[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 30.5.2007 COM(2007) 281 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gatavošanās ES un Brazīlijas partnerības izveidei KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gatavošanās ES un Brazīlijas partnerības izveidei 1. ES un Brazīlijas partnerības veidošana Pēdējo gadu laikā Brazīlija ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku starptautiskās sadarbības dalībnieku un ES galveno sarunu partneri. Tomēr vēl nesen ES un Brazīlijas dialoga iespējas netika pilnībā izmantotas, un to īstenoja galvenokārt ES un Mercosur dialoga ietvaros. Brazīlija būs pēdējā BRICS [1] valsts, kas tiekas ar ES augstākā līmeņa sanāksmē. Ir laiks piešķirt Brazīlijai stratēģiskā partnera, kā arī lielākā Latīņamerikas ekonomikas dalībnieka un reģiona līdera statusu[2]. Pirmā ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks Lisabonā 2007. gada jūlijā, būs nozīmīgs pavērsiena punkts ES un Brazīlijas attiecībās. Saistībā ar neseno ES un Brazīlijas divpusējo attiecību pastiprināšanu un dažādošanu ir vajadzīga globāla, visaptveroša un saskaņota sistēma to īstenošanai. Saistībā ar Brazīlijas jauno ekonomisko un politisko nozīmi tai kā pasaules līmeņa līderim rodas jauni pienākumi. Paredzams, ka ierosinātā Brazīlijas un ES stratēģiskā partnerība sniegs atbalstu Brazīlijai līdera funkciju īstenošanai pasaulē un reģionālā līmenī un sadarbībai ar ES globālā, stratēģiskā un atvērtā dialogā gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, kā arī reģionālos forumos. Pateicoties stiprām vēsturiskām un kultūras saitēm, ES izveidojušās daudzpusīgas attiecības ar Brazīliju. Pēdējo gadu laikā Brazīlija ir pierādījusi, ka ir veiksmīgākā jaunattīstības valsts ANO un PTO. ES un Brazīlijai ir kopīgas pamatvērtības un intereses, tostarp likuma varas un cilvēktiesību ievērošana, pievēršanās klimata pārmaiņu problēmai un centieni nodrošināt ekonomisko izaugsmi un sociālo taisnīgumu valstī un ārpus tās. Brazīlija ir neaizstājams sabiedrotais ES, risinot minētos un citus jautājumus starptautiskajos forumos. Brazīlija savā ziņā ir gandrīz kontinents; ar savu demogrāfisko stāvokli un ekonomikas attīstību tā dabiskā veidā ieguvusi Dienvidamerikas vadošās valsts un ietekmīgākās Latīņamerikas valsts statusu. Pašlaik Brazīlija aktīvi cenšas iegūt šādu statusu saistībā ar Mercosur , un tā ir vadošā valsts kustībā, kas atbalsta Dienvidamerikas valstu savienību ( UNASUR )[3]. Brazīlijai ir centrālā loma sekmīgu ES un Mercosur sarunu nodrošināšanā, kas ir ES prioritārais stratēģiskais mērķis; sarunas vēl nav noslēgtas tādēļ, ka tirdzniecības sadaļā vēl nav gūti panākumi, tādējādi līdz šim nav bijis iespējams izveidot plašāku stratēģisko asociāciju starp ES un Mercosur . Brazīlijas pareizi īstenotā vadība varētu sekmēt Mercosur sarunas. Vienlaikus ES joprojām pauž apņemšanos nostiprināt stabilas attiecības politikā un ekonomikā ar Mercosur bloku kopumā un attīstīt savas divpusējās attiecības ar citām reģiona valstīm, piemēram, ar Argentīnu, kas arī ir nozīmīgs sarunu partneris Dienvidamerikā (nesen uzsākti vairāki politiski dialogi). Tirdzniecības ziņā Brazīlija ir liels ES ieguldījumu centrs Latīņamerikā[4] un tirgus, kas sniegs ES uzņēmumiem būtiskas papildu iespējas, tiklīdz būs pabeigtas PTO Dohas Attīstības programmas ( DDA ) sarunas un sarunas ar Mercosur un samazināti šķēršļi tirdzniecībā. Lai arī Ķīnas vai Indijas[5] izaugsmes rādītājus Brazīlija vēl nav sasniegusi, tai ir ārkārtīgi bagāti dabas resursi, atzīta zinātniskā un akadēmiskā izcilība, daudzveidīga rūpniecība un plašs iekšējais tirgus. Brazīlijai joprojām ir risināmas problēmas – nopietnus sarežģījumus rada būtiskas atšķirības ienākumu ziņā, un tas ir viens no galvenajiem valdības darbības mērķiem, jo īpaši, īstenojot „Bolsa Familia” programmu, kā arī galvenā joma sadarbībai un dialogam ar ES. Minēto nevienlīdzību atspoguļo arī krasās atšķirības Brazīlijā starp ziemeļu un vairāk attīstītajiem dienvidu reģioniem. Paraugprakses apmaiņa saistībā ar reģionālo kohēziju ir joma, kurā ES vēlētos īstenot ciešāku sadarbību ar Brazīliju. 2. Kopīgas programmas izstrāde Gan ES, gan Brazīliju interesē ciešākas un spēcīgākas stratēģiskās partnerības izveide. Turpmākajā nodaļā Komisija ir norādījusi vairākas jomas un nozares pasaules, reģionālā un divpusējā līmenī, kurās, kā uzskata Komisija, ciešākas sadarbības īstenošana starp ES un Brazīliju varētu būt abpusēji lietderīga un nodrošināt pamatu turpmākajai stratēģiskajai partnerībai. Ja šo Padomei un Parlamentam iesniegto priekšlikumu apstiprinās, to varēs izmantot par pamatu, lai formulētu ES priekšlikumu Brazīlijai Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē. Pamatojoties uz to, Brazīlija tiek aicināta iesniegt savu stratēģisko atbildi saistībā ar ES priekšlikumiem. Tādēļ Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē ir jāuzsāk process, kas ļaus ES un Brazīlijai izstrādāt kopīgo darba kārtību stratēģiskajai partnerībai. 2.1. Daudzpusības stiprināšana Brazīlija un ES vienprātīgi uzskata, ka mūsdienu globālās problēmas iespējams risināt, vienīgi izmantojot daudzpusēju sistēmu, kas orientēta uz stipru ANO. Tādēļ gan mums, gan Brazīlijai pastāvīgi savā rīcībā ir jāapliecina apņemšanās īstenot efektīvas daudzpusības principu. Gan ANO reformās un jautājumos, kas skar klimata pārmaiņas, gan jautājumos, kas saistīti ar atbruņošanos un tirdzniecību pasaulē, Brazīlijai ir nozīmīgs uzdevums rast kompromisu attiecībā uz atšķirībām, kas kavē attīstību globālos jautājumos. Abu partneru interesēs ir, īstenojot ciešāku sadarbību un piedaloties visu līmeņu apspriedēs, panākt lielāku ES un Brazīlijas nostāju konverģenci par plašu jautājumu loku. ES būtu gandarīta, ja Brazīlijas nostāja kļūtu pārliecinošāka un aktīvāka un ja pastiprinātos Brazīlijas sadarbība ar ES ANO struktūrās atbilstoši tās nozīmei un ietekmei pasaulē. - Nozīmīgs pirmais pasākums būs mūsu sadarbības stiprināšana visos starptautiskos forumos, nodrošinot pastāvīgas apspriedes pirms svarīgām ANO un citām sanāksmēm, lai salīdzinātu viedokļus, vienmēr (ja iespējams) saskaņotu nostājas, nodrošinātu savstarpēju atbalstu būtiskos jautājumos un sagatavotu kopīgas iniciatīvas. Piemēram, ES un Brazīlija varētu izmantot iespējas labāk saskaņot savas attiecīgās nostājas ANO Miera veidošanas komisijā ( PBC ). Minētais varētu ietvert sadarbību, lai nodrošinātu, ka Miera veidošanas komisija kļūst par tādu stratēģiski orientētu struktūru, kāda tā sākotnēji tika iecerēta, nevis tikai par kārtējo mehānismu, kas koordinē līdzekļu nodrošinātājus. ES augsti vērtē Brazīlijas apņemšanos veikt nozīmīgas funkcijas miera uzturēšanas operācijās[6], jo īpaši Haiti, izmantojot savu vadošo lomu MINUSTAH miera misijā. - Ņemot vērā ES aktīvo līdzdalību Haiti[7], miera un stabilizēšanas operāciju jomā ir sagatavots stabils pamats ES un Brazīlijas sadarbībai un pasākumu saskaņošanai minētajā valstī un citur. Saistībā ar neizplatīšanu Brazīlija izrāda lielu interesi par globālo ieroču neizplatīšanas režīmu un, iespējams, varētu veicināt attiecību pilnveidošanu starp attīstītajām valstīm un G77 . - ES un Brazīlijai ir cieši jāsadarbojas, lai atbalstītu un turpinātu pilnveidot globālo kodolieroču neizplatīšanas režīmu. Pēdējos gados Brazīlija ir uzņēmusies vadošo lomu, pārstāvot jaunattīstības valstis PTO, jo īpaši lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, kā arī piedaloties G20 grupā. Brazīlijas un ES kopīgais mērķis ir turpināt stiprināt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, lai valstis ar dažādu attīstības līmeni varētu vēl labāk izmantot priekšrocības, ko nodrošina tirgu atvēršana pasaules līmenī. Rezultātā Brazīlijai un ES ir īpašs uzdevums slēgt notiekošās sarunas Dohas sarunu kārtā. Ilgākā laikposmā mums ir arī padziļināti jāiesaistās jaunu pasaules ekonomikas problēmu risināšanā, jo jautājumi saistībā ar regulējumu kļūst arvien nozīmīgāki taisnīgas konkurences un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. - ES un Brazīlijai ir jāturpina pilnībā iesaistīties dažādu veidu PTO sarunās, lai tās noslēgtu 2007. gadā. G20 grupas finanšu ministru forumā Brazīlija varētu būt galvenais partneris kopējas nostājas izstrādei ar ES, tostarp sarunās par reformām starptautiskajā finanšu struktūrā. Tas būs jo īpaši aktuāli G20 grupas Brazīlijas prezidentūras laikā 2008. gadā. 2.2. Cilvēktiesību standartu paaugstināšana, demokrātijas un pārvaldes veicināšana ES un Brazīlijai jau sen ir vienots un plašs kopīgo vērtību un interešu pamats attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, demokrātijas un likuma varas, kā arī pārvaldes stiprināšanu. ES un Brazīlija pārliecinoši atbalstīja visaptveroša pasaules standartu kopuma un dažādu instrumentu izveidi to īstenošanai. Cilvēktiesību padomē un ANO ĢA (Apvienoto Nāciju ģenerālās asamblejas) Trešajā komitejā ir ievērojams sinerģiju un turpmākas sadarbības potenciāls cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. ES un Brazīlijas kopīgajās interesēs ir arī demokrātijas un tiesiskuma, kā arī labas pārvaldes veicināšana visās valstīs. - Attiecībā uz cilvēktiesībām ES ir jo īpaši ieinteresēta cieši sadarboties ar Brazīliju, lai panāktu lielāku vienprātību par rezolūcijām, vai līdzfinansēt iniciatīvas konkrētām valstīm un jautājumiem attiecīgajās ANO struktūrās. 2.3. Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana un reģionālās un sociālās attīstības veicināšana Sadarbība starptautiskā līmenī ar mērķi novērst trūkumu un nevienlīdzību pasaulē. Līdzīgi kā citu jauno lielvaru gadījumā, arī Brazīlijas nostāja kļūst arvien noteicošāka sadarbībā ar citām dienvidu valstīm, jo īpaši ar tās kaimiņvalstīm un Āfrikas portugāļu valodas daļu. Vairuma „jauno līdzekļu devēju” līdzdalības mērķis bieži ir īstermiņa rezultāti un atdeve, savukārt Brazīlijas (relatīvi neliela mēroga) sadarbības programma ir vairāk orientēta uz ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību. Plaši zināms ir Brazīlijas aizstāvības darbs daudzpusējās programmās un jaunu daudzpusēju un trīspusēju sadarbības modeļu izstrādē, kā piemēram minot, ANO „Pasākumus pret badu un nabadzību”, ko uzsāka 2004. gadā saistībā ar prezidenta Lula iniciatīvu sadarbībā ar Čīli, Franciju un ANO[8]. Starp ES un Brazīliju pastāv pieejas konverģence attiecībā uz attīstību sadarbības jomā kā līdzekli miera un drošības veicināšanai. EK un Brazīlijas divpusējā sadarbība tematiskās programmās ir bijusi ļoti vērtīga[9]. Apstiprinātie projekti un programmas paredzētas dažādām jomām, tostarp administratīvām un ekonomikas reformām, sociālajai attīstībai un videi. Komisija ir ieinteresēta izpētīt trīspusējas sadarbības iespējas ar Brazīliju un portugāļu valodas valstu kopienu ( CPLP ) (piem., attiecībā uz enerģētiku), kā arī izveidot pamatu attiecību stiprināšanai ar Brazīliju un Āfrikas portugāļu valodas valstīm. - Komisija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Brazīliju saistībā ar palīdzību attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz trīspusēju sadarbību ar CPLP sadarbības pasākumos attīstības jomā. Dialogi par sociālās, nodarbinātības un reģionālās politikas jautājumiem. Lai arī Brazīlija ir viena no Dienvidamerikas valstīm, kura ir vismazāk „atkarīga no atbalsta” (valsts palīdzības attīstības jomā apjoms ir 0,05% no NKI), valstī ir diezgan augsts nabadzības līmenis (piemēram, nabadzības risks 27,9%) un augsts Džini koeficients (2003. gadā – 58,2, kas 2005. gadā samazinājās līdz 56,7), kā arī arvien vairāk problēmu saistībā ar attīstības līmeņa atšķirībām reģionos. Īstenojot „Bolsa Familia” un citas efektīvas programmas, Brazīlijai ir izdevies paaugstināt savu tautas attīstības indeksu[10] un uz pusi samazināt ārkārtēju nabadzību 10 gadus pirms noteiktā termiņa 2012. gadā, tomēr vēl ir daudz jāstrādā, lai līdzekļi tiktu sadalīti vienmērīgāk. Brazīlijas nodarbinātības struktūra strauji attīstās, un daudzi globalizācijas aspekti rada izaicinājumus reģionālajā un sociālajā politikā, kā arī sarežģī rīcības iespējas nevienlīdzības mazināšanai valsts līmenī. Lai risinātu minētos izaicinājumus, ir izstrādāti daudzi Lisabonas stratēģijas aspekti. Tādējādi mūsu attiecīgās politiskās pieredzes apmaiņa varētu būt noderīga gan ES, gan Brazīlijai. Pamatojoties uz ES un Brazīlijas dialogu sociālos un nodarbinātības jautājumos, kā arī jautājumos par reģionālo politiku, Brazīlija varētu dalīties savā pieredzē ar citām Latīņamerikas valstīm par novatorisku risinājumu nodrošināšanu ar nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību saistītiem izaicinājumiem. - Nesen uzsāktais ES un Brazīlijas dialogs par sociāliem un nodarbinātības jautājumiem nodrošina prakses apmaiņu un politikas apspriežu forumu nodarbinātības, sociālās aizsardzības, integrācijas un sociālā dialoga jomā. - Līdzīgi – dialogs par reģionālās politikas jautājumiem ļaus Brazīlijai īstenot pieredzes apmaiņu ar ES par reģionu atšķirību mazināšanu un labāku teritoriālo līdzsvaru, kā arī nodrošinās paraugprakses apmaiņu reģionālās politikas izstrādē un ieviešanā, jo īpaši par tādiem jautājumiem kā vairāku līmeņu partnerība (kurā piedalās reģionālā un vietējā līmeņa, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji), vidēja termiņa stratēģisko plānošanu, valsts līdzekļu efektivitāti gan attiecībā uz valsts, gan privātajiem līdzekļiem, administratīvās kapacitātes attīstību, starpiestāžu koordināciju un saziņu, novērtēšanas kultūras izplatīšanu un reģionu sadarbību. - Brazīlija varētu nodrošināt lietderīgu pieredzes apmaiņu ar citām Dienvidamerikas valstīm attiecībā uz novatorisku risinājumu sniegšanu nabadzības, nevienlīdzības, sociālās atstumtības problēmām, reģionālo atšķirību samazināšanu un pienācīga darba nodrošināšanu visiem. 2.4. Vides aizsardzība Brazīlijai pieder lielākās atlikušās tropu mežu teritorijas pasaulē, un tā ir nozīmīgs ES partneris kampaņā, kuras mērķis ir palielināt starptautisko rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Būs vajadzīga stipra un neatlaidīga politiskā griba, lai attiecībā uz klimata pārmaiņām pasaulē panāktu visaptverošu vienošanos ierobežot temperatūras palielināšanos, tā lai temperatūras starpība nepārsniegtu 2°C, salīdzinot ar rādītājiem pirms straujā rūpniecības uzplaukuma. Kā minēts Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā par to, kā nodrošināt, ka „globālā sasilšana nav lielāka par 2ºC”, un kā apstiprināja valstu un valdību vadītāji 2007. gada 8.-9. marta pavasara Eiropadomes sanāksmē, ES uzskata, ka, ņemot vērā jautājuma steidzamību, šā gada decembra ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notiks Bali, ir jāuzsāk un līdz 2009. gadam jāpabeidz sarunas par vispasaules un visaptverošu nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, pamatojoties galvenokārt uz kopīgu, bet diferencētu atbildību. Ir nepieciešama augstākā līmeņa politiķu iesaistīšanās, lai stiprinātu un īstenotu ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un īstenotu pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem 2010. gada mērķi saistībā ar bioloģisko daudzveidību. Bez tam gan ES, gan Brazīliju jo īpaši uztrauc citi ar vidi saistīti izaicinājumi, jo īpaši mežu aizsardzība, ūdens resursu apsaimniekošana, jūras vide, globālās problēmas saistībā ar dzīvsudrabu un neilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi. ES un Brazīlija ne tikai sadarbojas starptautiskajā līmenī, bet arī savstarpēji apspriežas par dažādiem jautājumiem saistībā ar vidi. Eiropas Komisija un Brazīlija regulāri tiekas politiskā dialoga sanāksmēs par vides un klimata pārmaiņu jautājumiem. ES ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par ūdens resursu apsaimniekošanu un par to, kā risināt problēmas saistībā ar neilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem. - ES ir jāattīsta un jāpastiprina mūsu vides politikas dialogs ar Brazīliju par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, ūdens resursu apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un atmežošana, iesaistot pamatiedzīvotājus, lai mēs labāk izprastu otras puses viedokļus, tādējādi veicinot mūsu kopīgo ietekmi minētajās jomās. - ES ir jāsadarbojas ar Brazīliju starptautiskos forumos, lai pilnveidotu sarunas par klimata pārmaiņām un atmežošanu nolūkā panākt vienošanos par pasaules līmeņa sistēmu pēc 2012. gada. - Ciešāka sadarbība jāparedz arī saistībā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību īstenošanu un bioloģiskās daudzveidības 2010. gada mērķa sasniegšanu, kā arī par citām nozīmīgām globālām problēmām, piemēram, tādu jautājumu risināšanu, kas attiecas uz piesārņojumu ar dzīvsudrabu. 2.5. Sadarbības pastiprināšana enerģētikas jomā Brazīlija bija pirmā valsts, kas vietējā līmenī ļoti lielos apmēros sekmīgi ieviesa biodegvielu ražošanu; tai ir liels turpmākais potenciāls. Brazīlija ir uzņēmusies vadošo lomu visos biodegvielas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa dažādajos posmos. ES nesen apstiprināja, ka plašāka atjaunīgo energoresursu izmantošana ir ES enerģētikas politikas galvenā prioritāte. Eiropas Enerģētikas politikas rīcības plāns 2007. gadam, ko politiski apstiprināja ES vadītāji, paredz vērienīgus mērķus atjaunīgo energoresursu (20%) un biodegvielu (vismaz 10%) izmantošanai līdz 2020. gadam. ES un Brazīlija ir vienisprātis, ka sadarbība šajā jomā var sniegt priekšrocības abām pusēm – nostiprinās partnerība saistībā ar Brazīlijas 2007. gada martā uzsākto starptautisko forumu par biodegvielām[11]. Minētajā forumā veicināta vienotu standartu izstrāde, lai paralēli ilgtspējīgai ražošanai un rezultatīviem pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanai nodrošinātu starptautiskā tirgus pieaugumu, un iztirzāti citi ilgtspējīgas attīstības mērķi. Komisijas organizētā starptautiskā konference par biodegvielām, kas notiks Briselē 2007. gada 5.-6. jūlijā, sniegs iespēju būtiski paplašināt šo sadarbību. Arī attiecībā uz energoefektivitāti ES ir ieinteresēta pilnveidot sadarbību ar Brazīliju gan divpusējā līmenī, gan izmantojot turpmāko starptautisko pamatnolīgumu. - EK un Brazīlijas enerģētikas politikas dialoga uzsākšana 2007. gadā var nodrošināt būtiskus panākumus ES un Brazīlijas sadarbībā enerģētikas jomā regulatīvā un tehniskā līmenī. Cita starpā ir jāapspriež jautājumi saistībā ar ilgstpējīgu biodegvielu un citiem atjaunīgiem energoresursiem, energoefektivitāti un zema oglekļa satura enerģijas tehnoloģijas. Turklāt dialogs nodrošinātu ciešākas saites, viedokļu apmaiņu par galvenajiem noteikumiem starptautiskajā enerģētikā un sekmētu politiku, lai uzlabotu energodrošību un enerģijas avotu ilgtspējību. 2.6. Latīņamerikas stabilitātes un labklājības veicināšana Dažu pēdējo gadu laikā Brazīlija ir stiprinājusi attiecības ar saviem kaimiņiem, jo īpaši Argentīnu, ar kuru Brazīlija ir izveidojusi „stratēģisku partnerību”. Politiskajā ziņā Brazīlija ir kļuvusi par Dienvidamerikas stabilitātes garantu. Ar savu politisko un institucionālo sistēmu tā ir spējusi risināt problēmas, ar ko saskaras daudzas attiecīgā reģiona valstis (piemēram, sociālās kohēzijas problēmas). Brazīlija ir izrādījusi iniciatīvu centienos padziļināt Dienvidamerikas integrāciju gan ar Mercosur starpniecību, gan 2004. gada decembrī izveidojot Dienvidamerikas valstu kopienu, kuras izveide nodrošināja UNASUR izveidi 2007. gada aprīļa reģionālajā augstākā līmeņa sanāksmē. Pēdējos gados Brazīlijas attiecībās ar kaimiņvalstīm raksturīga rezervēta nostāja, piemēram, izvērtējot veidu, kādā tā radusi risinājumus jomās, kurās tās viedoklis atšķiras no Venecuēlas un Bolīvijas viedokļa. Enerģētikas, telekomunikāciju, ūdens apgādes un transporta jomā savienojamība ir īpaši nozīmīga Latīņamerikas stabilitātes un labklājības veicināšanā. Brazīlijas līdzdalība visos lielajos reģionālajos enerģētikas projektos ir būtisks nosacījums Brazīlijas ieguldījumam reģiona enerģētikas infrastruktūrās. Izveidojot koridoru, kas stiepjas cauri visam Amerikas kontinentam, Brazīlija labāk integrējas Latīņamerikas transporta tīklā. Brazīlijai ir jāveic nozīmīgs uzdevums ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona sadarbībā. ES īpaši uzsver, cik nozīmīga ir aktīva līdzdalība un darbs sarunās par sociālo kohēziju, jo īpaši nākamais ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu valstu forums par sociālo kohēziju. - ES strādās, arī turpmāk uzņemoties saistības ar Brazīliju, lai īstenotu 2006. gada marta ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona Sociālās kohēzijas konferences ieteikumus un pilnveidotu šo programmu. Gatavošanās ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu forumam par sociālo kohēziju nodrošinās labu dialoga iespēju. Abas puses varētu arī sadarboties, lai rosinātu starptautiskās organizācijas un pilsonisko sabiedrību veicināt sociālo kohēziju. - ES atzinīgi novērtētu Brazīlijas aktīvu dalību nākamā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks Limā 2008. gadā, sagatavošanā. 2.7. Mercosur darba kārtības papildināšana Brazīlijas un tās plašā tirgus nozīme un ietekme Mercosur ir nenoliedzama. Brazīlija 2005. gadā nodrošināja gandrīz 80% visa Mercosur IKP[12]. Turklāt Brazīlija ir Dienvidamerikas ekonomikas dzinējspēks, un tās ekonomikas virzība ietekmēs visa reģiona ekonomikas stabilitāti un ekonomikas integrāciju. Ņemot vērā Brazīlijas ietekmi Mercosur , ES politisko attiecību pastiprināšana ar valsti, kurai ir tik izšķiroša nozīme, veicinās Mercosur dalībnieku savstarpējo integrāciju, kā arī ES un Mercosur attiecības. Daloties zināšanās par ES un pieredzē, kas gūta, apspriežot kopīgo darba kārtību ar ES, Brazīlija var labāk atbalstīt Mercosur centienus izveidot vienotu tirgu un politisko savienību. Tas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad Mercosur ir sensitīvs posms. Grupai vēl ir darbs veicams saistībā ar vairākiem tās ekonomikas integrācijas aspektiem, piemēram, muitas savienības izveides pabeigšanu un pakalpojumu kopējā tirgus finalizēšanu. Turklāt visās Mercosur jaunattīstības valstīs sabiedriskās domas veidotāji arvien vairāk uzsver, ka grupai ir jāpastiprina tās mērķu un efektivitātes līmenis, tostarp attīstot tās iekšpolitikas un ārpolitikas dimensiju. Brazīlijas valdība ir vairākkārt paudusi savu interesi par ES pieredzi kā paraugu Mercosur integrācijai, lai gan Mercosur valstu valdību attieksme pret varas nodošanu pārvalstiskām institūcijām ekonomikas un politiskās integrācijas nodrošināšanai kopumā ir ļoti rezervēta. Mercosur lielākais atbalstītājs un līdzekļu devējs ir ES. Pastiprināts dialogs palīdzēs abām pusēm īstenot savus mērķus saistībā ar ES un Mercosur asociāciju nolīguma noslēgšanu; minētā sekmīga īstenošana sarežģītā veidā ietekmē panākumus Mercosur iekšējā politiskajā un ekonomikas integrācijā – procesā, kurā Brazīlijai jāuzņemas vadošā loma. - Tādēļ mēs ceram, ka Brazīlija rīkosies konstruktīvi līdzsvarota un visaptveroša ES un Mercosur nolīguma noslēgšanai. - ES un Brazīlijai ir kopīgi jāizpēta, kā maksimāli paplašināt sadarbību un pieredzes apmaiņu reģionālās integrācijas jautājumos. 2.8. Tirdzniecības un ekonomisko sakaru stiprināšana Tirdzniecības un ieguldījumu attīstīšana . Brazīlija ir nozīmīgākais ES tirgus Latīņamerikā; viena trešdaļa ES kopējās tirdzniecības notiek ar minēto reģionu ar divpusējām tirdzniecības plūsmām, kuru ikgadējais pieaugums pēdējos gados mērāms divciparu skaitļos. ES ir arī Brazīlijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris; 22% no Brazīlijas tirdzniecības kopapjoma ir tirdzniecība ar ES. Tomēr tirdzniecība ar Brazīliju veido tikai 1,8% no ES kopējās tirdzniecības, tādējādi ierindojot to tikai vienpadsmitajā vietā ES tirdzniecības partneru sarakstā ( Eurostat , 2005. g.). Tas liecina par ievērojamo potenciālu, ko šis tirgus sniedz ES. No visām BRICS valstīm Brazīlijai ir izdevies piesaistīt visvairāk ES ārvalstu tiešo ieguldījumu[13], tā apjomam sasniedzot 80,1 miljardu euro. Turklāt Brazīlija arī veic nozīmīgus ieguldījumus ES[14], jo īpaši tādās nozarēs kā tirdzniecība, kalnrūpniecība un būvniecība. Attiecībā uz tirgus piekļuvi mūsu mērķis ir vēl vairāk palielināt mūsu tirdzniecības iespējas, izmantojot DAP un ES un Mercosur sarunas, ņemot vērā samērā augsto pašreizējo aizsardzības līmeni Brazīlijas preču un pakalpojumu tirgos. Tādēļ ES aicina Brazīliju samazināt tarifu šķēršļus un ar tarifiem nesaistītus šķēršļus, veicināt ekonomikas reformu un labu pārvaldību nodokļu jomā, kā arī izveidot stabilu normatīvo vidi uzņēmējiem, tostarp ārvalstu ieguldītājiem. Atvērtāka tirdzniecības un ieguldījumu vide Brazīlijā palielinātu konkurētspēju visās nozarēs un radītu apstākļus labklājības celšanai. - Turpmākā ES un Brazīlijas partnerība nodrošina iespēju risināt specifiskus divpusējus jautājumus, tādējādi papildinot ES un Mercosur sarunas, piemēram, dialogā par intelektuālā īpašuma jautājumiem, rūpniecības politiku un sadarbību regulējuma jomā, kā arī konsultācijas sanitārajā un fitosanitārajā (SPS) jomā, tādējādi uzlabojot savstarpēju izpratni par attiecīgajiem SPS nosacījumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību. Ekonomikas un finanšu jautājumi. Ņemot vērā Brazīlijas ievērojamo ietekmi pasaules ekonomikā un galvenajos starptautiskajos forumos, piemēram, G20 , PTO un G8 „ārējo attiecību” darba grupā, ES ir jāpaplašina dialogs ar Brazīliju arī par finanšu un makroekonomikas jautājumiem. Minētie jautājumi varētu skart makroekonomikas un fiskālus izaicinājumus, struktūru reformu stratēģijas ilgtspējīgas izaugsmes pastiprināšanai, kā arī sociālās kohēzijas jautājumus. - ES un Brazīlijas stratēģiskajā partnerībā ir jāietver regulārs dialogs par makroekonomikas jautājumiem. Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem ir bijusi būtiska nozīme Brazīlijas un ES ekonomikas saišu nostiprināšanā, un tie palīdzēja attīstīt privāto sektoru. Visvairāk EIB aizdevumu Latīņamerikā saņem Brazīlija; un arī turpmāk tā būs nozīmīgs EIB aizdevumu saņēmējs. EIB finansējums Brazīlijā palīdzēs atbalstīt ES mērķus saistībā ar koncentrēšanos uz vides ilgtspējību (tostarp klimata pārmaiņu mazināšanu), energoapgādes drošību, atbalstu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un tehnoloģiju un zinātības nodošanu. Informācijas sabiedrība. ES un Brazīlija uzskata, ka informācijas un saziņas tehnoloģijas (ICT) ir ne vien būtiski nozīmīgas jauninājumu, konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, jaunu darbavietu radīšanā un valsts sektora efektivitātes palielināšanā, bet tām ir arī svarīga sociālā nozīme sociālās kohēzijas uzlabošanā, dzīves kvalitātes paaugstināšanā un nabadzības samazināšanā. - Divpusējā dialoga un sadarbības ICT jomā turpmāka paplašināšana, kas attiecas uz normatīvajiem, politikas un izpētes aspektiem, ir ES prioritāte. Minētais palīdzēs nodrošināt piemērotus un stabilus reglamentējošos noteikumus šajā nozarē, lai pēc iespējas labāk izmantotu informācijas un saziņas tehnoloģijas valsts politikas un sociālās labklājības atbalstam un lai pilnveidotu apmaiņu attiecīgajās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Gaisa transports. Ar aptuveni četriem miljoniem regulāro lidojumu pasažieru gadā Brazīlijas un ES gaisa transporta tirgus ir izšķiroši nozīmīgs saišu izveidei starp iedzīvotājiem un uzņēmumiem ES un Brazīlijā. Lai nozare varētu attīstīties, gaisa pakalpojumiem starp Brazīliju un ES ir nepieciešami stabili regulatīvie nosacījumi. Tādēļ ir jāgroza Brazīlijas un ES dalībvalstu gaisa transporta nolīgumi, lai tie būtu piemēroti ES aviācijas vienotajam tirgum. Kad Brazīlija iekļaus ES savos divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos, Brazīlijai būs iespēja kļūt par nozīmīgu partneri dažādos aviācijas politikas aspektos. Par piemēru gaisa satiksmes vadībā var minēt SESAR (Vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes vadības izpētes) projektu, kura mērķis ir palielināt gaisa transporta drošību, efektivitāti un vides ilgtspējību, paplašinot sadarbību aviācijas drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz lidojumderīguma sertificēšanas rezultātu atzīšanu. - ES prioritāte ir steidzami pārveidot gaisa transporta nolīgumus starp Brazīliju un ES dalībvalstīm. Jūras transports un jūrniecības pārvaldība. Brazīlija un ES ir nozīmīgi pasaules ekonomikas dalībnieki, un jūras transportam ir izšķiroša nozīme izaugsmē, tirdzniecībā un attīstībā. Nesen uzsāktais ES un Brazīlijas dialogs par jūras transporta politiku ir jāturpina attīstīt, lai uzlabotu Brazīlijas un ES kuģniecību apstākļus, veicinātu jūras transportu Brazīlijā un ES, attīstītu un paplašinātu abu pušu sadarbību visās jomās, kas skar abpusējas intereses, tostarp attiecībā uz ostām, iekšzemes ūdensceļu transportu, infrastruktūru un kuģošanas drošību, kā arī apspriestu pieeju konverģenci starptautiskās organizācijās. - Turklāt puses, iespējams, vēlēsies apsvērt vairāku nozaru sadarbības uzsākšanu saistībā ar jūrniecības pārvaldības jautājumiem, apspriežot daudz dažādu jūrniecības aspektu, sākot ar transportu, zivsaimniecību, jūras izpēti, jūras vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, beidzot ar attiecīgu plānošanu, pārvaldību un tiesību aktu īstenošanu. - Jāturpina izvērst nesen uzsāktais ES un Brazīlijas dialogs par jūras transporta politiku. Zinātne, tehnoloģija ( S&T ) un jauninājumi ir atzīti par Brazīlijas valdības prioritāro jomu[15]. Arī šajā jomā ir būtiski nodrošināt divpusēju sadarbību, jo Brazīlija ir viena no nozīmīgākajām trešām valstīm, kas piedalās Sestajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai ( Sestā pamatprogramma 2002. – 2006. g.), kura īsteno kopīgus izpētes pasākumus divpusējā un divu reģionu līmenī visās lielākajās tematiskajās jomās – tostarp vides, pārtikas, veselības, enerģētikas un virszemes transporta jomā. ES un Brazīlijas sadarbības nolīgums zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas nesen stājās spēkā, un jaunas iespējas starptautiskiem dalībniekiem piedalīties ES Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai 2007.-2013. gadam nodrošina stabilu pamatu esošās sadarbības paplašināšanai. - Zinātnes un tehnoloģiju nozares dialogs ir jāstiprina, kā arī jāuzlabo kopīgā plānošana, lai noteiktu mērķus un prioritātes, izmantojot atbilstošus tematiskos dialogus abpusēji nozīmīgās jomās. - Brazīlija tiek aicināta, ja un kad nepieciešams, finansēt savus dalībniekus Septītās pamatprogrammas pasākumos. Abām pusēm jāveicina pētnieku mobilitāte, ko ES sekmē, izmantojot īpašu programmu „Cilvēki”. Minētajā jomā ES un Brazīlijai ir jākonsolidē sadarbība un jāuzlabo tās pārredzamība. - EURATOM un Brazīlijas nolīguma izstrāde ir jāapspriež, ievērojot esošo, ar citām valstīm noslēgto nolīgumu paraugu. Minēto varētu īstenot vai nu specifiskajā kodolsintēzes jomā, piemēram, lai veicinātu Brazīlijas iesaistīšanos Starptautisko kodoltermisko eksperimentu reaktora (ITER) projektā, vai plašākās jomās, kas attiecas uz kodolizpēti kopumā. Satelītnavigācija, Galileo . Jāturpina sadarbības pastiprināšana saistībā ar Eiropas Satelītnavigācijas programmu Galileo , izmantojot jaunu sadarbības nolīgumu (pamatojoties uz sākotnējo informācijas apmaiņu un cita veida saziņu). - Brazīlijas dalība Galileo nodrošinātu ideālu iespēju padziļināt ES un Brazīlijas sadarbību progresīvo tehnoloģiju rūpniecības un zinātnes jomā. 2.9. Tiesiskums, brīvība un drošība ES un Brazīlijai ir jāsadarbojas, tostarp arī starptautiskos forumos, lai izveidotu starptautiskus standartus organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai, veicinot sadarbību krimināllietās un jo īpaši ANO konvenciju un protokolu par cīņu pret starpvalstu organizēto noziedzību un korupciju pilnīgu īstenošanu. Turklāt ES un Brazīlijai būtu jāveicina reģionālā tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība vairākās disciplīnās. Ar nelegālām narkotikām saistītu problēmu risināšanā ES un Brazīlijas sadarbībai ir jābūt balstītai uz dalītās atbildības principu un jāveicina tādas politikas un programmu izstrāde, kas palīdz palielināt Brazīlijas iespējas risināt narkotiku problēmas visā pasaulē, izmantojot integrētu un līdzsvarotu pieeju. Komisija ir pārliecināta, ka turpmākajos mēnešos sarunas par īstermiņa vīzu atcelšanas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīliju tiks īstenotas un noslēgtas sekmīgi. Minētais nolīgums vairs neļaus Brazīlijai īstenot nevienlīdzīgu attieksmi pret dažiem ES pilsoņiem pēc 2004. gada paplašināšanās un nodrošinās Brazīlijas un Eiropas pilsoņiem savstarpēju bezvīzu režīmu ceļošanai. Paredzams, ka jūnija beigās Komisija pieņems sarunu mandāta projektu. Saistībā ar minētajām pārrunām ir jāuzsver, ka cīņa pret nelegālo migrāciju ir jāapspriež, lai veicinātu ciešāku ES un Brazīlijas sadarbību. Migrācijas sakarā jo īpaši nozīmīgs ir jautājums par Eiropas sniegtajiem naudas līdzekļiem Brazīlijai, kuru apjoms pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Pareizi pārvaldot šos līdzekļus, tie var veicināt ekonomikas izaugsmi un attīstību. Jāapspriež arī veidi, kā turpmāk veicināt naudas līdzekļu nodrošināšanu, tostarp jāveido dialogs par makroekonomikas jautājumiem. - ES un Brazīlijai būtu jāveicina reģionālā tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība vairākās disciplīnās. 2.10. Tautu tuvināšana Protams, ka ES un Brazīlijas attiecības nav saistītas tikai ar saimnieciskajām interesēm – tās vieno arī vēsturiskās saites, izteikta interese par kultūras vērtībām un valodu, universitāšu sadarbība, sporta saites, savstarpējs tūrisms, uzņēmējdarbības attiecības, kopīgas intereses veselības jomā un daudzas citas saites. Saistībā ar ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanu un padziļināšanu ir nepieciešams papildināt sabiedrības zināšanas par mūsu partneru kultūru un sabiedrību. Mums ir jāveic tieši pasākumi, lai noteiktu sabiedrības viedokli un zināšanu līmeni par ES Brazīlijā un par Brazīliju ES, kā arī jāizstrādā un jāievieš stratēģijas, kas nodrošinātu pārredzamību un apziņas veidošanos, jāpapildina zināšanas un jāmaina maldīgi priekšstati. Augstākā izglītība ES un Brazīlijas sadarbība izraisa ievērojamu interesi un nodrošina iespējas augstākās izglītības jomā, lai paplašinātu akadēmiskās zināšanas un sniegtu tikšanās iespējas labākajiem nākotnes intelektuālās elites pārstāvjiem. Brazīlija aktīvi piedalās ES augstākās izglītības programmā AL β AN [16], Erasmus Mundus [17] un ES dalībvalstu divpusējās apmaiņas programmās. Brazīlija piedalās arī ES un Latīņamerikas universitāšu ES sadarbības programmā ALFA[18] . Īpaša uzmanība tiek pievērsta politiskā dialoga uzsākšanai par izglītību, lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu. - ES ierosina arī turpmāk veicināt mūsu kultūru pieredzes apmaiņu un dialogu, tuvākajā laikā pastiprinot apmaiņu universitāšu līmenī, izmantojot līdzekļus no ES valsts stratēģijas dokumenta 2007. -2013. gada laikposmam. Brazīlijas studentiem ir paredzētas papildu Erasmus Mundus stipendijas 30,5 miljonu euro apmērā. Kultūra. ES un Brazīlija ir līdzīgi uzskati un kopīgi mērķi par kultūru, jo īpaši attiecībā uz kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu. Nesen puses vienojušās uzsākt nozares dialogu, kas nodrošinās pamatu kultūras daudzveidības veicināšanai un kultūras nozaru sekmēšanai. Dialogā jo īpaši uzsvērs UNESCO konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un sadarbības pilnveidošanu starptautiskajos forumos saistībā ar tās efektīvu īstenošanu. Valodu jomā ES pieredze var nodrošināt paraugpraksi valodu daudzveidības veicināšanai. Pilsoniskā sabiedrība. Brazīlijas un ES iedzīvotāju sadarbība jāveicina arī ar pilsoniskās sabiedrības starpniecību – pastāv abpusēji liela interese par jautājumiem, kas ir aktuāli abām pusēm, piemēram, par klimata pārmaiņām, vidi, cīņu pret nabadzību, sociālo attīstību, urbanizāciju, kā arī par tehniskākiem un saimnieciskākiem jautājumiem, piemēram, jautājumi par zinātni un tehnoloģijām un jūras transportu. - Pilsoniskās sabiedrības saziņa jāuzlabo dažādās jomās. - Ir jāturpina uzlabot jaunatnes apmaiņa un sadarbība, kas nav saistīta ar formālās izglītības nozari, izmantojot programmu „Jaunatne darbībā”. Uzņēmējdarbība. Lai arī saistībā ar abu pušu ieguldījumiem skaitļi, kas atspoguļo uzņēmumu sadarbības iespējas, ir ievērojami, tās tomēr netiek pilnībā izmantotas. Organizējot ES un Brazīlijas apaļā galda sarunas, ir jāturpina veicināt un atbalstīt uzņēmumu saziņu. - Paredzēts, ka pirmās ES un Brazīlijas apaļā galda sarunas notiks paralēli ES un Brazīlijas politiskajai augstākā līmeņa sanāksmei Lisabonā. 3. TURPMāKā ATTīSTīBA ES un Brazīlijas attiecības, kas strauji paplašinās, pašlaik ir balstītas uz 1992. gada sadarbības pamatnolīgumu un 1995. gada ES un Mercosur sadarbības pamatnolīgumu. Tas nenovēršami ierobežo mūsu dialoga jomu un dziļumu. Komisijas priekšsēdētāja Barozu viesošanās Brazīlijā 2006. gada maijā deva jaunu impulsu mūsu attiecībām, atzīstot sadarbības sniegtās iespējamās priekšrocības daudzās dažādās nozaru jomās, ko noteica Apvienotās komitejas 2005. gada aprīļa sanāksmē[19]. Pirmā politisko apspriežu kārta ar Brazīliju trijotnes veidā notika Brazīlijā 2007. gada maijā. Šie nesenie pasākumi apliecināja arvien lielāku abu pušu entuziasmu paplašināt un stiprināt mūsu sadarbību daudzās jomās. Brazīlija ir izrādījusi interesi par „stratēģisko attiecību” procesu un pilnveidošanu ar Eiropu. Jūlija augstākā līmeņa tikšanās sniegs iespēju Eiropas Savienībai dot jaunu spēcīgu impulsu ES un Brazīlijas attiecībām kopumā. Stratēģiskajai partnerībai ar Brazīliju, kas ir sens draugs un sabiedrotais ES īpaši nozīmīgā reģionā, ir jāietver vienprātības un vienošanos veidošana saistībā ar plašāku politisko sadarbību, lai veicinātu mieru un stabilitāti mūsu kontinentos un citur, un ļautu mums apvienot spēkus, lai risinātu mums aktuālas globālās problēmas. Tas nozīmētu sadarbības pieejas izmantošanu saimnieciskās un tirdzniecības attiecībās un sekmīgu darbību nozarēs, kurās paredzēts īstenot sadarbību. Minētais ietvertu arī stingrāku apņemšanos īstenot reģionālo integrāciju, mūsu sadarbības pastiprināšanu ar Mercosur un centienus sekmīgi noslēgt ES un Mercosur asociācijas nolīgumu. Apkopojot minēto, ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība ir pozitīvs pasākums ES, Brazīlijas un visa reģiona attīstībā. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks jūlijā, ES būs iespēja īstenot pirmos nozīmīgos pasākumus, piedāvājot Brazīlijai stratēģisku partnerību. Tādēļ Komisija iesaka rīkoties šādi. - Ņemot vērā šajā paziņojumā izklāstītās prioritātes un jo īpaši patstāvīgos elementus, kas noteikti 2. nodaļā, un - nolūkā pastiprināt Eiropas Savienības un Brazīlijas saites, izvēršot politisko dialogu, lai iekļautu visus jautājumus, kas skar vispārējas intereses un ir nozīmīgi visā pasaulē, stiprinot divpusējo sadarbību un veicinot ES un Mercosur asociācijas nolīgumu; ES ir jārīkojas šādi. - Jāapņemas ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks Lisabonā, uzsākt stratēģisko partnerību ar Brazīliju. - Jāaicina Brazīlija sniegt savu viedokli par stratēģiskās partnerības darbības jomu. Īsumā par Brazīliju Informācija par politisko stāvokli un ģeogrāfiju | Oficiālais nosaukums | Brazīlijas Federatīvā Republika | Pašreizējais republikas prezidents | Luiz Inácio Lula da Silva (kopš 2003. gada janvāra, atkārtoti ievēlēts 2006. gada oktobrī) | Platība | 8,512 miljoni km2 | Valsts robežas | Kopējais garums: 14 691 km Robežvalstis: Argentīna 1 224 km, Bolīvija 3 400 km, Kolumbija 1 643 km, Franču Gviāna 673 km, Gviāna 1 119 km, Paragvaja 1 290 km, Peru 1 560 km, Surinama 597 km, Urugvaja 985 km, Venecuēla 2 200 km. | Iedzīvotāju skaits | 189 miljoni (2007.g.) | Iedzīvotāju pieaugums | 1,3% gadā | Urbanizācija | 84% (2005.g.) | Nozīmīgākās pilsētas | São Paolo (10,8 miljoni), Rio de Janeiro (6 miljoni), Salvador (2,6 miljoni), Belo Horizonte (2,.3 miljoni), Fortaleza (2,3 miljoni) | Ekonomiskie rādītāji | IKP: IKP/uz vienu iedzīvotāju | 710 miljardi euro (2006. g., Eurostat) 3 820 miljardi euro (2006. g., Eurostat) | IKP pieaugums | 0,5%(2003. g.), 4,9% (2004 g.), 3,3% (2005 g.), 3,5% (2006 g.) | Inflācija | 14,8%(2003. g.), 6,6% (2004. g.), 6,8% (2005. g.), 4,6% (2006. g.) | Tekošā konta bilance | 0,8% (2003. g.), 1,9% (2004. g.), 1,7% (2005. g.), 0,7% (2006. g.) | Eksports uz ES | 26,2 miljardi euro (2006. g.) jeb 22% no eksporta kopapjoma; 1,9% no ES importa | Imports no ES | 17,7 miljardi euro (2004. g.) jeb 22% no importa kopapjoma; 1,5% no ES eksporta | ES ieguldījumi Brazīlijā | 59,2 miljardi euro (2002. g.), 76,3 miljardi euro (2005. g.) | Atsevišķi sociālie rādītāji | Analfabētisms | 11,5% | Jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums | 71 gads (2005. g.) | Skolas apmeklējuma līmenis kopumā vecuma grupā no 7 līdz 24 gadiem | Pamatskola (7-14 gadi): 96 % (2005. g.) Vidusskola (15 -17 g.): 46% (2005. g.) Augstskola (18 -24 g.): 22% (2003.g.) | Nabadzības līmenis | 36,3% (2005. g.); (trūkumcietēji – 10,6%) | Bērnu mirstības līmenis | 20 no 1000 jaundzimušajiem (2005. g.) | Džini koeficients | 0,61 jeb augsts (0 ir absolūta vienlīdzība/ 1 – absolūta nevienlīdzība) | Avoti: Eurostat, Banco do Brasil, Worldbank, IBGE, IMF, UN-ECLAC [pic] [pic] [pic] [1] Termins, ko 2003. gadā izveidoja Godlman Sachs , lai apzīmētu valstis ar strauji augošu ekonomiku, proti, Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku. [2] Komisijas Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam „Stiprākas partnerattiecības starp ES un Latīņameriku” [COM(2005) 636] ir izklāstīts būtiskākais par stiprāku partnerību ar Latīņamerikas reģionu. [3] Sudamericana savienību – UNASUR – oficiāli izveidoja Venecuēlas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada aprīlī. [4] 2004. gada beigās Brazīlijā bija 38% ES kapitālieguldījumu Latīņamerikā (Eurostat Yearbook 2006). [5] Brazīlijas izaugsme 2006. gadā nepārsniedza 3,7%. [6] Pašlaik Brazīlija piedalās šādās ANO miera uzturēšanas operācijās: Sudānā, Kotdivuārā, Libērijā, Etiopijā un Eritrejā, Haiti, Austrumtimorā, Kiprā. [7] ES ieguldījums Haiti 2002.-2007. gada laikposmā (9. EAF) ir gandrīz 300 miljoni euro, un gandrīz 233 miljoni euro ir piešķirti 2008. -2013. gada laikposmam. [8] Vairāk nekā 100 valstis ir parakstījušas minēto ANO 2004. gada deklarāciju, kurā aicināts ieviest novatoriskus finanšu mehānismus, kas izmantojami, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Pateicoties iniciatīvai, 2006. gadā izveidoja UNITAID , lai apkarotu trīs galvenās potenciāli nāvējošas slimības – tuberkulozi, AIDS un malāriju. Dibinātājas dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Itālija, Spānija un Zviedrija. [9] Sadarbības projektu/programmu portfeļa summa pārsniedz 165 miljonus euro, neskaitot pētniecības un tehnoloģijas attīstības projektus. [10] Rezultāti 2004. gadā – 69 no 177 (avots: ANO Attīstības programmas „Pārskats par tautas attīstību”, 2006. gads.) [11] Pārējie dalībnieki ir Ķīna, Indija, ASV, Dienvidāfrika. [12] Avots: Pasaules Banka. [13] Lai gan ārējās tirdzniecības plūsmas uz Krieviju, Ķīnu un Indiju 2003. -2005. g. pārsniedza tirdzniecības plūsmas uz Brazīliju, kopumā ES ieguldījums Brazīlijā ir lielāks par ieguldījumiem citās BRIC valstīs – 2005. gadā Brazīlijā 80,1 miljards euro; Krievijā 31,3 miljardi euro; Ķīnā 31,3 miljardi euro; Indijā 13,7 miljardi euro. [14] 2005. gadā vien ES ieguldītā Brazīlijas kapitāla apmērs bija 5,2 miljardi euro (avots: Banco Central do Brasil ). [15] Paredzams, ka ieguldījumi pētniecībā, kuru pašreizējais apjoms ir 1% no IKP, dubultosies līdz prezidenta Lula otrā pilnvaru laika beigām. [16] EK ALβAN augstākās izglītības programmā Latīņamerikai kopš 2003. gada ir piedalījušies aptuveni 2 500 Brazīlijas studentu jeb 30 % visu Latīņamerikas dalībnieku. [17] Brazīlijas panākumi, salīdzot ar Latīņamerikas valstīm, kas piedalās Erasmus Mundus programmā, ir labākie – Erasmus Mundus stipendijas studijām vai darbam Eiropā laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam ir piešķirtas Brazīlijas izglītības iestāžu 89 studentiem un 28 zinātniekiem. Septiņas Brazīlijas universitātes īsteno partnerību saistībā ar Erasmus Mundus maģistra studiju programmām. [18] ALFA II ( América Latina Formação Académica ) – aptuveni 70 dažādas Brazīlijas augstākās izglītības iestādes īstenoja kādus 136 projektus, no kuriem 82 nodrošināja aptuveni 1 300 Latīņamerikas un ES studentiem mobilitāti semestru ietvaros. [19] Enerģētika, vide, zinātne un tehnoloģijas, jūras transports, sociālā politika, reģionālā politika.