12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/145

A.

tā kā 2006. gada 21. novembra Vispārējais miera līgums (VML), ko noslēdza starp Septiņu partiju aliansi un maoistiem (Vienotā Nepālas komunistiskā partija (VNKP)), kuri pārvaldīja lielu valsts daļu, pārtrauca 10 gadus ilgo bruņoto konfliktu, kurā dzīvību zaudēja ap 13 000 cilvēku;

B.

tā kā šis vēsturiskais līgums parādīja, ko iespējams panākt, ja politiskie spēki labprātīgi risina sarunas, lai varētu sarīkot Konstitucionālās asamblejas (KA) vēlēšanas, izveidot pagaidu valdību, iekļaujot maoistus, atbruņot un atsaukt no kaujas pozīcijām maoistu kaujiniekus, kā arī panākt Nepālas armijas atgriešanos kazarmās;

C.

tā kā pēc desmit gadu ilga bruņota konflikta starp maoistiem un valdību daudzi 2006. gadā noslēgtā miera līguma nosacījumi joprojām nav izpildīti;

D.

tā kā pēc KA 2008. gada 10. aprīļa vēlēšanām, kuras ES vēlēšanu novērošanas misija vērtēja kā tādas, kurās ievēroti daudzi, ja ne visi starptautiskie standarti, un kurās gandrīz 40 % balsu ieguva VNKP (maoisti), KA nolēma atteikties no 240 gadus ilgušās monarhijas un pārveidot Nepālu par Federatīvo Demokrātisko Republiku;

E.

tā kā saskaņā ar globālo miera indeksu (GMI) Nepāla dažos iepriekšējos gados, jo īpaši 2009. un 2010. gadā, ir kļuvusi mazāk miermīlīga;

F.

tā kā 2009. gada maijā premjerministrs Pushpa Kamal Dahal (Prachanda) atkāpās no amata un viņa pārstāvētā partija (VNKP (maoisti)) pameta valdību pēc strīda ar prezidentu (Nepālas kongresa partija) par armijas virspavēlnieka atbrīvošanu no amata, jo viņam bija domstarpības ar maoistiem par Tautas atbrīvošanas armijas (TAA) bijušo kaujinieku reintegrāciju Nepālas armijā;

G.

tā kā turpmākajā politiskās nestabilitātes situācijā, ko palielināja maoistu pilsoniskās sabiedrības un parlamentāriešu šķelšanas kampaņas, nenoturīgā 22 partiju antimaoistu alianse premjerministra Madhav Kumar Nepal vadībā (Nepālas komunistiskā partija/marksistu–ļeņinistu apvienība (NKP–MĻA) nespēja attaisnot divas galvenās cerības: ieviest jaunu un visiem pieņemamu federatīvas republikas konstitūciju, ko bija paredzēts pieņemt pirms divu gadu termiņa, kurš beidzās 2010. gada 28. maijā, un vienoties par apmēram 20 000 bijušo TAA kaujinieku reintegrāciju/rehabilitāciju;

H.

tā kā oficiālas sarunas starp partiju alianses un NKP–MĻA līderiem par jaunas valdības veidošanu atsākās pēc tam, kad pēdējā brīdī tika panākta vienošanās par trim jautājumiem, paredzot uz gadu pagarināt KA pilnvaras, izveidot nacionālās saskaņas valdību un pēc iespējas drīz panākt premjerministra Madhav Kumar Nepal atkāpšanos no amata, kā arī turpināt miera līguma īstenošanu;

I.

tā kā Shaktikhor izplatītais videoieraksts, kura sakarībā nācās maksāt ievērojamas summas par maldināšanu attiecībā uz kaujinieku skaitu un plāniem izmantot “demokratizāciju”, lai politizētu nacionālo armiju, liek uzdot pamatotus jautājumus, uz kuriem VNKP (maoisti) līdz šim nav atbildējuši;

J.

tā kā pašreizējā politiskā nestabilitāte būtiski ietekmē sociālo, ekonomisko un tūrisma izaugsmi Nepālā, kas atrodas starp Indiju un Ķīnu, kuras ir visstraujāk augošās tautsaimniecības pasaulē, un Nepālai ir vajadzīga politiskā stabilitāte, lai gūtu labumu no savas stratēģiskās atrašanās vietas;

K.

tā kā Nepālai joprojām ir vāji attīstīta ekonomika un sociālā joma; tā kā gandrīz 30 % iedzīvotāju dzīvo zem absolūtās nabadzības līmeņa, 16 % iedzīvotāju cieš no pārtikas trūkuma, analfabētisma rādītāji joprojām ir vieni no augstākajiem Dienvidāzijā un izaugsmi apgrūtina vispārējs kurināmā trūkums, kas izraisa energoapgādes pārrāvumus, transporta kursēšanas ierobežojumus un pārtikas cenu pieaugumu;

L.

tā kā bažas raisa Nepālas daudzo bēgļu un jo īpaši tibetiešu stāvoklis;

M.

tā kā Nepālas varas iestādes ir pelnījušas uzslavu par “džentlmeņu vienošanās” attiecināšanu uz Tibetas bēgļiem;

N.

tā kā līdz šim neviens valsts drošības spēku dalībnieks vai bijušais maoistu kaujinieks nav saukts pie kriminālatbildības par smagiem un sistemātiskiem kara likumu pārkāpumiem, kas notikuši bruņotā konflikta laikā;

O.

tā kā izšķirošajās 2010. gada 23.–29.maija dienās Katmandu uzturējās Eiropas Parlamenta delegācija attiecībām ar Dienvidāziju,

1.

ir ļoti nobažījies par to, ka nav pieņemta uz demokrātiskām vērtībām un cilvēktiesībām balstīta pastāvīga konstitūcija, un apliecina solidaritāti Nepālas tautai un visām ģimenēm, kuru piederīgie gājuši bojā iepriekšējo gadu bruņotajos konfliktos;

2.

atzinīgi vērtē politisko partiju pēdējā brīža lēmumu, ko pieņēma 2010. gada 28. maijā, lai veiktu vajadzīgos pasākumus saistībā ar KA pilnvaru pagarināšanu, un ir gandarīts par Sieviešu partijas būtisko ietekmi;

3.

mudina KA un visus iesaistītos politiskos spēkus vest beznosacījumu sarunas, lai apliecinātu elastīgumu, novērstu provokatīvas darbības un kopīgi strādātu nacionālās vienotības vārdā nolūkā rast skaidru pamatu jaunajai konstitūcijai, izveidot funkcionējošu federatīvu demokrātiju un ievērot jauno termiņu, ko 2010. gada 28. maijā pagarināja par vienu gadu;

4.

aicina visas partijas saistībā ar KA pilnvaru termiņa pagarināšanu sekmēt un popularizēt Konstitucionālās komitejas (KK) darbu pie turpmākā plāna;

5.

uzsver, ka visiem jautājumiem, par kuriem panākta vienošanās, ir jābūt skaidri formulētiem un tie ir jāpublisko, līdz ar to atzinīgi vērtē baltās grāmatas iniciatīvu, solot iedzīvotājiem izskaidrot līdz šim panākto attīstību saistībā ar federatīvas republikas konstitūcijas izstrādi; pauž atzinību trim tematiskajām komitejām, kuras no vienpadsmit komiteju kopskaita ir pabeigušas savu darbu;

6.

atzinīgi vērtē Nepālas kongresa (NK) 2010. gada 31. maija lēmumu veidot nacionālās vienotības valdību, kas būtu atvērta visām politiskajām partijām, tostarp galvenajai opozīcijas partijai VNKP (maoistiem);

7.

aicina VNKP (maoistus) iesaistīties konstruktīvā plānošanā un rast veidu, kā bijušos maoistu kaujiniekus integrēt sabiedrībā, tostarp grupas, kuras uzturas ANO misijas Nepālā uzraudzītajās nometnēs;

8.

aicina ES un dalībvalstis atbalstīt visus Nepālas valdības un iesaistīto pušu centienus, lai rastu risinājumu bijušo maoistu kaujinieku integrēšanai nacionālajā armijā vai citos drošības spēkos, kā arī citus stabilus alternatīvus risinājumus attiecībā uz tiem, kurus nav iespējams integrēt šādās organizācijās;

9.

aicina politiskās partijas un jo īpaši VNKP maoistus iegrožot kareivīgi noskaņotos šo partiju jaunatnes organizācijās un pārtraukt bērnu vervēšanu; aicina VNKP maoistus nodrošināt netraucētu piekļuvi to rehabilitācijas pasākumu kopumam, kas paredzēti no nometnēm nesen atbrīvotajiem pusaudžiem;

10.

tieši aicina ANO, ideālā gadījumā tai sadarbojoties ar valdību, paredzēt procedūras drošības spēku potenciālo locekļu pārbaudei, lai nepieļautu tādu personu iecelšanu ANO miera uzturēšanas posteņos, kuri nepārprotami ir vainīgi cilvēktiesību pārkāpumos; atgādina Nepālas armijai, ka, diemžēl, tās vispārzināmais profesionālisms un reputācija jau ir pakļauta riskam, un tas tā pavisam noteikti arī būs, kamēr ilgstoša un plaši dokumentēta nesodāmība tās rindās netiks objektīvi izskatīta, piemēram, nododot šo jautājumu izskatīšanu tiesu iestādēm;

11.

pauž bažas saistībā ar informāciju par jaunu vervēšanu nacionālajā armijā; atgādina, ka Augstākā tiesa nospriedusi, ka vervēšana atbilst VML, ja tā aptver tikai tehnisko personālu; tomēr norāda, ka šāda vervēšanas īstenošana var saasināt sarežģījumus, ar kuriem nākas sastapties pārejas procesā;

12.

atkārtoti pauž dziļu pārliecību, ka divus gadus pēc monarha atkāpšanās armija būtu pilnībā jāpakļauj demokrātiskai uzraudzībai, tostarp arī attiecībā uz budžeta aspektiem; apstiprina solidaritāti ar KA attiecībā uz visiem pasākumiem, ko tā varētu veikt šajā sakarībā;

13.

atgādina ES dalībvalstīm, ka saskaņā ar VML saglabājas nāvējošu ieroču eksporta aizliegums uz Nepālu, un aicina tās finansiāli un tehniski atbalstīt radošus risinājumus Nepālas armijas restrukturēšanai;

14.

pauž nedalītu atbalstu ANO misijai Nepālā, atzīstot tās būtiski svarīgo lomu un uzskata, ka tās pilnvaras jāpagarina vismaz tik ilgi, kamēr miera process būs sasniedzis konsolidētu fāzi;

15.

pauž bažas saistībā ar informāciju par pieaugošo spīdzināšanas un vardarbīgas agresijas gadījumu sastopamību; šajā sakarībā pauž gandarījumu par Nepālas Valsts cilvēktiesību komisijas darbu;

16.

pauž bažas par to, ka Nepālas valdība pilnvaras ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos uz vienu gadu pagarinājusi pārskatītā versijā, pakāpeniski izbeidzot šīs organizācijas reģionālās darbības, kas ir pretrunā ar cerībām, ka varētu pastiprināt tās uzraudzības funkciju;

17.

aicina izveidot komisiju jautājumu risināšanai saistībā ar pazudušajām personām, komisiju patiesības noskaidrošanai un samierināšanās jautājumiem un valsts komisiju miera nodrošināšanai un rehabilitācijas pasākumiem, kā tas paredzēts VML;

18.

pauž dziļu nožēlu par to, ka līdz šim neviens nav saukts pie atbildības tiesā, kuras kompetencē ir civilpersonu nodarījumi, par nopietniem noziegumiem, ko konflikta laikā izdarījuši abu pušu pārstāvji;

19.

mudina iesaistītās puses un valdību izbeigt politisku iejaukšanos krimināllietās, izveidot politiski neatkarīgas tiesu iestādes saskaņā ar konstitucionālo procesu un šajā sakarībā plānot arī Starptautiskās Krimināltiesas reglamenta ratifikāciju;

20.

atzinīgi vērtē Nepālas 2009. gada paziņojumu, ka tā atbalstīs Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto projektu par principiem un pamatnostādnēm kastu diskriminācijas likvidēšanai, bet pauž bažas par to, ka turpinās uz parādu verdzību balstīta nodarbinātības prakse, jo īpaši Kamaijā, Haruvā un Čaruvā, kā arī par satraucošo situāciju, kurā nonākuši miljoniem bez zemes palikušu cilvēku un kura klimata pārmaiņu ietekmē varētu vēl vairāk pasliktināties, un aicina valdību un iesaistītās puses veicināt Zemes reformas komisijas darbību;

21.

aicina Nepālas valdību risināt problēmu, kas saistīta ar 800 000 Nepālas bezvalstniekiem, vienkāršojot birokrātiskās procedūras un samazinot izmaksas pieteikumiem par pilsonības apliecinājuma saņemšanu; uzskata, ka būtiski svarīgi ir ņemt vērā arī šīs personas miera procesa sarunu gaitā;

22.

mudina Nepālas valdību nodrošināt aizsardzības standartus visiem bēgļiem un turpināt centienus novērst un ierobežot situācijas, kad cilvēki kļūst par bezvalstniekiem (jo īpaši tas attiecas uz personām no Butānas), kā tas paredzēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī parakstīt 1951. gada Bēgļu konvenciju vai šīs konvencijas 1967. gada protokolu un ievērot ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos norādītos standartus;

23.

uzskata, ka kontakta saglabāšanai starp ANO Augsto pārstāvi bēgļu lietās un Tibetas kopienām ir būtiski svarīgi, lai Nepālas iestādes turpinātu pilnībā īstenot “džentlmeņu vienošanos” par Tibetas bēgļiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iespējas atļaut piekļuvi teritorijai saistībā ar “džentlmeņu vienošanos”, ko panācis ANO Augstais pārstāvis bēgļu lietās, un paredzēt ilgstošākus risinājumus;

24.

aicina ES augsto pārstāvi ar delegācijas starpniecību Katmandu cieši uzraudzīt politisko situāciju Nepālā un izmantot savu ietekmi, lai aicinātu lielvalstis kaimiņos esošajos reģionos, jo īpaši Ķīnu un Indiju, atbalstīt sarunas nacionālās vienotības valdības izveidošanai;

25.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Nepālas valdībai, Indijas un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.