21994A1223(07)



Oficiālais Vēstnesis L 336 , 23/12/1994 Lpp. 0086 - 0099
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 11 Sējums 38 Lpp. 0088
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 11 Sējums 38 Lpp. 0088


Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā

DALĪBVALSTIS,

Atsaucoties uz Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko starptautiskie standarti un atbilstības novērtēšanas sistēmas var šajā ziņā sniegt, uzlabojot ražošanas efektivitāti un nodrošinot starptautiskās tirdzniecības vadību;

Vēloties līdz ar to veicināt šādu starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidošanu;

Vēloties nodrošināt to, ka tehniskie noteikumi un standarti, ieskaitot iesaiņojumu, marķēšanas un preču etiķešu prasības un procedūras atbilstības tehniskajiem noteikumiem un standartiem noteikšana neradīs starptautiskajā tirdzniecībā nevajadzīgus šķēršļus;

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no eksporta kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas, vai cilvēku, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzības, vai krāpnieciskas prakses apkarošanas, tik lielā mērā, kādu tās atzīst par nepieciešamu, ievērojot prasību, ka tie netiks veikti pieļaujot patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju valstu starpā, kur dominē tie paši apstākļi vai arī slēpta starptautiskās tirdzniecības ierobežošana, un tos citādi piemērojot atbilstoši šī Līguma prasībām;

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no pasākumu veikšanas, kas nepieciešami būtisku to drošības interešu aizsardzībai;

Atzīstot ieguldījumu, ko starptautiskā standartizācija var sniegt jaunattīstības valstīm, tām pārmantojot tehnoloģijas no attīstītām valstīm;

Atzīstot, ka jaunattīstības valstis var sastapties ar īpašām grūtībām tehnisko noteikumu un standartu, kā arī novērtēšanas procedūru un standartu atbilstības tehniskajiem noteikumiem noformulēšanā un izmantošanā, un izsakot vēlēšanos palīdzēt tām to centienos;

ŠEIT VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vispārējie nosacījumi

1.1. Vispārējie standartizācijas atbilstības novērtēšanas procedūru termini parasti atbilst Apvienoto Nāciju sistēmā un starptautiskajos standartizēšanas institūcijās pieņemtajām definīcijām, ņemot vērā to kontekstu un saskaņā ar šī Līguma mērķiem un nolūkiem.

1.2. Tomēr, šī Līguma kontekstā spēkā ir terminu nozīme, kas aprakstīta 1 pielikumā.

1.3. Visas preces, ieskaitot rūpniecības un lauksaimniecības preces, ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem.

1.4. Pirkšanas specifikācijas, kuras sagatavojušas valdības institūcijas valdības institūciju ražošanas vai patērēšanas vajadzībām, nav pakļautas šī Līguma nosacījumiem, bet tiek iekļautas "Līgumā par valsts pasūtījumu" atbilstoši tā darbības sfērai.

1.5. Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā noteikts "Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu" A pielikumā.

1.6. Visas atsauces šajā Līgumā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām jāizdara tā, lai ietvertu jebkurus turpmākos labojumus tajos un jebkurus noteikumu vai preču apjoma papildinājumus, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus.

TEHNISKIE NOTEIKUMI UN STANDARTI

2. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana, ko veic valdības centrālās institūcijas

Attiecībā uz savām valdības centrālajām institūcijām:

2.1. Dalībvalstis nodrošina precēm, kas importētas no jebkuras Dalībvalstis teritorijas, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgām vietējas izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes valsts ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

2.2. Dalībvalstis nodrošina tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu vai piemērošanu tā, lai tie neizraisītu nevajadzīgu šķēršļu rašanos starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā kontekstā tehniskie noteikumi nedrīkst tirdzniecību ierobežot lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumiski pamatotu mērķi, ievērojot risku, ka tos varētu nepildīt. Šādi likumiskie mērķi inter alia ir: nacionālās drošības prasības; krāpnieciskas prakses gadījumu novēršana; cilvēku veselības un drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, vai apkārtējās vides aizsardzība. Šāda riska novērtēšanā inter alia jāņem vērā tādi atbilstoši elementi: pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija, atbilstoša pārstrādes tehnoloģija vai preču galīgās izmantošanas plāni.

2.3. Tehnisko noteikumu ievērošana tiek pārtraukta, ja apstākļi vai mērķi, kādēļ tie tikuši pieņemti, vairs nepastāv vai arī, ja izmainītos apstākļus vai mērķus iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā veidā.

2.4. Ja tehniskie noteikumi tiek pieprasīti un atbilstošie starptautiskie standarti ir spēkā vai to noteikšana ir nenovēršama, Dalībvalstis izmanto tos, vai attiecīgas to daļas, par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas uzskatāmi par neefektīviem vai par neatbilstošiem līdzekļiem noteikto likumisko mērķu īstenošanai, piemēram, fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ.

2.5. Dalībvalsts, kura sagatavo, pieņem vai piemēro tehnisko noteikumu, kuram var būt nozīmīga ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma izskaidro šī tehniskā noteikuma pamatojumu saskaņā ar 2. līdz 4. paragrāfa nosacījumiem. Gadījumos, ja tehniskais noteikums ir sagatavots, pieņemts vai piemērots vienam no likumiski pamatotajiem mērķiem, kas skaidri minēts 2. paragrāfā, un kas ir atbilstošs attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jāuzskata par starptautiskajai tirdzniecībai šķēršļus neradošu.

2.6. Lai cik vien plaši iespējams harmonizētu tehniskos noteikumus, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās to preču starptautisko standartu sagatavošanā, kurām tās vai nu ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt tehniskos noteikumus.

2.7. Dalībvalstis pozitīvi izturas un uzskata par līdzvērtīgiem citu Dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja pēdējo noteikumi atšķiras no pirmo noteikumiem, ja vien tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus.

2.8. Nepieciešamības gadījumos Dalībvalstīm jāprecizē preču prasību tehniskie noteikumi drīzāk attiecībā uz to izpildi nekā uz dizainu vai aprakstu.

2.9. Gadījumos, kad neeksistē attiecīgs starptautiskais standarts vai tehniskais saturs ierosinātajam tehniskajam noteikumam neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam un, ja tehniskajam noteikumam var būt ievērojama ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, Dalībvalstis:

2.9.1. publicēs ziņojumu izdevumā par šāda tehniskā noteikuma ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

2.9.2. ar sekretariāta starpniecību paziņos citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātais tehniskais noteikums kopā ar īsu norādījumu par tā uzdevumiem un būtību. Šādi ziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā izteiktos komentārus;

2.9.3. pēc attiecīga pieprasījuma sniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

2.9.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.10. Atbilstoši nosacījumiem 9. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 9. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc tehniskā noteikuma pieņemšanas:

2.10.1. nekavējoties paziņo par noteiktu tehnisko noteikumu un tā ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

2.10.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma kopijas;

2.10.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.11. Dalībvalstis nodrošina, ka visi pieņemtie tehniskie noteikumi tiek nekavējoties publicēti vai citādi padarīti pieejami, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tiem.

2.12. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 10. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

3. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pielāgošana un piemērošana, ko veic pašvaldības un nevalstiskās organizācijas

Attiecībā uz to pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām to teritorijās:

3.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 2. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 2. panta 9.2. un 10.1. paragrāfos.

3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par tajās esošo to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem tiek paziņots atbilstoši 2. panta 9.2.un 10.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 2. panta 9.un 10. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

3.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri vietējām pašvaldībām varētu likt vai tās mudināt to teritorijās rīkoties neatbilstoši 2. panta nosacījumiem.

3.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 2. panta nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas ievērot 2. panta nosacījumus.

4. pants

Standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana

4.1. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību standartizēšanas institūcijas akceptē un ievēro "Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pozitīvās prakses kodeksu" šī Līguma Pielikumā 3 (turpmāk šajā Līgumā saukts "Pozitīvās prakses kodekss"). Tās veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības un nevalstiskās standartizēšanas organizācijas to teritorijās, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kurās Dalībvalstis vai to teritorijās esošās institūcijas ir biedra statusā, savās teritorijās akceptē un ievēro šo Pozitīvās prakses kodeksu. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri tieši vai netieši mudina šādas standartizēšanas institūcijas darboties neatbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam. Dalībvalstu saistības attiecībā uz to, kā standartizēšanas institūcijas ievēro Pozitīvās prakses kodeksa nosacījumus, ir spēkā neatkarīgi no tā vai standartizēšanas institūcija ir akceptējusi Pozitīvās prakses kodeksu vai nē.

4.2. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir akceptējušas un ievēro Pozitīvās prakses kodeksu, Dalībvalstis atzīst par šī Līguma principus ievērojošām.

ATBILSTĪBA TEHNISKAJIEM NOTEIKUMIEM UN STANDARTIEM

5. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras, ko veic centrālās valdības institūcijas

5.1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, to centrālās valdības piemēro sekojošus nosacījumus precēm, kuru izcelsme ir citu Dalībvalstu teritorijās:

5.1.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek izstrādātas, pieņemtas un piemērotas tā, lai tirgus pieejamību līdzīgu preču ar izcelsmi citu Dalībvalstu teritorijās piegādātājiem nodrošinātu ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā līdzīgu vietējās izcelsmes preču vai tādu preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā; šāda tirgus pieejamība paredz piegādātāju tiesības uz atbilsības novērtējumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, tai skaitā iespēju veikt atbilstības novērtēšanas pasākumus uz vietas, kad to paredz šī procedūra, un saņemt sistēmas marķējumu;

5.1.2. atbilstības novērtēšanas procedūras netiek izstrādātas, pieņemtas vai piemērotas tā, lai vai to rezultātā radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tas inter alia nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu importējošās Dalībvalsts pārliecību par preču atbilstību ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, ievērojot risku, ko varētu radīt neatbilstība.

5.2. Īstenojot 1. paragrāfa nosacījumus, Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.2.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek veiktas un pabeigtas cik vien iespējams ātri un ne mazāk labvēlīgi tām precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijās, nekā līdzīgām vietējās izcelsmes precēm;

5.2.2. standarta sagatavošanas laiks katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai tiek publicēts, vai par plānoto sagatavošanas laiku tiek paziņots iesniedzējam pēc attiecīga pieprasījuma; saņemot iesniegumu, kompetenta institūcija nekavējoties iepazīstas ar dokumenta pareizību un informē iesnieguma autoru precīzi un sīki par visiem trūkumiem; kompetentā institūcija nosūta, cik vien drīz iespējams, precīzus un sīkus novērtējuma rezultātus iesnieguma autoram, tā lai pēdējais nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas; pat, ja iesniegumam ir trūkumi, kompetentā institūcija savu iespēju robežās un pēc iesniedzēja pieprasījuma turpina atbilstības novērtēšanu; pēc attiecīgas iesniedzēja prasības viņš tiek informēts par procedūras gaitu, kur tiek sniegti paskaidrojumi par katru kavēšanos;

5.2.3. informācijas prasības tiek ierobežotas līdz apjomam, kas ir nepieciešams atbilstības novērtēšanai un maksājumu aprēķināšanai;

5.2.4. konfidenciāla informācija attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas un kura atklājas vai tiek sniegta sakarā ar šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām, tiek respektēta tādā pašā veidā, kā attiecībā uz vietējās izcelsmes precēm un tā, lai tiktu aizstāvētas likumiskās komercintereses;

5.2.5. jebkuriem par atbilstības novērtēšanu piemērotiem maksājumiem precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas, ir jābūt vienādiem ar maksājumiem, kas tiek prasīti par atbilstības novērtēšanu līdzīgām vietējās izcelsmes precēm vai tādām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas no atšķirībām iesnieguma autora tehniskā nodrošinājuma un atbilstības novērtēšanas institūcijas novietojuma dēļ;

5.2.6. tehniskā nodrošinājuma izvietojums, ko izmanto atbilstības novērtēšanas procedūrās un paraugu atlasē nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības iesniedzējiem un to pārstāvjiem;

5.2.7. gadījumos, kad preces specifikācijas tiek mainītas pēc tās atbilstības piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūra modificētajai precei tiek ierobežota līdz apjomam, kas nepieciešams, lai parliecinātos par to, vai prece vēl joprojām atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem;

5.2.8. ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu sūdzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūras darbību un veiktu korekcijas pamatotas sūdzības gadījumā.

5.3. Nekas 1. un 2. paragrāfos neattur Dalībvalstis no pamatotu pārbaužu uz vietām veikšanas.

5.4. Gadījumos, kad nepieciešams pozitīvs apliecinājums par preču atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem un starptautisko standartizēšanas institūciju atbilstošie norādījumi vai rekomendācijas, kas pastāv vai drīzumā tiks pabeigtas, Dalībvalstis nodrošina, ka centrālās valdības institūcijas izmanto tās vai attiecīgās to daļas kā pamatu šādu institūciju atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja pēc attiecīga lūguma ir ticis pienācīgi izskaidrots, ka šādi norādījumi, rekomendācijas vai attiecīgas to daļas nav pieņemamas ieinteresētajām Dalībvalstīm, inter alia sekojošu iemeslu dēļ: nacionālās drošības prasības, krāpšanas gadījumu novēršana; cilvēku veselības aizsardzība un drošība, dzīvnieku un augu valsts vai tās veselība, vai apkārtējā vide; fundamentāli klimatiskie vai citi ģeogrāfiskie faktori; fundamentālas tehnoloģiskas vai infrastruktūras problēmas.

5.5. Lai cik vien plaši iespējams saskaņotu atbilstības novērtēšanas procedūras, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās novērtēšanas procedūru izstrādāšanā.

5.6. Gadījumos, kad nepastāv atbilstošs norādījums vai rekomendācija, ko sniegusi starptautiskā standartizēšanas institūcija vai arī ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras tehniskais saturs neatbilst attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizēšanas institūcijas, un, ja atbilstības novērtēšanas procedūrai var būt nopietna ietekme uz tirdzniecību ar citām Dalībvalstīm, Dalībvalstis:

5.6.1. publicē paziņojumu par šādas atbilstības novērtēšanas procedūras ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

5.6.2. ar Sekretariāta starpniecību paziņo citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra kopā ar īsu norādījumu par tās uzdevumiem un būtību. Šādi paziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un izteikt komentārus;

5.6.3. pēc attiecīga pieprasījuma, sniedz citām Dalībvalstīm piedāvātās procedūras sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

5.6.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.7. Atbilstoši nosacījumiem 6. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 6. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc procedūras pieņemšanas:

5.7.1. nekavējoties paziņo par noteiktu procedūru un tās ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

5.7.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm procedūras kopijas;

5.7.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.8. Dalībvalstis nodrošina, ka visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras tiek nekavējoties publicētas vai citādi padarītas pieejamas, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tām.

5.9. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 7. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanu un tās spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

6. pants

Centrālo valdības institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas atzīšana

Attiecībā uz to centrālajām valdības institūcijām:

6.1. Neapejot 3. un 4. paragrāfu nosacījumus, Dalībvalstis to iespēju robežās nodrošina to, ka citu Dalībvalstu atbilstības novērtēšanas procedūras tiek akceptētas pat tad, ja šīs procedūras atšķiras no to pašu procedūrām, ja vien tās ir pārliecinātas, ka šādas procedūras nodrošina atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kas līdzvērtīgi pašu procedūrām. Tiek atzīts, ka iepriekšējas konsultācijas var būt nepieciešamas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu izpratni, sevišķi attiecībā uz:

6.1.1. adekvātu un ilgstošu attiecīgo atbilstības novērtēšanas institūciju tehnisko kompetenci eksportējošajā Dalībvalstī, tā, lai būtu pārliecība par to atbilstības novērtēšanas rezultātu turpmāko uzticamību; šajā sakarā, piemēram ar akreditācijas palīdzību apliecināta atbilstība attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizācijas institūcijas, tiek uzskatīta par veiktu atbilstošā tehniskajā kompetencē;

6.1.2. atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas ierobežošanu tikai tādējādi, kā to izstrādājušas nozīmētās institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī.

6.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstības novērtēšanas procedūras cik vien iespējams veicina 1. paragrāfa nosacījumu īstenošanu.

6.3. Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma, uzsākt sarunas, lai noslēgtu līgumus par katras no šīm Dalībvalstīm atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi līgumi atbilstu 1. paragrāfa kritērijiem un būtu abpusēji apmierinoši attiecībā tirdzniecības ar attiecīgajām pusēm veikšanas potenciālu.

6.4. Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citu Dalībvalstu teritorijās esošajām atbilstības novērtēšanas institūcijām piedalīties to atbilstības novērtēšanas procedūrās ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi, kā tie, kas piešķirti to teritorijā vai kādas citas valsts teritorijā esošajām institūcijām.

7. pants

Pašvaldību veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

Attiecībā uz Dalībvalstu pašvaldībām to teritorijās:

7.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 5. panta 6.2. un 7.1. paragrāfos.

7.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par Dalībvalstu to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, atbilstības novērtēšanas procedūrām tiek paziņots atbilstoši 5. panta 6.2.un 7.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotie tehniskie noteikumi.

7.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 5. panta 6.un 7. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

7.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri pašvaldībām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

7.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 5. un 6. pantu nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas, ievērot 5. un 6. pantu nosacījumus.

8. pants

Nevalstisko institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

8.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās organizācijas to teritorijās, kuras veic atbilstības novērtēšanas procedūras, darbotos atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot par paredzamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri šādām institūcijām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

8.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas nevalstisko organizāciju izstrādātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām tikai tad, šie pēdējie ievēro 5. un 6. pantu nosacījumus, izņemot pienākumu paziņot par ierosinātajām novērtēšanas procedūrām.

9. pants

Starptautiskās un reģionālās sistēmas

9.1. Gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apstiprinājums atbilstībai tehniskajam noteikumam vai standartam, Dalībvalstis atbilstoši savām iespējām noformulē un pieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un kļūst par to biedriem, vai piedalās tajās.

9.2. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām var būt pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir Dalībvalstis vai dalībnieces, atbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem. Turklāt, Dalībvalstis neveic tādus pasākumus, kas ietekmē, tieši vai netieši, prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties, tā lai tās neatbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem.

9.3. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tik lielā mērā, par cik šīs sistēmas atbilst attiecīgajiem 5. un 6. pantu nosacījumiem.

INFORMĀCIJA UN PALĪDZĪBA

10. pants

Informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām

10.1. Katra Dalībvalsts nodrošina pieprasījumu izskatīšanas centra darbību, kurš spēj sniegt atbildes uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā arī sniegt atbilstošus dokumentus attiecībā uz:

10.1.1. jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.2. jebkuriem standartiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.3. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto to teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, vai nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.4. Dalībvalsts vai attiecīgu centrālo valdību vai vietējo pašvaldību to teritorijās dalību un piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos līgumos šī Līguma ietvaros; tai jābūt spējīgai sniegt būtisku informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem;

10.1.5. paziņojumu, kas publicēti saskaņā ar šo Līgumu, atrašanās vietām, vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt;

10.1.6. pieprasījumu izskatīšanas centru, kas minēti 3. paragrāfā, atrašanās vietām.

10.2. Ja tomēr, juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, Dalībvalsts izveidojusi vairāk nekā vienu pieprasījumu izskatīšanas centru, šī Dalībvalsts sniedz otrai Dalībvalstij pilnīgu un plašu informāciju par katra šī pieprasījumu izskatīšanas centra atbildības apjomu. Turklāt šī Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuri pieprasījumi, kas adresēti nepareizajam pieprasījumu izskatīšanas centram, tiek nekavējoties nogādāti pareizajā centrā.

10.3. Katra Dalībvalsts veic savu iespēju robežās piemēro saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāv viens vai vairāki pieprasījumu izskatīšanas centri, kuri spēj atbildēt uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem, kuri saņemti no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā nodrošina attiecīgo dokumentu vai informācijas par to, kur tos iespējams saņemt, izsniegšanu attiecībā uz:

10.3.1. jebkuriem standartiem, ko pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā nevalstiskās standartizēšanas organizācijas, vai reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

10.3.2. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām, vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras to teritorijās izmanto nevalstiskās organizācijas vai reģionālās institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

10.3.3. attiecīgo nevalstisko institūciju to teritorijās dalību vai piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos pasākumos šī Līguma ietvaros; tām jābūt spējīgām sniegt saprātīgu informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem.

10.4. Dalībvalstis veic tām pieejamus saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja citas Dalībvalstis vai ieinteresētās puses citās Dalībvalstīs lūdz dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas par objektīvu samaksu (ja vispār tāda ir noteikta), kura ir, īstās piegādes izmaksas neieskaitot, tāda pati kā attiecīgās Dalībvalsts valsts piederīgiem [1] vai jebkuras citas Dalībvalsts pilsoņiem.

10.5. Attīstītās Dalībvalstis, ja to lūdz citas Dalībvalstis, nodrošina tulkojumu angļu, franču vai spāņu valodās tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas īpašā paziņošana, kā arī apjomīgu dokumentu, vai šādu dokumentu kopsavilkuma gadījumā.

10.6. Sekretariāts, saņemot paziņojumus atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, izsūta paziņojumu kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām standartizēšanas un atbilstības novērtēšanas institūcijām, kā arī pievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanību jebkurām paziņojumam attiecībā uz tās sevišķi interesējošajām precēm.

10.7. Kad Dalībvalsts ir panākusi vienošanos ar jebkuru citu valsti vai valstīm par jautājumiem attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kam var būt nozīmīga ietekme uz tirdzniecību, tad vismaz vienas Dalībvalsts līguma puse paziņo citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību par precēm, kuras attiecas uz šo līgumu un pievieno īsu līguma aprakstu. Ieinteresētajām Dalībvalstīm iesaka pēc attiecīga pieprasījuma uzsākt konsultācijas ar citām Dalībvalstīm, lai noslēgtu līdzīgus līgumus vai vienotos par to piedalīšanos šādos līgumos.

10.8. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā tāds, kas pieprasa:

10.8.1. tekstu publicēšanu citā valodā nekā Dalībvalsts valoda;

10.8.2. projektu detaļu vai kopiju izsniegšanu citā valodā nekā Dalībvalsts valoda, izņemot 5. paragrāfā noteiktos gadījumus; vai

10.8.3. Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras atklāšanu tā uzskata par pretēju to būtiskajām drošības interesēm.

10.9. Paziņojumi sekretariātam jāiesniedz angļu, franču vai spāņu valodā.

10.10. Dalībvalstis nozīmē vienu centrālās valdības iestādi, kura ir atbildīga par nosacījumu īstenošanu nacionālā līmenī attiecībā uz paziņojuma procedūrām un saskaņā ar šo Līgumu, izņemot nosacījumus, kas ietverti 3. pielikumā.

10.11. Ja tomēr juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, atbildība par paziņojuma procedūrām tiek sadalīta starp divām vai vairākām centrālās valdības iestādēm, ieinteresētā Dalībvalsts sniedz citām Dalībvalstīm pilnīgu un plašu informāciju par katras šīs iestādes atbildības apjomu.

11. pants

Tehniskā palīdzība citām Dalībvalstīm

11.1. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis par tehnisko noteikumu sagatavošanu.

11.2. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji akceptētiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz nacionālo standartizācijas institūciju izveidošanu un piedalīšanos starptautiskajās standartizācijas institūcijās, kā mudina savas nacionālās standartizācijas institūcijas rīkoties līdzīgi.

11.3. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai izveidotu regulējošas institūcijas savās teritorijās citu Dalībvalstu, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstu konsultēšanai, kā arī sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz:

11.3.1. regulējošo institūciju, vai atbilstības tehniskajiem noteikumiem novērtēšanas institūciju izveidošanu;

11.3.2. metodēm, ar kurām vislabāk var panākt tehnisko noteikumu ievērošanu.

11.4. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai sagatavotu priekšlikumu, kas ierosināms citām Dalībvalstīm, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīm, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz atbilstības standartiem, kas pieņemti lūguma iesniedzējas Dalībvalstis teritorijā, novērtēšanas institūciju izveidošanu.

11.5. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas veicami šādu valstu ražotājiem, ja tie vēlas iegūt piekļuvi atbilstības novērtēšanas sistēmām, kuras izmanto valdības vai nevalstiskās organizācijas tās Dalībvalsts teritorijā, kura saņem lūgumu.

11.6. Dalībvalstis, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz institūciju un tiesiskās bāzes izveidošanu, kura dotu tām iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības šādās sistēmās.

11.7. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma ierosina tādām institūcijām to teritorijās, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultēt citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis, un apsver pēdējo pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības attiecībā uz tādu institūciju izveidošanu, kuras dotu attiecīgajām institūcijām to teritorijās iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības.

11.8. Sniedzot padomu un tehnisko palīdzību citām Dalībvalstīm atbilstoši 1.-7. paragrāfiem, Dalībvalstis piešķir prioritāti vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzībām.

12. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

12.1. Dalībvalstis piešķir diferencētu un labvēlīgāku attieksmi šī Līguma jaunattīstības Dalībvalstīm, ievērojot sekojošos nosacījumus, kā arī attiecīgos citu šī Līguma Pantu nosacījumus.

12.2. Dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem un ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, gan nacionālā līmenī, gan izmantojot šī Līguma institucionālos pasākumus.

12.3. Dalībvalstis, sagatavojot un piemērojot tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no jaunattīstības Dalībvalstīm.

12.4. Dalībvalstis atzīst, ka, lai gan jaunattīstības Dalībvalstīs starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas var pastāvēt to īpašos tehnoloģiskos un sociāli–ekonomiskos apstākļos, jaunattīstības Dalībvalstis pieņem noteiktus tehniskos noteikumus, standartus vai atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis ir saglabāt vietējo tehnoloģiju, ražošanas metodes un procesus, kas ir savienojami ar to attīstības vajadzībām. Tāpēc Dalībvalstis atzīst, ka no jaunattīstības Dalībvalstīm netiek sagaidīts, lai tās izmantotu starptautiskos standartus par bāzi to tehniskajiem noteikumiem, kuri neatbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām.

12.5. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas un starptautiskās atbilstības novērtēšanas sistēmas tiek organizētas un darbojas veicinot aktīvu un visas Dalībvalstis pārstāvošu attiecīgo institūciju piedalīšanos, ievērojot jaunattīstības Dalībvalstu speciālās problēmas.

12.6. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas pēc jaunattīstības Dalībvalstu pieprasījuma iepazītos ar iespēju un, ja iespējams, sagatavotu starptautiskos standartus attiecībā uz precēm, par kurām jaunattīstības Dalībvalstīm ir īpaša interese.

12.7. Dalībvalstis atbilstoši 11. panta nosacījumiem sniedz tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošana un piemērošana nerada jaunattīstības Dalībvalstu eksporta pieaugumam un dažādībai nevajadzīgus šķēršļus. Nosakot tehniskās palīdzības noteikumus un apstākļus, jāņem vērā pieprasījumu izteikušo Dalībvalstu, un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu attīstības pakāpe.

12.8. Ar šo atzīst, ka jaunattīstības Dalībvalstis var saskarties ar īpašām problēmām, ieskaitot institucionālas un infrastruktūras problēmas, tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā. Tālāk tiek atzīts, ka jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī to tehnoloģiskās attīstības pakāpe, var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Tāpēc Dalībvalstis pilnā mērā ievēro šo faktu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības Dalībvalstis spēj pildīt šo Līgumu, Tirdzniecības tehnisko barjeru komitejai, kas minēta 13. pantā (šajā Līgumā saukta – "Komiteja"), tiek dota iespēja pēc to attiecīga pieprasījuma noteikt precizētus, laika ziņā ierobežotus šī Līguma saistību pilnīgus vai daļējus izņēmumus. Izskatot šādus lūgumus, Komiteja ņem vērā speciālās problēmas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā, un jaunattīstības Dalībvalsts speciālās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī tās tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Komiteja īpaši ņem vērā vismazāk attīstīto valstu speciālās attīstības problēmas.

12.9. Konsultāciju laikā attīstīto valstu Dalībvalstis patur prātā īpašās grūtības, ar kurām nācās sastapties jaunattīstības Dalībvalstīm noformulējot un īstenojot standartus un tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, un vēloties palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm to centienos šājā virzienā, attīstīto valstu Dalībvalstis ņem vērā iepriekšminētās speciālās vajadzības attiecībā uz finansēšanu, tirdzniecību un attīstību.

12.10. Komiteja periodiski iepazīstas ar šajā Līgumā noteikto īpašo un diferencēto stāvokli, kas piešķirts jaunattīstības Dalībvalstīm nacionālā un starptautiskā līmenī.

INSTITŪCIJAS, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

13. pants

Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja

13.1. Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai Dalībvalstis varētu konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanu. Komiteja veic tādus pienākumus, kādus tai paredz šis Līgums vai deleģē Dalībvalstis.

13.2. Komiteja pēc nepieciešamības izveido darba grupas vai citas institūcijas, kuras veic tām tādus pienākumus, kādus Komiteja tām deleģējusi atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

13.3. Ar šo jāsaprot, ka jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās starp darbu saskaņā ar šo Līgumu un to, ko veic valdības citās tehniskajās organizācijās. Komitejai jāizpēta šī problēma, lai mazinātu šādu dublēšanos.

14. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

14.1. Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību, notiek sadarbībā ar Strīdu noregulēšanas institūciju un ievēro, mutatis mutandis, GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumus, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu".

14.2. Pēc strīdus puses lūguma, vai arī pēc tās iniciatīvas, komisija var izveidot tehnisko ekspertu grupu, tādu tehnisku jautājumu risināšanai, kam nepieciešams detalizēts ekspertu izvērtējums.

14.3. Tehnisko ekspertu grupas ievēro 2 pielikuma procedūras.

14.4. Augstāk minētās strīdu noregulēšanas procedūras var piemērot gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata, ka otra Dalībvalsts nav panākusi apmierinošus rezultātus atbilstoši 3.4., 7.8. un 9. pantiem un tās tirdzniecības intereses tikušas ievērojami skartas. Šajā sakarā, šādi rezultāti ir tādi paši kā gadījumā, ja attiecīgā institūcija būtu Dalībvalsts.

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

15. pants

Nobeiguma nosacījumi

Atrunas

15.1. Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem bez citu Dalībvalstu piekrišanas nevar tikt ieviestas nekādas atrunas.

Pārskats

15.2. Katra Dalībvalsts uzreiz pēc datuma, kurā tā pievienojusies PTO Līgumam, informē Komiteju par esošajiem vai veiktajiem šī Līguma īstenošanas un pārvaldes nodrošināšanas pasākumiem. Par jebkurām izmaiņām šādos pasākumos arī jāpaziņo Komitejai.

15.3. Komiteja veic gada pārskatu par šī Līguma, ņemot vērā tā mērķus, izpildi un darbību.

15.4. Ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un katra triju gadu perioda beigās, Komiteja pārskata šī Līguma darbību un izpildi, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz atklātību, lai rekomendētu šī Līguma tiesību un pienākumu noregulējumu pēc nepieciešamības, tādejādi veicinot abpusējas ekonomiskās priekšrocības un tiesību un pienākumu līdzsvaru, neapejot 12. panta nosacījumus. Ievērojot inter alia pieredzi, kas gūta Līguma īstenošanā, Komiteja pēc nepieciešamības, iesniedz ierosinājumus šī Līguma tekstu labojumus Preču tirdzniecības padomei.

Pielikumi

15.5. Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

[1] Ar "valsts piederīgiem" šeit, PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, tiek domātas personas, fiziskas vai juridiskas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kurām ir reāls un funkcionējošs rūpniecisks vai komerciāls uzņēmums šajā muitas teritorijā.

--------------------------------------------------

1. PIELIKUMS

TERMINI UN TO DEFINĪCIJAS ŠĪ LĪGUMA NOLŪKĀ

Terminiem, kas sniegti 1991. gada ISO/IEC 2. Norādījumu sestajā izdevumā "Vispārējie termini un to definīcijas attiecībā uz standartizēšanu un ar to saistīto darbību" un kas lietoti šajā Līgumā ir tāda pati nozīme, kā minēto Norādījumu definīcijās dotā, ņemot vērā, ka pakalpojumi tiek izslēgti no šī Līguma darbības sfēras. Šī Līguma nolūkā vēl spēkā ir sekojošas definīcijas:

1. Tehniskais noteikums

Dokuments, kas atspoguļo preču īpašības vai ar tām saistītos procesus un ražošanas metodes, ieskaitot spēkā esošos administratīvos nosacījumus, atbilstība kuram ir obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības, kā tie ir piemēroti precei, procesam vai ražošanas metodei.

Paskaidrojoša piezīme

Definīcija ISO/IEC 2.Norādījumā nav pašpietiekama, bet pamatojas uz tā saukto "ķieģeļu" sistēmu.

2. Standarts

Dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo likumus, norādījumus vai preču un ar tām saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības kas attiecas uz preci, procesu vai ražošanas metodi.

Paskaidrojoša piezīme

Termini, kas definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, skar preces, procesus un pakalpojumus. Šis Līgums attiecas tikai uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas savukārt attiecas uz precēm vai procesiem un ražošanas metodēm. Standarti, kā tie definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, var būt neobligāti vai obligāti. Šī Līguma nolūkā standarti tiek definēti kā neobligāti un tehniskie noteikumi kā obligāti dokumenti. Standarti, kurus sagatavo starptautiskā standartizācijas kopiena, balstās uz konsensusa principa. Šis Līgums aptver arī dokumentus, kuri nebalstās uz konsensusa principa.

3. Atbilstības novērtēšanas procedūras

Jebkura procedūra, kas tieši vai netieši izmantota, lai konstatētu, ka tiek pildītas atbilstošās prasības tehniskajos noteikumos vai standarti.

Paskaidrojoša piezīme

Atbilstības novērtēšanas procedūras inter alia ietver paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas procedūras; atbilstības novērtēšanu, apstiprināšanu un apliecināšanu; reģistrāciju, akreditēšanu un pieņemšanu, kā arī to kombinācijas.

4. Starptautiskā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties vismaz visu Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

5. Reģionālā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties tikai dažu Dalībvalstu attiecīgām institūcijām.

6. Centrālās valdības institūcijas

Centrālā valdība, tās ministrijas un departamenti vai jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas centrālās valdības kontrolē.

Paskaidrojoša piezīme

Eiropas Kopienu gadījumā spēkā ir nosacījumi, kas attiecas uz centrālās valdības institūcijām. Tomēr reģionālās institūcijas vai atbilstības novērtēšanas sistēmas var izveidot Eiropas Kopienu ietvaros, un šādos gadījumos tās ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem par reģionālajām institūcijām vai atbilstības novērtēšanas sistēmām.

7. Pašvaldības un to institūcijas

Pārvaldes institūcijas, ne centrālā valdība, (piem. štati, provinces, Zemes, kantoni, municipalitātes, u.t.t.), to ministrijas vai departamenti, kā arī jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas šādas valdības kontrolē.

8. Nevalstiskā organizācija

Ne centrālās valdības institūcija un ne vietējās pašvaldības institūcija, arī nevalstiska institūcija, kurai ir likumiskas tiesības piemērot tehnisko noteikumu.

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS

TEHNISKO EKSPERTU GRUPAS

Sekojošas procedūras ir spēkā tehnisko ekspertu grupām, kuras izveidotas atbilstoši 14. panta nosacījumiem:

1. Tehnisko ekspertu grupas pakļaujas padomes prasībām. Par to atsauksmju nosacījumiem un detalizētām darbības procedūrām lemj padome un tie ziņo padomei.

2. Piedalīšanās tehnisko ekspertu grupās ir iespējama tikai personām ar profesionālu pieredzi attiecīgajā jomā.

3. Strīda pušu pilsoņi nedarbojas tehnisko ekspertu grupā bez strīda pušu koplīguma, vien izņēmuma gadījumos, ja padome uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes nevar tikt īstenota citādi. Strīda pušu valdības amatpersonas nedarbojas tehnisko ekspertu grupā. Tehniskās ekspertu grupas biedri pilda savus individuālos pienākumus, nevis kā valdības pārstāvji, ne arī kā jebkuras organizācijas pārstāvji. Valdības vai organizācijas nesniedz norādījumus attiecībā uz jautājumiem pirms to nav izdarījusi tehnisko ekspertu grupa.

4. Tehnisko ekspertu grupas konsultējas un saņem informāciju un tehnisku padomu no jebkura avota, kas tiem šķiet piemērots. Pirms ekspertu tehniskā grupa uzsāk šādas informācijas vai padoma meklēšanu no avota, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, tā informē Dalībvalsts valdību. Jebkurai Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuru ekspertu tehniskās grupas lūgumu šādas informācijas iegūšanai, ja ekspertu tehniskā grupa to uzskata par nepieciešamu un piemērotu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai, ja vien tā nav konfidenciāla. Konfidenciālā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai netiek izpausta bez informācijas sniedzēja – valdības, organizācijas vai personas formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija tehnisko ekspertu grupai tiek pieprasīta, bet šādas informācijas izpaušanai tehnisko ekspertu grupa nav saņēmusi attiecīgo pilnvarojumu, tad valdība, organizācija vai persona – informācijas sniedzēji, sagatavo nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu.

6. Tehnisko ekspertu grupa iesniedz ziņojuma projektu ieinteresētajām Dalībvalstīm, lai iegūtu to komentārus un attiecīgi ņemtu tos vērā nobeiguma ziņojumā, kuru arī izplata ieinteresētajām Dalībvalstīm pēc iesniegšanas padomē.

--------------------------------------------------

3. PIELIKUMS

POZITĪVĀS PRAKSES KODEKSS STANDARTU SAGATAVOŠANĀ, PIEŅEMŠANĀ UN PIEMĒROŠANĀ

Vispārēji nosacījumi

A. Šī Kodeksa nolūkā spēkā ir šī Līguma 1. pielikuma definīcijas.

B. Šis Kodekss ir pieejams jebkuras PTO Dalībvalsts teritorijā esošas standartizēšanas institūcijas akceptam, vai tā būtu centrālās valdības institūcija, vietējā pašvaldība vai nevalstiska organizācija; arī jebkurai valdības reģionālajai standartizēšanas institūcijai, kur viena vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis; un jebkurai nevalstiskai reģionālajai standartizēšanas organizācijai, kur viens vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis (šajā Kodeksā sauktas kopumā par "standartizēšanas institūcijām" un atsevišķi – "standartizēšanas institūcija").

C. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir pievienojošās vai izstājušās no šī Kodeksa par šo faktu paziņo ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā. Paziņojumā jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums un adrese, kā arī tās patreizējās un plānotās darbības apjoms. Paziņojumu var nosūtīt vai nu tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai arī ar ISO/IEC nacionālās biedrorganizācijas starpniecību, vai vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

Būtiski nosacījumi

D. Attiecībā uz standartiem, standartizēšanas institūcija piešķir tādu labvēlības statusu precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkuras citas PTO Dalībvalsts teritorija, kas ir ne mazāks kā līdzīgām iekšzemes izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

E. Standartizēšanas institūcija nodrošina to, ka standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti, lai radītu, vai to rezultātā rastos nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.

F. Ja starptautiskie standarti pastāv vai to pabeigšana ir neizbēgama, standartizēšanas institūcija izmanto tos, vai to attiecīgās daļas, kā bāzi gatavotajiem standartiem, izņemot gadījumu, ja šādi starptautiski standarti vai attiecīgās daļas būtu mazefektīvi vai neatbilstoši, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisku problēmu dēļ.

G. Lai harmonizētu standartus cik vien plaši iespējams, standartizēšanas institūcija atbilstošā veidā un pilnā mērā savu iespēju robežās piedalās starptautisko standartu sagatavošanā, ko veic attiecīgās starptautiskās standartizēšanas institūcijas attiecībā uz jautājumu, par kuru tā vai nu ir pieņēmusi vai plāno pieņemt standartus. Standartizēšanas institūcijām Dalībvalsts teritorijā piedalīšanās noteiktā starptautiskās standartizēšanas pasākumā notiek ar vienas delegācijas starpniecību, kura pārstāv visas standartizēšanas institūcijas teritorijā, kas ir pieņēmusi, vai plāno pieņemt standartus par jautājumu, uz kuru starptautiskais standartizēšanas pasākums attiecas.

H. Standartizēšanas institūcija Dalībvalsts teritorijā dara visu iespējamo, lai izvairītos no standartizēšanas institūciju darba dublēšanas nacionālajā teritorijā vai pārklāšanās ar attiecīgu starptautisko vai reģionālo standartizēšanas institūciju darbu. Pēdējie arī dara visu iespējamo, lai panāktu nacionālo vienprātību attiecībā uz to izveidotajiem standartiem. Līdzīgi, reģionālā standartizēšanas institūcija dara visu iespējamo, lai izvairītos no attiecīgo starptautisko standartizēšanas institūciju darba dublēšanas vai pārklāšanas.

I. Ja nepieciešams, standartizēšanas institūcija precizē standartus pamatojoties uz prasībām pret precēm, attiecībā uz to izpildīšanu nevis uz dizainu vai raksturojošām īpašībām.

J. Vismaz reizi katros sešos mēnešos standartizēšanas institūcija publicē darba programmu, kurā norādīti tās nosaukums un adrese, standarti, kurus tā patreiz gatavo un standarti, kurus tā ir pieņēmusi iepriekšējā laika periodā. Standarts atrodas sagatavošanā no brīža, kad pieņemts lēmums par standarta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr šis standarts ir pieņemts. Specifisku standartu projektu nosaukumi pēc attiecīga pieprasījuma tiek sniegti angļu, franču vai spāņu valodā. Paziņojums par darba programmu tiek publicēts nacionālā vai, atsevišķos gadījumos, reģionālā standartizēšanas pasākumu izdevumā.

Darba programma katram standartam norāda, atbilstoši ISONET noteikumiem, klasifikāciju atbilstoši tēmai, sasniegto standarta izstrādāšanas posmu, un atsauces uz jebkuriem starptautiskajiem standartiem, kas ņemti tam par pamatu. Ne vēlāk kā šīs darba programmas publicēšanas laikā, standartizēšanas institūcija paziņo par tās pastāvēšanu ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā.

Paziņojumā ir standartizēšanas institūcijas nosaukums un adrese, tā izdevuma nosaukums un adrese, kurā publicēta darba programma, programmas cena (ja tāda ir), kā un kur to var iegūt. Paziņojumu var nosūtīt tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai, vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

K. ISO/IEC nacionālais biedrs dara visu, lai kļūtu par ISONET biedru vai nozīmētu citu institūciju, kas kļūtu par biedru, kā arī, lai iegūtu visaugstākā līmeņa dalību, kas iespējama ISONET biedram. Citas standartizēšanas institūcijas dara visu, lai saistītu sevi ar ISINET biedru.

L. Pirms standarta pieņemšanas, standartizēšanas institūcijas atvēl vismaz 60 dienu ilgu laika periodu, lai ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā varētu iesniegt komentārus par standarta projektu. Šo laiku tomēr var saīsināt gadījumos, kad rodas neatliekamas drošības, veselības vai apkārtējās vides problēmas vai šo problēmu draudi. Ne vēlāk kā komentāru termiņa sākumā standartizēšanas institūcija publicē paziņojumu, kas izziņo komentāru termiņu publikācijā, kā minēts J. paragrāfā. Šāds paziņojums ietver iespējami daudz norāžu par to, kur standarta projekts atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

M. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz, vai sagatavo standarta projekta kopiju, kuru tā iesniegusi komentāriem. Jebkuras nodevas par šo pakalpojumu, neskaitot no patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un iekšzemes pusēm.

N. Standartizēšanas institūcija tālākajā standarta izstrādāšanā ņem vērā komentārus, kas saņemti komentāru iesniegšanas termiņa laikā. Uz komentāriem, kas saņemti ar tādu standartizēšanas institūciju starpniecību, kuras ir pievienojušies Pozitīvās prakses kodeksam, pēc to attiecīga pieprasījuma tiek sniegta iespējami ātra atbilde. Atbildē ir paskaidrojums par to, kāpēc atkāpšanās no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem ir nepieciešama.

O. Ja standarts ir pieņemts, tas tiek nekavējoties publicēts.

P. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz vai sagatavo tās pēdējās darba programmas vai sagatavotā standarta kopiju. Jebkuras nodevas, kas tiek pieprasītas par šo pakalpojumu, neskaitot to patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un vietējām pusēm.

Q. Standartizēšanas institūcija ar izpratni izturas un sniedz atbilstošu konsultāciju iespēju attiecībā uz iesniegumiem par šī Kodeksa darbību, ko sagatavo standartizēšanas institūcijas, kas ir pievienojušās Pozitīvās prakses kodeksam. Sūdzības risinot, tā rīkojas objektīvi.

--------------------------------------------------