6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1292/2007

(2007. gada 30. oktobris),

ar ko pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (3), Padome piemēroja galīgu antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēvei, kuras izcelsme, inter alia, ir Indijā. Pasākumi, uz kuriem attiecas pašreizējās pārskatīšanas, bija ad valorem antidempinga maksājums 0–18 %, ko piemēroja atsevišķi nosauktu eksportētāju importam, un atlikusī maksājuma likme 17,3 % apjomā, ko piemēroja visu pārējo uzņēmumu importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta grozītā Regula (EK) Nr. 1676/2001, turpmāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Sākotnējā izmeklēšanā Indijas importam piemērotos pasākumus paplašināja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1975/2004 (4), iekļaujot tādu PET plēves importu, kas sūtīts no Brazīlijas un Izraēlas vai deklarēts kā imports, kura izcelsme ir Brazīlijā vai Izraēlā.

(3)

Ar Lēmumu 2001/645/EK (5) Komisija pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās saistības sakarā ar sākotnējo izmeklēšanu. Šīs saistības tika atceltas ar Lēmumu 2006/173/EK (6).

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 367/2006, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (7), Padome piemēroja galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam. Pasākumi bija ad valorem nodokļu veidā 7–19,1 % apjomā, ko uzlika atsevišķi nosauktu eksportētāju importam, un atlikusī maksājuma likme 19,1 % apjomā, kas piemērojama visu pārējo uzņēmumu importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta grozītā Regula (EK) Nr. 367/2006, turpmāk tiks saukta par “iepriekšējo pretsubsidēšanas izmeklēšanu”.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(5)

Attiecīgi 2006. gada 23. maijā un 3. jūlijā šādi Kopienas ražotāji iesniedza pieprasījumu veikt pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tikai attiecībā uz uzņēmuma Jindal Poly Films Limited (“Jindal”) pārbaudi: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (“pieteikuma iesniedzēji”). Pieteikuma iesniedzēji ražo lielāko daļu no Kopienas PET plēvju produkcijas.

(6)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja un sniedza pietiekamus prima facie pieradījumus, ka a) ir dempinga un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespēja un b) ir mainījušies apstākļi saistībā ar dempingu, pamatojoties uz kuru tika noteikti pasākumi uzņēmumam Jindal, un šīs pārmaiņas ir paliekošas.

3.   Izmeklēšana

(7)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Komisija paziņoja par šādu pārskatīšanu sākšanu, attiecīgi 2006. gada 22. augustā (8) un 25. augustā (9) publicējot paziņojumus par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Daļējā starpposma pārskatīšana aprobežojās tikai ar dempinga pārbaudi saistībā ar uzņēmumu Jindal. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (“PIP”) abām pārskatīšanām tika noteikts no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2003. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

4.   Personas, uz kurām attiecas procedūra

(9)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, eksportētājvalsts pārstāvjus, Kopienas ražotājus, importētājus un attiecīgos zināmos lietotājus par to, ka sākta pārskatīšana sakarā ar termiņa izbeigšanos. Attiecībā uz abām pārskatīšanām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savus apsvērumus rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu sākšanas paziņojumos norādītajā termiņā.

(10)

Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(11)

Ņemot vērā acīmredzami lielo PET plēvju ražotāju eksportētāju skaitu Indijā, kas bija nosaukti pieprasījumā, paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai jāizmanto atlase, un, ja jāizmanto, lai veiktu atlasi, visi ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt galvenās ziņas par savu darbību saistībā ar PET plēvi PIP. Seši ražotāji eksportētāji Indijā informēja par savu vēlēšanos sadarboties. No šiem sešiem ražotājiem eksportētājiem izlasei tika izraudzīti un anketu saņēma trīs uzņēmumi (Ester Industries Limited, Garware Polyester Limited un Jindal). Tika atzīts, ka šie uzņēmumi veido vislielāko reprezentatīvo PET plēvju eksporta apjomu uz Kopienu, ko varētu pienācīgi izmeklēt pieejamajā laikā saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(12)

Turklāt Komisija nosūtīja anketas visām pārējām zināmajām iesaistītajām personām vai personām, kuras bija ar sevi iepazīstinājušas līdz paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajiem termiņiem. Pilnībā aizpildītas anketas tika saņemtas no četriem Kopienas ražotājiem, trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, viena importētāja/lietotāja un četriem lietotājiem.

(13)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu tai nepieciešamo informāciju, lai noteiktu dempingu un kaitējumu, dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un to, vai pasākumu saglabāšana būtu Kopienas interesēs. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas šādas ieinteresētās personas to atrašanās vietā:

a)

Kopienas ražotāji:

Dupont Teijin Films (Luksemburga),

Mitsubishi Polyester Film GmbH (Vācija),

Nuroll SpA (Itālija),

Toray Plastics Europe (Francija);

b)

ražotāji eksportētāji Indijā:

Ester Industries Limited, New Delhi,

Garware Polyester Limited, Aurangabad,

Jindal Poly Films Limited, New Delhi;

c)

saistītais importētājs/lietotājs Kopienā:

Rexor SAS (Francija);

d)

importētājs/lietotājs:

Coverne SpA (Itālija);

e)

lietotāji:

Safta SpA (Itālija),

Metalvuoto SpA (Itālija).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru parasti klasificē ar KN kodiem ex39206219 un ex39206290.

2.   Līdzīgs ražojums

(15)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka PET plēvēm, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū, un PET plēvēm, ko no Indijas eksportē Kopienā, kā arī PET plēvēm, ko ražo un pārdod Kopienas ražotāji Kopienas tirgū, ir vienādi fiziskie un tehniskie raksturlielumi un izmantošanas veidi. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DAĻĒJA STARPPOSMA PĀRSKATĪŠANA – DEMPINGS

1.   Normālvērtība

(16)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai uzņēmuma Jindal pārdevumi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tas veido vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma.

(17)

Tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu.

(18)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekams pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Attiecībā uz katru ražojuma veidu, kura pārdevumi iekšzemes tirgū par cenu, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, veidoja vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski par ražojumu maksāja iekšzemes tirgū. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru rentablie darījumi veidoja 80 % vai mazāk, bet vairāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja iekšzemes tirgū tikai par rentabliem darījumiem. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, no kuriem mazāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū tika pārdoti par cenu, kas nebija mazāka par vienības pašizmaksu, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālvērtība ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(19)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas iekšzemes tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajam ražotājam eksportētājam, tām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(20)

TVA izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas ražotājam eksportētājam attiecībā uz minētā ražojuma to tirdzniecības apjomu iekšzemes tirgū, ko uzskata par reprezentatīvu. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

2.   Eksporta cena

(21)

Lielākā daļa attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu PIP ir pārdota neatkarīgiem pircējiem. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(22)

Daļa eksporta tika pārdota saistītam uzņēmumam Kopienā. Saistītais uzņēmums neveica preču tiešu tālākpārdošanu, bet gan tik ievērojami pārveidoja preces, ka tika atzīts, ka nav iespējams noteikt eksportētā ražojuma eksporta cenu, pamatojoties uz pārveidotā ražojuma tālākpārdošanas cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tās cenas, ko saistītais uzņēmums maksāja uzņēmumam Jindal, tika salīdzinātas ar cenām, ko uzņēmums Jindal par tiem pašiem ražojumu veidiem prasīja nesaistītajiem klientiem Kopienā PIP. Tā kā tika konstatēts, ka šie divi cenu kopumi atbilda katram produkta veidam, secināja, ka cenas, ko uzņēmumam Jindal maksāja saistītais uzņēmums Kopienā, bija ticamas un ka tās varētu izmantot eksporta cenas aprēķināšanai.

3.   Salīdzināšana

(23)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā tās atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpēc attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas maksām, vajadzības gadījumā nodrošinot pārbaudītus pierādījumus.

(24)

Uzņēmums Jindal pieprasīja normālvērtības korekciju attiecībā uz ievedmuitu, kas nav iekasēta saskaņā ar iepriekšējas atļaujas shēmu (IAS) par izejmateriālu importu, ko izmanto eksportēto preču ražošanā. IAS paredz izejmateriālu beznodokļu importu, ja uzņēmums eksportē atbilstošu galīgās produkcijas daudzumu un vērtību, ko nosaka saskaņā ar oficiāli noteiktām standarta ieguldīto resursu un saražotās produkcijas normām. Importu atbilstoši IAS var izmantot, lai ražotu eksporta preces vai papildinātu vietējās izejvielas, ko izmanto šo preču ražošanā. Uzņēmums apgalvoja, ka izmanto attiecīgā ražojuma eksportu uz EK, lai pildītu IAS prasības attiecībā uz importētajiem izejmateriāliem. Ņemot vērā to, ka tika secināts, ka uzņēmums katrā gadījumā nav veicis dempingu PIP, nenonāca pie secinājuma par to, ka šis pieprasījums bija pamatots, jo tas neietekmētu pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātu.

4.   Dempinga starpība

(25)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(26)

Šajā salīdzinājumā ieguva negatīvu dempinga starpību.

5.   Apstākļu maiņas noturīgums

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai šīs izmeklēšanas konstatējumus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas būs spēkā ilgstoši.

(28)

Šajā sakarā jāatgādina, ka divās izmeklēšanās pēc kārtas tika konstatēts, ka uzņēmums Jindal nav veicis dempingu; to konstatēja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1676/2001 un Padomes Regulu (EK) Nr. 390/2005 (10). Šos konstatējumus par to, ka nav veikts dempings, ir apstiprinājusi pašreizējā izmeklēšana, un nekas neliecina, ka šī situācija (dempings netiek veikts) būtu īslaicīga.

(29)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecībā uz uzņēmumu Jindal tiek sasniegti plānotie rezultāti un tie jāsaglabā.

D.   PĀRSKATĪŠANA SAKARĀ AR TERMIŅA IZBEIGŠANOS

D.1.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Iepriekšējas piezīmes

(30)

Saskaņā ar Eurostat ziņām Kopienā no Indijas importētais attiecīgā ražojuma apjoms PIP bija 23 472 tonnas. No šī daudzuma trīs atlasīto ražotāju eksportētāju īpatsvars PIP bija aptuveni 97 %; viens pats uzņēmums Jindal PIP veidoja aptuveni 90 % no eksporta kopapjoma no Indijas uz EK.

(31)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā (IP) (1999. gada 1. aprīlis līdz 2000. gada 31. marts) importa apjoms no Indijas bija 50 590 tonnas. Iepriekšējās pretsubsīdiju izmeklēšanas IP (2003. gada 1. oktobris līdz 2004. gada 30. septembris) importa apjoms no Indijas bija 12 679 tonnas.

2.   Imports par dempinga cenām PIP

2.1.   Iepriekšēja piezīme

(32)

Kā minēts 11. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs ražotāji eksportētāji. Uz uzņēmumu Jindal attiecas konstatējumi, kas minēti 16. līdz 26. apsvērumā.

2.2.   Normālvērtība

(33)

Lai noteiktu normālvērtību uzņēmumam Garware un Ester, vispirms tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja pārdevumi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tie veido vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā reģistrētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma.

(34)

Tika noskaidrots, vai katra ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu.

(35)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekams pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Attiecībā uz katru ražojuma veidu, kura pārdevumi iekšzemes tirgū par cenu, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, veidoja vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski par ražojumu maksāja iekšzemes tirgū. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru rentablie darījumi veidoja 80 % vai mazāk, bet vairāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja iekšzemes tirgū tikai par rentabliem darījumiem. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuriem mazāk nekā 10 % no pārdevumiem iekšzemes tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālvērtība ir jāveido saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(36)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas iekšzemes tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību, nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajam ražotājam eksportētājam, tām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(37)

TVA izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas ražotājam eksportētājam attiecībā uz minētā ražojuma tiem pārdevumiem iekšzemes tirgū, ko uzskata par reprezentatīviem. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

2.3.   Eksporta cena

(38)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšana cenšas noteikt, vai aizsargpasākumi ir jāatceļ un vai dempings turpināsies vai atkārtosies. Saistībā ar to, nosakot eksporta cenas, kas tika izmantotas dempinga aprēķinos, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās darbības izvērtēšanu, bet arī jāizskata iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai iepriekšējās eksporta cenas ir ticami rādītāji iespējamām turpmākām eksporta cenām.

(39)

Ņemot vērā to, ka pastāv cenu saistības PIP, tika konkrēti pārbaudīts, vai šādas saistības ir ietekmējušas iepriekšējās eksporta cenas, lai noteiktu turpmāko eksporta darbības veidu. Turklāt ir jāatgādina, ka uzņēmuma Garware un Ester cenu saistības tika atsauktas 2006. gada 9. martā, savukārt PIP ietver laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Tika konstatēts, ka gan uzņēmuma Garware, gan Ester eksporta darījumi PIP, kad bija spēkā cenu saistības, tika veikti par cenām, kuras bija ļoti līdzīgas MIP (minimālā importa cena), kas rada šaubas, ka šīs cenas varētu uzskatīt par ilgstošām un ka tās tika noteiktas neatkarīgi no MIP. Līdzīgs pamatojums tika aprakstīts jau Padomes Regulas (EK) Nr. 366/2006 (11) 28. apsvērumā.

(40)

Attiecībā uz uzņēmumu Garware pēc saistību atsaukšanas RIP veiktie darījumi ietver 20 % no kopējā eksporta apjoma, un tie turpinājās pēc saistību atsaukšanas. Ņemot vērā eksportēto apjomu pēc tam, kad 2006. gada 8. martā izbeidzās saistības, cenas par šiem darījumiem tiek uzskatītas par samērīgām, ja aplūko uzņēmuma Garware cenu politiku, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu saistību. Attiecīgi šo darījumu cenas tika izmantotas, aprēķinot eksporta cenas visam uzņēmuma Garware eksportētajam apjomam visā PIP.

(41)

Attiecībā uz uzņēmumu Ester pēc saistību atsaukšanas PIP veiktie darījumi ietver tikai 5 % no kopējā apjoma, un tie turpinājās ļoti īsu laika periodu pēc saistību atsaukšanas. Tāpēc šo darījumu cenas nevar uzskatīt par reprezentatīvām eksporta cenām, kuras uzņēmums varētu noteikt, ja nebūtu saistību. Kā jau iepriekš norādīts 39. apsvērumā, eksporta cenas uz Kopienu, ko uzņēmums Ester bija noteicis pirms saistību atsaukšanas, bija ļoti līdzīgas MIP. Turklāt arī tika konstatēts, ka uzņēmuma Ester eksporta cenas uz citām trešām valstīm, pamatojoties gan uz vidējām svērtajām cenām, gan uz ražojuma veidu, bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu, tādējādi pieļaujot varbūtību, ka, nepastāvot saistībām, šīs cenas eksportam uz Kopienu būtu pielīdzinātas cenām par tāda paša ražojuma veidu uz citām trešām valstīm. Tādēļ secināja, ka laikā, kad bija spēkā saistības, uzņēmuma Ester eksporta cenas uz Kopienu nevar izmantot, lai noteiktu ticamas eksporta cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu sakarā ar termiņa beigām. Ņemot vērā to, ka uzņēmums Ester PIP pārdeva attiecīgo ražojumu ievērojamos daudzumos pasaules tirgū, tika nolemts noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām visās trešās valstīs par tiem modeļiem, kas tika pārdoti Kopienai PIP, kad bija spēkā saistības. PIP pēc saistību atsaukšanas eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām Kopienā.

2.4.   Salīdzināšana

(42)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpat, vajadzības gadījumā un pamatojot ar pārbaudītiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības saistībā ar transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas izmaksām un papildu izmaksām, komisijas maksām, iepakošanu, izdevumiem, kas saistīti ar kredītu.

(43)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka par atsevišķiem eksportiem izdarīta eksporta cenas korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam, pamatojoties uz priekšrocībām, kuras pēc eksportēšanas saņem atbilstīgi Piešķīruma shēmai ievedmuitas maksājumiem (“DEPB shēma”). Atbilstīgi minētajai shēmai kredītus, ko saņem, eksportējot attiecīgo ražojumu, varēja izmantot, lai kompensētu kādu preču importa ievedmuitu, vai tos varēja netraucēti pārdot citiem uzņēmumiem. Turklāt nav noteikts, ka importētās preces jāizmanto tikai eksportētā ražojuma izgatavošanai. Ražotāji nepierādīja, ka DEPB shēmas priekšrocības, ko piešķir pēc eksportēšanas, ietekmēja cenas salīdzināmību un konkrēti to, ka iekšzemes tirgū DEPB shēmas radīto priekšrocību dēļ klienti maksāja dažādas cenas. Tādēļ sūdzību noraidīja.

2.5.   Dempinga starpība

(44)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz svērtās vidējās normālvērtības salīdzinājumu ar svērto vidējo eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Ja eksporta cenas balstījās uz cenām uz trešām valstīm, atbilstošas CIF vērtības tika aprēķinātas, palielinot ražotāja cenu uz trešām valstīm par vidējo svērto starpību starp ražotāja un CIF līmeņa cenām uz Kopienu pēc ražojuma veida.

(45)

Salīdzinājumā iegūtā dempinga starpība bija robežās no 15 līdz 25 %. Vēlreiz jānorāda, ka uzņēmumam Jindal tika konstatēta negatīva dempinga starpība (sk. 26. apsvērumu).

3.   Importa attīstība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti

3.1.   Neizmantota jauda

(46)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visu zināmo Indijas eksportētāju neizmantotā jauda tika lēsta 32 000 tonnu apjomā. Tomēr jānorāda, ka apmēram 25 000 tonnu no šā apjoma attiecina uz Indijas eksportētājiem, kuru antidempinga maksājums ir 0 %. Ja antidempinga pasākumus atceltu, šo uzņēmumu eksportu tas būtiski neietekmētu. Tādēļ uz Indijas eksportētājiem, kuru antidempinga maksājums nav 0 %, attiecina tikai aptuveni 7 000 tonnu. Viņu neizmantoto jaudu, kas PIP bija apmēram 30 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma no Indijas uz Kopienu un 3 % no Kopienas patēriņa, pasākumu atcelšanas gadījumā varēja novirzīt uz Kopienu.

3.2.   Stimuli pārdošanas apjomu novirzīšanai uz Kopienu

(47)

Pamatojoties uz ražojuma veidu salīdzinājumu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atlasīto Indijas eksportētāju, kuru dempinga starpība nebija 0 %, eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 20–30 % zemākas nekā to pašu ražotāju eksportētāju eksporta cenas uz Kopienu. Šo divu eksportētāju pārdevumi uz trešām valstīm notika lielos daudzumos, un tie sasniedza 80–90 % no to kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka eksporta cenas līmenis uz citām trešām valstīm ir rādītājs iespējamam eksporta pārdevumu cenu līmenim uz Kopienu pasākumu atcelšanas gadījumā.

(48)

Dažus no lielākajiem PET plēves eksporta tirgiem pasaulē aizsargā augsti tarifi. Konkrēti PET plēves importam no Indijas uz ASV uzliek antidempinga maksājumus no 2,32 līdz 24,11 % un piemēro kompensācijas pasākumus no 9 līdz 25,27 % atkarībā no iesaistītā Indijas eksportētāja.

3.3.   Secinājums

(49)

Tāpēc secina, ka, ņemot vērā attiecīgos cenu līmeņus, neizmantoto jaudu un iepriekš aprakstītos stimulus, ir iespējams, ka: i) dempings turpināsies, ii) pieaugs uz Kopienu eksportētie apjomi gadījumā, ja spēkā esošos antidempinga pasākumus atcels.

D.2.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(50)

Izmeklēšanā pilnībā sadarbojās četri Kopienas ražotāji (Dupont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH, Nuroll SpA un Toray Plastics Europe). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viņi saražoja aptuveni 95 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas. Tāpēc pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē tie pārstāv Kopienas ražošanas nozari.

(51)

Norādīja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījušies PET plēves ražotāji Kopienā. Proti, Kodak Industrie (Francija) vairs neražo PET plēvi Kopienā, un 3M savu darbību pārcēlis uz I.T.P. SpA (Itālija), kas savas ražotnes pielāgo jauniem un citādiem ražojumiem. Jāpiemin arī, ka, tā kā Čehija no 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uzņēmums Fatra a.s. (dibināts Čehijā) veido Kopienas ražošanas nozari.

D.3.   KOPIENAS TIRGUS STĀVOKLIS

1.   Patēriņš Kopienas tirgū

(52)

Nosakot Kopienas patēriņu kopumā, izmantoja Eurostat importa statistiku, datus par Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienā un pārējiem Kopienas ražotāju pārdevumiem.

1.   tabula

Kopienas patēriņš

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Apjoms (tonnās)

253 890

250 231

251 612

257 177

Indekss (2003 = 100)

100

99

99

101

(53)

Salīdzinājumā ar 2003. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš pieauga par 1 % (vairāk nekā 3 000 tonnu).

2.   Imports no Indijas, Brazīlijas un Izraēlas – apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(54)

Imports no Indijas Kopienā kāpa par 86 % no 2003. gada līdz PIP, tirgus daļa palielinājās no 5 līdz 9 %, bet cenas noslīdēja par 12 %. Šo datu pamatā ir Eurostat statistika.

2.   tabula

Imports no Indijas

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Apjoms (tonnās)

12 597

15 972

23 912

23 472

Indekss (2003 = 100)

100

127

190

186

Tirgus daļa

5 %

6 %

10 %

9 %

Cenas EUR par 1 tonnu

2 005

1 890

1 866

1 755

Indekss (2003 = 100)

100

94

93

88

(55)

Pēc tam, kad uz importu no Brazīlijas un Izraēlas, ar kuru tika apieti pasākumi, kā minēts 2. apsvērumā, attiecināja antidempinga pasākumus, kas bija piemēroti importam no Indijas, cenas strauji samazinājās. Minēto trīs valstu izcelsmes PET plēves cenas pieauga par 219 % pēc tam, kad noteica pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu.

3.   tabula

Imports no Brazīlijas un Izraēlas

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Apjoms (tonnās)

6 855

5 527

271

419

Indekss (2003 = 100)

100

91

5

6

Tirgus daļa

2 %

2 %

0 %

0 %

Cenas EUR par 1 tonnu (Eurostat dati)

1 581

1 741

4 170

3 461

Indekss (2003 = 100)

100

110

264

219

(56)

Tomēr būtu jāņem vērā konstatētais fakts, ka Jindal šajā izmeklēšanā ražojumus nepārdeva par dempinga cenām un ka iepriekšējās izmeklēšanās nav konstatēts dempings pārējo uzņēmumu (konkrēti, Flex Industries Limited un Polyplex Corporation Limited) darbībā. Tāpēc šajā izmeklēšanā vērā ņems tikai importu no Indijas par dempinga cenām un importu, kura gadījumā konstatēta pasākumu apiešana. Imports no Indijas par dempinga cenām un imports, kam piemēroti maksājumi, kuri vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, no 2003. gada līdz PIP samazinājās par 70 % (sk. turpmāk 4. tabulu). Straujais importa kritums lielā mērā saistīts ar to, ka importam no Brazīlijas un Izraēlas piemēroja pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu.

4.   tabula

Imports no Indijas, Brazīlijas un Izraēlas

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Apjoms (tonnās)

10 383

8 881

3 618

2 766

Indekss (2003 = 100)

100

86

35

27

Tirgus daļa

4 %

4 %

1 %

1 %

Cenas EUR par 1 tonnu

1 855

1 852

1 891

1 785

Avots: Eurostat un uzņēmumu dati.

3.   Imports no citām trešām valstīm

(57)

Imports no citām trešām valstīm palielinājās par 24 % attiecīgajā periodā (no 62 000 tonnām 2003. gadā līdz 77 000 tonnām PIP), un tirgus daļa Kopienā attiecīgi šim importam pieauga par pieciem procentu punktiem (no 25 līdz 30 %). Lielākā importa daļa bija no Dienvidkorejas, ASV, Taizemes un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Vidējā cena par vienu tonnu laikposmā no 2003. gada līdz PIP samazinājās par 11 %. Dati pamatoti ar Eurostat informāciju.

5.   tabula

Valsts

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Dienvidkoreja

Importa apjoms

(tonnās)

25 895

23 983

22 225

23 878

Indekss (2003 = 100)

100

93

86

92

Tirgus daļa

10 %

10 %

9 %

9 %

Cenas EUR par 1 tonnu

2 137

2 146

2 239

2 098

ASV

Importa apjoms

14 611

18 636

20 544

13 432

Indekss (2003 = 100)

100

128

141

92

Tirgus daļa

6 %

7 %

8 %

5 %

Cenas EUR par 1 tonnu

7 575

6 067

4 974

6 690

Taizeme

Importa apjoms

2 858

6 511

8 647

8 647

Indekss (2003 = 100)

100

228

303

303

Tirgus daļa

1 %

3 %

3 %

3 %

Cenas EUR par 1 tonnu

1 742

1 764

1 811

1 758

Apvienotie Arābu Emirāti

Importa apjoms

(tonnās)

1

26

2 478

5 898

Indekss (2004 = 100)

 

100

9 422

22 427

Tirgus daļa

 

0 %

1 %

2 %

Cenas EUR par 1 tonnu

 

2 872

1 854

1 790

Kopā: Dienvidkoreja, ASV, Taizeme un Apvienotie Arābu Emirāti

Importa apjoms

(tonnās)

43 366

49 157

53 894

51 855

Indekss (2003 = 100)

100

80

100

110

Tirgus daļa

17 %

20 %

21 %

20 %

Kopā: pārējās valstis, izņemot Indiju, Brazīliju un Izraēlu

Importa apjoms

(tonnās)

62 300

65 683

74 191

77 054

Indekss (2003 = 100)

100

105

119

124

Tirgus daļa

25 %

26 %

30 %

30 %

Cena

Vidējā svērtā cena

(EUR par 1 tonnu)

3 848

3 756

3 431

3 428

Indekss

100

98

90

89

4.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un indeksus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

4.1.   Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(59)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda nemainījās (ap 190 000 tonnām) un ražošana un jaudas izmantojums samazinājās par 4 %.

6.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Ražošana tonnās

176 682

175 465

165 348

168 875

Indekss (2003 = 100)

100

99

94

96

Jauda tonnās

190 694

185 863

186 721

189 832

Indekss (2003 = 100)

100

97

98

100

Jaudas izmantojums

93 %

94 %

89 %

89 %

Indekss (2003 = 100)

100

101

96

96

4.2.   Krājumi

(60)

No 2003. gada līdz 2004. gadam attiecīgā ražojuma krājumi samazinājās no 23 929 tonnām līdz 22 241 tonnai, 2005. gadā nedaudz pieauga un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 21 272 tonnām. Kritums galvenokārt saistīts ar ražošanas lejupslīdi.

7.   tabula

Uzskaite

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Tonnas

23 929

22 241

23 209

21 272

Indekss (2003 = 100)

100

93

97

89

4.3.   Pārdevumi nesaistītiem pircējiem Kopienā un tirgus daļa

(61)

Kopienas ražošanas nozare nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū pārdeva par 5 % mazāku apjomu: 2003. gadā – 142 755 tonnas, bet 2005. gadā – 135 956 tonnas. Apjoms nedaudz pieauga laikposmā no 2005. gada līdz PIP, sasniedzot tikai 98 % no 2003. gada pārdevumiem. Saistītiem uzņēmumiem pārdotais apjoms bija niecīgs (katrā attiecīgā gada periodā tie bija robežās no 200 līdz 300 tonnām). Turklāt laikposmā no 2003. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par diviem procentu punktiem.

8.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Pārdevumi (tonnās)

142 755

144 282

135 956

139 212

Indekss (2003 = 100)

100

101

95

98

Kopējā patēriņa tirgus daļa

56 %

58 %

54 %

54 %

4.4.   Pārdošanas cenas un izmaksas

(62)

Attiecīgajā periodā vienības pārdošanas cena samazinājās par 2 % (no EUR 2 891 par vienu tonnu 2003. gadā līdz EUR 2 819 par vienu tonnu PIP) un arī vidējās izmaksas par vienu tonnu (no EUR 3 216 par vienu tonnu 2003. gadā līdz EUR 3 137 par vienu tonnu PIP). Izmaksas samazinājās, kaut arī būtiski pieauga vairākuma izejvielu vidējās izmaksas (naftas cenu kāpuma dēļ). Šie skaitļi norāda uz Kopienas ražošanas nozares nespēju ar tās pārdošanas cenām pilnībā segt savas ražošanas izmaksas, lai nezaudētu pārāk lielu tirgus daļu.

9.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Vidējā svērtā cena

(EUR par 1 tonnu)

2 891

2 865

2 929

2 819

Indekss

100

99

101

98

Vidējā svērtā cena

(EUR par 1 tonnu)

3 216

3 112

3 152

3 137

Indekss (2003 = 100)

100

97

98

98

4.5.   Pieaugums

(63)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare zaudēja savu tirgus daļu, lai gan tirgus nedaudz pieauga.

4.6.   Nodarbinātība, ražīgums un darba algas

(64)

Laikposmā no 2003. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 13 %. Lai gan vidējā viena nodarbinātā alga pieauga par 5 %, racionalizācijas ceļā panāca to, ka viena nodarbinātā darba ražīgums pieauga par 9 %. Tāpēc darbaspēka izmaksu līmenis par vienu saražoto tonnu samazinājās par 4 %.

10.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Nodarbinātība

2 263

2 112

2 027

1 978

Indekss (2003 = 100)

100

93

90

87

Ražīgums (tonnās uz vienu nodarbināto)

78

83

82

85

Indekss (2003 = 100)

100

106

104

109

Darba algas tūkstošos EUR

138 876

132 916

129 098

127 375

Indekss (2003 = 100)

100

96

93

92

Vidējā darba alga vienam nodarbinātajam

61 362

62 922

63 669

64 407

Indekss (2003 = 100)

100

103

104

105

Darba algas par vienu saražoto tonnu

786

758

781

754

Indekss (2003 = 100)

100

96

99

96

4.7.   Rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem

(65)

Pārdevumu rentabilitāte uzrāda peļņu, kas gūta, Kopienā pārdodot attiecīgo ražojumu. Ienākumus no ieguldījumiem aprēķināja, pamatojoties uz peļņu no kopējiem aktīviem.

(66)

Lai gan 2004. un 2005. gadā novēroja nelielu kāpumu, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem, nesaistītiem pircējiem Kopienā pārdodot attiecīgo ražojumu, visā attiecīgajā periodā saglabājās negatīvi. Pēc 2005. gada, kad tika pieredzēts kritums, pārskatīšanas izmeklēšanas laikā gan rentabilitāte, gan ienākumi no ieguldījumiem bija sevišķi mazi (rentabilitāte: 11 %, ienākumi no ieguldījumiem: – 3,1 %).

11.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Rentabilitāte

–11,2 %

–8,6 %

–7,6 %

–11,3 %

Indekss (2003 = 100)

– 100

–77

–68

– 101

Peļņa no ieguldītā kapitāla

–2,6 %

–2,1 %

–1,9 %

–3,1 %

Indekss (2003 = 100)

– 100

–81

–75

– 118

4.8.   Naudas plūsma

(67)

Naudas plūsma pasliktinājās īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

12.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

35 305

34 690

21 980

15 128

Indekss (2003 = 100)

100

98

62

43

4.9.   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

13.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP (1.7.2005.–30.6.2006.).

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

21 745

18 131

16 772

17 724

Indekss (2003 = 100)

100

83

77

82

(68)

Laikposmā no 2003. gada līdz PIP ieguldījumi PET plēves ražošanā samazinājās par 18 %. PIP ieguldījumu vērtība pieauga par 6 % salīdzinājumā ar 2005. gada stāvokli, bet attiecībā pret 2003. gadu tie bija mazāki. Izmeklēšanā konstatēja, ka ieguldījumi tika veikti, lai galvenokārt uzlabotu ražojuma kvalitāti un saglabātu ražošanas jaudu.

(69)

Mazos ieguldījumus pārsvarā izskaidro Kopienas ražošanas nozares mātesuzņēmumu nevēlēšanās ieguldīt vai sniegt ieguldījumu garantijas nerentablās darbībās, piemēram, PET plēves ražošanā Eiropā.

4.10.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga ietekmes

(70)

Analizējot dempinga lielumu, ņem vērā faktu, ka spēkā ir pasākumi, kas novērš kaitējumu nodarošu dempinga ietekmi. Kā minēts iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem joprojām ražojumu Kopienā pārdod par dempinga cenām. Lai gan konstatētā dempinga starpība ir liela, tā nav nopietni ietekmējusi Kopienas ražošanas nozares stāvokli PIP, jo importa daļa par dempinga cenām no Indijas un imports, kura gadījumā konstatēja pasākumu apiešanu, ir 1 % no Kopienas kopējā patēriņa. Jindal darbība nepārprotami kaitēja Kopienas ražošanas nozares stāvoklim. Tomēr jāņem vērā tas, ka, pat ja Jindal imports netiek analizēts, Kopienas ražošanas nozare neatgūtos no iepriekšējā dempinga pēc tam, kad 2001. gadā noteica antidempinga pasākumus, jo tika apieti antidempinga pasākumi (pretpasākumus pieņēma tikai 2004. gada nogalē) un saistības, kuras atcēla tikai pagājušajā gadā, nebija piemērotas. Nedrīkst aizmirst, ka, pirms noteica pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, un atcēla saistības, konstatētais līmenis Indijas uzņēmumu importam par dempinga cenām bija trīskārt lielāks par to līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.   Secinājums par stāvokli Kopienas tirgū

(71)

PET plēves patēriņa apjoms Kopienas tirgū palielinājās par 1 %, turpretī Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 2 %.

(72)

Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies, raugoties pēc lielākās daļas kaitējuma rādītājiem: ražošanas, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma (– 4 %), pārdošanas apjoma (– 2 %) un pārdevumu vērtības (– 5 %), tirgus daļas (– 2 procentu punkti) un naudas plūsmas, rentabilitātes, ieguldījumu darbības un ienākumiem no ieguldījumiem.

(73)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares centieni pārstrukturēt nodarbinātības sistēmu, samazināt izmaksas un kāpināt katra nodarbinātā ražīgumu nevarēja līdzsvarot izejvielu cenu kāpuma ietekmi. Ražošanas cenas bija augstākas par pārdošanas cenām. Līdztekus dempinga imports no Indijas bija par zemām cenām, un tika konstatēts, ka citas valstis pasākumus bija apgājušas. Tomēr norādīja, ka Kopienas ražošanas nozarē piedzīvoto cenu spiedienu daļēji izraisīja imports no Jindal, par kuru konstatēja, kas tas PIP neesot importējis par dempinga cenām, lai gan tā imports veidoja aptuveni 90 % no visa PET plēves importa no Indijas.

(74)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils, un, ja imports par dempinga cenām turpinās pieaugt, šis stāvoklis drīzāk saasināsies.

D.4.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(75)

Kā jau minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis vēl ir nestabils. Ja antidempinga pasākumus atceltu, ievērojami palielinātos imports par dempinga cenām. Kā iepriekš norādīts 46. apsvērumā, Indijas eksportētāji, kam piemēro antidempinga maksājumu, varētu būtiski kāpināt sava eksporta apjomu, un, kā norādīts 48. apsvērumā, daži lielākie pasaules PET plēves tirgi tiek aizsargāti ar augstām tarifu likmēm, konkrēti – PET plēves tirgus ASV.

(76)

Antidempinga maksājumu nepastāvēšanas dēļ imports no Indijas par dempinga cenām Kopienas tirgū varētu izraisīt nopietnu cenas spiedienu. Tādēļ ir skaidrs, ka kaitējuma atkārtošanās ir iespējama.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja Kopienas ražošanas nozari nepasargātu no pieaugošā importa apjoma par dempinga cenām no Indijas, tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos vēl vairāk. Tādēļ secina, ka Kopienas ražošanas nozarei, ļoti iespējams, tiktu atkārtoti nodarīts kaitējums, ja atceltu Indijai noteiktos antidempinga pasākumus.

D.5.   KOPIENAS INTERESES

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks apsvērts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visu dažādo iesaistīto intereses, t. i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju un attiecīgā ražojuma lietotāju intereses.

(80)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nebija pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tādēļ, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bija spēkā, var vērtēt katru gadījumu, kad spēkā esošie antidempinga pasākumi nepamatoti nelabvēlīgi ietekmējuši iesaistītās personas.

(81)

Uz tā pamata pārbaudīja, vai secinājumiem, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nebūtu Kopienas interesēs, bija nopietns iemesls, lai gan nonāca pie secinājuma, ka kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās ir iespējama.

(82)

Lai novērtētu, kāda būtu iespējamā ietekme, ja pasākumus noteiktu vai nenoteiktu, pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām personām, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, vai kuras pieteicās. Uz šā pamata Komisija nosūtīja anketas Kopienas ražošanas nozarei, deviņiem nesaistītiem importētājiem un 23 lietotājiem. Turklāt Komisija sazinājās arī ar visiem pārējiem zināmajiem Kopienas ražotājiem, kas nesniedza pieprasīto informāciju, lai tie izmeklēšanā sadarbotos un no viņiem iegūtu ziņas par to ražošanu un pārdevumiem.

1.   Ietekme uz Kopienas ražošanas nozari

(83)

Tiek atgādināts, ka Kopienas ražošanas nozare vēl aizvien nav pasargāta, kā noteikts 58. līdz 74. apsvērumā.

(84)

Paredzams, ka pasākumu piemērošana mazinās turpmāko tirgus izkropļošanu un cenu samazinājumu. Pasākumi ļautu Kopienas ražošanas nozarei vismaz saglabāt tās pārdevumus un izmantot apjomradītus ietaupījumus.

(85)

Citādi, ja antidempinga pasākumus atceltu, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, iespējams, paliks nemainīgs vai pat pasliktināsies. Kopienas ražošanas nozari nopietni ietekmēja zaudētie ieņēmumi zemo cenu un sarūkošās tirgus daļas dēļ.

(86)

Tādēļ antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

2.   Ietekme uz importētājiem un lietotājiem

(87)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens importētājs/lietotājs un četri lietotāji un iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tie patērē 16,3 % no Kopienas PET plēves patēriņa, un tie norādīja, ka antidempinga maksājumu termiņa pagarināšana viņu uzņēmumus būtiski neietekmētu.

3.   Secinājums par Kopienas interesēm

(88)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktus, secina, ka pasākumu noteikšana būtiski nelabvēlīgi neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotāju un importētāju stāvokli vai pat to neietekmētu vispār.

(89)

Tāpēc secina, ka nav nopietnu iemeslu turpmāk nepiemērot antidempinga pasākumus Kopienas interešu dēļ.

E.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(90)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc šīs informācijas nodošanas atklātībā tām atvēlēja laiku paust savu viedokli.

(91)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem faktiem un apsvērumiem, secina, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ir jāpārtrauc daļēja starpposma pārskatīšana, kas notiek tikai attiecībā uz Jindal, un jāsaglabā antidempinga maksājums 0 % apjomā, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā PET plēves importam, ko ražojis un Eiropas Kopienā eksportējis Jindal.

(92)

Attiecībā uz termiņa beigu pārskatīšanu, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā un pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, ko piemēro PET plēves importam no Indijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo pārtrauc daļējo starpposma pārskatīšanu par antidempinga pasākumiem, ko piemēro tādas polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme ir, cita starpā, Indijā un kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex39206219 un ex39206290, ciktāl šie pasākumi attiecas uz Indijas ražotāju eksportētāju Jindal Poly Films Limited.

2. pants

1.   Ar šo piemēro galīgu antidempinga maksājumu tādas polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuru klasificē ar KN kodiem ex39206219 (Taric kodi 3920621903, 3920621906, 3920621909, 3920621913, 3920621916, 3920621919, 3920621923, 3920621926, 3920621929, 3920621933, 3920621936, 3920621939, 3920621943, 3920621946, 3920621949, 3920621953, 3920621956, 3920621959, 3920621963, 3920621969, 3920621976, 3920621978 un 3920621994) un ex39206290 (Taric kodi 3920629033 un 3920629094) un kuras izcelsme ir Indijā.

2.   Šāda ir galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro ražojumu, kurus izgatavojuši tabulā minētie uzņēmumi, neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

(%)

Taric papildkods

Ester Industries Limited

75-76, Amrit Nagar,

Behind South Extension Part-1,

New Delhi – 110 003,

Indija

17,3

A026

Flex Industries Limited

A-1, Sector 60,

Noida 201 301, (U.P.),

Indija

0,0

A027

Garware Polyester Limited

Garware House,

50-A, Swami Nityanand Marg,

Vile Parle (East),

Mumbai 400 057,

Indija

6,8

A028

Jindal Poly Films Limited

56 Hanuman Road,

New Delhi 110 001,

Indija

0,0

A030

MTZ Polyfilms Limited

New India Centre, 5th floor,

17 Co-operage Road,

Mumbai 400 039,

Indija

18,0

A031

Polyplex Corporation Limited

B-37, Sector-1,

Noida 201 301,

Dist. Gautam Budh Nagar, Uttar Pradesh,

Indija

0,0

A032

SRF Limited

Express Building 9-10 Bahadur Shah Zaraf Marg

New Delhi 110-002

Indija

3,5

A753

Visi pārējie uzņēmumi

17,3

A999

3.   Ja kāda no personām Komisijai iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka:

tā nav eksportējusi 1. punktā aprakstītās preces no 1999. gada 1. aprīlim līdz 2000. gada 31. martam un no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam,

tā nav saistīta ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju, kam piemēro ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 noteiktos pasākumus, un

tā eksportēja attiecīgās preces pēc 2005. gada 1. jūlija–2006. gada 30. jūnija perioda vai tā ir uzņēmusies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu ražojumu daudzumu,

tad Padome, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, ko tā iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, var grozīt 2. punktu, iekļaujot šo personu to uzņēmumu sarakstā, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kā redzams tabulā 2. punktā, nosakot vidējo svērto maksājuma likmi 3,5 % apjomā.

4.   Galīgais atlikušais antidempinga maksājums, ko piemēro importam no Indijas, kā noteikts 2. punktā, ar šo tiek attiecināts uz tādas pašas polietilēntereftalāta plēves importu, kas nosūtīts no Brazīlijas un Izraēlas (neatkarīgi no tā, vai Brazīlija vai Izraēla ir norādīta kā izcelsmes valsts) (Taric kodi 3920621901, 3920621904, 3920621907, 3920621911, 3920621914, 3920621917, 3920621921, 3920621924, 3920621927, 3920621931, 3920621934, 3920621937, 3920621941, 3920621944, 3920621947, 3920621951, 3920621954, 3920621957, 3920621961, 3920621967, 3920621974, 3920621977, 3920621992, 3920629031, 3920629092), izņemot to ražojumu importu, kurus saražojis:

 

Terphane Ltda BR 101, km 101, City of Cabo de Santo Agostinho, State of Pernambuco, Brazīlija (Taric papildu kods A569);

 

Jolybar Filmtechnic Converting Ltd (1987), Hacharutsim str. 7, Ind. Park Siim 2000, Natania South, 42504, POB 8380, Izraēla (Taric papildu kods A570);

 

Hanita Coatings Rural Cooperative Association Ltd., Kibbutz Hanita, 22885, Izraēla (Taric papildu kods A691).

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 30. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F. NUNES CORREIA


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 270, 29.9.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 342, 18.11.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 227, 23.8.2001., 56. lpp.

(6)  OV L 68, 8.3.2006., 37. lpp.

(7)  OV L 255, 29.9.2007., 1. lpp.

(8)  OV C 197, 22.8.2006., 2. lpp.

(9)  OV C 202, 25.8.2006., 16. lpp.

(10)  OV L 63, 10.3.2005., 1. lpp.

(11)  OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.