32001D0887



Oficiālais Vēstnesis L 329 , 14/12/2001 Lpp. 0001 - 0002


Padomes Lēmums

(2001. gada 6. decembris)

par eiro aizsardzību pret viltošanu

(2001/887/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Francijas Republikas iniciatīvu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Padomes Regula (EK) 974/98 (1998. gada 3. maijs) par eiro ieviešanu [3] nosaka, ka eiro skaidrā naudā ieviešams apgrozībā no 2002. gada 1. janvāra, un uzliek iesaistītajām dalībvalstīm pienākumu nodrošināt piemērotas sankcijas par eiro banknošu un monētu atdarināšanu un viltošanu.

(2) Eiro aizsardzības pasākumi, kas ieviesti ar iepriekšējiem dokumentiem, ir jāpapildina un jāstiprina ar noteikumiem, kas nodrošina ciešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Centrālo banku, valstu centrālajām bankām, Eiropolu un Eurojust, lai novērstu likumpārkāpumus, kas saistīti ar eiro viltošanu.

(3) Padome ir pieņēmusi Pamatlēmumu 2000/383/TI (2000. gada 29. maijs) par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu [4].

(4) Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu [5], un Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas eiro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "viltotas banknotes" un "viltotas monētas" ir banknotes un monētas, kas noteiktas par tādām ar Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. pantu;

b) "viltošana un ar eiro viltošanu saistīti likumpārkāpumi" ir Padomes Pamatlēmuma 2000/383/TI 3. līdz 5. pantā aprakstītā rīcība, kas saistīta ar eiro viltošanu;

c) "kompetentās iestādes" ir iestādes, kuras dalībvalstis izraudzījušās, lai centralizētu informāciju, jo īpaši valstu centrālie biroji, un atklātu, izmeklētu un sodītu viltošanu un ar eiro viltošanu saistītos pārkāpumus;

d) "Ženēvas Konvencija" ir 1929. gada 20. aprīļa Ženēvas Starptautiskā konvencija par naudas viltošanas novēršanu un tās protokoli;

e) "Eiropola Konvencija" ir 1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi [7].

2. pants

Naudas zīmju un monētu ekspertu analīze

Dalībvalstis nodrošina, ka izmeklēšanā, kas attiecas uz viltošanu un ar eiro viltošanu saistītiem pārkāpumiem,

a) vajadzīgās ekspertu analīzes banknotēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, veic Valsts analīzes centrs (VAC), kurš izraudzīts vai izveidots atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1338/2001 4. panta 1. punktam; un

b) vajadzīgās ekspertu analīzes monētām, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, veic Monētu valsts analīzes centrs (MVAC), kurš izraudzīts vai izveidots atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1338/2001 5. panta 1. punktam.

3. pants

Ekspertu analīžu rezultātu pārsūtīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka to analīžu rezultāti, ko veikusi VAC un MVAC saskaņā ar 2. pantu, tiek darīti zināmi Eiropolam saskaņā ar Eiropola Konvenciju.

4. pants

Pienākums sniegt informāciju

1. Dalībvalstis nodrošina, ka Ženēvas Konvencijas 12. pantā minētie valstu centrālie biroji saskaņā ar Eiropola konvenciju sniedz Eiropolam informāciju par viltošanas un ar eiro viltošanu saistītu pārkāpumu izmeklēšanu, arī no trešām valstīm iegūtu informāciju. Dalībvalstis un Eiropols sadarbojas, lai noteiktu, kāda informācija ir jāsniedz. Informācijā iekļauj vismaz ziņas par iesaistītajām personām, ziņas par pārkāpumiem, apstākļiem, kādos pārkāpumi atklāti, aizturēšanas iemesliem un saistību ar citām lietām.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā izmeklēšanā, kas attiecas uz viltošanu un ar eiro viltošanu saistītiem pārkāpumiem, izmanto iespējas, ko piedāvā Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestāde, un pēc tam sadarbības iespējas, ko pēc tā izveides piedāvā Eurojust, saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestādes un Eurojust izveides dokumentos.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2001. gada 6. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Verwilghen

[1] OV C 75, 7.3.2001., 1. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 23. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[4] OV L 140, 14.6.2000., 1. lpp.

[5] OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

[6] OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.

[7] OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp. Konvencija, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2000. gada 30. novembra Protokolu (OV C 358, 13.12.2000., 2. lpp.).

--------------------------------------------------