1.   Ar šo regulu paredz īpašus noteikumus, ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības, attiecībā uz atsevišķiem drošības sertifikātiem un drošības atļaujām, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, atsevišķām apliecībām, kas izsniegtas vilcienu vadītājiem saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK, un atsevišķām licencēm, kas izsniegtas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES.

2.   Šo regulu piemēro šādiem sertifikātiem, atļaujām un licencēm, kas derīgas dienā pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu:

1.   Drošības atļaujas, kas minētas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un drošības sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas. Drošības sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir derīgi vienīgi tam, lai sasniegtu šīs regulas pielikumā minētās robežstacijas un galastacijas, iebraucot no Apvienotās Karalistes, vai lai izbrauktu no minētajām stacijām un galastacijām, dodoties uz Apvienoto Karalisti.

2.   Licences, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas. Atkāpjoties no Direktīvas 2012/34/ES 23. panta 1. punkta, minētās licences ir derīgas tikai teritorijā, kas atrodas starp šīs regulas pielikumā minētajām robežstacijām un galastacijām un Apvienoto Karalisti.

3.   Apliecības, kas minētas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ir derīgas deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas attiecībā uz vilcienu vadītājiem, viņiem strādājot teritorijā, kas atrodas starp šīs regulas pielikumā minētajām robežstacijām un galastacijām un Apvienoto Karalisti.

1.   Uz drošības sertifikātiem, drošības atļaujām un licencēm, ko reglamentē šīs regulas 3. pants, attiecas noteikumi, kuri tiem piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, Direktīvu (ES) 2016/798, no dienas, kad tā kļūst piemērojama minētajām atļaujām, Direktīvu 2012/34/ES un Direktīvu 2007/59/EK un saskaņā ar īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajām direktīvām.

2.   Šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētāji un attiecīgā gadījumā tos izdevusī iestāde, ja tā nav tās valsts drošības iestāde, kuras teritorijā Savienībā atrodas infrastruktūra, respektīvi, kuras kompetencē atrodas pielikumā uzskaitītās robežstacijas un galastacijas, sadarbojas ar minēto valsts drošības iestādi un iesniedz tai visu attiecīgo informāciju un dokumentus.

3.   Ja informācija vai dokumenti nav iesniegti termiņā, ko šā panta 2. punktā minētā valsts drošības iestāde noteikusi savos pieprasījumos, Komisija pēc valsts drošības iestādes paziņojuma var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

4.   Šīs regulas 1. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētāji Komisiju un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru nekavējoties informē par visām citu kompetento drošības iestāžu darbībām, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2004/49/EK, Direktīvu 2007/59/EK vai Direktīvu (ES) 2016/798.

Šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto licenču turētāji nekavējoties informē Komisiju par visām citu kompetento iestāžu darbībām, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2012/34/ES.

5.   Pirms atcelt atvieglojumu, kas piešķirts saskaņā ar 3. pantu, Komisija par nodomu veikt šādu atcelšanu savlaicīgi informē šā panta 2. punktā minēto valsts drošības iestādi, iestādi, kas izdevusi 1. panta 2. punktā minētos drošības sertifikātus, drošības atļaujas un licences, un šādu drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētājus un sniedz tiem iespēju paust savu viedokli.

6.   Attiecībā uz licencēm, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, šā panta 1. līdz 5. punkta vajadzībām atsauces uz valsts drošības iestādi uzskatāmas par atsaucēm uz licencēšanas iestādi, kas definēta Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 15. punktā.

1.   Valsts drošības iestāde, kas minēta 4. panta 2. punktā, pārrauga dzelzceļa drošības standartu piemērošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, izmantojot 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto pārrobežu infrastruktūru, un to piemērošanu minētajai pārrobežu infrastruktūrai. Turklāt valsts drošības iestāde pārbauda, vai infrastruktūras pārvaldītāji ievēro Savienības tiesību aktos noteiktās drošības prasības un vai vilcienu vadītāji, kas darbojas tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktu noteikumos izklāstītajām prasībām. Valsts drošības iestāde regulāri sniedz Komisijai un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai ziņojumus par šo jautājumu, kuriem attiecīgā gadījumā pievieno ieteikumu Komisijai rīkoties saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Licencēšanas iestāde, kas minēta šīs regulas 4. panta 2. un 6. punktā, uzrauga, vai attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ko Apvienotā Karaliste ir licencējusi, kā minēts šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, joprojām tiek izpildītas Direktīvas 2012/34/ES 19. līdz 22. panta prasības.

2.   Ja Komisijai ir pamatotas bažas, ka drošības standarti, ko piemēro, sniedzot šīs regulas darbības jomā esošos pārrobežu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai ekspluatējot infrastruktūru vai tās pašas infrastruktūras daļu, kura atrodas Apvienotajā Karalistē, neatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tā bez liekas kavēšanās pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā. Tas pats mutatis mutandis piemērojams gadījumos, kad Komisijai ir pamatotas bažas, ka netiek piemērotas prasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma licences vai vilciena vadītāja apliecības iegūšanu.

3.   Šā panta 1. punkta vajadzībām attiecīgi valsts drošības iestāde vai 4. panta 2. un 6. punktā minētā licencēšanas iestāde, nosakot samērīgu termiņu, var pieprasīt informāciju no attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja minētās attiecīgās kompetentās iestādes nav sniegušas pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā vai ir sniegušas nepilnīgu informāciju, Komisija pēc valsts drošības iestādes vai licencēšanas iestādes, kas minēta attiecīgi 4. panta 2. un 6. punktā, paziņojuma pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

4.   Pirms atcelt atvieglojumu, kas piešķirts saskaņā ar 3. pantu, Komisija par nodomu veikt šādu atcelšanu savlaicīgi informē 4. panta 2. punktā minēto valsts drošības iestādi, iestādi, kas izdevusi 1. panta 2. punktā minētos drošības sertifikātus, drošības atļaujas un licences, šādu sertifikātu, atļauju un licenču turētājus, kā arī Apvienotās Karalistes valsts drošības iestādi un licencēšanas iestādi un sniedz tiem iespēju paust savu viedokli.

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai visu saskaņā ar 1. punktu iegūto informāciju vai jebkādu citu šīs regulas īstenošanai svarīgu informāciju.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (7) 51. pantā, un komiteja, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 62. pantā. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

1.   Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

3.   Šo regulu nepiemēro, ja līdz 2. punktā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.

4.   Šo regulu beidz piemērot deviņus mēnešus no dienas, kad tā kļuvusi piemērojama saskaņā ar 2. punktu.