L_2022005LV.01001401.xml

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/20

(2022. gada 7. janvāris),

kas noteic noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 536/2014 piemērošanu attiecībā uz noteikumu un procedūru noteikšanu dalībvalstu sadarbībai klīnisko pārbaužu drošuma novērtēšanā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (1) un jo īpaši tās 44. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 536/2014 noteic tiesisko regulējumu attiecībā uz cilvēkiem paredzētu zāļu klīnisko pārbaužu veikšanu Savienībā, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas pētāmo personu (“dalībnieki”) tiesības, drošība un labjutība un ka šajā pārbaudē iegūtie dati ir ticami un robusti. Konkrētāk: vispārējā atbildība par dalībnieku drošības nodrošināšanu gan gulstas uz klīniskās pārbaudes sponsoru, taču to pastiprina dalībvalstu veikta papildu pārraudzība, kas īstenota, arī sadarbojoties pētāmo zāļu drošuma novērtēšanā.

(2)

Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. un 43. pants noteic, ka klīniskās pārbaudes sponsoram par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām, kas saistītas ar klīniskajā pārbaudē izmantotajām pētāmajām zālēm, ir jāziņo un, izmantojot minētās regulas 40. panta 1. punktā minēto datubāzi, katru gadu Eiropas Zāļu aģentūrai (“Aģentūra”) jāiesniedz drošuma ziņojumi. Paziņoto informāciju Aģentūra uz minēto noteikumu pamata nosūta attiecīgajām dalībvalstīm, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 44. pantu jāsadarbojas minētās informācijas novērtēšanā, attiecīgā gadījumā iesaistot atbildīgo ētikas komiteju.

(3)

Regulējums, kas veidots kā noteikumi dalībvalstu sadarbībai, kuras priekšmets ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. un 43. pantu iesniegtās informācijas un ziņojumu novērtēšana, stiprina drošuma saskaņošanu un Savienībā īstenotajā drošuma pārraudzībā pastiprina pārbaužu rūpīgumu. Tam būtu jāstiprina klīnisko pārbaužu dalībnieku drošība un jāpalīdz panākt, ka dati par pētāmo zāļu un attiecīgo aktīvo vielu drošuma profilu ir robustāki.

(4)

Šīs regulas tvērumā nevajadzētu būt tādai drošuma pārraudzībai, kas skar tikai vienā dalībvalstī klīniskās pārbaudēs par pētāmām zālēm izmantotas aktīvās vielas(vienvalsts aktīvās vielas); salīdzināšanai, arī par placebo, izmantotu pētāmo zāļu aktīvās vielas; un papildzālēs izmantotas aktīvās vielas.

(5)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis rezultatīvi un efektīvi sadarbojas, novērtējot informāciju un ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. un 43. pantu, par katru pētāmajās zālēs izmantotu aktīvo vielu būtu jāieceļ dalībvalsts (“drošuma novērtētāja dalībvalsts”), kura šo informāciju un ziņojumus novērtē, balstoties uz taisnīgu darba slodzes sadalījumu starp dalībvalstīm un līdzšinējo pieredzi ar attiecīgo aktīvo vielu.

(6)

Ņemot vērā, ka izstrādes ciklā aktīvās vielas būtiski atbirst un ka tikai daļa no tām Savienībā tiks pētītas kā daudzvalstu aktīvās vielas, vienvalsts aktīvo vielu drošuma informācija būtu jānovērtē ziņotājai dalībvalstij. Šādi ziņotājas dalībvalsts veiktie novērtējumi būtu jāreģistrē tā, lai nodrošinātu pārredzamību un nepārtrauktību tad, ja kāda aktīvā viela, kas sākotnēji bijusi vienvalsts aktīvā viela, kļūst par daudzvalstu aktīvo vielu, piemēram, ja klīniskā pārbaude tiek paplašināta, aptverot kādu citu dalībvalsti, vai ja klīnisku pārbaudi, kas aptver to pašu aktīvo vielu, ir atļāvusi veikt vēl kāda dalībvalsts. Kolīdz kāda vienvalsts aktīvā viela kļuvusi par daudzvalstu aktīvo vielu, tās drošums būtu jānovērtē saskaņoti.

(7)

Procesu, kurā kādu dalībvalsti kādai aktīvajai vielai izraugās par pirmo drošuma novērtētāju, virza Regulas (ES) Nr. 536/2014 5. pantā minētā dalībvalsts, kura ir ziņotāja dalībvalsts pirmajā klīniskajā pārbaudē, kurā šī aktīvā viela tikusi izmantota Savienībā. Ja interesi kļūt par aktīvās vielas drošuma novērtētāju dalībvalsti izrāda vairāk nekā viena dalībvalsts vai ja šādu interesi neizrāda neviena no tām, drošuma novērtētāja dalībvalsts būtu jāizraugās ziņotājai dalībvalstij.

(8)

Ar drošuma novērtēšanu saistītie uzdevumi starp dalībvalstīm būtu jāsadala samērīgi. Darba slodze, kas saistīta ar aktīvās vielas drošuma pārraudzību, cita starpā var būt atkarīga no esošajām zināšanām par aktīvās vielas drošumu un pielāgojumiem, kas atbilstoši riskam veikti attiecībā uz skrīninga biežumu un novērtējumu apjomu.

(9)

Ja nevienā klīniskā pārbaudē, kas saistīta ar aktīvās vielas izmantošanu, sākotnējā drošuma novērtētāja dalībvalsts vairs nav attiecīgā dalībvalsts vai ja tās darba slodze, kas saistīta ar drošuma novērtētājas dalībvalsts funkciju, salīdzinājumā ar pārējo dalībvalstu darba slodzi kļūst nesamērīgi liela, lai darba sadalījums starp dalībvalstīm laika gaitā saglabātos samērīgs, vajadzētu būt iespējai, ka pēc sākotnējās drošuma novērtētājas dalībvalsts pieprasījuma tā savu drošuma novērtētājas funkciju var nodot kādai citai dalībvalstij. Tomēr, drošuma novērtētāju dalībvalsti izraugoties atkārtoti, ir nepieciešams, lai pastāvīgi būtu nodrošināta drošuma novērtēšanas nepārtrauktība.

(10)

Drošuma novērtētājām dalībvalstīm būtu jānovērtē informācija, kas iesniegta kā informācija par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām, un informācija, kas ietverta Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. un 43. pantā minētajos ikgadējos drošuma ziņojumos. Ja minētajos novērtējumos par drošumu rodas bažas, drošuma novērtētājai dalībvalstij būtu jāsagatavo ziņotājām dalībvalstīm un dalībvalstīm, uz kurām attiecas klīniskās pārbaudes par attiecīgo aktīvo vielu saturošām pētāmām zālēm, adresēti vispārīgi ieteikumi par aktīvās vielas drošumu. Attiecīgajām ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm tādējādi rodas iespēja, ja nepieciešams, veikt piemērotus un samērīgus koriģējošus pasākumus un citas darbības, kas vajadzīgas ar aktīvo vielu saistītai drošuma pārraudzībai.

(11)

Turklāt ziņotājas dalībvalstis var apsvērt, vai drošuma novērtētāja dalībvalsts nav jāiesaista tādu Regulas (ES) Nr. 536/2014 16. panta kārtībā iesniegtu pieteikumu izvērtēšanā, kas skar būtiskus drošuma uzziņu informācijas grozījumus. Būtiski drošuma uzziņu informācijas grozījumi var ietekmēt nopietnu blakusparādību paredzētības noteikšanu un tātad arī ziņošanu par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām. Tāpēc, lai attiecībā uz pētāmajām zālēm noteiktu nopietnu blakusparādību paredzētību, drošuma novērtēšanai ir lietderīgi iedibināt saskaņotu pieeju, par pamatu izmantojot kopīgu uzziņu dokumentu. Par jebkuru būtisku drošuma uzziņu informācijas grozījumu novērtēšanu arī turpmāk atbildīgas būs ziņotāja dalībvalsts un attiecīgās dalībvalstis.

(12)

Lai pārraudzību un saskaņošanu stiprinātu vēl vairāk, kā arī lai nepieļautu, ka dažādas pētāmās zāles, kurās izmantota viena un tā pati aktīvā viela, novērtē dažādas drošuma novērtētājas dalībvalstis, ja vien iespējams, visu to pētāmo zāļu drošums, kuras satur vienu un to pašu aktīvo vielu, – neatkarīgi no zāļu formas un stipruma vai pētāmās indikācijas un neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas vairākās klīniskajās pārbaudēs, ko vada viens un tas pats vai dažādi sponsori, – būtu jānovērtē vienai vienīgai drošuma novērtētājai dalībvalstij. Šāda koordinēta pieeja drošuma novērtēšanai, kuras pamatā būtu aktīvā viela, nevis pētāmās zāles, novērš centienu dublēšanos un turklāt drošuma novērtētājām dalībvalstīm sniedz drošuma novērtējumiem pietiekamu kontekstu. Šāda pieeja atbilst arī Starptautiskās padomes tehnisko prasību saskaņošanai ar attiecīgajām pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu atjauninātā drošuma ziņojuma izstrādi (ICH E2F); visaptverošas analīzes veicināšanai tajās ieteikts par aktīvo vielu sagatavot vienu vienīgu atjauninātu drošuma ziņojumu.

(13)

Attiecībā uz drošuma informācijas pārbaudes biežumu, tās novērtēšanas apjomu un novērtēšanas un ziņošanas termiņiem būtu jāizmanto uz riska analīzi balstīta pieeja. Riska dēļ veiktiem pielāgojumiem vajadzētu būt atkarīgiem no zināšanām par aktīvās vielas drošuma profilu. Piemēram, aktīvās vielas ar tirdzniecības atļauju Savienībā salīdzinājumā ar neatļautām aktīvajām vielām drīkst pārbaudīt retāk.

(14)

Attiecīgām Aģentūras pārvaldītām IT sistēmām, t. sk. Klīnisko pārbaužu informācijas sistēmai, datubāzei EudraVigilance un ES zāļu vārdnīcai, būtu jāatbalsta dalībvalstu sadarbība to aktīvo vielu drošuma novērtēšanā, kuras klīniskās pārbaudēs tiek izmantotas par pētāmām zālēm. Tas dotu iespēju informāciju par klīnisko pārbaužu drošuma novērtējumu integrēt un šo pārbaužu drošuma novērtēšanā sadarboties, tādējādi būtiski veicinot izpratni par to zāļu drošumu, kuras plānots laist Savienības tirgū vai kuras tajā jau ir pieejamas.

(15)	Komisijai vajadzētu būt iespējai kontrolēt, vai dalībvalstis pareizi uzrauga, kā tiek ievēroti noteikumi, kas paredzēti koordinētai drošuma novērtēšanai attiecībā uz informāciju, kura iesniegta ziņojumos par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām un ikgadējos drošuma ziņojumos.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Cilvēkiem paredzēto zāļu pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2).

(17)	Šī regula būtu jāsāk piemērot vienlaikus ar Regulu (ES) Nr. 536/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula izklāsta noteikumus dalībvalstu sadarbībai attiecībā uz:

a)	saskaņā ar 3. pantu: drošuma novērtētāju dalībvalstu izraudzīšanos;

b)	saskaņā ar 6. un 7. pantu: informācijas, kas iesniegta par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām, un informācijas, kas iekļauta ikgadējos drošuma ziņojumos, novērtēšanu;

tādu Regulas (ES) Nr. 536/2014 5. pantā minētajām ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm adresētu ieteikumu izstrādi, kuru nolūks ir novērst b) apakšpunktā minētajos novērtējumos radušās bažas par drošumu un ierosināt koriģējošus pasākumus un citas ar aktīvo vielu saistītas drošuma pārraudzības darbības;

d)	saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu: drošuma novērtētāju dalībvalstu iesaisti būtisku drošuma uzziņu informācijas grozījumu izvērtēšanā;

e)	ziņotāju dalībvalstu un attiecīgo dalībvalstu koordināciju saskaņā ar 8. pantu ieteiktu koriģējošu pasākumus un riska mazināšanas darbību īstenošanā;

f)	saskaņā ar 5., 8. un 9. pantu: sadarbību starp drošuma novērtētājām dalībvalstīm, ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm klīniskajās pārbaudēs, kurās izmanto vienu un to pašu aktīvo vielu.

2. Šī regula attiecas uz visām aktīvajām vielām, kas pētāmās zālēs tiek izmantotas klīniskajās pārbaudēs, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 8. pantu atļautas vismaz divās dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā klīniskā pārbaude atļauta saskaņā ar minēto regulu vai sākotnēji saskaņā ar Direktīvu 2001/20/EK (3) un pēc tam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014.

3. Šī regula neattiecas uz vienvalsts aktīvajām vielām, aktīvajām vielām pētāmās zālēs, ko izmanto par atsauces zālēm, arī par placebo, vai aktīvajām vielām, ko izmanto papildzālēs.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā izmanto “zāļu”, “aktīvās vielas” un “blakusparādības” definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2001/83/EK 1. panta attiecīgi 2., 3.a un 11. punktā.

2. Šajā regulā izmanto arī šādas definīcijas:

a)	“daudzvalstu klīniska pārbaude” ir klīniska pārbaude, par kuru sponsors ar ES portāla starpniecību pieteikuma dokumentāciju ir iesniedzis vairāk nekā vienai dalībvalstij;

b)	“drošuma uzziņu informācija” ir drošuma informācija, kas ietverta tās klīniskās pārbaudes dokumentācijas pēdējā apstiprinātajā versijā, uz kuras pamata sponsors nosaka blakusparādības paredzētību;

“drošuma novērtētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas novērtē informāciju, kura attiecībā uz klīniskajām pārbaudēm, kur iesaistītas pētāmās zāles, kuras satur vienu un to pašu aktīvo vielu, neatkarīgi no zāļu formas un stipruma vai pētāmās indikācijas un neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas vienā vai vairākās klīniskajās pārbaudēs, ko vada viens un tas pats vai dažādi sponsori, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. pantu iesniegta kā informācija par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām vai ietverta saskaņā ar minētās regulas 43. pantu iesniegtos ikgadējos drošuma ziņojumos;

d)	“vadošā drošuma novērtētāja dalībvalsts” ir drošuma novērtētāja dalībvalsts, kas klīniskā pārbaudē vai vairākās klīniskās pārbaudēs, ko veic vairākas drošuma novērtētājas dalībvalstis, koordinē dažādu aktīvo vielu drošuma novērtējumus;

e)	“attiecībā uz drošuma sadarbību jauna aktīvā viela” ir aktīva viela, kas nevienā klīniskā pārbaudē, kura Savienībā atļauta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014, pētāmās zālēs iepriekš nav izmantota un tāpēc drošuma novērtētāja dalībvalsts tai nav nozīmēta;

f)	“bažas par pētāmo zāļu drošumu” ir tāda informācija par pētāmo zāļu drošumu, kura var liecināt par negatīvu ietekmi uz šo zāļu ieguvumu un riska attiecību vai kura var skart sabiedrības veselību;

g)	“vienvalsts aktīvā viela” ir aktīva viela, kas pētāmajās zālēs tiek izmantota klīniskajā(-ās) pārbaudē(-ēs), kura(-as) ir atļauta(-as) tikai vienā dalībvalstī;

h)	“daudzvalstu aktīvā viela” ir aktīva viela, kas pētāmajās zālēs tiek izmantota klīniskajā(-ās) pārbaudē(-ēs), kura(-as) ir atļauta(-as) vairāk nekā vienā dalībvalstī;

i)	“varbūtēju neparedzētu nopietnu blakusparādību skrīnings” ir sistemātiska tādu varbūtēju neparedzētu nopietnu blakusparādību noteikšana, par kurām nepieciešama novērtēšana, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par nepieciešamību informēt ziņotājas dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstis.

II NODAĻA

KOORDINĒTS DROŠUMA NOVĒRTĒJUMS

3. pants

Drošuma novērtētājas dalībvalsts izraudzīšanās

1. Drošuma novērtētāju dalībvalsti izraugās katrai aktīvajai vielai, ko izmanto klīniskajās pārbaudēs, kuras atļautas Savienībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014, katrā no šādām situācijām:

pieteikuma dokumentāciju par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz drošuma sadarbību jaunas aktīvās vielas klīniskajai pārbaudei sponsors Regulas (ES) Nr. 536/2014 5. vai 11. panta kārtībā iesniedz vairāk nekā vienai dalībvalstij un šo klīnisko pārbaudi minētās regulas 8. panta kārtībā atļauj vismaz divas dalībvalstis;

b)	vismaz divās attiecīgajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 attiecīgi 19. un 23. pantu ir atļauts būtisks grozījums, ar ko klīniskajai pārbaudei pievieno attiecībā uz drošuma sadarbību jaunu aktīvo vielu;

c)	vienvalsts aktīvā viela kļūst par daudzvalstu aktīvo vielu.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstītajās situācijās jebkura dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai tā ir saņēmusi šajos apakšpunktos minēto pieteikumu vai ne, septiņu dienu laikā pēc klīniskās pārbaudes vai būtiska grozījuma atļaušanas otrajā attiecīgajā dalībvalstī, var izrādīt interesi kļūt par drošuma novērtētāju dalībvalsti, izmantojot 11. pantā aprakstītos IT rīkus. Ja interesi izsaka vairāk nekā viena dalībvalsts, ziņotāja dalībvalsts drošuma novērtētāju dalībvalsti izraugās piecu dienu laikā pēc pirmajā teikumā minētā septiņu dienu termiņa beigām, ņemot vērā dalībvalstu esošo kompetenci attiecībā uz aktīvo vielu un taisnīgu darba slodzes sadalījumu starp dalībvalstīm. Ja neviena dalībvalsts interesi neizrāda, ziņotāja dalībvalsts 12 dienu laikā pēc klīniskās pārbaudes vai būtiska grozījuma atļaušanas otrajā attiecīgajā dalībvalstī ieceļ drošuma novērtētāju dalībvalsti no attiecīgo dalībvalstu vidus, ņemot vērā taisnīgu darba slodzes sadalījumu starp tām.

3. Ja klīniskās pārbaudes vai būtiska grozījuma, ar ko klīniskajai pārbaudei pievieno aktīvo vielu, atļauja attiecas uz aktīvo vielu, attiecībā uz kuru drošuma novērtētāja dalībvalsts jau ir iecelta, neatkarīgi no tā, vai pieteikumu iesniedzis tas pats vai cits sponsors, šo drošuma novērtētāju dalībvalsti ieceļ arī par drošuma novērtētāju dalībvalsti jaunajai vai grozītajai klīniskajai pārbaudei. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kur esošā drošuma novērtētāja dalībvalsts i) attiecībā uz klīnisko pārbaudi nav attiecīgā dalībvalsts, ii) klīniskās pārbaudes pieteikumu ir noraidījusi un iii) ir saņēmusi pieteikumu, kas attiecas tikai uz Regulas (ES) Nr. 536/2014 11. pantā minētā novērtējuma ziņojuma I daļā ietvertajiem aspektiem, kā arī iv) (ja) klīniskā pārbaude tās teritorijā vairs netiek veikta.

4. Ja aktīvo vielu, kas netiek izmantota nevienā no Savienībā notiekošajām klīniskajām pārbaudēm, bet kurai iepriekš bijusi drošuma novērtētāja dalībvalsts, ievieš atkārtoti, atļaujot jaunu klīnisko pārbaudi vai būtisku klīniskās pārbaudes grozījumu, šo drošuma novērtētāju dalībvalsti ieceļ par šīs aktīvās vielas drošuma novērtētāju dalībvalsti jaunajā vai grozītajā klīniskajā pārbaudē.

5. Klīniskās pārbaudes ziņotāja dalībvalsts, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pārbauda, vai jebkurai aktīvajai vielai, ko izmanto pētāmajās zālēs klīniskajā pārbaudē, jau ir drošuma novērtētāja dalībvalsts. Ja šai aktīvajai vielai drošuma novērtētāja dalībvalsts jau ir izraudzīta, ziņotāja dalībvalsts to informē par šo klīnisko pārbaudi tūlīt pēc tam, kad vismaz viena attiecīgā dalībvalsts ir atļāvusi minēto klīnisko pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 8. pantu.

6. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītajā situācijā, ja nepieciešams, jaunā ziņotāja dalībvalsts informē sākotnējo ziņotāju dalībvalsti. Sākotnējā ziņotāja dalībvalsts sāk un piemēro izraudzīšanās procedūru drošuma novērtētājas dalībvalsts noteikšanai saskaņā ar 2. punktu bez liekas kavēšanās pēc tam, kad klīniskā pārbaude ir atļauta otrajā dalībvalstī.

7. Ja klīniskajā pārbaudē tiek izmantotas vairākas pētāmās zāles ar dažādām attiecībā uz drošuma sadarbību jaunām aktīvajām vielām, ziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka minētajā klīniskajā pārbaudē katrai attiecībā uz drošumu sadarbību jaunajai aktīvajai vielai tiek izraudzīta drošuma novērtētāja dalībvalsts.

8. Drošuma novērtētāju dalībvalsti aktīvajai vielai ieceļ un ziņotāja dalībvalsts drošuma novērtētājas dalībvalsts identitāti reģistrē ne vēlāk kā 12 dienas pēc tam, kad otrajā dalībvalstī ir paziņots par klīniskās pārbaudes atļaušanu, kurā iesaistīta attiecībā uz drošuma sadarbību jaunā aktīvā viela.

4. pants

Drošuma novērtētājas dalībvalsts maiņa

1. Ja aktīvās vielas drošuma novērtētāja dalībvalsts vairs nav attiecīgā dalībvalsts nevienā klīniskajā pārbaudē, kas saistīta ar šīs aktīvās vielas izmantošanu, vai ja drošuma novērtētājai dalībvalstij salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ir nesamērīga darba slodze, šī drošuma novērtētāja dalībvalsts var uzsākt procedūru, kurā saskaņā ar 3. panta 2. punktu izraugās jaunu drošuma novērtētāju dalībvalsti. Šo procedūru, ja iespējams, uzsāk pēc tam, kad drošuma novērtētāja dalībvalsts ir iesniegusi ikgadējā drošuma ziņojuma galīgo novērtējuma ziņojumu.

Drošuma novērtētāja dalībvalsts, kas uzsāk pirmajā daļā minēto procedūru, pilda uzdevumus, kas ziņotājai dalībvalstij noteikti 3. panta 2. punktā.

2. Jebkura dalībvalsts jebkurā laikā var brīvprātīgi pārņemt drošuma novērtētājas dalībvalsts funkciju, ja sākotnējā drošuma novērtētāja dalībvalsts tam piekrīt.

3. Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu tiek iecelta jauna drošuma novērtētāja dalībvalsts, sākotnējā drošuma novērtētāja dalībvalsts attiecībā uz katru attiecīgo klīnisko pārbaudi tās identitāti bez nepamatotas kavēšanās reģistrē 11. pantā minētajā IT sistēmā.

4. 1. un 2. punktā minētajās situācijās sākotnējā drošuma novērtētāja dalībvalsts joprojām veic savus uzdevumus, līdz visi galīgie drošuma novērtējuma ziņojumi un ieraksti, arī pēdējā ikgadējā drošuma ziņojuma novērtējuma ziņojums, ir iesniegti un jaunā drošuma novērtētāja dalībvalsts saskaņā ar 3. punktu ir reģistrēta 11. pantā minētajā IT sistēmā.

5. Atkāpjoties no 4. punkta: ja jaunā drošuma novērtētāja dalībvalsts tam piekrīt, sākotnējā drošuma novērtētāja dalībvalsts no amata var atkāpties nekavējoties, nepabeidzot notiekošos novērtējumus un neiesniedzot attiecīgus novērtējuma ziņojumus un ierakstus.

5. pants

Drošuma novērtētājas dalībvalsts funkcija un uzdevumi

1. Drošuma novērtētājas dalībvalsts uzdevumi attiecībā uz piešķirto aktīvo vielu, kas ir Savienībā atļautās klīniskajās pārbaudēs pētāmo zāļu sastāvā, ir šādi:

informāciju par visām varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām, par kurām ziņots datubāzē EudraVigilance saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. pantu, neatkarīgi no tā, vai tās notikušas dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā arī informāciju, kas iekļauta ikgadējos drošuma ziņojumos, saskaņā ar 6. un 7. pantu pārbaudīt un novērtēt, ievērojot uz riska analīzi balstītu pieeju;

b)	pamatojoties uz a) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem, apzināt bažas par aktīvās vielas un pētāmo zāļu drošumu;

c)	pēc ziņotājas dalībvalsts pieprasījuma sākotnējā pieteikumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 536/2014 5. un 11. pantā, vai pieteikumā par būtiskiem grozījumiem, kas minēts minētās regulas 16. pantā, atbalstīt ar drošuma uzziņu informāciju saistīto aspektu novērtēšanu;

d)	no sponsoriem pieprasīt trūkstošo vai papildu informāciju, kas nepieciešama novērtējumiem vai sadarbībai drošuma novērtēšanā;

e)	iesniegt novērtējuma ziņojumus un citus ar drošuma novērtējumu saistītos dokumentus saskaņā ar 6., 7. un 11. pantu, lai nodrošinātu, ka visas ziņotājas dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstis par klīniskajām pārbaudēm, kurās izmanto vienu un to pašu aktīvo vielu, saņem attiecīgu informāciju;

f)	sagatavot un ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm iesniegt ieteikumus, kas saistīti ar aktīvās vielas drošumu, lai, ja nepieciešams, saskaņā ar 8. pantu varētu veikt koriģējošus pasākumus un citas ar aktīvo vielu saistītas drošuma pārraudzības darbības;

g)	pēc ziņotājas dalībvalsts vai pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma sniegt palīdzību jebkādos ar konkrēto aktīvo vielu saistītos drošuma jautājumos, kas ir papildu jautājumi.

2. Drošuma novērtētāja dalībvalsts savus uzdevumus veic līdz brīdim, kad pēc pēdējās klīniskās pārbaudes, kurā izmantota aktīvā viela, visās attiecīgajās dalībvalstīs pagājuši trīs mēneši. Tā bez nepamatotas kavēšanās iesniedz pēdējā ikgadējā drošuma ziņojuma galīgo novērtējuma ziņojumu par aktīvo vielu.

3. Ja drošuma novērtētājas dalībvalsts tiesību akti paredz novērtējumos iesaistīt atbildīgo ētikas komiteju, šīs komitejas drošuma novērtētājas dalībvalsts veiktos novērtējumos tiek iesaistītas.

6. pants

Varbūtēju neparedzētu nopietnu blakusparādību pārbaude un novērtēšana

1. Datubāzes EudraVigilance pārbaudi, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, veic vismaz ik pa 15 kalendārām dienām.

2. Attiecībā uz pētāmām zālēm, kurām ir tirdzniecības atļauja Savienībā, drošuma novērtētāja dalībvalsts var nolemt 1. punktā minēto pārbaudes biežumu samazināt līdz vismaz reizei 30 kalendārajās dienās.

3. Ja to prasa zināšanu līmenis par aktīvās vielas drošuma profilu vai tas, cik lielā mērā aktīvās vielas lietošana ir novirzīta no parastās klīniskās prakses, drošuma novērtētāja dalībvalsts piemēro biežākas pārbaudes, nekā noteikts 1. un 2. punktā. Drošuma novērtētāja dalībvalsts pārbaudes rezultātu un datumu reģistrē 11. pantā minētajās IT sistēmās..

4. Ja, veicot pārbaudi par ziņotajām varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām, rodas bažas par aktīvās vielas drošumu, drošuma novērtētāja dalībvalsts:

a)	informāciju par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām novērtē un iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārbaudes, iesniedz sākotnēju novērtējumu;

b)	iespējami drīz pēc tam, kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 42. panta 2. punktu vai saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu kļuvusi pieejama papildu informācija no sponsora, sākotnējo novērtējumu atjaunina;

c)	bez liekas kavēšanās paziņo visām ziņotājām dalībvalstīm un dalībvalstīm, uz kurām attiecas klīniskās pārbaudes, kurās iesaistīta attiecīgā aktīvā viela, par konstatētajām bažām attiecībā uz pētāmo zāļu drošumu.

a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu un c) apakšpunktā minēto paziņojumu iesniedz un kopīgo, izmantojot 11. pantā minēto IT sistēmu.

5. Ja to prasa klīniskās pārbaudes dalībnieku drošības risks, drošuma novērtētāja dalībvalsts palielina 4. punktā minētā novērtējuma apjomu un saīsina termiņus.

6. Ja saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu par varbūtēju neparedzētu nopietnu blakusparādību novērtēšanu tiek prasīta papildu informācija un sponsors līdz i) drošuma novērtētājas dalībvalsts noteiktajam termiņam vai ii) septiņām dienām pēc pieprasījuma nosūtīšanas, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem vēlāks, informācijas pieprasījuma saņemšanu neapstiprina, drošuma novērtētāja dalībvalsts visām ziņotājām dalībvalstīm un dalībvalstīm, uz ko attiecas klīniskā pārbaude, kurā izmanto aktīvo vielu, paziņo, ka jāapsver, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 77. pantu nav jāveic koriģējoši pasākumi.

7. Ja drošuma novērtētāja dalībvalsts, pamatojoties uz savu(-iem) novērtējumu(-iem), to uzskata par nepieciešamu, tā ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm iesniedz vispārīgus ieteikumus par aktīvās vielas drošumu, dodot tām iespēju veikt koriģējošus pasākumus un citas ar aktīvo vielu saistītas drošuma pārraudzības darbības.

7. pants

Ikgadējo drošuma ziņojumu novērtēšana

1. Novērtējot ikgadējos drošuma ziņojumus, drošuma novērtētāja dalībvalsts:

neatkarīgi no zāļu formas un stipruma vai pētāmās indikācijas un neatkarīgi no tā, vai aktīvā viela tiek izmantota vairākās klīniskajās pārbaudēs, ko vada dažādi sponsori, informāciju novērtē visos ikgadējos drošuma ziņojumos, kuri attiecas uz aktīvās vielas izmantošanu Savienībā atļautās klīniskajās pārbaudēs;

saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu no sponsoriem pieprasa papildu informāciju un izvērtē to atbildes. Ja sponsors informāciju nesniedz pieprasījumā noteiktajā termiņā, drošuma novērtētāja dalībvalsts attiecīgās ziņotājas dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstis informē, ka jāapsver, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 77. pantu nav jāveic koriģējoši pasākumi;

c)	ja saskaņā ar b) apakšpunktu tiek pieprasīta papildu informācija, 42 dienās pēc pēdējā ikgadējā drošuma ziņojuma iesniegšanas vai ne vēlāk kā 84 dienās pēc pēdējā ikgadējā drošuma ziņojuma iesniegšanas galīgo novērtējuma ziņojumu iesniedz 11. pantā minētajā IT sistēmā;

d)	ja nepieciešams, risina visas novērtējuma laikā konstatētās bažas par drošumu, izstrādā ieteikumus par koriģējošiem pasākumiem un par citām ar aktīvās vielas drošuma pārraudzību saistītām darbībām un tos paziņo ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm.

2. Ja to prasa klīniskās pārbaudes dalībnieku drošības risks, drošuma novērtētāja dalībvalsts var palielināt 1. punktā minētā novērtējuma apjomu un saīsināt termiņus. Šajā novērtējumā drošuma novērtētāja dalībvalsts ņem vērā pētāmo zāļu vai aktīvās vielas tirdzniecības atļaujas statusu, zināšanu līmeni par aktīvās vielas drošuma profilu un to, cik lielā mērā aktīvās vielas lietošana ir novirzīta no parastās klīniskās prakses.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja sponsors saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 43. panta 2. punktu iesniedz vienu ikgadējo drošuma ziņojumu, kas ir specifisks vienai klīniskajai pārbaudei, kurā iesaistītas vairākas pētāmās zāles, šo ikgadējo drošuma ziņojumu izvērtē šīs konkrētās klīniskās pārbaudes ziņotāja dalībvalsts. Pēc ziņotājas dalībvalsts pieprasījuma drošuma novērtētājas dalībvalstis attiecībā uz šajās pētāmajās zālēs iekļautajām aktīvajām vielām palīdz ziņotājai dalībvalstij veikt šo novērtējumu. Ziņotāja dalībvalsts galīgo novērtējuma ziņojumu iesniedz 11. pantā minētajā IT sistēmā un, ja nepieciešams, par bažām par drošumu attiecībā uz attiecīgajās pētāmajās zālēs iekļautajām aktīvajām vielām paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un visām atbildīgajām drošuma novērtētājām dalībvalstīm.

8. pants

Ieteikumi par koriģējošiem pasākumiem un citām ar aktīvo vielu saistītām drošuma pārraudzības darbībām

1. Ja drošuma novērtētāja dalībvalsts konstatē ar aktīvo vielu saistītas bažas par drošumu no citiem avotiem, kas nav 6. un 7. pantā minētā pārbaude un novērtējums, tā ziņotājām dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstīm var iesniegt ieteikumus par koriģējošiem pasākumiem un citām riska mazināšanas darbībām drošuma pārraudzības kontekstā.

2. Kad uz 6. panta 7. punkta, 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta vai šā panta 1. punkta pamata saņemts ieteikums, ziņotājām dalībvalstīm klīniskajās pārbaudēs, kurās tiek lietota aktīvā viela, attiecībā uz šīm klīniskajām pārbaudēm veicamās darbības būtu jāsaskaņo ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3. Koriģējošus pasākumus un citas ar aktīvo vielu saistītas drošuma pārraudzības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 77. pantu attiecīgās dalībvalstis savā teritorijā drīkst veikt jebkurā laikā.

9. pants

Attiecīgo dalībvalstu un ziņotāju dalībvalstu funkcija koordinētajā drošuma novērtēšanā

1. Ziņotājas dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstis:

a)	koordinētajā drošuma novērtēšanā atbalsta drošuma novērtētāju dalībvalsti, un tām ir iespēja sniegt komentārus un par novērtējumiem uzdot jautājumus;

b)	attiecībā uz savā teritorijā atļauto(-ajām) klīnisko(-ajām) pārbaudi(-ēm) pienācīgi ņem vērā bažas par pētāmo zāļu drošumu un 8. panta 2. punktā minētos drošuma novērtētājas dalībvalsts ieteikumus;

c)	par jebkādām attiecīgām bažām par aktīvās vielas drošumu ziņo drošuma novērtētājai dalībvalstij.

2. Ziņotāja(-as) dalībvalsts(-is):

a)	par jebkuras jaunas klīniskās pārbaudes atļaušanu, kurā iesaistīta tā pati aktīvā viela, informē esošās drošuma novērtētājas dalībvalstis;

pārbauda, vai attiecībā uz jebkuru klīniskajā pārbaudē izmantoto aktīvo vielu jau ir drošuma novērtētāja dalībvalsts, un, ja tādas nav, saskaņā ar 3. panta 2. punktu sāk un veic izraudzīšanās procedūru. Lai jebkurā laikā nodrošinātu drošuma novērtējuma nepārtrauktību, ziņotāja dalībvalsts izraudzīšanās procesa gaitā veic drošuma novērtētājas dalībvalsts uzdevumus;

c)	ja drošuma novērtētāja dalībvalsts nav dalībvalsts, uz kuru attiecas klīniskā pārbaude: saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu var lūgt drošuma novērtētājas dalībvalsts atbalstu, lai novērtētu grozījumus drošuma uzziņu informācijā.

3. Dalībvalstis kopīgi izstrādā labas prakses vadlīnijas, kurās aprakstītas detalizētas drošuma sadarbības procedūras, arī attiecīgi termiņi un novērtējuma ziņojumu saturs.

4. Dalībvalstis drīkst klīniskajās pārbaudēs koordinēt un veicināt ar aktīvo vielu saistīto drošuma uzraudzību un pārraudzību.

10. pants

Vadošā drošuma novērtētāja dalībvalsts

1. Ja drošuma novērtējumā piedalās vairākas drošuma novērtētājas dalībvalstis, tās drīkst vienprātīgi iecelt vadošo drošuma novērtētāju dalībvalsti.

2. Vadošā drošuma novērtētāja dalībvalsts ir atbildīga par to drošuma novērtējumu koordinēšanu, ko attiecībā uz aktīvo vielu vai aktīvās vielas farmakoloģisko grupu veic drošuma novērtētājas dalībvalstis. Vairāku drošuma novērtētāju dalībvalstu veiktā koordinētā drošuma novērtēšanā ievēro pārbaudes un novērtēšanas standarttermiņus, kas noteikti 6. un 7. pantā.

III NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

11. pants

Informācijas sistēmas sadarbības drošuma novērtēšanas atbalstam

1. Aģentūra kā datubāzes EudraVigilance, Klīnisko pārbaužu informācijas sistēmas un ES zāļu vārdnīcas pārvaldītāja nodrošina informācijas sistēmas sadarbības atbalstam drošuma novērtēšanā, kas aptver 3. punktā noteiktās funkcijas.

2. Aģentūra, Komisija un dalībvalstis regulāri, vismaz reizi gadā, novērtē pieejamo IT atbalstu, un to secinājumus pienācīgi ņem vērā, veicot 1. punktā minēto IT sistēmu uzturēšanu un atjaunināšanu.

3. Izstrādātās funkcijas:

a)	atbalsta sarakstu ar meklēšanas iespēju attiecībā uz aktīvajām vielām to pētāmo zāļu saturā, kuras tiek izmantotas klīniskajās pārbaudēs, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014 ir atļautas attiecīgajās dalībvalstīs;

b)	paver iespēju drošuma novērtētājas dalībvalstis reģistrēt attiecībā uz konkrētu pētāmajās zālēs ietvertu aktīvo vielu, un, ja vienai un tai pašai aktīvajai vielai tiek iecelta jauna drošuma novērtētāja dalībvalsts, arī saglabāt iepriekšējo drošuma novērtētāju dalībvalstu nosaukumus;

c)	atbalsta sarakstu ar iespēju meklēt dažādas klīniskajās pārbaudēs izmantotu pētāmo zāļu sastāvā esošas aktīvās vielas, attiecībā uz daudzvalstu aktīvajām vielām arī atbildīgo drošuma novērtētāju dalībvalstu identitāti vai vienvalsts aktīvo vielu gadījumā – ziņotāju dalībvalstu identitāti;

d)	paver iespēju izsekojami reģistrēt un ziņojumos par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām un ikgadējos drošuma ziņojumos glabāt iesniegtās informācijas novērtējumus;

e)	paver iespēju, ka ikgadējiem drošuma ziņojumiem, ziņojumiem par varbūtējām neparedzētām nopietnām blakusparādībām un d) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem var piekļūt visas dalībvalstis;

f)	nodrošina saziņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un sponsoriem;

g)	informē par ikgadējā drošuma ziņojuma termiņu kavējumiem;

h)	atbalsta varbūtēju neparedzētu nopietnu blakusparādību skrīningu, arī iepriekšdefinētu ziņojumu sniegšanu;

i)	ja nepieciešams, atbalsta sadarbību starp dalībvalstīm gadījumos, kur mainās drošuma uzziņu informācija.

4. Drošuma novērtējumam relevanta klīniskās pārbaudes dokumentācija drošuma novērtētājām dalībvalstīm tiek darīta pieejama neatkarīgi no tā, vai tās ir dalībvalstis, uz kurām attiecas šī klīniskā pārbaude.

5. Aģentūra kopā ar dalībvalstīm un Komisiju līdz Regulas (ES) Nr. 536/2014 98. pantā noteiktā pārejas laika beigām izstrādā informācijas sistēmas, kuras atbalsta 3. un 4. pantā minēto drošuma novērtētājas dalībvalsts izraudzīšanās un atkārtotas izraudzīšanās procedūru.

6. Klīniskās pārbaudes, kurās izmanto vienu un to pašu aktīvo vielu, 1. punktā minētajās IT sistēmās identificē, balstoties uz Regulas (ES) Nr. 536/2014 81. panta 3. punktā minēto ES aktīvās vielas kodu.

12. pants

Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupas funkcija koordinētā drošuma novērtšanā

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 83. pantu ieceltie valstu kontaktpunkti Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupā ziņo par visām bažām, kas saistītas ar koordinēto drošuma novērtējumu darbību un ko tie saņem no tos iecēlušajām dalībvalstīm, drošuma novērtētājām dalībvalstīm vai sabiedrības.

2. Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupa savlaicīgi izmeklē un risina ar koordinētā drošuma novērtējuma darbību saistītās bažas.

13. pants

Savienības kontroles

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu var veikt Savienības kontroles, lai pārbaudītu, vai kāda dalībvalsts pareizi uzrauga atbilstību Regulas (ES) Nr. 536/2014 44. panta 2. punktā un šajā regulā izklāstītajiem koordinētā drošuma novērtējuma noteikumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Maksas

Ja dalībvalstis veic drošuma novērtēšanas darbības kā drošuma novērtētājas dalībvalsts, tās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 86. pantu drīkst iekasēt maksu un par nekomerciālām klīniskajām pārbaudēm noteikt samazinātas maksas.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 31. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 7. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.).