18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/26

1.1.

Vairāk nekā 75 % ES iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās. Pilsētu transporta īpatsvars transporta nozarē kopumā tādēļ ir ļoti nozīmīgs, un tam ir netieša ietekme gan uz gaisa kvalitāti, kā arī vietēja mēroga gaisa piesārņojumu (oglekļa monoksīds, ogļūdeņraži, slāpekļa oksīds, sīkās daļiņas, ozona prekursori), gan uz klimata izmaiņām (CO2 emisija).

1.2.

Likumdošanas un pētniecības jomā pēdējos gados ir īstenoti vairāki pasākumi gan Eiropas līmenī, gan starptautiskās sadarbības jomā. Galvenie mērķi, kas sasniedzami minētajā jomā, ir energoefektivitātes paaugstināšana un piesārņojuma emisiju, kā arī atkarības no naftas samazināšana.

1.3.

Pēdējo 25 gadu laikā, pateicoties Eiropas standartiem, kas reglamentē transportlīdzekļu radīto emisiju, autotransporta līdzekļu radītā piesārņojuma emisija ir ievērojami samazinājusies.

1.4.

Turklāt tādi modeļi kā CAFE (Clean Air for Europe — “Tīrs gaiss Eiropai”, 2005. g.) ir ļāvuši paredzēt piesārņojuma līmeņa papildu samazinājumu 5 % apmērā līdz 2020. gadam.

1.5.

Izskatāmās direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pilsētvidi. Priekšlikumā ir paredzēts izveidot “tīro” lieljaudas transportlīdzekļu parku, kas ne tikai patērē mazāk enerģijas, bet rada arī mazāku piesārņojuma emisiju.

1.6.

Valsts un pašvaldību iestādēm ir noteikta obligāta prasība, lai 25 % no visiem gada laikā iepirktajiem lieljaudas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, būtu “tīrie” transportlīdzekļi. Otrkārt, Komisijas priekšlikumā ir paredzēta iespēja piemērot minēto prasību arī citām valsts un pašvaldību iestāžu iepirkto transportlīdzekļu kategorijām.

1.7.

Ņemot vērā valsts un pašvaldību iestāžu veiktos sākotnējos ieguldījumus, minētās direktīvas ātra stāšanās spēkā veicinātu “tīro” tehnoloģiju strauju attīstību un plašu izplatīšanu.

1.8.

Ja minēto direktīvu pieņemtu, tā daudzām pašvaldībām, kam noteikti ierobežojumi attiecībā uz transportlīdzekļu brīvu apriti, sniegtu alternatīvu risinājumu, kurš ļautu sasniegt labus rezultātus saistībā ar ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku.

1.9.

Tādās pilsētās kā Parīze, Monpeljē, Frankfurte, Helsinki un citas, kurās ir izdarīti ieguldījumi, lai to rīcībā būtu “tīro” transportlīdzekļu autoparks (autobusi un atkritumu savākšanas transportlīdzekļi, kas darbojas ar dabasgāzi), ir sasniegti ļoti labi rezultāti, un tajās ir uzsākta papildu transportlīdzekļu iegāde, lai paplašinātu pieejamo autoparku.

1.10.

Pasākumu termiņu paātrināšana, dažādojot iniciatīvas un rīkojoties dažādos līmeņos, lai samazinātu vispārējo ietekmi uz vidi (Eiropas standarti transportlīdzekļu emisijas kontrolei, pasākumi energoefektivitātes un drošības līmeņa paaugstināšanai enerģijas avotu nodrošināšanas un dažādošanas jomā) var izpausties tikai kā sociālas priekšrocības un tehnoloģiska un ekonomiska attīstība.

1.11.

Tādēļ EESK izsaka cerību, ka minēto direktīvu pieņems 2006. gadā un ka tajā iekļaus vēl citus pasākumus jau esošajiem Eiropas Kopienas uzņēmumiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kas tiek veidoti vai apstiprināti.

2.1

Komisija 2005. gada 21. decembrī iesniedza priekšlikumu izskatāmajai direktīvai par “tīro” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (1) (juridiskais pamats: EK dibināšanas līguma 175. panta 1. punkts, koplēmuma procedūra).

2.2

Minētās direktīvas galvenie mērķi ir šādi:

2.3

Direktīvā ir paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir noteikta obligāta prasība, ka attiecībā uz gada laikā iepirktajiem lieljaudas transportlīdzekļiem (kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t) jānosaka minimāla kvota transportlīdzekļiem, kas atbilst “videi nekaitīgu transportlīdzekļu” standartiem. Minimālā kvota ir noteikta 25 % apmērā. Tā attiecas uz lieljaudas transportlīdzekļu aizstāšanu, lai transportlīdzekļu iegādes procesā pakāpeniski varētu ieviest atlases kritērijus, kas atbilst vides aizsardzības prasībām, un sagatavotu valsts un pašvaldību iestādes un nozari minēto prasību iespējamai attiecināšanai arī uz pārējām transportlīdzekļu kategorijām.

2.4

Minētās direktīvas piemērošanas rezultātā ilgtermiņā būs vērojami uzlabojumi autoparka ekoloģiskās efektivitātes ziņā, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, zemākām izmaksām un videi mazāk kaitīgu transporta līdzekļu tehnoloģiju plašākai izmantošanai.

3.1

Lieljaudas transportlīdzekļi, uz ko attiecas minētā direktīva, ir transportlīdzekļi, kuru masa pārsniedz 3,5 t, piemēram, autobusi un transportlīdzekļi, ko izmanto komunālo pakalpojumu sniegšanā (piem., transportlīdzekļi atkritumu savākšanai).

3.2

“Tīrais” transportlīdzeklis ir “videi pastiprināti nekaitīgs” transportlīdzeklis, kā noteikts EEV Eiropas standartā (2), kurā paredzēti stingri limiti attiecībā uz CO2 emisiju un oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu, sārņu daļiņu un ozona prekursoru kaitīgām emisijām.

3.3

Dalībvalstis vienmēr ir mudinātas ieviest nodokļu atvieglojumus attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir noteiktas stingrākas emisiju robežvērtības nekā paredzēts pašreizējā Euro 4 standartā (3), kā stimulu, lai tirgū parādītos tīrāki, energoefektīvāki transportlīdzekļi.

3.4

Valsts un pašvaldību iestādes, kam ir adresēta minētā direktīva, ir valsts, reģionālās un vietējās iestādes un organizācijas, kuras ir publisko tiesību subjekti, valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmēji, kam ir līgumi ar valsts un pašvaldību iestādēm par transporta pakalpojumu sniegšanu.

3.5

Obligātā prasība par minimālās kvotas noteikšanu attiecībā uz “tīro” transportlīdzekļu ikgadējo iegādi attiecas gan lieljaudas transportlīdzekļu pirkšanu, gan to nomu.

3.6

EEV izmantošanas veicināšana atbilst arī Komisijas nesenajam priekšlikumam direktīvai par automašīnu aplikšanu ar nodokļiem (4): nodokļi faktiski daļēji balstītos uz CO2 emisijām, lai veicinātu tīrāku, energoefektīvāku transportlīdzekļu pirkšanu, piemēram, tādu transportlīdzekļu, kuros izmanto biodegvielas, dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi (LPG), elektromotorus vai hibrīdos motorus.

3.7

Aizvien plašāka biodegvielas izmantošana transporta līdzekļos ir arī viens no mērķiem rīcības plānā par biomasu (5), ko Komisija nesen pieņēma un papildināja ar paziņojumu par biodegvielu (6).

3.8

Šis priekšlikums tādēļ ir tādu plašu pasākumu sastāvdaļa, kas paredzēti saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju pastāvīgo pieaugumu, kurš apdraud Kopienas mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām, transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas radīto vietēja mēroga piesārņojuma pieaugumu, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību, un degvielu izmantošanas efektivitāti, sakarā ar kuru Eiropa joprojām ir ļoti atkarīga no naftas.

3.9

Zaļajā grāmatā par energoapgādi (7) jautājumi, kas saistīti ar transporta nozares izaugsmi, lielu enerģijas patēriņu, CO2 emisijām un atkarību no naftas ir analizēti ar mērķi noteikt pasākumus, kuri varētu ietekmēt pieprasījumu pēc alternatīvām tehnoloģijām un degvielām un veicināt “tīro” transportlīdzekļu ražošanu; tie paši jautājumi ir apskatīti arī Baltajā grāmatā (8) par Eiropas transporta politiku līdz 2010. gadam.

3.10

Paziņojumā par alternatīvajām degvielām autotransportam (9) un turpmākajās direktīvās par biodegvielu izmantošanas veicināšanu (10) enerģijas avotu dažādošana ir uzskatīta par efektīvu sistēmu, lai samazinātu atkarību no naftas, CO2 emisijas un piesārņojošu vielu vietēja mēroga emisijas.

3.11

Paziņojums, kurā pārskatīta ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija (11), attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām. Minētās stratēģijas programmā, kas attiecas uz satiksmes pārvaldību pilsētu teritorijās un kurā ir iekļauta “ekoloģisku inovāciju” veicināšana un stingrs ieteikums “tīro” autobusu izmantošanai, nepārprotami ir paredzēta “tīrāku” transportlīdzekļu tirgus attīstība.

3.12

Zaļajā grāmatā (12) par energoefektivitāti ir ierosināti konkrēti pasākumi, tostarp publiskā iepirkuma izmantošana, lai attīstītu tādu transportlīdzekļu tirgu, kas ir mazāk piesārņojoši un ar augstāku energoefektivitāti nekā tradicionālie transportlīdzekļi.

3.13

Tādu transportlīdzekļu ražošana un izmantošana, kas labāk atbilst gaisa piesārņotājiem noteiktajiem limitiem, ir būtisks faktors, lai sasniegtu attiecīgajos Eiropas tiesību aktos noteiktos mērķus (13).

3.14

Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu (14), ar ko Komisija paredz konsolidēt attiecīgās spēkā esošās direktīvas, vēlreiz ir uzsvērta vajadzība ieteikt valsts un pašvaldību iestādēm īstenot minētās direktīvas, katru gadu piemērojot minimālo kvotu “tīro”, energoefektīvo transportlīdzekļu iegādei.

3.15

Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu Kopienas rīcības plānam, kas paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai transporta nozarē, jo īpaši uzsverot mērķtiecīgu publiskā iepirkuma programmu nozīmīgumu, lai samazinātu energoefektīvu transportlīdzekļu cenu un nodrošinātu to konkurētspēju ar tradicionālajām tehnoloģijām (15).

3.16

Eiropadome ir izteikusi atbalstu pasākumiem vides pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības integrēšanai transporta politikā (16).

4.1

Šīs direktīvas pieņemšanas gadījumā tiktu ieviesta virkne obligātu pasākumu publiskā iepirkuma jomā, lai paātrinātu tirgus pieprasījuma pieaugumu attiecībā uz “tīrajiem” transportlīdzekļiem. Vienlaikus priekšlikums veicina “tīro”, energoefektīvo transportlīdzekļu ieviešanu ar tehnoloģiski neitrālas pieejas starpniecību, kā to ieteikušas dalībvalstis (17).

4.2

Lieljaudas transportlīdzekļu, kuru pilnā masa pārsniedz 3,5 t, iepirkuma saistībām salīdzinājumā ar brīvprātīgu vienošanos vai cita veida reglamentējošiem pasākumiem ir priekšrocības attiecībā uz izmaksu un ieguvumu samēru, Eiropas rūpniecības konkurētspējas ekonomiskajiem aspektiem un, galvenokārt, ietekmi uz vidi.

4.3

Iepirkuma kvota 25 % apmērā atbilst 10 % visa tirgus, un tā ir pietiekami augsta procentuālā daļa, lai varētu ietekmēt “tīro” transportlīdzekļu tirgus attīstību un veicinātu apjomradītus ietaupījumus, tādējādi saglabājot ieguldījumu izmaksas pieņemamā līmenī.

4.4

Paredzams, ka ierosinātā direktīva attieksies uz aptuveni 52 000 transportlīdzekļu, tostarp 17 000 autobusu un 35 000 kravas furgonu. “Tīro” transportlīdzekļu ieviešana 25 % apmērā tādējādi atbilstu 13 000“tīro” transportlīdzekļu gadā. Konkrētā aizstāšanas sektora (autobusi, atkritumu savākšanas transportlīdzekļi vai cita veida transportlīdzekļi) izvēle ir valsts un pašvaldību iestāžu ziņā, un tās var brīvi izlemt par konkrētajām aizstāšanas kvotām.

4.5

Iepirkuma saistības, kas paredz sistemātisku “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu, veicinātu autotransporta nozares attīstību un garantētu spēcīga lieljaudas transportlīdzekļu tirgus paplašināšanos Eiropā, palielinot tā konkurētspēju.

4.6

Parīzē, Monpeljē, Frankfurtē un citās pilsētās jau ir “tīro” transportlīdzekļu autoparki, un ir paredzama šādu parku paplašināšana, ņemot vērā gūtos pozitīvos rezultātus vides un sociāli ekonomiskajā jomā.

4.7

“Tīro” transportlīdzekļu procentuālās daļas obligāta ieviešana lieljaudas transportlīdzekļu autoparkā ir nākamais līdzeklis, kas pieejams valsts un pašvaldību iestādēm, lai palīdzētu tām izpildīt Kopienas direktīvās par gaisa kvalitāti noteiktās saistības.

4.8

Ierosinātajā direktīvā ieteiktā aizstāšanas procentuālā daļa dotu iespēju gūt ātrus sākotnējos rezultātus attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu (18), tā kā “tīrie” transportlīdzekļi atbilst standartiem, kas ievērojami ļauj samazināt ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un sārņu daļiņu emisijas.

4.9

Turklāt “tīro” transportlīdzekļu izmantošana palīdz samazināt degvielas patēriņu un mudina pētniekus gūt aizvien nozīmīgākus rezultātus vides jomā; pirmkārt, alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšana un, otrkārt, emisijas samazināšanas tehnoloģiju izpēte ievērojami sekmē autotransporta nozares izaugsmi.

4.10

Ņemot vērā to, ka lieljaudas transportlīdzekļu, uz kuriem attiecas ierosinātā direktīva, vidējais ekspluatācijas ilgums ir apmēram 15 gadi, un pieņemot, ka minētā direktīva stāsies spēkā 2006. gadā, valsts un pašvaldību iestādēm līdz 2030. gadam būs laiks kompensēt ieguldījumus, īstenot tehnoloģisko attīstību un uzlabot izpildes standartus.

4.11

Saistībām attiecībā uz ātru un noteiktu “tīro” transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu būs arī labvēlīga sociālā ietekme: gaisa kvalitātes uzlabošana pilsētu teritorijās cita starpa nozīmē arī elpošanas orgānu slimību sastopamības un uzliesmojumu samazināšanu, kas savukārt uzlabos sabiedrības veselības aizsardzības budžetu.