanāmību, bet tai pašā laikā tas būtu risks vēl vairāk sarežģīt jau tā pārslogoto pētniecības un izstrādes atbalsta vidi. Salīdzinājumā ar 2. risinājumu budžeta sadalījums starp divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes darbībām un tikai civilām pētniecības un izstrādes darbībām būtu pārredzamāks un skaidrāks, jo to varētu noteikt pamataktā, ar ko izveidos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pēctecīgo programmu. Tomēr tas padarītu mazāk elastīgu resursu piešķiršanu plānošanas periodā. Turklāt pastāvētu dublēšanās risks, kas ietekmētu prioritāšu plānošanu starp divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes darbībām un tikai civilām pētniecības un izstrādes darbībām, kā arī darbībām, ko veic tikai aizsardzības lietojumiem saskaņā ar EAF pēctecīgo programmu. Turklāt iespējams, ka būtu ļoti maz gadījumu, kur jau izstrādes posmā varētu paredzēt divējādu lietojumu, neietekmējot galaprodukta ieviešanu tirgū civilajā vai aizsardzības nozarē, kur parasti tiek noteiktas diezgan atšķirīgas prasības (sk. 2. iedaļu). Kopumā ir iespējams, ka šis risinājums radītu papildu sarežģījumus gan pieteikumu iesniedzējiem, kuriem ir jāpiesakās citam mehānismam/programmai ar atšķirīgām prasībām, gan Komisijai, koordinējot divējāda lietojuma pētniecības un izstrādes darbības un citus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuriem tiek piemēroti atšķirīgi komitoloģijas un pārvaldības noteikumi.
3. risinājums nav saderīgs ar 2. risinājumu.
5.Secinājumi
Atbalsta palielināšana ES līmenī pētniecībai un izstrādei, kas skar tehnoloģijas ar divējāda lietojuma potenciālu, rada gan iespējas, gan izaicinājumus. Optimizējot sinerģijas civilās aizsardzības jomā, varētu nodrošināt labumu Eiropas rūpniecībai un paātrināt pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešanu ekonomikā. Tajā pašā laikā ir grūti paredzēt pētniecības un izstrādes divējāda lietojuma potenciālu, pat ja tas ir paredzēts tikai civiliem vai tikai aizsardzības lietojumiem. ES centieni veicināt civilās un aizsardzības nozares savstarpēju bagātināšanos būtu jāīsteno, paturot prātā to atšķirīgās iezīmes.
Saistībā ar Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijas “veicināšanas” dimensiju ES cenšas saglabāt konkurētspēju kritiski svarīgo un jauno tehnoloģiju jomā, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, tostarp labāk izmantojot un ieviešot ES finansēto pētniecības un izstrādes projektu rezultātus gan civilajā, gan aizsardzības jomā, vienlaikus stiprinot “aizsardzības” un “partneru” dimensiju.
Ar šo balto grāmatu Komisija sāk plašu apspriešanos ar publiskajām iestādēm, pilsonisko sabiedrību, rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām par stratēģiskā atbalsta iespējām tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu. Tajā ņemts vērā pašreizējais tiesiskais regulējums, kas savstarpēji izslēdz civilos un aizsardzības lietojumus, kā arī vispārpieņemtas konceptuālas definīcijas trūkums, un tajā aplūkotas iespējas saskaņā ar pašreizējām vai turpmākajām ES finansēšanas programmām, kā arī galvenie parametri, kas jāanalizē sīkāk. Šī apspriešana ļaus veidot padziļinātu dialogu ar visām ieinteresētajām personām un sniegs informāciju Komisijas turpmākajiem pasākumiem.
|
Komisija aicina komentārus par šajā dokumentā izklāstītajām iespējām sniegt, piedaloties atklātā sabiedriskajā apspriešanā, kas pieejama tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_en. Apspriešanā var piedalīties līdz 2024. gada 30. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemto informāciju Komisija parasti publicē. Tomēr ir iespējams lūgt, lai tiktu nodrošināta iesniegto dokumentu vai atsevišķu to daļu konfidencialitāte. Tādā gadījumā lūdzam dokumenta pirmajā lappusē skaidri norādīt, ka informācija nav publiskojama, un nosūtīt Komisijai iesniegtās informācijas nekonfidenciālu versiju, kas paredzēta publicēšanai. |
Šī definīcija atbilst 2021. gada 20. maija Regulā (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei, izmantotajai divējāda lietojuma preču definīcijai: ““divējāda lietojuma preces” ir preces, arī programmatūra un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem”.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018) 435 final, 7.6.2018.).
Lēmums (ES) 2021/764, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/819 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013.
COM(2021) 70, 22.2.2021.
SWD(2022) 362, 10.11.2022.
COM(2022) 61, 15.2.2022.
JOIN(2022) 24, 18.5.2022.
COM(2022) 332, 5.7.2022.
https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/2023-report-state-digital-decade
Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienības kosmosa drošības un aizsardzības stratēģija” (JOIN(2023) 9 final).
Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023) 20 final).
Komisijas Ieteikums C(2023) 6689 (2023. gada 3. oktobris) par ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgo tehnoloģiju jomām turpmākai riska novērtēšanai kopā ar dalībvalstīm.
Sk. arī Eiropadomes 2023. gada 14. un 15. decembra secinājumus, kuros pausts aicinājums “Eiropas Investīciju bankas grupai piešķirt lielāku nozīmi, lai saskaņā ar bankas neseno stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu stiprinātu Eiropas drošību un aizsardzību”.
Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas programmatiskā runa EAA 2023. gada konferencē: Eiropas aizsardzības stiprināšana, 30.11.2023. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/SPEECH_23_6207
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” (COM(2021) 70 final, 22.2.2021.).
Pieejama ššeit: Stratēģiskā Eiropas drošības iniciatīva (eib.org)
Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.
Sk. rezultātus, kas gūti Komisijas veiktajā salīdzinošajā vērtēšanā par investīcijām inovatīvu risinājumu publiskajā iepirkumā un politikas satvariem visā Eiropā, 2023. gada marts (https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/benchmarking-innovation-procurement-investments-and-policy-frameworks-across-europe).
Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES.
7. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092.
35. apsvērums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092.
33. apsvērums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092.
Priekšlikumus, kas vērsti uz aizsardzības lietojumiem, var izskatīt EAF satvarā saskaņā ar šīs programmas noteikumiem.
COM(2021) 70, 22.2.2021.
COM(2022) 61, 15.2.2022.
Ja projekta mērķis pilnībā vai galvenokārt ir palīdzēt mazināt atšķirības un veicināt ES sociālo kohēziju, uz to attiecas LES 174. pants, arī tad, ja tas ietver investīcijas drošības vai aizsardzības pasākumu labā.
Konkrēti, Komisijai ir jānodrošina, ka visi risinājumi atbilst Eiropas Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas attiecas uz finansējuma piešķiršanu trešām pusēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai vienmēr jāmeklē risinājumi, kas nepārkāpj Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus.
Šo projektu pamatā varētu būt arī kritiski svarīgas tehnoloģijas, un tos varētu plānot sadarbībā ar EIB, īstenojot Komisijas apņemšanos, ko tā pauda paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi: “Komisija strādās pie turpmākiem pasākumiem (piemēram, uzaicinājumiem, kas koordinēti starp esošajiem ES instrumentiem un ES aizdevumiem), lai atbalstītu kritiskās tehnoloģijas un rūpnieciskās spējas, izstrādājot stratēģiskus projektus”.