Līgums par izcelsmes noteikumiem

DALĪBVALSTIS,

Atzīstot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, par Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda mērķi, kas ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Vēloties tālāk attīstīt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot, ka skaidri un iepriekš nosakāmi izcelsmes noteikumi un to piemērošana nodrošina starptautiskās tirdzniecības plūsmu;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi nerada nevajadzīgas tirdzniecības barjeras;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi neanulē vai nemazina Dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATT 1994;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt likumu, noteikumu un prakses atklātību, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi tiek sagatavoti un piemēroti taisnīgā, atklātā, iepriekš nosakāmā, pēctecīgā un neitrālā veidā;

Atzīstot konsultāciju mehānisma un procedūru ātrai, efektīvai un objektīvai strīdu atrisināšanai, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu, pieejamību;

Vēloties harmonizēt un precizēt izcelsmes noteikumus;

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS SFĒRA

1. pants

Izcelsmes noteikumi

1. Lai īstenotu Līguma I - IV daļu mērķi, izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie vispārpiemērojamie likumi, noteikumi un administratīvie nolikumi, kurus Dalībvalsts piemēro, lai noteiktu preču izcelsmes valsti, ar nosacījumu, ka šādi izcelsmes noteikumi nav saistīti ar līgumiskiem vai autonomiem tirdzniecības režīmiem, kas noved pie tarifu priekšrocību piešķiršanas, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1. punkta piemērošanu.

2. Izcelsmes noteikumi, kā minēts 1. punktā ietver visus izcelsmes noteikumus, kurus izmanto kā nepriekšrocību tirdzniecības politikas instrumentus, tādus kā: vislielākās labvēlības režīma piešķiršana saskaņā ar GATT 1994 I, II, III, XI un XIII pantiem; antidempinga un subsīdiju kompensācijas nodokļi saskaņā ar GATT 1994 VI pantu; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu; izcelsmes norādījumu prasības saskaņā ar GATT 1994 IX pantu; un jebkuri diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tie ietver arī izcelsmes noteikumus, kurus izmanto valsts pasūtījumam un tirdzniecības statistikai [1].

II DAĻA

DISCIPLĪNAS, KAS NOSAKA IZCELSMES NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

2. pants

Disciplīnas pārejas perioda laikā

Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā, ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) ja tās izdod vispārīgus administratīvus nolikumus, izpildāmās prasības tiek skaidri noteiktas. Īpaši:

i) gadījumos, kad tiek piemērota tarifa klasifikācijas kritērija maiņa, tāda kā izcelsmes noteikums, un jebkuriem izņēmumiem noteikumā skaidri jāprecizē apakšnosaukumi vai nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šis noteikums;

ii) gadījumos, kad tiek piemērots ad valorem procentu kritērijs, procentu kalkulācijas metode arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos;

iii) gadījumos, kad tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir izcelsmi attiecīgajai precei, tiek rūpīgi precizēta;

b) neskatoties uz tirdzniecības politikas pasākumu vai aktu, ar ko tās ir saistītas, to izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus;

c) izcelsmes noteikumi paši nerada ierobežojošu, postošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību. Tie neuzliek nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas nav saistīts ar ražošanu vai pārstrādi, kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu kritēriju atbilstoši a) apakšpunktam;

d) izcelsmes noteikumi, kurus tās piemēro importam un eksportam nav stingrāki par tiem izcelsmes noteikumiem, kurus tās piemēro, lai noteiktu, vai prece ir iekšzemes vai nē, un nediskriminē starp dažādām Dalībvalstīm, neatkarīgi no attiecīgās preces piederības ražotājam [2];

e) izcelsmes noteikumi tiek pārvaldīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

f) to izcelsmes noteikumi pamatojas uz pozitīvu standartu. Izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, ka nepiešķir izcelsmi (negatīvs standarts), ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa vai atsevišķos gadījumos, kad izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

g) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem, tiek publicēti tā, lai būtu saskaņā ar un atbilstu GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

h) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma, cik ātri vien iespējams, tiek sniegts novērtējums precei ne vēlāk kā 150 dienu [3] laikā pēc šāda lūguma pēc novērtējuma, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir bijuši iesniegti. Lūgumi šādai novērtēšanai tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar šādu preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot izcelsmes noteikumus, saskaņā ar kuriem izcelsme ir noteikta, ir palikuši salīdzināmi. Ja attiecīgās puses ir iepriekš informētas, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē ir pieņemts lēmums pretēji novērtējumam, kā minēts j) apakšpunktā. Šādi novērtējumi tiek padarīti publiski pieejami atbilstoši k) apakšpunkta nosacījumiem;

i) ieviešot izmaiņas to izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

j) jebkura administratīva rīcība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

k) visa informācija, kura ir konfidenciāla vai kura tiek pasniegta kā konfidenciāla, izcelsmes noteikumu piemērošanas nolūkā attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kura to neizpauž bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

3. pants

Disciplīnas pēc pārejas perioda

Ievērojot visu Dalībvalstu mērķi harmonizēšanas darba programmas rezultātā, kā norādīts IV daļā, panākt harmonizētu izcelsmes noteikumu izveidošanu, pēc harmonizēšanas darba programmas rezultātu īstenošanas, Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) tās pielieto izcelsmes noteikumus vienlīdzīgi visiem nolūkiem, kā norādīts 1. pantā;

b) saskaņā ar saviem izcelsmes noteikumiem, valsts, kura jānosaka kā noteiktas preces izcelsmes vieta, ir vai nu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta šīs preces ražošanā, valsts, kurā veikta pēdējā būtiskā pārveide;

c) izcelsmes noteikumi ir spēkā attiecībā uz importu un eksportu, nav stingrāki, nekā izcelsmes noteikumi, ko tās piemēro, lai noteiktu, ka prece ir vai nav iekšzemes prece un nav diskriminējoši attiecībā pret citām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to piederības attiecīgās preces ražotājiem;

d) izcelsmes noteikumi tiek pārraudzīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

e) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiek publicēti tā, lai tie būtu pakļauti un atbilstoši GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

f) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas lūguma, kurai ir pamatots iemesls, izcelsmes novērtējums, ko tās piešķir precei, tiek izsniegts, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu laikā pēc lūguma par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka ir iesniegti visi nepieciešamie elementi. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus Ja ieinteresētās puses ir informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē tiek pieņemts lēmums pretējs novērtējumam, kā minēts h) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši i) apakšpunkta nosacījumiem;

g) ieviešot izmaiņas savos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

h) jebkura administratīva darbība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

i) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai kura tiek sniegta uz konfidenciālas bāzes, lai piemērotu izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata kā stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas personas vai valdības, kura sniedz šādu informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to nepieciešams izpaust tiesu procesu kontekstā.

III DAĻA

NOTIFIKĀCIJAS, PĀRBAUDES/PĀRSKATA, KONSULTĀCIJU UN STRĪDU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS PASĀKUMI

4. pants

Institūcijas

1. Ar šo tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu komiteja" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), kuru veido pārstāvji no katras Dalībvalsts. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem attiecībā uz I, II, III un IV daļu darbību vai, lai sekmētu mērķus, kas norādīti šajās daļās un pildīt šādas citas saistības, ko tām uzliek šis Līgums vai Preču tirdzniecības padome. Ja nepieciešams, Komiteja lūdz informāciju un padomu Tehniskajai komitejai, kas minēta 2. punktā, par jautājumiem, kas skar šo Līgumu. Komiteja var lūgt arī citu šāda veida darbu no Tehniskās komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") "Muitas sadarbības padomes" (MSP) aizgādībā, kā norādīts I pielikumā. Tehniskā komiteja veic tehnisko darbu, ko paredz IV daļa un kas atspoguļots I pielikumā. Ja nepieciešam, Tehniskā komiteja lūdz informāciju un padomu Komitejai par jautājumiem saistībā ar šo Līgumu. Tehniskā komiteja var lūgt arī citu šādu darbu no Komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. MSP Sekretariāts darbojas kā Tehniskās komitejas sekretariāts.

5. pants

Informācija un procedūras izmaiņām un jaunu izcelsmes noteikumu ieviešanai

1. Katra Dalībvalsts iesniedz Sekretariātam 90 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā savus izcelsmes noteikumus, tiesu lēmumus un vispārīgus administratīvus nolikumus, kas attiecas uz tajā brīdī spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Ja netīši izcelsmes noteikums nav iesniegts, attiecīgā Dalībvalsts to nekavējoties iesniedz, tiklīdz par to ir kļuvis zināms. Informācijas saraksti, kas saņemti un ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

2. Laikā, kas minēts 2. pantā, Dalībvalstis, kas ievieš izmaiņas, izņemot minimālās izmaiņas, savos izcelsmes noteikumos vai ievieš jaunus izcelsmes noteikumus, kuri, šī Panta nolūkiem, ietver jebkuru izcelsmes noteikumu, kas minēts 1. punktā un kuri nav iesniegti Sekretariātā, publicē paziņojumu šajā sakarā vismaz 60 dienas pirms izmainītā vai jaunā noteikuma stāšanās spēkā tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar nodomu izmainīt izcelsmes noteikumu vai ieviest jaunus izcelsmes noteikumus, ja vien Dalībvalstij nerodas sevišķi apstākļi vai tādi tai varētu rasties. Šajos sevišķajos gadījumos Dalībvalsts publicē izmainītos vai jaunos izcelsmes noteikumus, cik ātri vien iespējams.

6. pants

Pārskats

1. Komiteja katru gadu pārskata šī Līguma II un III daļu darbības īstenošanu, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par sasniegumiem šo pārskatu periodu laikā.

2. Komiteja pārskata I, II un III daļu nosacījumus un ierosina grozījumus, kas nepieciešami, lai atspoguļotu harmonizēšanas darba programmas rezultātus.

3. Komiteja sadarbībā ar Tehnisko komiteju, izveido mehānismu, lai izskatītu un ierosinātu grozījumus harmonizēšanas darba programmas rezultātos, ievērojot 9. pantā noteiktos mērķus un principus. Tas var ietvert gadījumus, kad noteikumiem jābūt daudz operatīvākiem vai tie papildināmi, lai ņemtu vērā jaunos ražošanas procesus, kurus ietekmējušas jebkuras tehnoloģiskās izmaiņas.

7. pants

Konsultācijas

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8. pants

Strīdu noregulēšana

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

IV DAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMU HARMONIZĀCIJA

9. pants

Mērķi un principi

1. Ar mērķi harmonizēt izcelsmes noteikumus un, cita starpā, radīt lielāku noteiktību pasaules tirdzniecības īstenošanā, Ministru Konference veic darbības programmu, kas minēta zemāk kopā ar MSP, pamatojoties uz šādiem principiem:

a) izcelsmes noteikumi ir vienlīdzīgi piemērojami visiem nolūkiem, kā noteikts 1. pantā;

b) izcelsmes noteikumiem jāparedz valstij kļūt noteiktai kā noteiktas preces izcelsmes vietai, vai nu tā būtu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta preces ražošanā, vai valsts, kurā ir veikta pēdējā būtiskā pārveide;

c) izcelsmes noteikumiem jābūt objektīviem, saprotamiem un paredzamiem;

d) neskatoties uz līdzekli vai aktu, ar kuru tie var būt saistīti, izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus. Tie paši nerada ierobežojošas, graujošas vai kropļojošas sekas starptautiskajai tirdzniecībai. Tie neizvirza nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas neattiecas uz ražošanu vai pārstrādi kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu aprēķināšanas kritēriju;

e) izcelsmes noteikumiem jābūt pārraugāmiem atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

f) izcelsmes noteikumiem jābūt saskaņotiem;

g) izcelsmes noteikumiem jābalstās uz pozitīvu standartu. Negatīvie standarti var tikt izmantoti, lai noskaidrotu pozitīvo standartu.

Darbības programma

2. a) Darbības programma tiek uzsākta, cik ātri vien iespējams pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta trīs gadu laikā pēc tā uzsākšanas.

b) Komiteja un Tehniskā komiteja, ko paredz 4. pants, ir atbilstošās institūcijas, lai vadītu šo darbību.

c) Lai nodrošinātu MSP detalizētu ieguldījumu, Komiteja lūdz Tehnisko komiteju sniegt tās skaidrojumus un viedokļus, kas izriet no zemāk aprakstītās darbības, pamatojoties uz 1. punktā uzskaitītajiem principiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu harmonizācijas darbības programmas pabeigšanu, šāda darbība tiek veikta, balstoties uz preču sektoru, kā tas tiek atspoguļots Harmonizētās sistēmas (HS) dažās nodaļās vai sadaļās.

i) Pilnībā iegūtās un minimālās operācijas vai procesi

Tehniskā komiteja izstrādā harmonizētas definīcijas attiecībā uz:

- precēm, kuras uzskatāmas kā pilnībā iegūtas vienā valstī. Šī darbība ir cik vien iespējams detalizēta,

- minimālā operācija vai procesi, kuri paši par sevi nepiešķir precei izcelsmi.

Šīs darbības rezultāti tiek iesniegti Komitejai trīs mēnešu laikā no Komitejas lūguma saņemšanas brīža.

ii) Būtiska pārveide – izmaiņas tarifa klasifikācijā

- Pamatojoties uz kritēriju par būtisku pārveidi Tehniskā komiteja izskata un precizē izmaiņu ieviešanu tarifa apakšvirsrakstā vai virsrakstā, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preces sektoram un, ja nepieciešams, minimālās izmaiņas nomenklatūrā, kura atbilst šim kritērijam.

- Tehniskā komiteja sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegt savas darbības rezultātus Komitejai vismaz par kvartālu. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību viena gada un trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas no Komitejas.

iii) Būtiskā pārveide – papildus kritēriji

Pēc darbības pabeigšanas saskaņā ar ii) apakšpunktu katram preces sektoram vai atsevišķai preču kategorijai, ja ekskluzīva HS nomenklatūras izmantošana neatļauj izteikt būtisko pārveidi, Tehniskā komiteja:

- izskata un precizē, pamatojoties uz kritērijiem par būtisko pārveidi, citu prasību izmantošanu, papildus vai ekskluzīvā veidā, ieskaitot ad valorem procentu aprēķināšanu [4] un/vai ražošanas vai pārstrādes operācijas [5], izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preču sektoram,

- var sniegt paskaidrojumus tās nolūkiem,

- sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegtu šīs darbības rezultātus Komitejai vismaz reizi ceturksnī. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību divu gadu un trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas no Komitejas.

Komitejas loma

3. Pamatojoties uz 1. punktā uzskaitītajiem principiem:

a) Komiteja periodiski izskata Tehniskās komitejas interpretācijas un viedokļus atbilstoši termiņiem, ko paredz 2. c) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, lai apstiprinātu šādas interpretācijas un viedokļus. Komiteja var lūgt Tehnisko komiteju detalizēt vai precizēt savu darbību un/vai izstrādāt jaunu pieeju. Lai palīdzētu Tehniskajai komitejai, Komiteja sniedz savus iemeslus lūgumiem pēc papildus darbības, un, ja nepieciešams, iesaka alternatīvas pieejas;

b) pēc visas darbības, kas noteikta 2. c) punkta i), ii) un iii) apakšpunktos, pabeigšanas, Komiteja izskata rezultātus, vadoties no to visaptverošās saskaņotības.

Harmonizācijas darbības programmas rezultāti un turpmākā darbība

4. Ministru Konference iekļauj harmonizācijas darbības programmas rezultātus pielikumā kā neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu. Ministru Konference nosaka šī pielikuma stāšanās spēkā termiņu.

[1] Šis ir noteikums, kas nekaitē tiem noteikumiem, kuri lietoti, lai definētu "iekšzemes industriju" vai "iekšzemes industrijas produktus" vai citus līdzīgus termiņus.

[2] Attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kas tiek piemēroti valsts pasūtījumam, šie noteikumi nerada Dalībvalstīm papildus saistības tām, kas ietvertas GATT 1994.

[3] Attiecībā uz lūgumiem, kas izteikti pirmā gada laikā, sākot ar PTO Līguma stāšanos spēkā datumu, Dalībvalstīm tiek pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

[4] Ja noteikts ad valorem kritērijs, metode šīs procentu likmes aprēķināšanai arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos.

[5] Ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir attiecīgajai precei izcelsmi, tiek precīzi izklāstīta.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

IZCELSMES NOTEIKUMU TEHNISKĀ KOMITEJA

Pienākumi

1. Tehniskās komitejas pastāvīgie pienākumi ietver sekojošo:

a) pēc jebkura Tehniskās komitejas dalībnieka lūguma iepazīties ar specifiskajām problēmām, kas rodas ikdienas Dalībvalstu izcelsmes noteikumu administrēšanā un sniegt padomdevēja viedokļus par attiecīgajiem risinājumiem, kas pamatojas uz iesniegtajiem faktiem;

b) sniegt informāciju un padomu par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu, kā to var lūgt jebkura Dalībvalsts vai Komiteja;

c) sagatavot un izplatīt periodiskus ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un tā statusu;

d) veikt gada pārskatu par II un III daļu īstenošanas tehniskajiem aspektiem un darbību.

2. Tehniskā komiteja pilda tādus citus pienākumus, kādus Komiteja var tai lūgt.

3. Tehniskā komiteja cenšas pabeigt savu darbu ar specifiskiem jautājumiem, īpaši tos, kurus tai uzdevusi Dalībvalstis vai Komiteja, pietiekoši īsā termiņā.

Pārstāvniecība

4. Katrai Dalībvalstij ir tiesības būt pārstāvētai Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts izvirza vienu delegātu un vienu vai vairākus vietniekus kā savus pārstāvjus Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts tiek pārstāvēta Tehniskajā komitejā un tālāk tiek saukta par Tehniskās komitejas dalībnieci. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjus Tehniskās komitejas sanāksmēs var atbalstīt eksperti. PTO Sekretariāts arī var apmeklēt šādas sanāksmes kā novērotājs.

5. MSP Dalībvalstis, kuras nav PTO Dalībvalstis, Tehniskās komitejas sanāksmēs var pārstāvēt viens delegāts un viens vai vairāki tā vietnieki. Šādi pārstāvji apmeklē Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

6. Ar Tehniskās komitejas Priekšsēdētāja piekrišanu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts "Ģenerālsekretārs") var uzaicināt valdību pārstāvjus kuri nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP Dalībvalstis un starptautisko valdības un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus apmeklēt Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

7. Delegātu, vietnieku un padomnieku nominācijas Tehniskās komitejas sanāksmēm iesniedz Ģenerālsekretāram.

Sanāksmes

8. Tehniskā komiteja sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Darba kārtība

9. Tehniskā komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un nosaka savu darba kārtību.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PREFERENCIĀLAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM

1. Atzīstot, ka dažas Dalībvalstis piemēro preferenciālus izcelsmes noteikumus, atšķirīgus no nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem, Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo.

2. Šīs Kopīgās deklarācijas nolūkiem, preferenciālie izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie likumi, noteikumi un vispārīgie administratīvie nolikumi, kurus piemēro jebkura Dalībvalsts, lai noteiktu, vai preces atbilst tādām, pret kurām var piemērot atvieglojumus līgumiskā vai autonomā tirdzniecības režīmā, kura rezultātā tiek piešķirti tarifa atvieglojumi, kas pārsniedz GATT 1994 I. panta 1. punkta piemērošanu.

3. Dalībvalstis nolemj nodrošināt, ka:

a) ja tās izsniedz vispārējas piemērošanas administratīvos novērtējumus, izpildāmās prasības tiek skaidri definētas. Sevišķi:

i) gadījumos, ja izmaiņu tarifa klasifikācijā tiek piemērots kritērijs, tāds, kā preferenciālais izcelsmes noteikums, un jebkuri izņēmumi noteikumā, skaidri jāprecizē apakšnosaukumi un nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem nosacījumi ir attiecināmi;

ii) gadījumos, ja tiek piemērots ad valorem procentu likmes kritērijs, arī procentu likmes aprēķinu metode jānorāda preferenciālajos izcelsmes noteikumos;

iii) gadījumos, ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, precīzi jānorāda operācija, kura piešķir preferenciālo izcelsmi;

b) preferenciālie izcelsmes noteikumi balstās uz pozitīvu standartu. Preferenciālie izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, kas nepiešķir preferenciālo izcelsmi (negatīvs standarts) ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa/posms vai atsevišķos gadījumos, kur atvieglotās izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

c) likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem tiek publicēti, kā tie būtu pakļauti, un atbilstoši GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

d) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma novērtējumi par preferencēto izcelsmi, ko tās piešķir precei, tiek izsniegti cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu [1] laikā pēc lūguma saņemšanas par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir iesniegti. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi ir spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot preferenciālos izcelsmes noteikumus, kādos tie ir veikti, paliek salīdzināmi. Ja ieinteresētās puses tiek informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārskatā tiek pieņemts novērtējumam pretējs lēmums, kā minēts f) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši g) apakšpunkta nosacījumiem;

e) ieviešot izmaiņas savos preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus atvieglotus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

f) jebkura administratīva rīcība, kuru tās attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikšanu, ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

g) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai tā tiek sniegta kā konfidenciāla, lai piemērotu preferenciālos izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas tās personas vai valdības, kas sniedz šo informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

4. Dalībvalstis nolemj nekavējoties iesniegt Sekretariātam to preferenciālos izcelsmes noteikumus, ieskaitot preferenciālo pasākumu sarakstu, kurus tās piemēro, tiesu lēmumus un vispārīgos administratīvos nolikumus, kas attiecas uz to preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā attiecīgajai Dalībvalstij. Turklāt Dalībvalstis nolemj iesniegt jebkuras izmaiņas to preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai jaunos preferenciālos izcelsmes noteikumus Sekretariātam, cik vien ātri iespējams. Informācijas sarakstus, kurus saņem vai ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

[1] Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti pirmā gada laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm tiek tikai pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

--------------------------------------------------