18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/27

—

atzīmē, ka klimata pārmaiņas sevišķi ietekmē kalnu reģionus, un atkārtoti norāda, ka jāsekmē tas, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu daļa no plašāka projekta, kas virzīts uz lielāku individuālo un kolektīvo elastīgumu, ņemot vērā visus nenovēršami savstarpēji saistītos apdraudējumus vides, enerģētikas un sociālajā jomā;

—

norāda, ka Eiropas Savienība paredzējusi 2013. gadā pieņemt pielāgošanās stratēģiju un uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai šādai vispārējai stratēģijai būtu reģionālā un vietējā dimensija, kā paredzēts Lisabonas līguma 174. pantā. Vēlams, lai šajā ES pielāgošanās stratēģijā būtu paredzēta īpaši kalnu reģioniem veltīta nodaļa;

—

uzsver, ka turpmākajās desmitgadēs paredzama kalnu reģionu neaizsargātības palielināšanās, tāpēc ir jāpastiprina zinātniskā pētniecība un jānodrošina efektīva informācijas apmaiņas sistēma. Eiropas Savienības budžetā 2014.–2020. gadam ir svarīgi paredzēt līdzekļus, kas veltīti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Politikas jāorientē uz to, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes pakalpojumus īpaši neaizsargātās teritorijās un uzlabotu to pieejamību;

—

uzsver, ka daudzi kalnu reģioni jau ir sākuši izstrādāt pielāgošanās stratēģijas un ir steidzami jākoordinē mērķi un jāanalizē rezultāti. Vides iniciatīvas, kas pašlaik ir sadrumstalotas starp daudzām apvienībām, pētniecības struktūrām un pārvaldes iestādēm kalnu reģionos, ir jāsaskaņo.

Ziņotājs

Luciano CAVERI kgs (IT/ALDE), Aostas ielejas autonomā apgabala padomes loceklis

Atsauces dokuments

Pašiniciatīvas atzinums

1.

atzīmē, ka pēdējos gados Eiropas Savienībā ir publicēta plaša zinātniska literatūra un virkne politikas dokumentu un zinātnisku projektu, kuros uzsvērts, ka klimata pārmaiņas sevišķi ietekmē kalnu reģionus, jo tajos ierobežotā teritorijā apvienoti vides apstākļi, kas atšķiras pēc augstuma virs jūras līmeņa, orientācijas un gaisa plūsmu ietekmes. Arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) kalnu reģionus klasificē kā vienus no apgabaliem, kurus klimata pārmaiņas apdraud jo īpaši. Turklāt rīcības plāna “Agenda 21” (pasaules augstākā līmeņa sanāksme Riodežaneiro, 1992. gads) kalnu reģioniem veltītās 13. nodaļas 4. punktā minēts, ka tie ir apgabali, kurus klimata pārmaiņas ietekmē visvairāk. Minētais jautājums ir aktuāls arī saistībā ar konferenci “Rio+20” 2012. gada jūnijā. Tieši kalnu reģionos ir vislielākās mežu platības Eiropā, un tie veido oglekļa dioksīta piesaistītājsistēmu, kas uztver lielu daudzumu CO2. Tie arī uzlabo gaisa kvalitāti, mazinot piesārņojuma negatīvo ietekmi; kalnu reģionos ir arī būtiski ūdens un ainavu resursi, taču tos ietekmē klimata pārmaiņas. Kalnu reģioni, tāpat kā jūras piekraste, ar tiem raksturīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, bioloģisko un ainavu daudzveidību, ūdens resursiem, kultūras aspektiem, arhitektūru, tradīcijām un paražām, ir tūrismam ļoti nozīmīgas teritorijas;

2.

uzsver, ka klimata pārmaiņas skar visu Eiropas Savienību un arī pasauli, bet konkrētās sekas attiecīgajā teritorijā un līdz ar to arī sagatavošanās un reakcija uz šīm sekām ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Visiem pasākumiem reaģēšanai uz klimata pārmaiņām tādēļ jābūt pielāgotiem dažādo teritoriju specifiskajiem apstākļiem. RK pārstāvētās vietējās un reģionālās pašvaldības tāpēc ir ļoti nozīmīgi partneri atbilstošo risinājumu izstrādē un īstenošanā;

3.

atgādina, ka klimata pārmaiņas un to sekas ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarsies Eiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības tuvākajos gados. Tādēļ par prioritāti jānosaka pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ierobežotu globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos (pārmaiņu mazināšana), un dažādos līmeņos sagatavotos tām pārmaiņām, kuras ir neizbēgamas (pielāgošanās);

4.

uzsver, ka kalnu reģioni ir bioloģiskās daudzveidības krātuves, kuras apdraud ātrās klimata pārmaiņas: no visām Natura 2000 teritorijām 43 % atrodas kalnu reģionos un 118 no 1 148 sugām, kas minētas biotopu direktīvas II un IV pielikumā, ir saistītas ar kalnu vidi (1);

5.

norāda, ka līdzenumos maz jūtamas klimata svārstības kalnu reģionos kļūst nozīmīgas un ir agrīns brīdinājums par liela mēroga klimata pārmaiņu tendencēm. Tādējādi tās ir vienreizējs zinātniskās pētniecības novērojumu avots, kā arī sniedz iespēju izmēģinājumiem pielāgošanās politikas izstrādei un novērtēšanai;

6.

atkārtoti uzsver, ka klimata pārmaiņas jau notiek un izraisa: pastiprinātu hidroģeoloģiska rakstura apdraudējumu (plūdi, nogruvumi), cilvēku un infrastruktūru neaizsargātības palielināšanos, ūdens pieejamības samazināšanos, sevišķi vasarā (arī apgabalos, kas nav kalnu reģioni, bet atrodas to tuvumā), upju hidroloģiskā režīma izmaiņas (paredzams, ka Alpu reģionā biežāk būs pali pēc ziemas perioda un sausums vasarā), ledāju kušanu (kopš 1850. gada Alpu ledāji zaudējuši aptuveni divas trešdaļas sava apjoma, turklāt šis process ievērojami paātrinājies pēc 1985. gada), mūžīgā sasaluma slāņa samazināšanos, sniega segas noturēšanās ilguma samazināšanos (sevišķi augstumā, kas nepārsniedz 1 500 m virs jūras līmeņa), lavīnu biežuma maiņu, bioloģiskās daudzveidības un augu un dzīvnieku migrācijas apdraudējumu, izmaiņas vasaras un ziemas tūrisma ekonomikā un hidroelektoenerģijas ražošanā, nedrošību lauksaimnieciskajā ražošanā un zaudējumus mežsaimniecībā. Sakarā ar Alpu vides jutību pret šīm ātrajām klimata pārmaiņām minētais apgabals kļūst par reģionu ar pastāvīgi nelabvēlīgiem apstākļiem. Temperatūras paaugstināšanās, kas reģistrēta pēdējos 150 gados, Alpos ir divreiz lielāka (+ 1,5 °C) par vidējo rādītāju (+ 0,7 °C) pasaulē (2). Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2009. gadā pētīja Alpu ūdens resursu neaizsargātību (3);

7.

uzsver, ka kalnu apgabalu tradīciju un kultūru pamatā ir svarīga koncepcija, proti, videi pieļaujamo robežu un iespēju apzināšanās. Saskare ar apgabala fiziskajiem ierobežojumiem laika gaitā ir ļāvusi izstrādāt izsmalcinātus ilgtspējas un resursu racionālas izmantošanas kritērijus. Šīs pamatvērtības var integrēt modernajā redzējumā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, un tādā veidā radīt zināšanas un attīstības modeļus, kuri ir noderīgi ne vien pašiem kalnu reģioniem, bet arī apkārtējām teritorijām, un kuriem daudzos gadījumos var būt universāla vērtība (kā pilsētas un lauku partnerības modelī RURBAN–TCUM/ES Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts);

8.

atgādina, ka klimata pārmaiņas ir visu laiku vislielākais izaicinājums cilvēces pielāgošanās spējām, tomēr tās ir tikai daļējs rādītājs sarežģītākai vides un cilvēces krīzei, un ir saistītas arī ar:

9.

uzsver, ka atkarībā no ģeogrāfiskajiem reģioniem minētās problēmas ekonomiku un sociālo jomu ietekmēs dažādi, un tādēļ izsaka nožēlu par to, ka vienā no nedaudzajiem projektiem, kuros analizēta klimata pārmaiņu ietekme uz ES ekonomiku, ir Eiropas Savienības Kopīgā pētniecības centra (JRC) projekts PESETA (2009), nav ņemti vērā kalnu reģioni;

10.

atzīmē, ka baltajā grāmatā par adaptāciju klimata pārmaiņām (COM(2009) 147 final) Eiropas Komisija atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme dažādos reģionos atšķirsies un ka jebkura pielāgošanās stratēģija būs efektīva tikai tad, ja visi pārvaldības līmeņi sadarbosies. Pielāgošanās ir dinamisks ilgtermiņa process, kas prasa politisko lēmumu pieņēmēju, pētnieku, ekspertu, uzņēmēju un vietējo amatpersonu ciešu sadarbību;

11.

atzinīgi vērtē to, ka 2012. gada pavasarī tika sākta sabiedriskā apspriešana, lai sagatavotu 2013. gadam plānoto ES pielāgošanās stratēģiju, un ir izveidota arī platforma CLIMATE-ADAPT. Tas ir instruments, kas ļauj apkopot labas prakses piemērus un plānot reģiona un pilsētas teritorijas līmenī, un tajā ir iekļauta arī sadaļa par kalnu apgabaliem;

12.

atkārtoti norāda, ka jāsekmē tas, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu daļa no plašāka projekta, kas virzīts uz lielāku individuālo un kolektīvo elastīgumu, ņemot vērā visus nenovēršami savstarpēji saistītos apdraudējumus vides, enerģētikas un sociālajā jomā;

13.

norāda, ka Eiropas Savienība paredzējusi 2013. gadā pieņemt pielāgošanās stratēģiju un uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai šādai vispārējai stratēģijai būtu reģionālā un vietējā dimensija, kā paredzēts Lisabonas līguma 174. pantā. Vēlams, lai šajā ES pielāgošanās stratēģijā būtu paredzēta īpaši kalnu reģioniem veltīta nodaļa;

14.

ES Pielāgošanās stratēģijā ir svarīgi iekļaut atsevišķu nodaļu par attālākajiem reģioniem, kuru īpašās iezīmes atzītas LESD 349. pantā;

15.

uzsver, ka turpmākajās desmitgadēs paredzama kalnu reģionu neaizsargātības palielināšanās, tāpēc ir jāpastiprina zinātniskā pētniecība un jānodrošina efektīva informācijas apmaiņas sistēma. Eiropas Savienības budžetā 2014.–2020. gadam ir svarīgi paredzēt līdzekļus, kas veltīti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

16.

prasa, lai, ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, tiktu izstrādāti politikas pasākumi vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanas un pieejamības uzlabošanai īpaši neaizsargātās teritorijās;

17.

uzsver, ka klimata pārmaiņu mazināšana un tai piešķirtie resursi būtu jānosaka par augstāku prioritāti nekā pielāgošanās. Ja pasaules mērogā neizdosies panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju nozīmīgu samazinājumu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijai par klimata pārmaiņām, turpmāk vairs nebūs iespējams novērst temperatūras paaugstināšanos pasaulē, klimata pārmaiņas un ekstremālus laika apstākļus, kas ietekmēs vietējās kopienas;

18.

norāda, ka jānosaka savstarpēji cieši saistīti pasākumi esošo problēmu risināšanai un turpmāko problēmu pārvaldībai nozarēs, kurām jau paredzētas ES programmas, un jānorāda pasākumi, kas saskaņā ar subsidiaritātes principu koordinējami Eiropas vietējā līmeņa demokrātijas ietvaros. Jo īpaši tas attiecas uz šādiem pasākumiem:

19.

uzsver, ka daudzi kalnu reģioni jau ir sākuši izstrādāt pielāgošanās stratēģijas un ir steidzami jākoordinē mērķi un jāanalizē rezultāti. Vides iniciatīvas, kas pašlaik ir sadrumstalotas starp daudzām apvienībām, pētniecības struktūrām un pārvaldes iestādēm kalnu reģionos, ir jāsaskaņo;

20.

prasa, uzraudzīt sasniegtos rezultātus, izstrādājot pasākumu un pakalpojumu efektivitātes rādītājus un izmantojot vienotu datubāzi, kurā var atrast informāciju par projektiem un enerģijas reģistru;

21.

visbeidzot uzsver, ka ar klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām saistīti jautājumi jārisina visos līmeņos, daudzās dažādās ģeogrāfiskās kopienās un globālā mērogā. Bieži vien tieši planētas visnabadzīgākās kopienas pirmās cieš klimata pārmaiņu dēļ, un tām ir vajadzīga īpaša palīdzība. Eiropas Savienības un dalībvalstu līdzekļi būtu jāpiešķir klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem atbilstoši pieņemtajās stratēģijās un starptautiskajos līgumos noteiktajām prioritātēm un jāizmanto līmenī, kurā tiem būs vislielākā ietekme. Tāpēc tādu pasākumu izstrādē, kas virzīti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ir jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, lai maksimāli izmantotu to zināšanas, pieredzi un tuvumu iedzīvotājiem.