[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 22.2.2011

COM(2011) 77 galīgā redakcija

2008/0028 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par Padomes nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pieņemšanu

2008/0028 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par Padomes nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pieņemšanu

1. PAPILDU INFORMĀCIJA

Datums, kad priekšlikumu nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2008) 40, galīgā redakcija — 2008/0028(COD)): | 2008. gada 1. februāris |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2008. gada 18. septembris |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2010. gada 16. jūnijs |

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums: | [*] |

Politiskās vienošanās datums: | 2010. gada 7. decembris |

Padomes nostājas pieņemšanas datums: | 2011. gada 21. februāris |

* Ņemot vērā norises Padomē pēc tam, kad Parlaments dokumentu izskatīja pirmajā lasījumā, Komisija nesagatavoja grozītu priekšlikumu, bet pauda viedokli par Parlamenta grozījumiem Komisijas paziņojumā par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta 2010. gada jūnija sesijā pieņemtajiem atzinumiem un rezolūcijām (dokuments SP(2010) 6136 ), ko 2010. gada 29. septembrī nosūtīja Eiropas Parlamentam.

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Priekšlikumā konsolidētas un atjauninātas divas svarīgas marķēšanas tiesību aktu jomas — vispārējā pārtikas produktu marķēšana un uzturvērtības marķēšana, uz ko attiecas attiecīgi Direktīva 2000/13/EK[1] un Direktīva 90/496/EEK[2] . Ar priekšlikumu pārstrādā arī sešas citas direktīvas attiecībā uz noteiktu pārtikas produktu kategoriju marķēšanu. Šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

- vienkāršot pārtikas produktu marķēšanas tiesību aktus, izveidojot vienotu principu un prasību instrumentu attiecībā uz horizontālām marķēšanas prasībām vispārējās un uzturvērtības marķēšanas jomā;

- ietvert īpašus noteikumus par pienākumiem visā pārtikas apritē attiecībā uz pārtikas produktu informācijas esamību un precizitāti;

- ieviest izvērtējamus kritērijus attiecībā uz pārtikas produktu marķējuma salasāmības noteiktiem aspektiem;

- precizēt noteikumus, ko piemēro marķējumam attiecībā uz izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu;

- ieviest lielākajai daļai pārstrādāto pārtikas produktu obligātu uzturvērtības marķējumu galvenajā redzamības laukā;

- ieviest tādu pārvaldības sistēmu attiecībā uz noteiktiem pārtikas produktu brīvprātīgas marķēšanas aspektiem, ko apstiprina dalībvalstis.

3. PIEZĪMES PAR PADOMES NOSTĀJU

3.1. Vispārējās piezīmes

Eiropas Parlaments (EP) 2010. gada 16. jūnijā pieņēma nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā, daļēji vai principā pieņēma 113 no 247 pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem, jo uzskatīja, ka šie grozījumi precizē vai uzlabo Komisijas priekšlikumu un atbilst priekšlikuma vispārējam mērķim.

Lai gan Padomes 2011. gada 21. februārī pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja lielā mērā atbilst visiem sākotnējā Komisijas priekšlikuma mērķiem, dažos jautājumos minētajā nostājā ir atkāpes no tiem. Komisija neiebilda pret politisku vienošanos par dokumentu, lai ļautu likumdošanas procesa tālāku virzību. Tomēr Komisija klāt pievienotajā deklarācijā norādīja Padomei, ka EP grozījumi, kurus, kā Komisija norādīja, tā varētu pieņemt, nav ietverti prezidentūras dokumentā, jo īpaši prasība par noteiktu uzturvērtības informāciju iepakojuma priekšpusē.

3.2. Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija pieņēma un Padome pilnībā, daļēji vai principā iekļāva nostājā pirmajā lasījumā

Izcelsmes marķējums — EP nostājā pirmajā lasījumā tika ierosināts obligāts izcelsmes marķējums gaļai, putnu gaļai, piena produktiem, svaigiem augļiem un dārzeņiem, citiem pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa, kā arī gaļai un zivīm, ja tās izmanto kā sastāvdaļu pārstrādātos pārtikas produktos (groz. Nr. 101). Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, liellopu gaļu, vīnu, olīveļļu un importa putnu gaļu jau ir spēkā tiesību akti par obligātu marķēšanu, un Komisija nesen iesniedza priekšlikumu[3], kura mērķis ir pēc ietekmes novērtējuma radīt juridisku pamatu iespējamam obligātam lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķējumam, kas skars visas lauksaimniecības nozares. Komisija paziņojumā par EP atzinumu daļēji (jaunā formulējumā) pieņēma EP grozījumu attiecībā uz obligāta izcelsmes marķējuma gadījumu loka paplašināšanu saistībā ar primārajiem pārtikas pamatproduktiem, kas nav būtiski/nozīmīgi pārstrādāti un kopumā tiek uzskatīti par pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa, ja stāsies spēkā deleģētie pasākumi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu. Komisija arī norādīja: lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un praktiskus ierobežojumus attiecībā uz īpašiem pārtikas produktiem, obligātai izcelsmes marķējuma piemērošanai jānotiek, ja stāsies spēkā deleģētie pasākumi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, jo īpaši nosakot veidu, kā jāpauž informācija par pārtikas produkta izcelsmi visiem pārtikas produktiem vai to īpašām kategorijām.

Padomes nostājā pirmajā lasījumā tiek noteikts, ka obligātais izcelsmes marķējums jāpiemēro nepārstrādātai cūkgaļai, aitas gaļai, kazas gaļai un putnu gaļai, ja divu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā tiek pieņemti īstenošanas noteikumi. Padome arī ierosina, ka Komisijai trīs gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā jāiesniedz EP un Padomei ziņojums par obligāto izcelsmes marķējumu šādiem pārtikas produktiem un to sastāvdaļām: pienam; pienam, kuru izmanto kā sastāvdaļu piena produktos; gaļai, kuru izmanto kā sastāvdaļu nepārstrādātos pārtikas produktos; pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa; un sastāvdaļām, kuras pārtikas produktā ir vairāk nekā 50 % apmērā. Komisija var pieņemt obligātā marķējuma pieeju attiecībā uz cūkgaļu, putnu gaļu, aitas gaļu un kazas gaļu. Tomēr Komisija uzskata, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) šīs prasības piemērošanai jānotiek, izmantojot deleģētus aktus un ņemot vērā, ka runa ir par kvazileģislatīviem elementiem (piemēram, noteikt atbilstošu ģeogrāfisko līmeni). Šie deleģētie akti jāpieņem saistībā ar īpašiem Savienības noteikumiem, ko piemēro cūkgaļas, aitas gaļas, kazas gaļas un putnu gaļas nozarē. Juridiskajiem dokumentiem jābūt saskaņā ar LESD un atbilstoši pielāgotiem. Šīs prasības piemērošanas pasākumos īpaši jāizvairās no lieka un pārmērīga administratīvā sloga uzlikšanas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un izpildiestādēm. Tam, savukārt, jānodrošina līdzsvars, sniedzot vērtīgu informāciju patērētājiem un vienlaikus izvairoties, lai tādi pasākumi nemazina konkurētspēju, nepārtrauc tirdzniecību vai nerada neproporcionālas izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem. Komisija uzskata, ka Padomes ierosinātajā ziņojumā par izcelsmes marķējuma gadījumu loka paplašināšanu attiecībā uz citiem pārtikas produktiem tiek atzīta EP interese par obligāto izcelsmes marķējumu attiecībā uz citiem pārtikas produktiem, bet tiek pieļauta pieeja, kurā var ņemt vērā patērētāju priekšstatus un praktiskos ierobežojumus attiecībā uz īpašiem pārtikas produktiem, kā norādīts Komisijas atbildē EP, un kura atbilst pieejai, kas izvēlēta Regulas (EK) 1234/2007 grozīšanas priekšlikumā attiecībā uz izcelsmes marķējumu (COM(2010) 738). Šeit Komisija uzskata, ka princips ir pieņemams, bet, iespējams, jāmaina dokumenta juridiskais formulējums.

Pārtikas produktu imitācija / pārtikas aizstājēji: Komisija uzskatīja, ka EP grozījums, kurā skaidri aizliedza maldinošas prakses attiecībā uz „pārtikas produktu imitāciju” (groz. Nr. 78), ir daļēji pieņemams. Padomes nostāja pirmajā lasījumā, kurā aicina stiprināt vispārējus noteikumus attiecībā uz maldinošu informāciju, atbilst Komisijas nostājai par EP grozījumiem, un to var pieņemt. Tiecoties uz kompromisu, Komisija var pieņemt Padomes nostāju, kurā aicina pielikumā iekļaut prasību par tādu komponentu vai sastāvdaļu skaidru norādīšanu uz etiķetes (nevis tikai sastāvdaļu sarakstā), kuras aizstāj tos komponentus un sastāvdaļas, ko pēc patērētāja domām parasti izmanto vai no kurām dabīgi sastāv pārtikas produkts. Tomēr Komisija nepieņem EP 230. grozījumu, kurā ierosina nosaukt pārtikas produktu vai sastāvdaļu, piemēram, par siera vai šķiņķa „aizstājēju” vai „siera imitāciju”, vai „šķiņķa imitāciju”.

„Nano” sastāvdaļu marķējums: Komisija principā pieņēma EP nostāju, kurā pieprasīja, ka no nanotehnoloģijām iegūtas sastāvdaļas atbilstīgi jāmarķē (groz. Nr. 130). Komisijai ir pieņemams Padomes priekšlikums iekļaut savstarpēju atsauci uz „inženierijas ceļā iegūta nanomateriāla” definīciju un prasība norādīt sastāvdaļu sarakstā šādas sastāvdaļas klātbūtni produktā. Padomes nostāja atbilst pārrunām par Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, pārskatīšanu.

Obligātas informācijas prasības attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem: EP nostājā pirmajā lasījumā paredzēts, ka nefasēti pārtikas produkti nav jāiekļauj regulas darbības jomā (groz. Nr. 30). Tomēr EP nostājā attiecībā uz valsts pasākumiem nefasētu pārtikas produktu jomā (groz. Nr. 184) ir pieņemts princips par informācijas sniegšanu par tādu sastāvdaļu klātbūtni, kurās ir vielas, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesamību (alergēnas sastāvdaļas). Padome ir pieņēmusi arī šo principu par informācijas sniegšanu attiecībā uz alergēnām sastāvdaļām nefasētos pārtikas produktos.

Gan EP, gan Padomes nostājā pirmajā lasījumā paredzēts grozīt principu, kurš ir obligātas informācijas (kas atšķiras no informācijas par alergēniem) attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem sniegšanas pamatā. Sākotnējais Komisijas priekšlikums atbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas principā nodrošina, ka obligātai pārtikas produktu informācijai jābūt pieejamai attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas tiesību aktu darbības joma. Nefasētu pārtikas produktu gadījumā dalībvalstis var lemt, ka noteiktai informācijai nav vienmēr jābūt pieejamai, ja patērētājs ir pietiekami informēts. Gan EP (groz. Nr. 184), gan Padomes nostājā paredzēts atcelt Komisijas priekšlikuma pieeju un ļaut dalībvalstīm papildus informācijai par alergēniem pieprasīt informācijas sniegšanu par obligātajiem datiem, kas paredzēti regulā. Šis ierosinātais grozījums ir pieņemams kā regulas grozījums tiesību akta veidā, kas nozīmētu: ja dalībvalstī nav noteikumu, pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam būtu jāsniedz visi obligātie dati, ne tikai informācija par alergēniem.

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumi: Padomes nostāja attiecībā uz pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumiem (sākotnējā Komisijas priekšlikuma 8. pants) atbilst Komisijas priekšlikumā ietvertajiem principiem. EP nostājā pirmajā lasījumā (groz. Nr. 84, Nr. 86, Nr. 88, Nr. 89 un Nr. 326) Komisijas priekšlikums pielāgots pieejai, kuru pieņēma Regulā (EK) Nr. 767/2009 par barības tirdzniecību un marķēšanu. Komisija bija pieņēmusi EP grozījumus. Ņemot vērā jautājuma jutīgumu un pretrunīgās debates Padomē, tiecoties uz kompromisu, Komisija var pieņemt Padomes nostāju pirmajā lasījumā.

3.3. Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija noraidīja un Padome pilnībā, daļēji vai principā iekļāva nostājā pirmajā lasījumā

Valstu shēmas: EP nostājā pirmajā lasījumā tika dzēsta VII nodaļa par valstu shēmu izstrādi (groz. Nr. 301). Padomes nostājā ietverts līdzīgs priekšlikums. Komisija pauž nožēlu, ka ne EP, ne Padome neatbalsta Komisijas redzējumu par regulējumu, kas paredzēts apmaiņai ar paraugpraksi brīvprātīgu marķēšanas shēmu jomā.

Komisija noraidīja EP grozījumus (groz. Nr. 155, Nr. 156, Nr. 298, Nr. 299) pirmajā lasījumā, kuros tika mainīti kritēriji attiecībā uz uzturvērtības informācijas norāžu papildu veidiem, apvienojot tos ar kritērijiem grafisko norāžu jomā. Padome ir arī ierosinājusi apvienot kritērijus attiecībā uz papildu brīvprātīgiem marķēšanas veidiem un uzturvērtības informācijas norādēm ( AVS ). Turklāt Padomes nostājā ietverta tādu noteikumu ieviešana, kuri: ļauj dalībvalstīm veicināt īpašu AVS savā teritorijā; pieprasa dalībvalstīm nodrošināt atbilstošu AVS uzraudzību savā tirgū; un norāda, ka Komisija var veicināt informācijas apmaiņu un paraugpraksi AVS jomā. Padomes nostājā Komisijai tiek pieprasīts pieņemt īstenošanas noteikumus, ņemot vērā 34. pantā minētos kritērijus, un piecu gadu laikā pēc panta piemērošanas ziņot EP un Padomei par: AVS izmantošanu; to ietekmi; un to saskaņošanas lietderību. Komisija uzskata, ka nākotnē Padomes ierosinātā pieeja varētu sniegt pamatojumu AVS pārskatīšanai attiecībā uz uzturvērtības marķēšanu un ka tā var pieņemt Padomes priekšlikumu.

Uzturvērtības informācija: Attiecībā uz uzturvērtības marķēšanu Komisija ir noraidījusi EP nostāju par obligāto uzturvielu saraksta paplašināšanu (groz. Nr. 144). Padomes nostājā pirmajā lasījumā teikts, ka obligāti norādāmo uzturvielu saraksts jāpaplašina, lai iekļautu tajā proteīnu. Komisija pauž bažas par papildu izmaksām uzņēmējiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tāpēc tā dotu priekšroku īsam obligāto datu sarakstam. Tomēr, ņemot vērā, ka gan EP, gan Padome ir ierosinājusi iekļaut proteīnu, kurš ir vienīgais makroelements, kas nebija iekļauts Komisijas priekšlikumā, to var pieņemt.

Uzturvērtības informācija vienai porcijai: Komisijas priekšlikumā tika ieviesta iespēja, ka noteiktos apstākļos uzturvērtības informāciju varētu norādīt tikai vienai porcijai. Gan EP (groz. Nr. 313), gan Padomes nostājā šī iespēja ir dzēsta. Padome pieprasa, lai uzturvērtības informāciju vienmēr sniegtu par 100 g vai 100 ml un lai informācija vienai porcijai būtu papildu brīvprātīga norāde. No otras puses, EP ierosina, ka informācija vienmēr jāsniedz par 100 g vai 100 ml un vienai porcijai. Komisija uzskata, ka EP priekšlikums nav pieņemams, jo tas radītu papildu slogu ražošanas nozarei. Attiecībā uz Padomes nostāju Komisija var pieņemt, ka, saņemot uzturvērtības informāciju līdzīgā veidā, patērētāji varētu vieglāk salīdzināt dažādu pārtikas produktu uzturvielu sastāvu.

3.4. Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija pieņēma pilnībā vai jaunā formulējumā, bet Padome neiekļāva nostājā pirmajā lasījumā

Komisija principā pieņēma vairākus grozījumus EP nostājā pirmajā lasījumā, no kuriem daži bija redakcionāli. Tie jautājumi, kuros EP un Padomes nostāja pirmajā lasījumā skaidri atšķīrās, turpmāk ir sīki apspriesti. Tiek pieminēti arī daži no tiem grozījumiem, kuri attiecās uz būtiskiem jautājumiem un paredzēja jaunu noteikumu iekļaušanu EP nostājā, un Komisija principā pieņēma šos grozījumus, bet tie nav iekļauti Padomes nostājā pirmajā lasījumā.

Uzturvērtības norāde galvenajā redzamības laukā (iepakojuma priekšpusē): Komisijas paziņojumā par EP nostāju Komisija norādīja, ka piekrīt obligātai uzturvērtības marķēšanai iepakojuma priekšpusē ( FOP ) attiecībā uz pieciem elementiem (enerģētiskā vērtība, tauki, piesātinātās taukskābes, cukurs un sāls) (groz. Nr. 313), un Komisija principā piekrita EP 162. grozījumam, ka būtu jāprecizē prasības par marķēšanu iepakojuma priekšpusē piemērošana pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem. Komisijas deklarācijā (pielikumā) tiek īpaši norādīts, ka Komisija pauž nožēlu par Padomes nostāju atcelt prasību par dažu uzturvērtības informācijas norāžu sniegšanu iepakojuma priekšpusē. Šajā jautājumā Komisija turpina uzskatīt, ka marķēšana iepakojuma priekšpusē ļautu patērētājiem aplūkot uzturvērtības informāciju uzreiz, iegādājoties pārtikas produktus, un Komisija patur tiesības atbalstīt EP nostāju attiecībā uz piecu uzturvērtības elementu norādīšanu iepakojuma priekšpusē.

Pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums: EP nostājā (groz. Nr. 100) tiek pieprasīts norādīt ne tikai pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukumu un adresi, ar kura nosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu produktu tirgo, bet arī paša pārtikas produkta ražotāja uzņēmuma nosaukumu vai preču zīmi. Komisija pieņēma EP grozījumu. Tomēr Padomes nostājā paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs, ar kura nosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu pārtikas produktu tirgo, vai importētājs Eiropas Savienības tirgū, ja minētais uzņēmējs nav reģistrēts Eiropas Savienībā, tiek noteikts kā atbildīgais par marķēšanu. Komisija turpina atbalstīt EP nostājas nodomu, jo tas sniegtu patērētājiem pārredzamību attiecībā uz produkta ražotāju.

Minimālais derīguma termiņš: Komisija piekrita EP nostājai (groz. Nr. 61) attiecībā uz vajadzību precizēt atšķirību starp datuma norādēm „izlietot līdz” un „ieteicams līdz”. Komisijas nesen vadītajā pētījumā[4] norādīts, ka pārtikas atkritumi veido milzīgu atkritumu daudzumu, vidēji apmēram 76 kg vienam cilvēkam gadā mājsaimniecību līmenī, un 60 % gadījumu no šo atkritumu veidošanas varētu izvairīties. Daļa atkritumu, no kuru radīšanas varētu izvairīties, rodas slikti izprotamas derīguma termiņa marķēšanas sistēmas dēļ.

Regulas darbības joma: EP ierosināja (groz. Nr. 39), ka regula nav jāpiemēro ēdināšanas dienestiem, kas pakalpojumus sniedz transportā, piemēram, lidmašīnās un vilcienos, tādos maršrutos, kuri pilnībā neatrodas ES. Komisija uzskata, ka turpmāk ir vērts apsvērt jautājumu par to, kā regula jāpiemēro ēdināšanas dienestiem, kas pakalpojumus sniedz transportā.

Tajā pašā grozījumā EP ierosināja regulas priekšrakstu daļā iekļaut noteikumu, kas atspoguļo Komisijas priekšlikuma 15. apsvērumu un nosaka, ka noteikti pasākumi neietilpst regulas darbības jomā. Šajā gadījumā Komisija norāda, ka Padome rūpīgi apsvēra šo jautājumu un nolēma neiekļaut šādu noteikumu priekšrakstu daļā. Apsvērumā sniegti norādījumi par paredzēto regulas piemērošanas jomu, tāpēc Komisija neiebilst pret Padomes nostāju pirmajā lasījumā šajā jautājumā.

Sastāvdaļas definīcija: Sākotnējā Komisijas priekšlikumā iekļāva vienkāršotu pieeju „sastāvdaļas” definīcijai, salīdzinot ar līdzšinējiem tiesību aktiem. Pēc tam tika norādīts, ka Komisijas ierosinātā vienkāršotā pieeja ietekmē citu tiesību aktu piemērošanu, kuros ir atsauce uz „sastāvdaļas” definīciju Direktīvā 2000/13/EK par vispārējo marķēšanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka sākotnējais Komisijas priekšlikums jāaizstāj ar Direktīvas 2000/13/EK „sastāvdaļas” definīciju, kura ir pielāgota, ņemot vērā EP 49. grozījumu. Pieejas maiņa ietekmētu dažu citu pantu formulējumu.

Tādas gaļas marķēšana, kura sastāv no kombinētiem gaļas gabaliem: EP 276. un 293. grozījumā ierosināja: ja pārtikas produkts ir gaļa, kura sastāv no kombinētiem gaļas gabaliem, tas jānorāda iepakojuma priekšpusē vai saistībā ar pārtikas produkta nosaukumu. Komisija uzskata, ka šis priekšlikums nodrošinātu, ka patērētāji, veicot pirkumu, tiek informēti par pārtikas produkta konkrētām īpašībām. Komisija principā pieņem grozījumu nodomu, bet uzskata, ka noteikuma formulējums jāpārskata.

Tādas gaļas marķēšana, kurai pievienots proteīns un/vai ūdens: Komisija principā pieņēma EP nostāju, kurā paredzēts: ja noteiktiem gaļas vai zivju produktiem pievieno proteīnu un/vai ūdeni, uz marķējuma jānorāda pievienotā proteīna avots un ūdens klātbūtne (groz. Nr. 207 un Nr. 226–228). EP grozījumi attiecībā uz pievienotā proteīna marķēšanu atbilst Komisijas interpretācijai par spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Komisija atbalstīja citus grozījumus, tādus kā: „ražošanas datuma” norāde saldētu pārtikas produktu marķējumā (groz. Nr. 62, Nr. 97, Nr. 140, Nr. 141), izņēmuma piemērošana mikrouzņēmumiem (groz. Nr. 104), papildu informācija attiecībā uz lietošanas un uzglabāšanas instrukcijām (groz. Nr. 142), kritēriju ieviešana attiecībā uz brīvprātīgu marķējumu „veģetārs un vegāns” (groz. Nr. 175), mākslīgās desu ādas (groz. Nr. 229). Ja minētos grozījumus ņems vērā otrajā lasījumā, Komisija būs gatava izskatīt attiecīgo noteikumu iekļaušanu.

3.5. Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija un Padome noraidīja un Padome neiekļāva nostājā pirmajā lasījumā

Salasāmība: Komisija nepieņēma EP nostāju par salasāmību (groz. Nr. 53, Nr. 334, Nr. 111–113), kurā dzēsa prasību attiecībā uz minimālo burtu izmēru un ierosināja, ka salasāmības kritēriji jānosaka, izmantojot vadlīnijas. Padomes nostājā pirmajā lasījumā attiecībā uz salasāmību regulā saglabāts izvērtējams kritērijs, un šo noteikumu palīdz precizēt, iekļaujot atsauci uz minimālā burtu izmēra parametriem. Komisija uzskata, ka Padomes nostāja attiecībā uz minimālā burtu izmēra kritērijiem uzlabo sākotnējo priekšlikumu un ir pieņemama.

Regulas darbības joma: Padomes nostājā pirmajā lasījumā tiek atbalstīts Komisijas priekšlikums par regulas darbības jomas piemērošanu attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, un par regulas vispārējā mērķa vēršanu uz patērētāju. Ne Komisija, ne Padome nepieņēma EP nostāju pirmajā lasījumā, kurā tiek ierobežota regulas darbības joma attiecībā uz fasētiem pārtikas produktiem (groz. Nr. 38 un Nr. 39) un mazināts ar patērētājiem saistīto jautājumu nozīmīgums regulā (groz. Nr. 66).

Uzturvērtības informācija: Komisija nepieņēma daudzus jaunus noteikumus EP nostājā pirmajā lasījumā, kuri attiecas uz uzturvērtības informācijas noteiktu aspektu. Piemēram, obligāto uzturvielu saraksta paplašināšana, lai iekļautu tajā proteīnu, šķiedrvielas un trans-taukskābes (groz. Nr. 144), un papildu brīvprātīgi marķējamo uzturvielu saraksta paplašināšana (groz. Nr. 145); Komisija uzskatīja, ka informācijas atkārtošana par enerģētisko vērtību īpašā formā uz iepakojuma priekšpuses ir informācijas dublēšana (groz. Nr. 158); prasību iekļaut informāciju par noteikto devu bāzi (groz. Nr. 151) neuzskatīja par vajadzīgu; daudzi ierosinātie izņēmumi attiecībā uz obligāto uzturvielu marķējumu; un atsauces uz starptautisko mērvienību sistēmu saistībā ar enerģētiskās vērtības mērīšanu (kJ) dzēšana (groz. Nr. 246, Nr. 248, Nr. 319). Šos EP ierosinātos grozījumus neiekļāva Padomes nostājā pirmajā lasījumā.

Alkoholiskie dzērieni: Komisijai nebija pieņemama EP nostāja, kurā attiecībā uz visiem alkoholiskajiem dzērieniem atcēla prasību nodrošināt sastāvdaļu sarakstu un uzturvērtības marķējumu līdz Komisijas ziņojuma iesniegšanai (groz. Nr. 145 un Nr. 294). Padomes nostājā ierosināts, ka atbrīvojumi no prasībām iekļaut sastāvdaļu sarakstu un uzturvērtības marķējumu jāpiemēro plašāk, lai iekļautu tos alkoholiskos dzērienus, kuri, kā uzskata, konkurē ar tiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem jau attiecināts atbrīvojums saskaņā ar Komisijas priekšlikumu. Komisija var pieņemt pieeju, kurā pret konkurējošiem produktiem izturas līdzvērtīgi. Tomēr Komisija uzskata, ka ir būtiski sniegt informāciju par lietošanai gatavu jaukto alkoholisko dzērienu sastāvdaļām un uzturvielu sastāvu.

Izcelsmes marķējums: Padomes priekšlikumā par izcelsmes marķējumu saglabāts Komisijas priekšlikuma princips, kurš paredz norādīt arī sākotnējās sastāvdaļas izcelsmi, ja tiek norādīta pārtikas produkta izcelsme un sākotnējās sastāvdaļas izcelsmes valsts nav tā pati valsts, kurā notikušas pēdējās būtiskās visa produkta pārmaiņas. EP nostājā paredzēja dzēst šo noteikumu (groz. Nr. 172), kurš Komisijai nav pieņemams, jo mērķis ir novērst iespējami maldinošas izcelsmes norādes.

3.6. Jauni noteikumi, ko ieviesusi Padome

Salasāmība: Kā minēts iepriekš, Padomes dokumentā saglabāts Komisijas priekšlikums attiecībā uz minimālā burtu izmēra iekļaušanu regulā, bet ietverts svarīgs precizējums par burtu izmēra noteikšanu. Komisija uzskata, ka Padomes nostāja attiecībā uz minimālā burtu izmēra kritērijiem uzlabo sākotnējo priekšlikumu.

To vielu marķēšana, kuras izraisa alerģiju vai nepanesamību: Padomes nostājas pantā par tādu noteiktu vielu marķēšanu, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, ierosināts precizēt dokumentu attiecībā uz pieeju to produktu marķēšanai, kuriem nav sastāvdaļu saraksta. Šis precizējums ir atbilstošs, un to var principā pieņemt, jo priekšlikums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem par šādu vielu marķēšanu. Tomēr, kā minēts iepriekš, Komisija vēlas grozīt pieeju „sastāvdaļas” definīcijai.

Neto daudzums: Padomes nostājā pirmajā lasījumā tiek atjaunota iespēja dalībvalstīm saglabāt noteikumus par neto daudzuma norādi īpašiem pārtikas produktiem veidā, kas atšķiras no regulā paredzētā veida. Komisija var pieņemt šo priekšlikumu, kurš, ja dalībvalstī nav sīki izstrādātu noteikumu, atļautu saglabāt esošo pieeju neto daudzuma norādei īpašām pārtikas produktu kategorijām, jo īpaši, ja produkts var būt gan šķidrs, gan ciets.

Tādu pārtikas produktu marķēšana, kuri satur kofeīnu: Īstenošanas noteikumi Komisijas 2002. gada 18. jūlija Direktīvā 2002/67/EK par hinīnu saturošo un kofeīnu saturošo pārtikas produktu marķēšanu (kura pieņemta saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK) ietver īpašus noteikumus attiecībā uz noteiktu kofeīnu saturošu dzērienu marķēšanu. Padomes nostājā pirmajā lasījumā tiek ierosināts, ka marķējuma informācijā arī jānorāda, ka produktus nedrīkst lietot grūtnieces un bērni. Padomes nostājā pirmajā lasījumā paredzēts, ka pienākums attiecībā uz īpašo marķējumu jāpaplašina, iekļaujot tajā pārtikas produktus, kuriem kofeīns pievienots barojošas vai fizioloģiskas iedarbības dēļ. Komisija pieņem principu attiecībā uz informācijas iekļaušanu pārtikas produktu marķējumā par kofeīna pievienošanu barojošas vai fizioloģiskas iedarbības radīšanai, ņemot vērā to, ka šādus produktus patērē īpašas iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas pieejamo zinātnisko ieteikumu darbības joma[5].

Nobeiguma noteikumi un pārejas posms (45. pants, 54. apsvērums): EP 194. grozījumā tiek ierosināts grozīt Komisijas priekšlikumu attiecībā uz papildu divu gadu pārejas posmu mikrouzņēmumiem (kuros strādā mazāk nekā 10 darbinieki), šajā pārejas posmā nodrošinot prasības par obligātu uzturvērtības marķēšanu izpildi, un paplašināt uzņēmumu loku, iekļaujot tos uzņēmumus, kuros strādā mazāk nekā 100 darbinieki. Komisija nepieņēma EP grozījumu.

Attiecībā uz piemērošanas datumu Padomes dokumentā tiek ierosināts: ja tiek sniegta uzturvērtības informācija, tai jāatbilst jaunajām prasībām pēc tam, kad pagājuši trīs gadi pēc regulas stāšanās spēkā, tā vietā, lai piemērotu uzturvērtības marķēšanas divpakāpju noteikumus, piešķirot mikrouzņēmumiem papildu divu gadu pielāgošanās posmu. Tomēr pienākums sniegt uzturvērtības informāciju nestātos spēkā piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā.

Padomes nostājā ietverts jauns noteikums, kurš norāda, ka jauno prasību piemērošanas uzsākšanai jāpiešķir pārejas posms un ka produktus, kas laisti tirgū pirms pārejas posma beigām, var turpināt tirgot, līdz beidzas krājumi. Tiek arī ierosināts noteikt piemērošanas datumu jebkura kalendārā gada 1. aprīlī, izņemot steidzamu pasākumu gadījumus. Komisija var pieņemt Padomes nostāju attiecībā uz regulas piemērošanu un pārejas pasākumiem.

Deleģēšana un pilnvaru deleģēšana visā dokumentā: Pilnvaru deleģēšanas pielīdzināšana Padomes nostājā kopumā ir saskaņota ar Komisijas pieeju un atbilst ierosināto pilnvaru deleģēšanas darbības jomai. Ir dažas atšķirības salīdzinājumā ar Komisijas pieeju, atbildot uz EP atzinumu, tomēr prezidentūras dokumenta kontekstā deleģēšana ir atbilstoša un to var pieņemt, izņemot ierosinātās īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, kurus saista ar gaļas obligāto izcelsmes marķējumu.

Komisijai ir pieņemami arī šādi Padomes ieviestie grozījumi:

( iespēja iekļaut informāciju, kurā paskaidro, ka uzturvērtības norāde par sāli attiecas uz dabīga nātrija/sāls klātbūtni. Šis brīvprātīgais marķējums sniedz precizējumu;

( nodaļa par valstu pasākumiem — Padome ir grozījusi sākotnējā Komisijas priekšlikuma 37. pantu, kurš precizē nodaļas darbības jomu;

( V pielikums — jaunas prasības attiecībā uz marķējumu „atkausēts”;

( VI B pielikums — pienākums norādīt, vai hidrogenēta eļļa vai tauki ir pilnībā vai daļēji hidrogenēti;

( IX pielikums — atbrīvojuma no termiņa norādes „ieteicams līdz (datums)” dzēšana attiecībā uz noteiktiem produktiem;

( XI pielikums — atsauces daudzuma grozījums attiecībā uz ievērojamu vitamīnu un minerālvielu daudzumu;

( ierosinātā pielikuma vienkāršošana, kurā paredzēta vitamīnu un minerālvielu norādīšanas kārtība (sākotnējā Komisijas priekšlikuma XIII pielikums), ir pieņemama.

3.7. Galvenās problēmas, pieņemot Padomes nostāju pirmajā lasījumā

Nostāja, kuru Padome pieņēma pirmajā lasījumā, ietver elementus, kas atšķiras no Komisijas priekšlikuma. Kā norādīts iepriekš, tie attiecas uz noteiktiem uzturvērtības marķēšanas, izcelsmes marķēšanas, ražotāja nosaukuma iekļaušanas un sastāvdaļas definīcijas aspektiem.

4. SECINĀJUMS

Komisija uzskata, ka Padomes nostāja pirmajā lasījumā ietver elementus, kas atšķiras no Komisijas priekšlikuma. Neraugoties uz atlikušajām bažām, Komisija neiebilda pret Padomes ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemto nostāju, lai ļautu likumdošanas procesa tālāku virzību.

Komisija pievienotajā deklarācijā norādīja Padomei, ka tā jo īpaši pauž nožēlu par Padomes lēmumu dzēst prasību par uzturvērtības norādi iepakojuma priekšpusē.

PIELIKUMS

Komisijas deklarācija

Tiecoties uz kompromisu, Komisija neiebildīs pret kvalificētu balsu vairākumu, kas atbalsta prezidentūras dokumentu, neraugoties uz atlikušajām bažām, ņemot vērā, ka prezidentūras dokuments ietver dažus elementus, kas atšķiras no Komisijas priekšlikuma, un ka daži tiesiski elementi jāpārskata saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Turklāt Padome neuzskatīja, ka EP nostāja pirmajā lasījumā un attiecīgi EP grozījumi, kurus, kā Komisija norādīja, tā varētu pieņemt, nav ietverti prezidentūras dokumentā.

Jo īpaši Komisija pauž nožēlu, ka Padome izvēlējās dzēst prasību par uzturvērtības norādi iepakojuma priekšpusē. Komisija uzskata, ka tas mazina priekšrocības, kuras patērētājiem varētu sniegt obligātas uzturvērtības norāde, un ir pārliecināta par priekšrocībām, kuras patērētājiem sniegtu marķējums iepakojuma priekšpusē, ļaujot aplūkot uzturvērtības informāciju uzreiz, iegādājoties pārtikas produktus.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.).

[2] Padomes Direktīva 90/496/EEK (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu (OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.).

[3] COM(2010) 738.

[4] http://ec.europa.eu/environment/eussd/reports.htm

[5] Pārtikas zinātniskās komitejas 1999. gada 21. janvāra atzinums par kofeīnu un citām vielām, kuras izmanto kā sastāvdaļas „enerģijas dzērienos”.