KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1565/2000

(2000. gada 18. jūlijs),

ar ko izklāsta pasākumus, kuri vajadzīgi, lai pieņemtu novērtēšanas programmu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96, ar ko izklāsta Kopienas kārtību aromātvielām, kuras izmanto vai kuras ir paredzēts izmantot pārtikā vai uz tās1, un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Lēmumā 1999/217/EK2 tika pieņemts aromātvielu, ko izmanto pārtikā vai uz tās, reģistrs, kas sastādīts, piemērojot Regulu (EK) Nr. 2232/96.

(2) Regulas (EK) Nr. 2232/96 pielikumā ir noteikti vispārējie kritēriji aromātvielu izmantošanai. Tie īpaši attiecas uz to, ka tās nerada risku patērētāju veselībai un ka to izmantošana nemaldina patērētājus.

(3) Lai pārbaudītu, vai aromātvielas, kas iekļautas reģistrā, atbilst vispārīgajiem izmantošanas kritērijiem, Regulas (EK) Nr. 2232/96 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ir jāveic programma šo aromātvielu novērtēšanai. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu vielas ir jāsvītro no reģistra, ja saskaņā ar novērtējumu ir skaidrs, ka tās neatbilst vispārīgajiem izmantošanas kritērijiem.

(4) Pirmajam novērtēšanas programmas solim būtu jābūt tādam, ka reģistra vielām tiek piešķirts FL numurs saskaņā ar to ķīmiskajām īpašībām un tās tiek sadalītas grupās, kas sastāv no tādiem analogas struktūras savienojumiem, no kuriem tiek sagaidīts, ka tie uzrādīs dažas kopīgas metaboliskās un bioloģiskās īpašības.

(5) Ņemot vērā lielo aromātvielu skaitu reģistrā un termiņu, kas noteikts regulā, ar kuru pieņemts atļauto aromātvielu saraksts, novērtēšanas programmas realizēšanas laikā nevajadzētu velti izšķiest zinātniskos resursus un tāpēc vajadzētu izmantot drošības novērtējumus, ko jau veikušas Eiropas Padomes Aromātvielu ekspertu komiteja (CEFS), Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskā komiteja (SCF) un Kopīgā FAO/WHO Pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA).

(6) Notikusi apspriede ar Pārtikas zinātnisko komiteju, jo īpaši uzdodot jautājumu, vai var pieņemt citu zinātnisko komiteju novērtējumu rezultātus. Tās slēdzienā, kas tika izteikts 1999. gada 2. decembrī, SCF pauda viedokli, ka, ar zināmiem izņēmumiem, aromātvielas, ko uzskata par pieņemamām pēc pašreizējām uzņemšanas devām, atbilst vispārīgajiem izmantošanas kritērijiem un var tikt iekļautas atļauto vielu sarakstā, pagaidām neizejot atsevišķu SCF novērtējumu. Līdzīgi, SCF nosprieda, ka aromātvielas, ko SCF un CEFS iepriekš novērtējušas kā drošas, nav atkārtoti jāvērtē, tā kā iepriekš izmantotie kritēriji ir pietiekami stingri, lai uzskatītu vielas par drošām pašreizējā izmantošanā.

(7) Pārtikas zinātniskā komiteja vēlāk nosprieda, ka attiecībā uz atlikušajām aromātvielām no nevajadzīga dubultdarba varētu izvairīties, sadalot dažādas vielu grupas novērtēšanai starp JECFA un SCF.

(8) Regulas (EK) Nr. 2232/96 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka persona, kas atbild par vielu laišanu tirgū, nosūta Komisijai novērtēšanai vajadzīgos datus. Par novērtēšanai būtisku uzskata informāciju par vielu tīrību, ķīmisko specifikāciju, dabisko atrašanos pārtikā, kopējo daudzumu, kas pievienots pārtikai, kā arī toksikoloģiskās iedarbības un metabolisma pētījumu rezultātus. Lai nodrošinātu pastāvīgu novērtējumu visu laikposmu, informācija būtu jāsniedz pēc iespējas ātrāk, un tai būtu jābūt pieejamai krietnu laiku pirms kādas konkrētas vielas vērtēšanas. Informācija būtu jāpapildina ar jauniem datiem, tiklīdz tie ir pieejami.

(9) Ja dati, kas sniegti par kādas vielas ķīmiskajām īpašībām un daudzumu, kas pievienots pārtikai, vai kādas vielas vai cieši saistītu vielu metabolisma pētījumiem, šķiet nepietiekami, tad var pieprasīt papildu datus. Pēc sākotnējās pakļaušanas iedarbībai novērtējuma, kas būtu jābalsta uz kopējo daudzumu, kāds pievienots pārtikai, lai novērtētu dažas vielas, var rasties nepieciešamība pēc pilnīgākas informācijas par to izmantošanu.

(10) Lai novērtēšanas programmu būtu iespējams pabeigt piecos gados, ir jānosaka informācijas iesniegšanas termiņi, kā arī minimālais vielu skaits, kas jānovērtē zināmā laikposmā.

(11) Ja nav sniegta vajadzīgā informācija, tā ka nevar veikt kādas aromātvielas novērtēšanu, tad tādu vielu nedrīkst iekļaut aromātvielu gala sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2232/96 5. pantā.

(12) Reģistrā ir iekļautas apmēram 2800 vielas. Saskaņā ar SCF atzinumu, var secināt, ka apmēram 800 vielas pagaidām nav atkārtoti jānovērtē. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka JECFA turpmākajos piecos gados novērtēs ievērojamu daudzumu vielu, apmēram 1000 līdz 1250 paliktu novērtēšanai SCF. Lai novērtēšanas procesu padarītu pēc iespējas efektīvāku, būtu jāizmanto grupas pieeja, tas ir, vielas, no kurām tiek sagaidīts, ka tās uzrādīs dažas kopīgas metaboliskās un bioloģiskās īpašības, būtu jāvērtē kopā.

(13) Ar Komisijas Lēmumu 94/652/EK3, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 1999/634/EK4, ir noteikts, ka uzdevums 1.1 par "aromātvielām ar noteiktu ķīmisko struktūru" ir jāveic, dalībvalstīm sadarbojoties zinātniskajā jomā, pētot jautājumus, kas attiecas uz pārtiku (SCOOP). Veicot šo uzdevumu, ir izveidota datubāze FLAVIS, kurā ir savākta informācija aromātvielu zinātniskai novērtēšanai. Informācija, ko sniedz persona, kura atbild par vielas laišanu tirgū, būtu jāpievieno datubāzei un kritiski jāizvērtē, lai noteiktu, vai tā ir pietiekami pilnīga novērtēšanai.

(14) Saskaņā ar SCF atzinumu, SCF, novērtējot vielas, būtu jāizmanto tā kārtība, ko piemēro JECFA, kas ir jaunākā un sistemātiskākā pašlaik piemērotā kārtība. Būtu jāpieņem arī JECFA turpmāk veikto reģistrā iekļauto aromātvielu novērtējumu rezultāti, pēc tam, kad tos ir apstiprinājusi SCF.

(15) JECFA kārtība ir pakāpeniska pieeja, kas apkopo informāciju par uzņemšanu no pašreizējās izmantošanas, struktūras - aktivitātes attiecību, metabolismu un toksicitāti. Turklāt, tiek novērtēta informācija par tīrību un ķīmiskajām īpašībām. Viens no tādas kārtības pamatprincipiem ir aromātvielu dalījums trīs struktūrklasēs, kam precizē riska sliekšņus, kas, kā uzskata, nerada draudus drošībai. Toksikoloģiskās iedarbības un metabolisma pētījumus, ko veic kādā ķīmiski saistīto vielu grupā, var izmantot, lai izdarītu secinājumus par tādu vielu iespējamo toksikoloģisko iedarbību, kas nav pētītas vai arī nav pētītas padziļināti.

(16) Viela būtu atkārtoti jānovērtē, ja, ņemot vērā jaunos datus par toksikoloģisko iedarbību vai par uzņemšanu no cilvēka puses, rodas šaubas par jau veiktā un pieņemtā novērtējuma ticamību.

(17) Ar Komisijas Lēmumu 1999/217/EK dažām aromātvielām tika piešķirta lielākā prioritāte novērtēšanas programmā, jo dažas dalībvalstis izteica bažas par patērētāju veselības drošību. Tālāk, realizējot programmu, būtu jāpēta grupas, priekšroku dodot tām vielu grupām, par kurām ir pieejams visvairāk informācijas. Tomēr, nākotnē var tikt pieprasītas lielākas prioritātes dažām vielām.

(18) Pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, ir saskaņā ar Pārtikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pirmais solis novērtēšanas programmas izveidē ir FL numuru piešķiršana, kā noteikts datu bāzes FLAVIS sistēmā, katrai aromātvielai, kas minēta reģistrā, un visu vielu sadalīšana saistītu vielu grupās saskaņā ar grupu sarakstu, kas noteikts šīs regulas I pielikumā. Šo posmu pabeidz trīs mēnešos pēc datuma, kad šo regulu pieņem dalībvalstis, kas piedalās SCOOP uzdevumā 1.1, kurš noteikts ar Lēmumu 94/652/EK.

2. pants

1. Jau klasificētās vielas, kas iekļautas reģistrā un ko:

- SCF klasificējusi 1. kategorijā (vielas, ko uzskata par drošām izmantošanā)5, vai

- CEFS klasificējusi A kategorijā (vielas, ko var izmantot pārtikā)6, vai

- JECFA klasificējusi tā, lai tās neradītu drošības risku pie pašreizējiem uzņemšanas līmeņiem, izņemot vielas, kas ir pieņemtas tikai uz tā pamata, ka to novērtētā uzņemšana ir zemāka nekā riska slieksnis 1,5 g uz cilvēku dienā, kā noteikts JECFA 46., 49., 51. un 53. sanāksmes ziņojumos7,

nav atkārtoti jāvērtē šajā novērtēšanas programmā:

- ja ir sniegta informācija par vielas tīrību un ķīmisko specifikāciju, kā minēts II pielikumā, un

- ja SCF nesaņem jaunu informāciju, kas varētu grozīt novērtējumu rezultātus.

2. Vielas, kas iekļautas reģistrā un ko nākotnē klasificēs

- JECFA, lai tās neradītu drošības risku pie pašreizējiem uzņemšanas līmeņiem,

izskatīs SCF, kas varēs nolemt, ka turpmāka vērtēšana nav vajadzīga.

3. Ja SCF nolemj, ka turpmāka vielas, kas minēta 1. vai 2. punktā, vērtēšana ir vajadzīga, tad persona, kas atbild par reģistrā iekļautās vielas laišanu tirgū, sniedz informāciju, kas noteikta 3. panta 1. punktā.

3. pants

1. Personai, kas atbild par tādas vielas laišanu tirgū, kas ir iekļauta reģistrā, bet uz ko neattiecas 2. panta 1. punkts, 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas jāsniedz šāda informācija, lai dotu iespēju novērtēt:

- vielas tīrību un ķīmisko specifikāciju, kā noteikts II pielikumā,

- vielas dabisko atrašanos pārtikā,

- vielas kopējo daudzumu, kas pievienots pārtikai Kopienā,

- parasto un maksimālo vielas izmantošanas līmeni pārtikas kategorijās, kas noteiktas III pielikumā, ja pieejams,

- visus attiecīgos toksikoloģiskās iedarbības un metabolisma pētījumus par vielu vai par cieši saistītām vielām.

Šī informācija jānosūta standartizētā formātā, kā noteikts IV pielikumā.

2. Ja informācija, kas minēta 1. punktā, par kādu konkrētu vielu nekļūst pieejama 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas, tad persona, kas atbild par tās laišanu tirgū, minētajā termiņā informē Komisiju par datumu, līdz kuram tā var veikt savus pienākumus saskaņā ar 1. punktu, vai nu attiecībā uz atsevišķām vielām, vai vielu grupām, kā noteikts I pielikumā.

3. Ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisija var noteikt termiņus, kas atšķiras no 2. punktā ierosinātā termiņa, atsevišķām vielām vai vielu grupām, kā noteikts I pielikumā, lai nodrošinātu novērtēšanas procesa netraucētu norisi.

4. Komisija var pieprasīt papildu informāciju, ko tā uzskata par būtisku kādas konkrētas vielas novērtēšanai, no personas, kura atbild par tās laišanu tirgū, termiņos, kas saskan ar vispārējo programmas termiņu. Īpaši, par dažām vielām var izrādīties nepieciešams iesniegt informāciju par parasto un maksimālo izmantošanas līmeni pārtikas kategorijās, kas minētas IV pielikumā.

5. Ja informācija, kas precizēta 1. punktā, vai papildu informācija, kas precizēta 4. punktā, netiek sniegta, tad vielu nedrīkst vērtēt.

6. Persona, kas atbild par attiecīgās vielas (attiecīgo vielu) laišanu tirgū, papildina informāciju, kas precizēta 1. punktā, ar jauniem datiem, to skaitā par tām vielām, kas jau ir novērtētas, tiklīdz jaunie dati kļūst pieejami.

7. Informācija, kas jau ir sniegta, ir pieejama dalībvalstīm.

4. pants

1. Gadā novērtē vismaz 200 vielas, ar noteikumu, ka informācija, kas precizēta 3. panta 1. punktā, vai papildu informācija, kas precizēta 3. panta 4. punktā, tiek sniegta precizētajos termiņos.

2. Dalībvalstis, kas piedalās SCOOP uzdevuma 1.1, kas noteikts ar Lēmumu 94/652/EK, izpildē:

- iekļauj informāciju, kas sniegta par katru vielu saskaņā ar 3. panta 1. un 4. punktu, datu bāzē FLAVIS,

- pārbauda, vai informācija ir pietiekami pilnīga vērtēšanai, un informē Komisiju, ja tā nav,

- sagatavo datu sarakstus, kur informāciju salīdzina ar oriģinālu un apkopo un kur ir iekļauts iepriekšējs novērtējums, un

- iesniedz minētos datu sarakstus SCF.

SCOOP uzdevums tiek organizēts tā, lai tas atbilstu 1. punkta prasībām.

3. Pamatojoties uz datu sarakstiem, kas minēti 2. punktā, SCF novērtēs vielas attiecībā uz to atbilstību vispārīgajiem izmantošanas kritērijiem. SCF pārbauda informācijas pilnīgumu un informē Komisiju, ja tā nav. Vajadzības gadījumā var ierosināt priekšlikumus izmantošanas līmeņa ierobežošanai. Piemērotā novērtēšanas kārtība ievēro kārtību, ko piemēro JECFA, ciktāl SCF to uzskata par lietderīgu.

4. Komisija vai dalībvalsts var pieprasīt, lai atkārtoti tiktu novērtēta viela, kas jau pieņemta kā atbilstoša vispārīgajiem izmantošanas kritērijiem, ja kļūst pieejami jauni dati, kas var novest pie atšķirīga rezultāta.

5. pants

1. Vielas reģistrā, kas apzīmētas ar cipariem "2" vai "3" slejā "Komentāri" Lēmumā 1999/217/EK, novērtē vispirms.

2. Neskarot 1. punktu, tās vielu grupas, kas noteiktas I pielikumā, attiecībā uz kurām informācija, kas minēta 3. panta 1. punktā, ir vispilnīgākā, saņem prioritāti novērtēšanai.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija vai dalībvalsts var pieprasīt prioritāti kādai konkrētai vielai (konkrētām vielām) vai vielu grupai (grupām).

6. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 18. jūlijā

Komisijas vārdā - Komisijas loceklis David BYRNE

I PIELIKUMS

ĶĪMISKĀS GRUPAS AROMĀTVIELĀM 8

1. Pirmējie alifātiskie spirti/aldehīdi/skābes, acetāli un esteri ar nesazarotu ķēdi, kur esteri satur piesātinātos spirtus un acetāli satur piesātinātos aldehīdus. Nav aromātiskās vai heteroaromātiskās daļiņas kā kāda estera vai acetāla sastāvdaļas.

2. Pirmējie alifātiskie spirti/aldehīdi/skābes, acetāli un esteri ar sazarotu ķēdi, kur esteri satur spirtus ar sazarotu ķēdi un acetāli satur aldehīdus ar sazarotu ķēdi. Nav aromātiskās vai heteroaromātiskās daļiņas kā kāda estera vai acetāla sastāvdaļas.

3. , -nepiesātinātie (alkēni vai alkīni) alifātiskie pirmējie spirti/aldehīdi/skābes, acetāli un esteri ar nesazarotu ķēdi un ar sazarotu ķēdi, kur esteri satur , -nepiesātinātos spirtus un acetāli satur , -nepiesātinātos spirtus vai aldehīdus. Nav aromātiskās vai heteroaromātiskās daļiņas kā kāda estera vai acetāla sastāvdaļas.

4. Nepiesātināti alifātiskie pirmējie spirti/aldehīdi/skābes, acetāli un esteri, nekonjugēti un akumulēti, ar nesazarotu ķēdi un ar sazarotu ķēdi, kur esteri satur nepiesātinātos spirtus un acetāli satur nepiesātinātos spirtus vai aldehīdus. Nav aromātiskās vai heteroaromātiskās daļiņas kā kāda estera vai acetāla sastāvdaļas.

5. Piesātināti un nepiesātināti alifātiskie otrējie spirti/ketoni/ketāli/esteri, kur esteri satur otrējos spirtus. Nav aromātiskās vai heteroaromātiskās daļiņas kā kāda estera vai acetāla sastāvdaļas.

6. Alifātiskie, alicikliskie un aromātiskie piesātinātie un nepiesātinātie trešējie spirti un esteri, kur esteri satur trešējos spirtus. Esteri var saturēt jebkādu skābes sastāvdaļu.

7. Pirmējie alicikliskie piesātinātie un nepiesātinātie spirti/aldehīdi/skābes/acetāli/esteri, kur esteri satur alicikliskos spirtus. Esteri/acetāli var saturēt alifātiskās acikliskās vai alicikliskās skābes vai spirta sastāvdaļu.

8. Otrējie alicikliskie piesātinātie un nepiesātinātie spirti/ketoni/ketāli/esteri, kur ketāli satur alicikliskos spirtus vai ketonus un esteri satur otrējos alicikliskos spirtus. Esteri var saturēt alifātiskās acikliskās vai alicikliskās skābes sastāvdaļu.

9. Pirmējie alifātiskie piesātinātie vai nepiesātinātie spirti/aldehīdi/skābes/acetāli/esteri ar otru pirmējo, otrējo vai trešējo oksidēto funkcionālo grupu, kas ietver alifātiskos laktonus.

10. Otrējie alifātiskie piesātinātie vai nepiesātinātie spirti/ketoni/ketāli/esteri ar otru otrējo vai trešējo oksidēto funkcionālo grupu.

11. Alicikliskie un aromātiskie laktoni.

12. Maltola atvasinājumi un ketodioksāna atvasinājumi.

13. Furanoni un tetrahidrofurfurāla atvasinājumi.

14. Furfurāla un furāna atvasinājumi ar papildu sānķēdes aizvietotājiem un heteroatomiem un bez tiem.

15. Feniletilspirti, feniletiķskābes, saistītie esteri, fenoksietiķskābes un saistītie esteri.

16. Alifātiskie un alicikliskie ēteri.

17. Propenilhidroksibenzoli.

18. Alilhidroksibenzoli.

19. Vielas, kas radniecīgas kapsaicīnam, un saistītie amīdi.

20. Alifātiskie un aromātiskie mono- un di- tioli un mono-, di-, tri-, un polisulfīdi ar vai bez papildu oksidētām funkcionālajām grupām.

21. Aromātiskie ketoni, otrējie spirti un saistītie esteri.

22. Arilētie pirmējo spirtu/aldehīdu/skābes/esteru/acetālu atvasinājumi, tajā skaitā nepiesātinātie.

23. Benzila spirti/aldehīdi/skābes/esteri/acetāli. Tajā skaitā benzila un benzoāta esteri. Var saturēt arī alifātisko vai aliciklisko esteru vai acetālu sastāvdaļas.

24. Pirazīna atvasinājumi.

25. Fenola atvasinājumi, kas satur alkila un alkoksila cikliskos radikāļus un sānķēdes ar oksidētu funkcionālo grupu.

26. Aromātiskie ēteri, tajā skaitā anizola atvasinājumi.

27. Antranilāta atvasinājumi.

28. Piridīna, pirola un hinolīna atvasinājumi.

29. Tiazola, tiofēna, tiazolīna un tienila atvasinājumi.

30. Dažādas vielas.

31. Alifātiskie un aromātiskie ogļūdeņraži.

32. Epoksīdi.

33. Alifātiskie un aromātiskie amīni.

34. Aminoskābes.

II PIELIKUMS

ĶĪMISKĀS SPECIFIKĀCIJAS, KAS JĀIESNIEDZ PAR AROMĀTVIELĀM

- ķīmiskais nosaukums, kāds lietots Lēmuma 1999/217/EK reģistrā,

- IUPAC nosaukums, ja tas atšķiras no ķīmiskā nosaukuma, kas lietots reģistrā,

- sinonīmi,

- CAS-, E-, EINECS-, FL-, CoE- un FEMA numuri, ja pieejami,

- ķīmiskā un struktūrformula, molekulas masa,

- fizikālā forma/smarža,

- šķīdība,

- šķīdība etanolā,

- identitātes tests (infrasarkanais, kodolmagnētiskās rezonanses un/vai masspektra),

- minimālais konstatējamais daudzums,

- piemaisījumi,

- fizikālie parametri, kas attiecas uz tīrību (ja informācija netiek sniegta, prasa pamatojumu):

- viršanas punkts (šķidrumiem),

- kušanas punkts (cietām vielām),

- refrakcijas koeficients (šķidrumiem),

- īpatnējais svars (šķidrumiem),

- stabilitāte un sadalīšanās produkti, ja būtiski,

- mijiedarbība ar pārtikas komponentiem, ja būtiski,

- jebkura cita būtiska informācija.

III PIELIKUMS

PĀRTIKAS PRODUKTU KATEGORIJAS

1. Piena produkti, izņemot produktus, kas minēti 2. kategorijā.

2. Tauki un eļļas, un tauku emulsijas (ūdens-eļļā veida).

3. Pārtikas ledus veidi, tajā skaitā šerbeti un augļu saldējumi.

4. Apstrādāti augļi un dārzeņi (tajā skaitā sēnes un sēnītes, saknes un bumbuļaugi, pākšaugi), un rieksti un sēklas.

4.1. Augļi.

4.2. Dārzeņi (tajā skaitā sēnes un sēnītes, saknes un bumbuļaugi, pākšaugi), un rieksti un sēklas.

5. Konditorejas izstrādājumi.

6. Graudi un graudu produkti, tajā skaitā milti un cietes no saknēm un bumbuļaugiem, un pākšaugiem, izņemot maizes izstrādājumus.

7. Maizes izstrādājumi.

8. Gaļa un gaļas produkti, tajā skaitā mājputnu gaļa un medījumu gaļa.

9. Zivis un zivju produkti, tajā skaitā moluski, vēžveidīgie un adatādaiņi (MCE).

10. Olas un olu produkti.

11. Saldinātāji, tajā skaitā medus.

12. Sāls, garšvielas, zupas, salāti, proteīnu produkti, utt.

13. Pārtikas produkti, kas paredzēti īpašiem diētas nolūkiem.

14. Dzērieni, izņemot piena produktus.

14.1. Bezalkoholiskie dzērieni.

14.2. Alkoholiskie dzērieni, tajā skaitā to bezalkoholiskie "līdzinieki" un "līdzinieki" ar mazu spirta saturu.

15. Ēšanai sagatavoti uzkožamie.

16. Salikti pārtikas produkti (piemēram, sautējumi, gaļas pīrāgi, žāvētu augļu, ogu, riekstu, u. tml., pildījums), pārtikas produkti, ko nevar iekļaut 1. līdz 15. kategorijā.

IV PIELIKUMS

FORMĀTS INFORMĀCIJAS NOSŪTĪŠANAI PAR AROMĀTVIELĀM

1. Informācija, kas precizēta 3. panta 1. punkta pirmajā līdz ceturtajā ievilkumā, kā arī informācijas kopsavilkumi, kas prasīti piektajā ievilkumā, jāiesniedz standarta elektroniskajā formātā, "Input form for the Flavis database" (IF-FL). Informācijas kopsavilkumos, kas prasīti piektajā ievilkumā, jābūt iekļautiem galvenajiem datiem, kas iegūti no minētajiem pētījumiem, lai varētu izdarīt secinājumus par vielu metabolisko un toksikoloģisko iedarbību. IF-FL var ievadīt no šādas Interneta vietas vai pasūtīt no SCOOP uzdevuma 1.1 koordinācijas institūta, kura adrese ir norādīta tālāk tekstā.

http://www.flavis.net

2. Informācija jāsniedz angļu valodā. Lai identificētu kādu vielu, jāizmanto nosaukums, kas atrodams slejā ar virsrakstu "Nosaukums" Lēmuma 1999/217/EK reģistra angļu versijā. Ja ir jau pieejams, tad papildus jānorāda FL numurs.

3. a) Aizpildītais IF-FL jānosūta uz SCOOP uzdevuma 1.1 koordinācijas institūtu

pa elektronisko pastu uz adresi (input@flavis.net), kas norādīta iepriekš minētajā Interneta vietā, vai

pa pastu uz tālāk norādīto adresi (ieteicams vielām, kas minētas reģistra 4. daļā);

b) jāiesniedz trīs atsevišķi iesietas kopijas ar informāciju, kas precizēta 3. panta 1. punkta piektajā ievilkumā. Katrai kopijai jābūt skaidri identificētai, uz tās norādot vielas nosaukumu angļu valodā un ķīmisko grupu, pie kuras tā pieder (kā uzskaitīts I pielikumā). Ja ir jau pieejams, tad papildus jānorāda FL numurs. Kopijas jānosūta uz SCOOP uzdevuma 1.1. koordinācijas institūtu:

Danish Veterinary and Food Administration Institute of Food Safety and Toxicology

Flavis

Mørkhøi Bygade 19

DK - 2860 Søborg

1 OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.

2 OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.

3 OV L 253, 29.9.1994., 29. lpp.

4 OV L 249, 22.9.1999., 32. lpp.

5 6. pielikums Pārtikas zinātniskās komitejas 1995. gada 21. un 22. septembra 98. sanāksmes protokolam.

6 "Aromatizējošas vielas un aromatizētāju dabīgie avoti" (I sējums), "Ķīmiska sastāva aromatizējošas vielas" (ceturtais izdevums). Eiropas Padome, "Daļēja vienošanās sociālo jautājumu un sabiedrības veselības jomā", Strasbūra, 1992. gads, tajā skaitā turpmākie grozījumi uz atsevišķām lapām līdz 1999. gadam.

7 Atsevišķu pārtikas piedevu un piemaisījumu novērtējums. Apvienotās FAO/WHO ekspertu komitejas par pārtikas piedevām ziņojums Nr. 46, WHO Tehniskais ziņojums, sērija 868, Ženēva 1997. gads.

Atsevišķu pārtikas piedevu un piemaisījumu novērtējums. Apvienotās FAO/WHO ekspertu komitejas par pārtikas piedevām ziņojums Nr. 49, WHO Tehniskais ziņojums, sērija 884, Ženēva 1999. gads.

Apvienotās FAO/WHO ekspertu komitejas par pārtikas piedevām ziņojums Nr. 51, WHO Tehniskais ziņojums, sērija tiks publicēta.

Apvienotās FAO/WHO ekspertu komitejas par pārtikas piedevām ziņojums Nr. 53, WHO Tehniskais ziņojums, sērija tiks publicēta.

8 No minētajām grupām, kas sadalītas, pamatojoties uz to ķīmiskajām īpašībām, tiek sagaidīts, ka tās uzrādīs dažas kopīgas metaboliskās un bioloģiskās īpašības.