02019R0787 — LV — 15.08.2022 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1096 (2021. gada 21. aprīlis), |
L 238 |
1 |
6.7.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1334 (2021. gada 27. maijs), |
L 289 |
1 |
12.8.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1335 (2021. gada 27. maijs), |
L 289 |
4 |
12.8.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1465 (2021. gada 6. jūlijs), |
L 321 |
12 |
13.9.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1303 (2022. gada 25. aprīlis), |
L 197 |
71 |
26.7.2022 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/787
(2019. gada 17. aprīlis)
par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Ar šo regulu paredz noteikumus par:
2. pants
Stipro alkoholisko dzērienu definīcija un prasības attiecībā uz tiem
Šajā regulā “stiprais alkoholiskais dzēriens” ir alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
tas ir paredzēts lietošanai pārtikā;
tam ir konkrētas organoleptiskās īpašības;
spirta tilpumkoncentrācija tajā ir ne mazāk kā 15 %, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kas atbilst I pielikuma 39. kategorijas prasībām;
tas ir ražots vai nu:
tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kombinācijā ar kādu citu metodi:
tam pievienojot, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem elementiem, jebkuru šādu elementu:
uz to neattiecas KN kodi 2203 , 2204 , 2205 , 2206 un 2207 ;
ja tā ražošanā tiek izmantots ūdens, kas var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts:
spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā pēc ūdens pievienošanas joprojām atbilst šā panta šā panta c) punktā minētajai spirta tilpumkoncentrācijai vai I pielikumā noteiktajai stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“juridiskais nosaukums” ir nosaukums, ar kuru stipro alkoholisko dzērienu laiž tirgū Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta n) apakšpunkta nozīmē;
“salikts apzīmējums” attiecībā uz alkoholiskā dzēriena aprakstu, noformējumu un marķējumu ir kombinācija, ko veido vai nu juridiskais nosaukums, kāds attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ir paredzēts I pielikumā noteiktajās kategorijās, vai stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais alkohols, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
viena vai vairāku tādu pārtikas produktu nosaukumu, kas nav alkoholiskie dzērieni un nav tie pārtikas produkti, kuri saskaņā ar I pielikumu izmantoti šā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanai, vai īpašības vārdiem, kas atvasināti no šiem nosaukumiem;
terminu “liķieris” vai “krēms”;
“pieminējums” ir tāda tieša vai netieša atsauce uz vienu vai vairākiem I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju juridiskajiem nosaukumiem vai uz vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kura nav atsauce saliktā apzīmējumā vai 13. panta 2.–4. punktā minētajos sastāvdaļu sarakstos tādā aprakstā, noformējumā un marķējumā, kas attiecas uz:
pārtikas produktu, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens,
stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, vai
stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst 12. panta 3.a punktā paredzētajiem nosacījumiem;
“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
“produkta specifikācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst, un kuru Regulā (EK) Nr. 110/2008 minēja kā “tehnisko dokumentāciju”;
“grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar attiecīgajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;
“par sugasvārdu kļuvis nosaukums” ir stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu un, kaut gan tas saistās ar vietu vai reģionu, kurā produkts sākotnēji tika ražots vai laists tirgū, tomēr tagad tas Savienībā kļuvis par minētā stiprā alkoholiskā dzēriena vispārpieņemtu nosaukumu;
“redzamības lauks” ir redzamības lauks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto definīciju;
“jaukt” nozīmē kombinēt stipro alkoholisko dzērienu, kas pieder I pielikumā noteiktai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nepieder tai pašai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas minēta I pielikumā;
lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem;
lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;
“jauktais” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta jaukšana;
“kupažēt” nozīmē kombinēt divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:
ražošanas metode;
izmantotie destilatori;
nogatavināšanas vai izturēšanas laiks;
ražošanas ģeogrāfiskais apgabals;
šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas;
“kupāža” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta kupažēšana.
4. pants
Tehniskās definīcijas un prasības
Šajā regulā piemēro šādas tehniskās definīcijas un prasības:
“apraksts” ir teksts, ko lieto stiprā alkoholiskā dzēriena marķējumā, noformējumā un uz tā iepakojuma, stiprā alkoholiskā dzēriena transportēšanas pavaddokumentos, tirdzniecības dokumentos, jo īpaši rēķinos un pavadzīmēs, un stiprā alkoholiskā dzēriena reklāmā;
“noformējums” ir apzīmējumi, ko izmanto produkta marķējumā un uz iepakojuma, reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgās vietās, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizvākojuma, izmantotie apzīmējumi;
“marķējums” ir jebkurš vārds, norāde, preču zīme, zīmols, attēls vai simbols, kas saistīti ar produktu un atrodas uz jebkura šāda produkta iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlīmes, kas pievienota šādam produktam vai attiecas uz to;
“etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas iepakojuma vai taras vai ir tai piestiprināts;
“iepakojums” ir aizsargājošs materiāls, kartona kārbas, kastes, konteineri vai pudeles, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu transportēšanai vai pārdošanai;
“destilēšana” ir termiskas atdalīšanas process, kas ietver vienu vai vairākus atdalīšanas etapus, kuri paredzēti noteiktu organoleptisko īpašību un/vai augstākas alkohola koncentrācijas sasniegšanai, neatkarīgi no tā, vai šādi posmi notiek normāla spiediena vai vakuuma apstākļos atkarībā no izmantotās destilēšanas iekārtas; turklāt ir iespējama vienkārša vai vairākkārtēja destilēšana vai atkārtota destilēšana;
“lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts” ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitītos lauksaimniecības produktus pēc to spirta rūgšanas, bet kam nav etilspirta īpašību un kas saglabā izmantoto izejvielu aromātu un garšu;
“saldināt” nozīmē, ka alkoholisko dzērienu ražošanā izmanto vienu vai vairākus saldinātājus produktus;
“saldinātāji produkti” ir:
otrās šķiras baltais cukurs, baltais cukurs, augstākā labuma baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums un invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/111/EK ( 3 ) pielikuma A daļā;
rektificēts koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns, koncentrēta vīnogu sula un svaiga vīnogu misa;
karamelizēts cukurs, iegūts vienīgi no kontrolēti karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;
medus, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/110/EK ( 4 ) I pielikuma 1. punktā;
ceratoniju sīrups;
jebkādas citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) līdz e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai;
“alkohola pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam; šāda pievienošana neietver alkohola lietošanu tādu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, kuras izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā;
“nogatavināšana” vai “izturēšana” ir stiprā alkoholiskā dzēriena uzglabāšana attiecīgās tvertnēs noteiktu laiku, lai šajā stiprajā alkoholiskajā dzērienā notiktu dabiskas reakcijas, kas minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir raksturīgas īpašības;
“aromatizēt” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākus aromatizētājus vai aromatizējošus pārtikas produktus, veicot vienu vai vairākus šādus procesus: spirta pievienošana, infūzija, macerēšana, spirta rūgšana vai spirta destilācija aromatizētāju vai aromatizējošu pārtikas produktu klātbūtnē;
“aromatizētāji” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;
“aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;
“dabīgas aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;
“aromatizējoši preparāti” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;
“citi aromatizētāji” ir aromatizētāji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;
“aromatizējoši pārtikas produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 5 ) 2. pantā definētie pārtikas produkti un kurus izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ar galveno mērķi aromatizēt stipros alkoholiskos dzērienus;
“iekrāsot” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas;
“krāsvielas” ir vielas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā;
“karamele” ir pārtikas piedeva, kas atbilst E-numuriem E 150a, E 150b, E 150c vai E 150d un kas ir saistīta ar produktiem vairāk vai mazāk intensīvā brūnā krāsā, kuri ir paredzēti iekrāsošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma B daļā. Tas nav saldais aromātiskais produkts, ko iegūst cukuru karsēšanas rezultātā un ko izmanto aromatizēšanas vajadzībām;
“citas atļautas sastāvdaļas” ir pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008, un pārtikas piedevas, izņemot krāsvielas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008;
“spirta tilpumkoncentrācija” ir tīra spirta tilpuma produktā 20 oC temperatūrā attiecība pret kopējo minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā;
“gaistošo vielu saturs” ir gaistošo vielu, izņemot etilspirta un metanola, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kurš ražots vienīgi destilēšanas ceļā.
5. pants
Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un tam piemērojamās prasības
Šajā regulā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ir šķidrums, kas atbilst šādām prasībām:
tas iegūts vienīgi no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem spirta rūgšanas un tai sekojošas destilācijas procesā;
tam nav konstatējama nekāda cita garša, kā vien tā ražošanā izmantoto izejvielu garša;
tā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 96,0 %;
tā atliekvielu maksimāli pieļaujamie daudzumi ir šādi:
etilacetātam: 1,3 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;
acetaldehīdam (etanāla un 1,1-dietoksietāna summa): 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;
augstākajiem spirtiem (propan-1-ola, butan-1-ola, butan-2-ola, 2-metilpropan-1-ola, 2-metilbutan-1-ola un 3-metilbutan-1-ola summa): 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;
metanolam: 30 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;
furfurolam: 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta.
6. pants
Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamais etilspirts un destilāti
7. pants
Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas
Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 1. līdz 14. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:
tos ražo spirta rūgšanas un destilācijas ceļā tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas atbilstošajā stipro alkoholisko dzērienu kategorijā I pielikumā;
tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu;
tie nav aromatizēti;
tiem nepievieno nekādu citu krāsvielu, izņemot karameli, ko izmanto tikai minēto stipro alkoholisko dzērienu krāsas pielāgošanai;
tos nesaldina, izņemot nolūkā papildināt galaprodukta garšu; saldinātāju produktu invertcukura ekvivalentā izteiktais maksimālais saturs nepārsniedz robežvērtības, kas katrai kategorijai noteiktas I pielikumā;
tie nesatur piemaisījumus, izņemot veselas un nepārstrādātas tās izejvielas, no kurām alkohols iegūts un ko izmanto galvenokārt dekoratīvos nolūkos.
Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 15. līdz 44. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:
tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām;
tiem var būt pievienots spirts;
to sastāvā var būt aromatizējošas vielas, dabīgas aromatizējošas vielas, aromatizējoši preparāti un aromatizējoši pārtikas produkti;
tie var būt iekrāsoti;
tie var būt saldināti.
Neskarot īpašos noteikumus, kas noteikti II pielikumā, citi stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem neattiecas īpašie noteikumi par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju, atbilst šādām prasībām:
tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām, jebkādiem pārtikas produktiem vai abiem minētajiem;
tiem var būt pievienots spirts;
tie var būt aromatizēti;
tie var būt iekrāsoti;
tie var būt saldināti.
8. pants
Deleģētās un īstenošanas pilnvaras
Deleģētie akti, kas minēti pirmajā daļā, attiecas tikai un vienīgi uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru pirmajā daļā minēto tehnisko definīciju vai prasību.
II NODAĻA
STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOSAUKUMU IZMANTOŠANA CITU PĀRTIKAS PRODUKTU NOFORMĒJUMĀ UN MARĶĒJUMĀ
9. pants
Noformējums un marķējums
Stiprie alkoholiskie dzērieni, ko laiž Savienības tirgū, atbilst Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktajām noformējuma un marķējuma prasībām, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.
10. pants
Stipro alkoholisko dzērienu juridiskie nosaukumi
Stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā ir to juridiskie nosaukumi.
Juridiskie nosaukumi ir skaidri redzami labi saskatāmā vietā uz etiķetes, un tos neaizstāj un negroza.
Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var:
papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta III nodaļā. Šādā gadījumā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var papildināt ar jebkuru apzīmējumu, ko atļauj attiecīgā produkta specifikācija ar noteikumu, ka patērētājs netiek maldināts; un
aizstāt ar saliktu apzīmējumu, kas ietver terminus “liķieris” vai “krēms”, ar noteikumu, ka galaprodukts atbilst I pielikuma 33. kategorijas prasībām.
Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un īpašos noteikumus, kas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām paredzēti šīs regulas I pielikumā, stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var papildināt ar:
nosaukumu vai ģeogrāfisko norādi, kas paredzētas tās dalībvalsts piemērojamajos normatīvajos un administratīvajos aktos, kurā stiprais alkoholiskais dzēriens tiek laists tirgū, taču ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;
Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā definēto pieņemto nosaukumu, ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;
saliktu apzīmējumu vai pieminējumu saskaņā ar 11. un 12. pantu;
terminiem “kupāža”, “kupažēšana” vai “kupažēts” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta kupažēšana;
terminiem “jauktais”, “jaukts” vai “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta jaukšana; vai
terminu “sausais” vai “dry”, izņemot attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst I pielikuma 2. kategorijas prasībām, turklāt neskarot I pielikuma 20. līdz 22. kategorijā noteiktās īpašās prasības, un ja stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts pat garšas papildināšanai. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, termins “sausais” vai “dry” var papildināt to stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu, kuri atbilst 33. kategorijas prasībām un kuri tādēļ ir saldināti.
Neskarot 12. panta 1. punktu, aromatizētājiem, kas imitē stipros alkoholiskos dzērienus vai to izmantošanu tāda pārtikas produkta ražošanā, kas nav dzēriens, to noformējumā un marķējumā var norādīt atsauces uz šā panta 2. punktā minētajiem juridiskajiem nosaukumiem, ja šie juridiskie nosaukumi ir papildināti ar terminu “aromāts” vai citiem līdzīgiem terminiem. Lai aprakstītu šādus aromatizētājus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietot nedrīkst.
11. pants
Salikti apzīmējumi
Alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā tā saliktā apzīmējuma vai juridiskā nosaukuma, kas paredzēts stipro alkoholisko dzērienu kategorijās, kas noteiktas I pielikumā, vai stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana atļauta tikai ar nosacījumu, ka:
alkoholu, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena, uz kuru ir atsauce saliktajā apzīmējumā, izņemot alkoholu, kas var būt aromatizētājos, krāsvielās vai citās atļautās sastāvdaļās, ko lieto šā alkoholiskā dzēriena ražošanai; un
stiprais alkoholiskais dzēriens nav, pievienojot vienīgi ūdeni, atšķaidīts tā, ka tā spirta tilpumkoncentrācija ir kļuvusi zemāka par minimālo stiprumu, kas paredzēts attiecīgajai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas noteiktas I pielikumā.
Alkoholisku dzērienu aprakstošus saliktus apzīmējumus:
norāda ar veida, izmēra un krāsas ziņā vienādiem burtiem;
tajos neiestarpina nekādu teksta vai zīmējuma elementu, kas nav to daļa;
tos nenorāda burtu izmērā, kas ir lielāks par alkoholiskā dzēriena nosaukumam izmantoto burtu izmēru; un
gadījumos, kad alkoholiskais dzēriens ir stiprais alkoholiskais dzēriens, vienmēr pievieno stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu, ko norāda tajā pašā redzamības laukā, kur saliktais apzīmējums, ja vien juridiskais nosaukums nav aizstāts ar saliktu apzīmējumu saskaņā ar 10. panta 5. punkta b) apakšpunktu.
12. pants
Pieminējumi
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ( 6 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 ( 7 ), alkoholiskā dzēriena, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām šīs regulas I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:
pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā; un
katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma daudzumā.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un 13. panta 4. punkta, stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām tajā pašā pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:
pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā;
katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā; un
terminu “cream” nenorāda tāda stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskajā nosaukumā, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, vai stiprā alkoholiskā dzēriena vai stipro alkoholisko dzērienu, kas ir norādīti pieminējumā, juridiskajā nosaukumā.
Atkāpjoties no 1. punkta, tāda stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā un marķējumā, kas nav I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām atbilstošs dzēriens, ir atļauts pieminēt juridisko nosaukumu, kas paredzēts kādā no minētajā pielikumā uzskaitītajām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, vai stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka:
pieminējumā norādītais stiprais alkoholiskais dzēriens:
izmantots kā vienīgā spirta bāze tāda galīgā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā, kas atbilst I pielikumā noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijas prasībām,
netika kombinēts ar pārtikas produktiem, kas nav pārtikas produkti, kurus izmanto tā ražošanā vai galīgā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā saskaņā ar I pielikumu vai attiecīgo produkta specifikāciju, un
netika atšķaidīts ar ūdeni līdz tādam spirta saturam, kurš ir mazāks par minimālo spirta saturu, kas paredzēts tādu I pielikumā uzskaitīto kategoriju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai noteikts tāda ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta specifikācijā, pie kura pieder stiprais alkoholiskais dzēriens, kas norādīts pieminējumā; vai
stiprais alkoholiskais dzēriens visu vai daļēju nogatavināšanas laiku tika uzglabāts koka mucā, kura iepriekš izmantota pieminējumā norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena nogatavināšanai, ar nosacījumu, ka:
attiecīgā koka muca tika atbrīvota no tās iepriekšējā satura (to kategoriju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, attiecībā uz kuriem atšķaidīta vai neatšķaidīta spirta pievienošana ir aizliegta),
pieminējums iekļauts tās mucas aprakstā, kura izmantota iegūtā stiprā alkoholiskā dzēriena nogatavināšanai,
pieminējums ir mazāk pamanāms nekā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums vai jebkurš izmantotais saliktais apzīmējums un,
atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, pieminējuma burtu izmērs nepārsniedz stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskā nosaukuma vai izmantotā salikta apzīmējuma burtu izmēru.
Pieminējumus, kas minēti 2., 3. un 3.a punktā:
nenorāda vienā rindā ar alkoholiskā dzēriena nosaukumu;
norāda tādā burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto alkoholiskā dzēriena nosaukumam, un – ja izmanto saliktus apzīmējumus – burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto šādiem saliktajiem apzīmējumiem saskaņā ar 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu; un
attiecībā uz pieminējumiem stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā vienmēr pievieno stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu, ko norāda tajā pašā redzamības laukā, kur pieminējums.
13. pants
Papildu noteikumi par aprakstu, noformējumu un marķējumu
Pirmajā daļā minētajā gadījumā alkoholisko sastāvdaļu sarakstam pievieno vismaz vienu no 10. panta 6. punkta e) apakšpunktā minētajiem terminiem. Gan alkoholisko sastāvdaļu saraksts, gan tam pievienotais termins ir tajā pašā redzamības laukā kā jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums, izmantojot tā paša šrifta un krāsas rakstzīmes un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskajā nosaukumā izmantotā burtu lieluma.
Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un izmantotos daudzumus norāda dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina jauktā dzēriena tīrā spirta kopējā tilpumkoncentrācijā.
Attiecībā uz kupāžām, ko iegūst, sajaucot ar dažādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētus stipros alkoholiskos dzērienus vai sajaucot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētus stipros alkoholiskos dzērienus un stipros alkoholiskos dzērienus bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, piemēro šādus nosacījumus:
kupāžas aprakstā, noformējumā vai marķējumā var norādīt juridiskos nosaukumus, kas minēti I pielikumā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras atbilst kupažētajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja minētie nosaukumi norādīti:
vienīgi visu kupāžas alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, kas izveidots ar tā paša šrifta un krāsas rakstzīmēm un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskajā nosaukuma izmantotā burtu izmēra; un
vismaz vienu reizi – tajā pašā redzamības laukā, kur kupāžas juridiskais nosaukums;
alkoholisko sastāvdaļu sarakstam pievieno vismaz vienu no 10. panta 6. punkta d) apakšpunktā minētajiem terminiem;
alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un izmantotos daudzumus norāda dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina kupāžas tīrā spirta kopējā tilpumkoncentrācijā.
Pirmajā daļā minētajā gadījumā jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā var norādīt juridiskos nosaukumus, kas minēti I pielikumā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri sajaukti, ja vien minētie nosaukumi norādīti:
vienīgi alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, ko satur jauktais stiprais alkoholiskais dzēriens, norādot ar tā paša veida un krāsas rakstzīmēm un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskā nosaukuma burtu izmēra; un
vismaz vienu reizi – tajā pašā redzamības laukā, kur jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums.
Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un norāda izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā.
14. pants
Izcelsmes vietas norāde
15. pants
Stipro alkoholisko dzērienu nosaukumiem lietotā valoda
16. pants
Savienības simbola ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izmantošana
Savienības simbolu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas izveidots, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 7. punktu, var izmantot to stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā, kuru nosaukumi ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
17. pants
Svina kapsulu vai svinu saturošas folijas izmantošanas aizliegums
Stipros alkoholiskos dzērienus, ko paredzēts pārdot vai laist tirgū, neglabā traukos, kam aizdares ir klātas ar svinu saturošām kapsulām vai foliju.
18. pants
Savienības standartmetodes analīzei
Laboratorijas direktora atbildībā ir atļautas citas analīzes metodes ar nosacījumu, ka to metožu pareizība un precizitāte (atkārtojamība un reproducējamība) ir vismaz vienāda ar attiecīgo Savienības analīžu standartmetožu pareizību un precizitāti.
Ja nav noteiktas Savienības standartmetodes kādā konkrētā alkoholiskajā dzērienā ietilpstošo vielu un to daudzuma noteikšanai, izmanto vienu vai vairākas šādas metodes:
analīzes metodes, kas ir apstiprinātas starptautiski atzītās procedūrās un kas jo īpaši atbilst kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 ( 9 ) III pielikumā;
analīzes metodes, kas atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) ieteiktiem standartiem;
analīzes metodes, ko atzinusi un publicējusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija; vai
gadījumā, ja nav tādu metožu, kā minēts a), b) vai c) punktā, tad, ievērojot apsvērumus attiecībā uz tālāk minētās konkrētās metodes precizitāti, atkārtojamību un reproducējamību, izmanto:
19. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai ņemtu vērā tradicionālo dinamisko izturēšanas procesu dalībvalstīs attiecībā uz brandy, kas pazīstams kā criaderas y solera vai solera e criaderas metode, kā noteikts III pielikumā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu:
nosakot atkāpes no 13. panta 6. punkta attiecībā uz nogatavināšanas perioda vai izturēšanas laika norādīšanu šāda brandy aprakstā, noformējumā vai marķējumā; un
nosakot atbilstošus kontroles mehānismus šādam brandy.
20. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt:
vajadzīgos noteikumus, lai dalībvalstis varētu sniegt paziņojumus par iestādēm, kas ieceltas uzraudzīt nogatavināšanas procesus saskaņā ar 13. panta 6. punktu;
vienotus noteikumus izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanai stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kā minēts 14. pantā;
noteikumus par 16. pantā minētā Savienības simbola izmantošanas kārtību stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā;
sīki izstrādātus tehniskus noteikumus par Savienības standartmetodēm analīzei, kā minēts 18. pantā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III NODAĻA
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
21. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, aizsargā pret:
jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, izmanto aizsargātā nosaukuma reputāciju, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu produkta izcelsmes, cilmes, raksturīgo vai būtisko īpašību norādi produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas var radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
22. pants
Produkta specifikācija
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas tiek aizsargāta saskaņā ar šo regulu, atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:
nosaukums, kurš jāaizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā, oriģinālrakstībā un latīņu burtu transkripcijā, ja tā atšķiras;
stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija vai termins “stiprais alkoholiskais dzēriens”, ja stiprais alkoholiskais dzēriens neatbilst prasībām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā;
stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts vai īpašības, ietverot, ja vajadzīgs, izejvielas, no kā tas ražots, kā arī galvenās produkta fiziskās, ķīmiskās vai organoleptiskās īpašības un specifiskās īpašības, salīdzinot ar tās pašas kategorijas stipro alkoholisko dzērienu;
ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta attiecībā uz f) apakšpunktā minēto saikni;
apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas metodi un – vajadzības gadījumā – par autentiskajām un nemainīgajām vietējām ražošanas metodēm;
attiecīgā gadījumā – saikne starp stiprā alkoholiskā dzēriena konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un tā ģeogrāfisko izcelsmi;
to kompetento iestāžu vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 38. pantu, un to konkrētie pienākumi;
jebkādi attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašie marķēšanas noteikumi.
Vajadzības gadījumā prasības par iepakojumu iekļauj produkta specifikācijā, pievienojot pamatojumu tam, kāpēc iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši Savienības tiesību aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu.
23. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma saturs
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar 24. panta 5. vai 8. punktu iekļauj vismaz:
pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to kompetento iestāžu vai, ja pieejams, to struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;
šīs regulas 22. pantā paredzēto produkta specifikāciju;
vienotu dokumentu, kurā ietvertas šādas ziņas:
produkta specifikācijas galvenie punkti, tostarp aizsargājamais nosaukums, kategorija, kurai stiprais alkoholiskais dzēriens pieder, vai termins “stiprais alkoholiskais dzēriens”, ražošanas metode, stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību apraksts, ģeogrāfiskā apgabala kodolīga definīcija un, attiecīgā gadījumā, īpaši noteikumi attiecībā uz iepakojumu un marķējumu;
apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena saikni ar ģeogrāfiskās izcelsmes apgabalu, kā minēts 3. panta 4. punktā, tostarp, attiecīgā gadījumā, produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.
Turklāt 24. panta 8. punktā minētajā pieteikumā iekļauj arī atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju un pierādījumus, ka produkta nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.
Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 24. panta 7. punktā, ietver:
pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;
šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu;
dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikumu uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.
24. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums
Vienu fizisku vai juridisku personu var uzskatīt par grupu šīs nodaļas nolūkos, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt pieteikumu; un
definētajam ģeogrāfiskajam apgabalam piemīt īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņos esošo teritoriju īpašībām, stiprā alkoholiskā dzēriena īpašības atšķiras no blakus esošajās teritorijās ražoto stipro alkoholisko dzērienu īpašībām, vai arī stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir skaidri saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Kopīga pieteikuma gadījumā to Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzēja grupa no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību un pēc apspriešanās ar visām iesaistītajām iestādēm un pieteikumu iesniedzējām grupām. Kopīgajā pieteikumā iekļauj deklarāciju, kas minēta 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 23. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Kopēju pieteikumu gadījumā attiecīgās valsts iebildumu procedūras veic visās attiecīgajās dalībvalstīs.
Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs nodaļas prasībām.
Dalībvalsts izskata ikviena iebilduma pieņemamību, kas saņemts saskaņā ar 28. pantā minētajiem kritērijiem.
Dalībvalsts nodrošina, ka tad, kad tā pieņem labvēlīgu lēmumu, ievērojot pirmo daļu, minētais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.
Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.
Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publicēta produkta specifikācijas versija, par kuru Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 26. panta 2. punktu.
25. pants
Valsts līmeņa pagaidu aizsardzība
26. pants
Komisijas veiktā rūpīgā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti. Sarakstā iekļauj arī tās dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, no kuras iesniegts pieteikums.
27. pants
Iebildumu procedūra
Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura ir pastāvīgais iedzīvotājs vai kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo daļu pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā minētā persona ir pastāvīgais iedzīvotājs vai veic uzņēmējdarbību.
Paziņojumā par iebildumu iekļauj deklarāciju, ka pieteikums varētu pārkāpt šīs nodaļas prasības.
Paziņojums par iebildumu, kurā nav iekļauta šāda deklarācija, uzskatāms par nederīgu.
Komisija paziņojumu par iebildumu nekavējoties nosūta tai iestādei vai struktūrai, kas iesniegusi pieteikumu.
Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās uzsāk šādu pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs nodaļas prasībām. Ja netiek panākta vienošanās, minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.
Ja ieinteresētās personas panāk vienošanos, iestādes dalībvalstī vai trešā valstī, no kuras pieteikums iesniegts, paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāvuši panākt šo vienošanos, tostarp pieteikuma iesniedzēja atzinumus un dalībvalsts vai trešās valsts, vai citu tādu fizisku un juridisku personu atzinumus, kuras iesniegušas iebildumus.
Neatkarīgi no tā, vai ir panākta vienošanās, paziņojumu Komisijai sagatavo viena mēneša laikā pēc apspriešanās beigām.
Jebkurā brīdī minēto trīs mēnešu laikā Komisija var pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.
28. pants
Iebildumu pamatojums
Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā pantā noteiktajā termiņā un ja tas liecina, ka:
ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst 3. panta 4. punktā minētajai definīcijai vai 22. pantā minētajām prasībām;
ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā 34. vai 35. pantam;
ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 26. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas; vai
nav izpildītas 31. un 32. pantā minētās prasības.
29. pants
Pārejas laiks ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru nosaukums ir pretrunā 21. panta 2. punktam, varētu turpināt lietot apzīmējumu, ar kuru tie tika tirgoti, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 24. panta 6. punktu vai 27. pantu liecina, ka tā reģistrācija apdraudētu:
tāda pilnīgi identiska nosaukuma vai salikta nosaukuma pastāvēšanu, no kura kaut viens termins ir identisks reģistrējamajam nosaukumam; vai
tādu citu nosaukumu pastāvēšanu, kas līdzinās reģistrējamajam nosaukumam, kurš attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas likumīgi ir bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms publikācijas dienas, kas paredzēta 26. panta 2. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Neskarot 36. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pienācīgi pamatotos gadījumos pagarina ar šā panta 1. punktu noteikto pārejas laiku līdz 15 gadiem vai ļauj turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ar notikumu, ka:
šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms nosaukuma aizsardzības pieteikums ticis iesniegts Komisijai;
šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas; un
patērētāji nav tikuši un nav varējuši tikt maldināti par produkta patieso izcelsmi.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
30. pants
Lēmums par reģistrāciju
Ja Komisija saņem pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tā pēc 27. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus rīkojas šādi:
ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 47. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 26. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
ja vienošanās nav panākta – pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Reģistrācijas akts piešķir aizsardzību 21. pantā minētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
31. pants
Produkta specifikācijas grozījums
Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.
Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma:
Savienības līmeņa grozījumi, par kuriem ir nepieciešama iebildumu procedūra Savienības līmenī;
standarta grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.
Grozījums ir Savienības līmeņa grozījums, ja tas:
paredz izmaiņu saskaņā ar šo regulu reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumā vai jebkuras tās daļas nosaukumā;
paredz stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskā nosaukuma vai kategorijas maiņu;
rada risku, ka tiks apdraudēta šā konkrētā stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības, kas būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; vai
paredz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
Jebkādi citi grozījumi ir standarta grozījumi.
Standarta grozījums ir arī pagaidu grozījums, kas attiecas uz produkta specifikācijā veicamām pagaidu izmaiņām, ja publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.
32. pants
Anulēšana
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju kādā no šādiem gadījumiem:
ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību produkta specifikācijas prasībām;
ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.
Regulas 24., 26., 27., 28. un 30. pants mutatis mutandis attiecas uz anulēšanas procedūru.
33. pants
Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs
Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar šo nodaļu, reģistrs nodrošina tiešu piekļuvi vienotajiem dokumentiem un ietver arī produkta specifikācijas publikācijas atsauci.
Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas pirms 2019. gada 8. jūnija, reģistrs nodrošina tiešu piekļuvi galvenajiem tehniskajiem parametriem tehniskajā dokumentācijā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 4. punktā.
Komisija saskaņā ar 46. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo punktu, nosakot sīki izstrādātus papildu noteikumus par reģistra formu un saturu.
34. pants
Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
35. pants
Konkrēti aizsardzības atteikuma pamatojuma elementi
Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:
pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa vietās;
attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.
36. pants
Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības
37. pants
Esošās reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir reģistrētas Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā un tādējādi aizsargātas saskaņā ar šo regulu, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija tās ieraksta šīs regulas 33. pantā minētajā reģistrā.
38. pants
Atbilstības produkta specifikācijai pārbaude
Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē Savienības izcelsmes stipros alkoholiskos dzērienus un kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, 22. pantā minētās produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:
viena vai vairākas 43. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes; vai
tādas kontroles institūcijas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta nozīmē, kuras darbojas kā produktu sertifikācijas struktūras.
Ja dalībvalsts piemēro 24. panta 2. punktu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi nodrošina iestāde, kas nav tā, ko uzskata par grupu saskaņā ar minēto punktu.
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi var segt uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē trešās valsts izcelsmes stipros alkoholiskos dzērienus un kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:
valsts kompetentā iestāde, ko izraudzījusies trešā valsts; vai
produktu sertifikācijas iestāde.
Komisija publisko šā panta 3. punktā minēto kompetento iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.
39. pants
Nosaukumu lietošanas tirgošanas vietā uzraudzība
Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par minēto pasākumu īstenošanu, saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.
Minētās iestādes sniedz atbilstīgas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai.
40. pants
Procedūra un prasības, un kontroles darbību plānošana un ziņojumi
41. pants
Deleģētās pilnvaras
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz papildu nosacījumiem, kas jāievēro, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti, attiecībā uz:
pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, kā minēts 23. un 24. pantā; un
iepriekšējām valsts procedūrām, kā minēts 24. pantā, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūru un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu.
42. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija var pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:
šīs regulas 22. pantā minētās specifikācijas formu un pasākumiem attiecībā uz produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu, kā minēts 22. panta 1. punkta f) apakšpunktā;
iebildumu procedūrām, formu un noformējumu, kā minēts 27. un 28. pantā;
Savienības līmeņa grozījuma pieteikuma un standarta un pagaidu grozījuma paziņojuma formu un noformējumu, kā minēts attiecīgi 31. panta 4. un 5. punktā;
anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā minēts 32. pantā, kā arī par anulēšanas pieprasījumu noformējumu; un
pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu, kā minēts 38. pantā.
IV NODAĻA
PĀRBAUDES, INFORMĀCIJAS APMAIŅA, DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTI
43. pants
Stipro alkoholisko dzērienu pārbaudes
44. pants
Informācijas apmaiņa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
45. pants
Dalībvalstu tiesību akti
V NODAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi
46. pants
Deleģēšana
47. pants
Komiteju procedūra
2. IEDAĻA
Atkāpes, pārejas un nobeiguma noteikumi
48. pants
Atkāpe no Direktīvas 2007/45/EK prasībām par nominālajiem daudzumiem
Atkāpjoties no Direktīvas 2007/45/EK 3. panta un minētās direktīvas pielikuma 1. punkta sestās rindas, vienreizējas destilēšanas ceļā ar pot still veida destilatoru Japānā ražoto un pudelēs pildīto shochu ( 12 ) drīkst laist Savienības tirgū 720 ml un 1 800 ml lielos nominālajos daudzumos.
49. pants
Atcelšana
Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:
Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 2. punktu turpina piemērot līdz 2021. gada 25. maijam;
Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. pantu un – neskarot citu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 716/2013 ( 13 ) noteikumu piemērojamību – minētās īstenošanas regulas 9. pantu turpina piemērot, kamēr tiek pabeigtas minētās īstenošanas regulas 9. pantā paredzētās procedūras, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 25. maijam, un
Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu turpina piemērot līdz brīdim, kad ir izveidots šīs regulas 33. pantā minētais reģistrs.
50. pants
Pārejas pasākumi
Pirmajā daļā minētie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz tirgus situācijas radītu apliecinātu vajadzību apmierināšanu.
Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru pirmajā daļā minētajā noteikumā ietvertu definīciju, tehnisko definīciju vai prasību.
Noteikumus par iebildumu procedūru, kas minēta šīs regulas 27., 28. un 29. pantā, neattiecina uz reģistrācijas pieteikumiem vai grozījumu pieteikumiem, par kuriem, attiecīgi, tehniskās dokumentācijas vai grozījumu pieteikuma galvenie tehniskie parametri iebildumu izteikšanai jau ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2019. gada 8. jūnijā. Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 7. punktu turpina piemērot šādiem pieteikumiem.
Šīs regulas 27., 28. un 29. pantā minētos noteikumus par iebildumu procedūru nepiemēro anulēšanas pieprasījumam, kas vēl tiek izskatīts 2019. gada 8. jūnijā. Regulas (EK) Nr. 110/2008 18. pantu turpina piemērot šādiem anulēšanas pieprasījumiem.
51. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
To piemēro no 2021. gada 25. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS
1. Rums
Rums ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kuru ražo, vienīgi destilējot produktu, kas spirta rūgšanā iegūts no melases vai sīrupa, ko iegūst, ražojot cukurniedru cukuru, vai no pašas cukurniedru sulas, un kura destilātā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 96 %, tāpēc destilātam ir īpašas, labi atšķiramas, rumam raksturīgas organoleptiskās īpašības; vai
spirta tilpumkoncentrācija rumā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Rumu nearomatizē.
Rumam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Rumu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu, ruma juridisko nosaukumu var papildināt ar:
terminu “traditionnel” vai “tradicional” ar noteikumu, ka attiecīgais rums:
terminu “lauksaimniecības”, ar noteikumu, ka attiecīgais rums atbilst i) apakšpunktā minētajām prasībām un ir ražots vienīgi destilējot spirta rūgšanā raudzētu cukurniedru sulu. Terminu “lauksaimniecības” var izmantot tikai Francijas Aizjūras departamenta vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
Šis punkts neskar termina “lauksaimniecības”, “traditionnel” vai “tradicional” lietojumu saistībā ar jebkādu citu produktu (saskaņā ar to īpašajiem kritērijiem), uz ko neattiecas šī kategorija.
2. Whisky jeb whiskey
Whisky jeb whiskey ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ražots, vienīgi veicot visas turpmāk norādītās ražošanas darbības:
graudu iesala misas destilēšanu, neatkarīgi no tā, vai tai ir pievienoti neiesalināti citu graudaugu graudi, un kas ir iegūta šādi:
ikviena destilēšana tiek veikta ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 94,8 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša;
iegūto destilāta galaproduktu vismaz trīs gadus nogatavinot koka mucās ar tilpumu, kas nepārsniedz 700 litrus.
Destilāta galaprodukts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai karameli (iekrāsošanai), saglabā krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst i), ii) un iii) apakšpunktā aprakstītajā ražošanas procesā.
Spirta tilpumkoncentrācija whisky jeb whiskey ir ne zemāka kā 40 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Whisky jeb whiskey nesaldina un nearomatizē, pat garšas papildināšanai, un tā vienīgās piedevas ir karamele (E150a), ko lieto krāsas pielāgošanai.
Juridisko nosaukumu “whisky” jeb “whiskey” drīkst papildināt ar terminu “viens iesals” (“single malt”) tikai tad, ja tas ir destilēts vienīgi no iesalinātiem miežiem vienā spirta dedzinātavā.
3. Graudu spirts
Graudu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, vienīgi destilējot raudzētu graudaugu pilngraudu misu, un kas organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajām izejvielām.
Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne mazāk kā 35 %, vienīgais izņēmums ir Korn.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Graudu spirtu nearomatizē.
Graudu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Graudu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Graudu spirta juridiskais nosaukums var būt “graudu brendijs”, ja tas ir ražots, destilējot no raudzētas graudaugu pilngraudu misas, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 95 %, un tā organoleptiskajām īpašībām jābūt iegūtām no izmantotajām izejvielām.
Juridiskajā nosaukumā “graudu spirts” vai “graudu brendijs” vārdu “graudu” var aizstāt ar tās labības nosaukumu, kura vienīgā izmantota stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā.
4. Vīna spirts
Vīna spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo, vienīgi destilējot vīnu, destilēšanas vajadzībām stiprinātu vīnu vai vīna destilātu līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %;
gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
Vīna spirtam drīkst pievienot karameli, lai pielāgotu krāsu.
Vīna spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Ja vīna spirts ir nogatavināts, to joprojām var laist tirgū kā “vīna spirtu” ar noteikumu, ka tas ir nogatavināts tik ilgi, vai ilgāk par nogatavināšanas periodu, kas paredzēts 5. kategorijā definētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Šī regula neskar termina “Branntwein” izmantošanu kombinācijā ar terminu “essig” etiķa noformējumā un marķējumā.
5. Brandy jeb Weinbrand
Brandy jeb Weinbrand ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo no vīna spirta, kuram var pievienot vīna destilātu, ja šo vīna destilātu destilē ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas zemāka par 94,8 %, un tā saturs galaproduktā nepārsniedz 50 % no spirta satura galaproduktā;
tas nogatavināts vismaz:
gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un to iegūst, vienīgi destilējot izmantotās izejvielas;
maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Spirta tilpumkoncentrācija brandy jeb Weinbrand ir ne zemāka kā 36 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
Brandy jeb Weinbrand drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Brandy jeb Weinbrand var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 35 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
6. Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns
Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo vienīgi no raudzētām vīnogu čagām, ko destilē vai nu tieši, ar ūdens tvaikiem, vai pēc ūdens pievienošanas, un tiek ievēroti divi šādi nosacījumi;
vīnogu čagām var pievienot mazliet vīna nogulu – ne vairāk kā 25 kg nogulu pie 100 kg izmantoto vīnogu čagu;
no nogulām iegūtā alkohola saturs galaproduktā nav augstāks par 35 % no visa alkohola satura;
gaistošu vielu saturs tajā ir 140 gramu vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un maksimālais metanola saturs tajā ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Spirta tilpumkoncentrācija vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu čagu degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu čagu degvīnam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Vīnogu čagu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
7. Augļu čagu spirts
Augļu čagu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo, vienīgi raudzējot un destilējot augļu čagas, kas nav vīnogu čagas, un ievērojot abus turpmāk minētos nosacījumus:
gaistošu vielu saturs tajā ir ne mazāk kā 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
maksimālais metanola saturs tajā ir 1 500 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem.
Spirta tilpumkoncentrācija augļu čagu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Augļu čagu spirtu nearomatizē.
Augļu čagu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Augļu čagu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Juridiskā nosaukumā ir augļa nosaukums ģenitīvā, pēc tā rakstīts: “čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, juridiskais nosaukums ir “augļu čagu spirts”, un to var papildināt ar katra augļa nosaukumu dilstošā secībā pēc izmantotā daudzuma.
8. Rozīņu spirts jeb raisin brandy
Rozīņu spirts jeb raisin brandy ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo vienīgi destilējot produktu, kuru iegūst, spirta rūgšanā raudzējot žāvētu “Corinth Black” vai “Moscatel of the Alexandria” šķirnes vīnogu ekstraktu, ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas zemāka par 94,5 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša.
Spirta tilpumkoncentrācija rozīņu spirtā jeb raisin brandy ir ne zemāka kā 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Rozīņu spirtu jeb raisin brandy nearomatizē.
Rozīņu spirtam jeb raisin brandy drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Rozīņu spirtu jeb raisin brandy var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
9. Augļu spirts
Augļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo, vienīgi spirta rūgšanā raudzējot un destilējot svaigus un mīkstus augļus ar vai bez kauliņiem, tajā skaitā banānus, vai tādu augļu, ogu vai dārzeņu misu;
ikviena destilēšana tiek veikta ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu no destilētajām izejvielām iegūts aromāts un garša;
gaistošu vielu saturs tajā ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem.
Augļu spirta maksimālais metanola saturs ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta, izņemot;
ja augļu spirtu ražots no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām un kura maksimālais metanola saturs ir 1 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:
ja augļu spirtu ražo no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām un kura maksimālais metanola saturs ir 1 350 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:
Spirta tilpumkoncentrācija augļu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Augļu spirtu neiekrāso.
Neatkarīgi no šīs kategorijas d) apakšpunkta un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļas 14.2.6. pārtikas produktu kategorijas, karameli var izmantot, lai pielāgotu to augļu spirtu krāsu, kuri vismaz vienu gadu gatavināti saskarē ar koksni.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Augļu spirtu nearomatizē.
Augļu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 18 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Augļu spirta juridiskais nosaukums ir “spirts”, ko var papildināt ar attiecīgo augļu, ogu vai dārzeņu nosaukumu. Bulgāru, čehu, grieķu, horvātu, poļu, rumāņu, slovāku un slovēņu valodā šo juridisko nosaukumu var darināt, attiecīgā augļa, ogas vai dārzeņa nosaukumam pievienojot sufiksu.
Alternatīvi:
pirmajā daļā minētais juridiskais nosaukums var būt “wasser”, ko lieto kopā ar augļa nosaukumu; vai
šādos gadījumos var izmantot šādus juridiskos nosaukumus:
Nosaukumu “Williams” vai “williams” var lietot, tikai laižot tirgū tādu bumbieru spirtu, kas ir ražots vienīgi no “Williams” šķirnes bumbieriem.
Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šajā punktā minētajiem juridiskajiem nosaukumiem, kuros nav ietverts vārds “spirts”, tad aprakstā, noformējumā un marķējumā iekļauj vārdu “spirts”, ko var papildināt ar paskaidrojumu.
Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai dārzeņus, produktu laiž tirgū ar juridisko nosaukumu:
Juridisko nosaukumu var papildināt ar visu augļu, ogu vai dārzeņu nosaukumu – dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
10. Sidra spirts, sidra un bumbieru sidra spirts un bumbieru sidra spirts
Sidra spirts, sidra un bumbieru sidra spirts un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri atbilst šādām prasībām:
tos ražo, vienīgi destilējot sidru vai bumbieru sidru līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu augļu aromāts un garša;
gaistošu vielu saturs tajos ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
maksimālais metanola saturs tajos ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā, sidra un bumbieru sidra spirtā un bumbieru sidra spirtā ir ne mazāka par 37,5 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Ne sidra spirtu, ne sidra un bumbieru sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
Sidra spirtam, sidra un bumbieru sidra spirtam un bumbieru sidra spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Sidra spirtu, sidra un bumbieru sidra spirtu un bumbieru sidra spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 15 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Juridiskais nosaukums ir:
11. Medus spirts
Medus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo, vienīgi raudzējot un destilējot medus misu,
to destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %, lai destilātam būtu no izmantotajām izejvielām iegūtas organoleptiskas īpašības.
Spirta tilpumkoncentrācija medus spirtā ir ne zemāka kā 35 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Medus spirtu nearomatizē.
Medus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Medus spirtu var saldināt tikai ar medu, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 g medus, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
12. Hefebrand jeb nogulu spirts
Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi destilējot vīna, alus vai raudzētu augļu nogulas līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
Spirta tilpumkoncentrācija Hefebrand jeb nogulu spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Hefebrand jeb nogulu spirtu nearomatizē.
Hefebrand jeb nogulu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Hefebrand jeb nogulu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Juridisko nosaukumu “Hefebrand” jeb “nogulu spirts” papildina ar izmantoto izejvielu nosaukumu.
13. Alus spirts
Alus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi tieši destilējot svaigu alu normālā spiedienā – ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 86 %, lai iegūtajam destilātam būtu no alus iegūtas organoleptiskās īpašības.
Spirta tilpumkoncentrācija alus spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Alus spirtu nearomatizē.
Alus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Alus spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
14. Topinambur jeb topinambūru spirts
Topinambur jeb topinambūru spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi raudzējot un destilējot topinambūra bumbuļus (Helianthus tuberosus L.) līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
Spirta tilpumkoncentrācija Topinambur jeb topinambūru spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
Topinambur jeb topinambūru spirtu nearomatizē.
Topinambur jeb topinambūru spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
Topinambur jeb topinambūru spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
15. Degvīns
Degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, kuru, raudzējot ar raugu, iegūst no:
ko destilē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejvielu un raudzēšanas blakusproduktu organoleptiskās īpašības.
Tam var sekot papildu destilēšana un/vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, tostarp apstrāde ar aktivizētu kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības.
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ko izmanto degvīna ražošanā, atbilst minētajiem līmeņiem, kas noteikti 5. panta d) punktā, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējoši preparāti destilātā, ko iegūst no raudzētām izejvielām. Bez tam produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta.
Degvīnu neiekrāso.
Degvīnu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 8 g saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne vienīgi no kartupeļiem un/vai graudiem, ir skaidri saskatāma norāde “ražots no …”, kura ir papildināta ar to izejvielu nosaukumu, kuras ir izmantotas lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ražošanai. Šī norāde ir tajā pašā redzamības laukā kā juridiskais nosaukums.
Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot juridisko nosaukumu “vodka”.
16. Spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot
Spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo:
to ražo, izmantojot šādus augļus, ogas vai riekstus:
Spirta tilpumkoncentrācija spirtā (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir ne zemāka kā 37,5 %.
Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, nearomatizē.
Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, neiekrāso.
Neatkarīgi no d) apakšpunkta un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļas 14.2.6. pārtikas produktu kategorijas, karameli var izmantot, lai pielāgotu to spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, krāsu, kuri vismaz vienu gadu gatavināti saskarē ar koksni.
Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 18 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Attiecībā uz tāda spirta (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums) aprakstu, noformējumu un marķējumu, ko ražo, macerējot un destilējot, – vārdiem “ko ražo, macerējot un destilējot” ir jābūt norādītiem ar tāda paša veida, lieluma un krāsas burtiem aprakstā, marķējumā un noformējumā, turklāt tajā pašā redzamības laukā kā vārdiem “spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums)”, un pudeļu taras gadījumā – uz priekšējās etiķetes.
17. Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums)
Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas neraudzētus augļus un ogas vai dārzeņus, riekstus, citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus, rožu ziedlapiņas vai sēnes, macerējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
Spirta tilpumkoncentrācija Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) ir ne mazāka kā 37,5 %.
Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) nearomatizē.
Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) neiekrāso.
Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Termins “-geist”, pirms kura ir cits nosaukums, nevis augļu, augu vai citu izejvielu nosaukums, var papildināt citu stipro alkoholisko dzērienu un alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu ar noteikumu, ka šāds lietojums nemaldina patērētāju.
18. Genciāns
Genciāns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no genciāna destilāta, ko savukārt iegūst no genciāna sakņu raudzējuma, neatkarīgi no tā, vai tam ir pievienots lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
Spirta tilpumkoncentrācija genciānā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Genciānu nearomatizē.
19. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to kombināciju ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar kadiķogu aromātu ir ne zemāka kā 30 %.
Papildus kadiķogām var izmantot aromatizējošas vielas, aromatizējošus preparātus vai augus ar aromatizētāju īpašībām vai augu daļas ar aromatizētāju īpašībām vai minēto sastāvdaļu kombināciju, bet kadiķogu organoleptiskajām īpašībām jābūt samanāmām arī tad, ja tās ir vājas.
Stiprajam alkoholiskajam dzērienam ar kadiķogu aromātu juridiskais nosaukums var būt “Wacholder” vai “genebra”.
20. Gin
Gin ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, kuru ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar kadiķogām (Juniperus communis L).
Gin spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 37,5 %.
Gin ražošanā izmanto tikai aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus tā, lai dominētu kadiķogu garša.
Terminu “gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam invertcukura ekvivalentā izteiktu pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu.
21. Destilēts gin
Destilēts gin ir viens no turpmāk minētajiem:
stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, ko ražo, vienīgi destilējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējā spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 96 %, kadiķogu (Juniperus communis L.) un citu dabisku augu daļu klātbūtnē ar noteikumu, ka dominē kadiķogu garša;
šādas destilēšanas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta kombinācija, kurai ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta tilpumkoncentrācija; destilētam gin var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā.
Spirta tilpumkoncentrācija destilētā gin ir ne zemāka kā 37,5 %.
Gin, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, neuzskata par destilētu gin.
Terminu “destilēts gin” var papildināt ar terminu “dry” vai to var iekļaut terminā, ja tam invertcukura ekvivalentā izteiktu pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu.
22. London gin
London gin ir destilēts gin, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo vienīgi no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, ar maksimālo metanola daudzumu ne vairāk kā 5 grami vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta, kura aromātu iegūst vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu destilējot visu izmantoto dabisko augu daļu klātbūtnē;
iegūtā destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 70 %;
jebkādam turpmāk pievienotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam jāatbilst 5. panta prasībām, taču ar maksimālo metanola saturu ne vairāk kā 5 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
tajā nav krāsvielu;
tam pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu;
tajā nav nekādu citu pievienotu sastāvdaļu, kā vien i), iii) un v) apakšpunktā minētās, un ūdens.
Spirta tilpumkoncentrācija London gin ir ne mazāka kā 37,5 %.
Terminu “London gin” var papildināt ar terminu “dry” vai to var iekļaut terminā.
23. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar ķimenēm (Carum carvi L.).
Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel ir ne zemāka kā 30 %.
Papildus var izmantot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, taču ķimeņu garša dominē.
24. Akvavit jeb aquavit
Akvavit jeb aquavit ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu un/vai diļļu aromātu, un to ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kuram pievieno augu vai garšvielu destilātu.
Spirta tilpumkoncentrācija akvavit jeb aquavit ir ne zemāka kā 37,5 %.
Papildus var izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, bet minēto dzērienu aromātu galvenokārt nosaka ķimeņu (Carum carvi L.) un/vai diļļu (Anethum graveolens L.) sēklu destilāti; savukārt ēteriskās eļļas izmantot ir aizliegts.
Garšā izteikti nedominē rūgtās vielas; sausā ekstrakta saturs nepārsniedz 1,5 gramus uz 100 mililitriem.
25. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgiem ekstraktiem no īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), anīsa (Pimpinella anisum L.), fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) vai no jebkura cita auga, kura aromātā ir tādas pašas pamatsastāvdaļas, izmantojot kādu no šiem procesiem vai to kombināciju:
macerēšanu un/vai destilēšanu;
spirta destilēšanu iepriekš uzskaitīto augu sēklu vai citu augļu daļu klātbūtnē;
no augiem ar anīsa aromātu iegūtu dabīgu destilētu ekstraktu pievienošanu.
Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar anīsa aromātu ir ne zemāka kā 15 %.
Stipro alkoholisko dzērienu ar anīsa aromātu drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
Var izmantot arī citus dabīgus augu ekstraktus vai aromātiskas sēklas, bet anīsa garšai ir jādominē.
26. Pastis
Pastis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kurā ir arī dabīgi lakricas sakņu (Glycyrrhiza spp.) ekstrakti, un tas nozīmē, ka tajā ir krāsvielas, piemēram “halkoni”, kā arī glicirizīnskābe, kuras minimālajam un maksimālajam saturam jābūt attiecīgi 0,05 grami un 0,5 grami uz litru.
Spirta tilpumkoncentrācija pastis ir ne zemāka kā 40 %.
Pastis drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
Litrā pastis ir mazāk nekā 100 grami saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu, un minimāli un maksimāli pieļaujamais anetola daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā.
27. Pastis de Marseille
Pastis de Marseille ir pastis ar anetola daudzumu starp 1,9 gramiem un 2,1 gramu litrā.
Spirta tilpumkoncentrācija pastis de Marseille ir ne zemāka kā 45 %.
Pastis de Marseille drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
28. Anis jeb janeževec
Anis jeb janeževec ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kura raksturīgais aromāts iegūts vienīgi no anīsa (Pimpinella anisum L.) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.).
Spirta tilpumkoncentrācija anis jeb janeževec ir ne zemāka kā 35 %.
Anis jeb janeževec drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
29. Destilēts anis
Destilēts anis ir anis, kurā ir spirts, kas destilēts 28. kategorijas a) punktā minēto sēklu un – ja ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – mastikas un citu aromātisku sēklu, augu vai augļu klātbūtnē, ar noteikumu, ka destilētā anis tāda spirta ir vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas.
Spirta tilpumkoncentrācija destilētā anis ir ne zemāka kā 35 %.
Destilētu anis drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
30. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu jeb bitter
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dominējošu rūgtu garšu jeb bitter ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kura dominējošā garša ir rūgta un kuru ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātam pievienojot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus.
Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar rūgtu garšu jeb bitter ir ne zemāka kā 15 %.
Neskarot šādu terminu izmantošanu tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav stiprie alkoholiskie dzērieni, stipro alkoholisko dzērienu ar rūgtu garšu jeb bitter var laist tirgū arī ar nosaukumu “rūgtais” jeb “bitter”, lietojot to kopā ar citu terminu vai bez tā.
Neskarot c) punktu, terminus “rūgtais” jeb “bitter” var lietot liķieru ar rūgtu garšu aprakstā, noformējumā un marķējumā.
31. Aromatizēts degvīns
Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts dominējošs aromāts, kas nav degvīna ražošanā izmantoto izejvielu aromāts.
Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
Aromatizētu degvīnu var saldināt, kupažēt, aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot.
Ja aromatizēto degvīnu saldina, viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 100 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Aromatizēta degvīna juridiskais nosaukums var būt dominējošā aromāta nosaukums, kas kombinēts ar vārdu “degvīns”. Terminu “degvīns” jebkurā Savienības oficiālajā valodā var aizstāt ar “vodka”.
32. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kuram ir izteikta dzeloņplūmju garša un kuru ražo, macerējot dzeloņplūmes (Prunus spinosa) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, kam piejauc dabīgus anīsa ekstraktus un/vai anīsa destilātus.
Stiprajam alkoholiskajam dzērienam ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 25 %;
Stiprā alkoholiskā dzēriena ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ražošanā izmanto ne mazāk kā 125 gramus dzeloņplūmju augļu uz litru galaprodukta.
Stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ir 80–250 grami invertcukura ekvivalentā izteiktu saldinātāju produktu uz litru galaprodukta.
Stiprā alkoholiskā dzēriena ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán organoleptiskās īpašības, krāsu un garšu nodrošina vienīgi tā ražošanā izmantotie augļi un anīss.
Terminu “pacharán” kā juridisko nosaukumu drīkst lietot tikai tad, ja produkts ir ražots Spānijā. Ja produkts nav ražots Spānijā, nosaukumu “pacharán” drīkst lietot tikai, lai papildinātu juridisko nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu”, ar nosacījumu, ka nosaukumam pievienota vārdkopa: “ražots …”, kam seko ražotājas dalībvalsts vai ražotājas trešās valsts nosaukums.
33. Liķieris
Liķieris ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
kurā minimālais saldinātāju produktu daudzums, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu, ir:
ko ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to kombināciju, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ir ne mazāka kā 15 %.
Ražojot liķieri, drīkst izmantot aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
Tomēr šādus liķierus drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem pārtikas produktiem, aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām:
augļu liķierus:
augu liķierus:
Juridisko nosaukumu “liqueur” var izmantot visās dalībvalstīs un:
Savienībā ražoto liķieru aprakstam, noformējumam un marķējumam var izmantot šādus saliktus apzīmējumus, ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts ir izmantots, lai norādītu uz nostabilizētiem ražošanas paņēmieniem:
Šajā punktā minēto liķieru aprakstā, noformējumā un marķējumā saliktais apzīmējums ir norādīts vienā rindā, ar tāda paša veida un krāsas burtiem, un vārds “liķieris” ir norādīts tiešā tuvumā – ar burtiem, kas nav mazāki par minēto burtu izmēru. Ja alkohola izcelsme nav no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmi norāda marķējumā tajā pašā redzamības laukā, kur iespiests saliktais apzīmējums un vārds “liķieris” – vai nu norādot lauksaimnieciskas izcelsmes spirta paveidu, vai ar vārdiem “izgatavots no lauksaimnieciskas izcelsmes spirta” vai “izgatavots, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes spirtu”.
Neskarot 11. un 12. pantu un 13. panta 4. punktu, juridisko nosaukumu “liķieris” var papildināt ar aromatizētāju vai pārtikas produktu nosaukumu, kas stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā dominējošo aromātu, ar nosacījumu, ka aromātu stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir aromatizējoši pārtikas produkti, aromatizējoši preparāti un dabīgas aromatizējošas vielas, kas iegūtas no izejvielas, uz kuru ir atsauce aromatizētāja vai pārtikas produkta nosaukumā, un ko papildina ar aromatizējošām vielām tikai tad, ja tas nepieciešams šīs izejvielas aromāta pastiprināšanai.
34. Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums)
Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums) ir liķieris, kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturs ir ne zemāks kā 250 grami uz litru.
Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums) spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 15 %.
Šim stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
Izmantotās izejvielas nav piens un piena produkti.
Auglis vai jebkāda cita izejviela, kas izmantota juridiskajā nosaukumā, ir auglis vai izejviela, kas stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā dominējošo aromātu.
Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.
Juridisko nosaukumu “Crème de cassis” drīkst izmantot tikai liķieriem, kas ražoti ar upenēm, un kuros invertcukura ekvivalentā izteikto saldinātāju produktu saturs ir ne zemāks kā 400 grami uz litru.
35. Sloe gin
Sloe gin ir liķieris, ko ražo, gin macerējot dzeloņplūmes ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu.
Spirta tilpumkoncentrācija sloe gin ir ne zemāka kā 25 %.
Ražojot sloe gin, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.
36. Sambuca
Sambuca ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kas atbilst šādām prasībām:
tā sastāvā ir anīsa (Pimpinella anisum L.), īstā ilīcija (Illicium verum L.) vai citu aromātisku augu destilāti;
invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturs tajā ir ne zemāks kā 350 grami uz litru;
dabiskā anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru un ne augstāks kā 2 grami uz litru.
Spirta tilpumkoncentrācijai sambuca ir ne zemāka kā 38 %.
Sambuca piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
Sambuca neiekrāso.
Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.
37. Maraschino, marrasquino jeb maraskino
Maraschino, marrasquino jeb maraskino ir bezkrāsains liķieris, kam aromātu galvenokārt dod marasca ķiršu destilāts vai produkts, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā vai marasca ķiršu destilātā macerējot ķiršus vai to daļas, un kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā minimālais saldinātāju produktu daudzums vienā litrā ir 250 grami.
Spirta tilpumkoncentrācija maraschino, marrasquino jeb maraskino ir ne zemāka kā 24 %.
Maraschino, marrasquino jeb maraskino piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
Maraschino, marrasquino jeb maraskino neiekrāso.
Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.
38. Nocino jeb orehovec
Nocino jeb orehovec ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu (Juglans regia L.) macerēšana vai macerēšana un destilēšana, un kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu minimālais saturs ir 100 grami uz litru.
Spirta tilpumkoncentrācija nocino jeb orehovec ir ne zemāka kā 30 %.
Nocino jeb orehovec piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.
39. Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts liķieris, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta vai stiprā alkoholiskā dzēriena, vai to kombinācijas, un kura sastāvdaļas ir olu dzeltenums, olu baltums un cukurs un/vai medus. Invertcukura ekvivalentā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 gramiem uz litru. Ja tiek izmantotas olas no vistām, kas nav Gallus gallus sugas vistas, tas jānorāda uz etiķetes.
Spirta tilpumkoncentrācija olu liķierī jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir ne zemāka kā 14 %.
Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat ražošanā drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat ražošanā var izmantot pienu un piena produktus.
40. Liķieris ar olu
Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts liķieris, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta vai stiprā alkoholiskā dzēriena, vai to kombinācijas, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs un/vai medus. Invertcukura ekvivalentā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 gramiem uz litru.
Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ar olu ir ne zemāka kā 15 %.
Ražojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
Liķiera ar olu ražošanā var izmantot pienu un piena produktus.
41. Mistrà
Mistrà ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ir aromatizēts ar anīsu vai dabīgu anetolu un atbilst šādām prasībām:
anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru, bet ne augstāks kā 2 grami uz litru;
tajā var būt arī aromātisku augu destilāts;
to nesaldina.
Spirta tilpumkoncentrācija Mistrà ir ne zemāka kā 40 %, bet ne augstāka kā 47 %.
Mistrà drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
Mistrà neiekrāso.
42. Väkevä glögi jeb spritglögg
Väkevä glögi jeb spritglögg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot vīnu vai vīna produktus un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu un izmantojot vienu no šādiem procesiem vai to apvienojumu:
macerēšanu vai destilēšanu;
alkohola destilēšanu iepriekš minēto augu daļu klātbūtnē;
krustnagliņu vai kanēļa dabīgo aromatizējošo vielu pievienošanu.
Spirta tilpumkoncentrācija väkevä glögi jeb spritglögg ir ne zemāka kā 15 %.
Väkevä glögi jeb spritglögg var aromatizēt vienīgi ar aromatizējošām vielām, aromatizējošiem preparātiem vai citiem aromatizētājiem, taču a) punktā minēto garšvielu aromāts ir dominējošs.
Vīna vai vīna produktu saturs galaproduktā nepārsniedz 50 %.
43. Berenburg jeb Beerenburg
Berenburg jeb Beerenburg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
to ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;
to ražo, veicot augļu vai augu vai to daļu macerēšanu;
tas satur genciānu sakņu (Gentiana lutea L.), kadiķogu (Juniperus communis L.) un lauru lapu (Laurus nobilis L.) destilātu;
tā krāsa var būt no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai;
tas var būt saldināts, nepārsniedzot maksimālo invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturu – 20 gramus uz litru.
Spirta tilpumkoncentrācija Berenburg jeb Beerenburg ir ne zemāka kā 30 %.
Berenburg jeb Beerenburg drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.
44. Medus nektārs vai medalus nektārs
Medus nektārs vai medalus nektārs ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot raudzētas medus misas un medus destilāta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta sajaukumu, un kurš satur ne mazāk kā 30 tilp. % raudzētas medus misas.
Spirta tilpumkoncentrācija medus vai medalus nektārā ir ne zemāka kā 22 %.
Medus nektāru vai medalus nektāru var aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām, taču medus garšai jādominē.
Medus nektāru vai medalus nektāru var saldināt tikai ar medu.
II PIELIKUMS
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DAŽIEM STIPRAJIEM ALKOHOLISKAJIEM DZĒRIENIEM
1. |
Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, rumu sajaucot ar lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, tā lai rums dod ne mazāk kā 5 % spirta daļas galaproduktā. Spirta tilpumkoncentrācija Rum-Verschnitt ir ne zemāka kā 37,5 %. Aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “Verschnitt” ir norādīts ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem un tajā pašā rindā kā vārds “Rum”, un pudeļu taras gadījumā tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Ja Rum-Verschnitt laiž tirgū ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir norāda uz etiķetes. |
2. |
Slivovice ražo Čehijā un to iegūst, plūmju destilātam pirms pēdējās destilēšanas pievienojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, tā lai vismaz 70 % spirta, ko satur galaprodukts, ir no plūmju destilāta. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Nosaukumu “slivovice” var pievienot tad, ja tas ir tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja slivovice laiž tirgū ārpus Čehijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir norāda uz etiķetes. Šis noteikums neskar augļu spirtu juridisko nosaukumu lietojumu saskaņā ar I pielikuma 9. kategoriju. |
3. |
Guignolet Kirsch ražo Francijā un to iegūst, sajaucot guignolet un kirsch, tā lai kirsch dod ne mazāk kā 3 % tīrā spirta daļas galaproduktā. Tā aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “guignolet” ir norādīts ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem un tajā pašā rindā kā vārds “kirsch”, un pudeļu taras gadījumā tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “liķieris”. Alkoholisko sastāvdaļu sarakstā norāda tīra spirta tilpumprocentus, ko katra sastāvdaļa, proti, guignolet un kirsch, nodrošina kopējā guignolet kirsch tīra spirta apjomā. |
III PIELIKUMS
DINAMISKĀ JEB CRIADERAS Y SOLERA VAI SOLERA E CRIADERAS IZTURĒŠANAS SISTĒMA
Dinamiskā jeb criaderas y solera vai solera e criaderas izturēšanas sistēma darbojas tā, ka periodiski tiek nolieta daļa brandy, kas atrodas katrā no ozolkoka mucām vai tilpnēm, kas veido izturēšanas rindu, un attiecīgā vieta tiek aizpildīta ar brandy no mucām, kuras atrodas iepriekšējā izturēšanas rindā.
Definīcijas
No solera nolietā brandy vidējo vecumu aprēķina ar šādu formulu: t = Vt/Ve, kur:
Ozolkoka mucās vai tilpnēs, kuru tilpums ir mazāks nekā 1 000 litri, noliešanas un pieliešanas skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits, kas reizināts ar divi, vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz sešus mēnešus.
Ozolkoka mucās vai tilpnēs, kuru tilpums ir 1 000 litri vai vairāk, noliešanas un pieliešanas skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz vienu gadu.
IV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Šī regula |
Regula (EK) Nr. 110/2008 |
1. panta 1. un 2. punkts |
1. panta 1. un 2. punkts |
2. panta a) līdz d) punkts |
2. panta 1. un 3. punkts |
2. panta e) punkts |
2. panta 2. punkts |
2. panta f) punkts |
I pielikuma 6. punkts |
3. panta 1. punkts |
8. pants |
3. panta 2. un 3. punkts |
10. pants |
3. panta 4. punkts |
15. panta 1. punkts |
3. panta 5. punkts |
— |
3. panta 6. punkts |
— |
3. panta 7. punkts |
15. panta 3. punkta trešā daļa |
3. panta 8. punkts |
— |
3. panta 9. un 10. punkts |
11. panta 2. punkts un I pielikuma 4. punkts |
3. panta 11. un 12. punkts |
I pielikuma 7. punkts |
4. panta 1. punkts |
7. pants un I pielikuma 14. punkts |
4. panta 2. punkts |
7. pants un I pielikuma 15. punkts |
4. panta 3. punkts |
7. pants un I pielikuma 16. punkts |
4. panta 4. punkts |
— |
4. panta 5. punkts |
I pielikuma 17. punkts |
4. panta 6. punkts |
— |
4. panta 7. punkts |
I pielikuma 2. punkts |
4. panta 8. punkts |
I pielikuma 3. punkts |
4. panta 9. punkts |
I pielikuma 3. punkts |
4. panta 10. punkts |
I pielikuma 5. punkts |
4. panta 11. punkts |
I pielikuma 8. punkts |
4. panta 12. punkts |
I pielikuma 9. punkts |
4. panta 13. punkts |
— |
4. panta 14. punkts |
— |
4. panta 15. punkts |
— |
4. panta 16. punkts |
— |
4. panta 17. punkts |
— |
4. panta 18. punkts |
— |
4. panta 19. un 20. punkts |
I pielikuma 10. punkts |
4. panta 21. punkts |
— |
4. panta 22. punkts |
— |
4. panta 23. punkts |
I pielikuma 11. punkts |
4. panta 24. punkts |
I pielikuma 12. punkts |
5. pants |
I pielikuma 1. punkts |
6. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
6. panta 2. punkts |
3. panta 3. punkts |
6. panta 3. punkts |
3. panta 4. punkts |
7. panta 1. punkts |
4. pants |
7. panta 2. punkts |
5. panta 1. punkts |
7. panta 3. punkts |
5. panta 2. punkts |
7. panta 4. punkts |
5. panta 3. punkts |
8. panta 1. punkts |
26. pants |
8. panta 2. punkts |
1. panta 3. punkts |
8. panta 3. punkts |
— |
8. panta 4. punkts |
— |
9. pants |
— |
10. panta 1. punkts |
— |
10. panta 2. punkts |
9. panta 1. punkts |
10. panta 3. punkts |
9. panta 2. punkts |
10. panta 4. punkts |
9. panta 3. punkts |
10. panta 5. punkts |
9. panta 5. un 6. punkts |
10. panta 6. punkta a) līdz c) apakšpunkts, e) un f) apakšpunkts |
— |
10. panta 6. punkta d) apakšpunkts |
12. panta 2. punkts |
10. panta 7. punkta pirmā daļa |
9. panta 4. un 7. punkts |
10. panta 7. punkta otrā daļa |
— |
11. panta 1. punkts |
10. panta 1. un 2. punkts |
11. panta 2. un 3. punkts |
— |
12. panta 1. punkts |
10. panta 1. punkts |
12. panta 2., 3. un 4. punkts |
— |
13. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
13. panta 2. punkts |
9. panta 9. punkts |
13. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa |
11. panta 4. punkts |
13. panta 3. punkta trešā daļa |
11. panta 5. punkts |
13. panta 3. punkta ceturtā daļa |
— |
13. panta 4. punkta pirmā daļa |
11. panta 3. punkts |
13. panta 4. punkta otrā daļa |
11. panta 4. punkts |
13. panta 4. punkta trešā daļa |
11. panta 5. punkts |
13. panta 5. punkts |
— |
13. panta 6. punkts |
12. panta 3. punkts |
13. panta 7. punkts |
— |
14. panta 1. punkts |
I pielikuma 13. punkts |
14. panta 2. punkts |
— |
15. panta 1. punkts |
14. panta 2. punkts |
15. panta 2. punkts |
— |
16. pants |
— |
17. pants |
13. pants |
18. pants |
— |
19. panta 1. punkts |
12. panta 3. punkts |
19. panta 2. punkts |
— |
20. panta a) punkts |
— |
20. panta b) punkts |
28. panta 2. punkts |
20. panta c) punkts |
— |
20. panta d) punkts |
— |
21. panta 1. punkts |
— |
21. panta 2. punkts |
16. pants |
21. panta 3. punkts |
15. panta 3. punkta pirmā daļa |
21. panta 4. punkts |
— |
22. panta 1. punkta pirmā daļa |
17. panta 4. punkts |
22. panta 1. punkta otrā daļa |
— |
22. panta 2. punkts |
— |
23. panta 1. punkta ievaddaļa un a), b) un c) apakšpunkts |
— |
23. panta 1. punkta otrā daļa |
17. panta 3. punkts |
23. panta 2. punkts |
17. panta 1. punkta otrais teikums |
24. panta 1. līdz 4. punkts |
— |
24. panta 5., 6. un 7. punkts |
17. panta 2. punkts |
24. panta 8. punkts |
17. panta 3. punkts |
24. panta 9. punkts |
17. panta 1. punkta pirmais teikums |
25. pants |
— |
26. panta 1. punkta pirmā daļa |
17. panta 5. punkts |
26. panta 1. punkta otrā daļa |
— |
26. panta 2. punkts |
17. panta 6. punkts |
27. panta 1. punkts |
17. panta 7. punkta pirmais teikums |
27. panta 2., 3. un 4. punkts |
— |
27. panta 5. punkts |
17. panta 7. punkta otrais teikums |
28. pants |
— |
29. pants |
— |
30. panta 1., 2. un 3. punkts |
17. panta 8. punkta pirmais teikums |
30. panta 4. punkta pirmā daļa |
17. panta 8. punkta otrais teikums |
30. panta 4. punkta otrā daļa |
— |
31. pants |
21. pants |
32. pants |
18. pants |
33. panta 1. punkts |
15. panta 2. punkts |
33. panta 2. un 3. punkts |
— |
34. panta 1., 2. un 3. punkts |
19. pants |
34. panta 4. punkts |
— |
35. panta 1. punkta pirmā daļa |
15. panta 3. punkta otrā daļa |
35. panta 1. punkta otrā daļa |
— |
35. panta 2. punkts |
23. panta 3. punkts |
35. panta 3. punkts |
— |
36. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
36. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
37. pants |
— |
38. panta 1. punkts |
— |
38. panta 2. punkts |
22. panta 1. punkts |
38. panta 3. punkts |
22. panta 2. punkts |
38. panta 4. punkts |
— |
38. panta 5. punkts |
22. panta 3. punkts |
38. panta 6. punkts |
22. panta 4. punkts |
39. panta 1. punkts |
— |
39. panta 2. un 3. punkts |
— |
40. pants |
— |
41. pants |
— |
42. pants |
— |
43. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
43. panta 2. punkts |
24. panta 3. punkts |
44. panta 1. punkts |
24. panta 2. punkts |
44. panta 2. punkts |
— |
45. pants |
6. pants |
46. pants |
— |
47. pants |
25. pants |
48. pants |
— |
49. pants |
29. pants |
50. pants |
28. pants |
51. pants |
30. pants |
I pielikums, 1. līdz 31. kategorija |
II pielikums, 1. līdz 31. kategorija |
I pielikums, 32. kategorija |
II pielikums, 37.a kategorija |
I pielikums, 33. kategorija |
II pielikums, 32. kategorija |
I pielikums, 34. kategorija |
II pielikums, 33. kategorija |
I pielikums, 35. kategorija |
II pielikums, 37. kategorija |
I pielikums, 36. kategorija |
II pielikums, 38. kategorija |
I pielikums, 37. kategorija |
II pielikums, 39. kategorija |
I pielikums, 38. kategorija |
II pielikums, 40. kategorija |
I pielikums, 39. kategorija |
II pielikums, 41. kategorija |
I pielikums, 40. kategorija |
II pielikums, 42. kategorija |
I pielikums, 41. kategorija |
II pielikums, 43. kategorija |
I pielikums, 42. kategorija |
II pielikums, 44. kategorija |
I pielikums, 43. kategorija |
II pielikums, 45. kategorija |
I pielikums, 44. kategorija |
II pielikums, 46. kategorija |
II pielikums |
II pielikums, sadaļa “Citi stiprie alkoholiskie dzērieni” |
III pielikums |
— |
IV pielikums |
— |
( 1 ) Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).
( 3 ) Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.).
( 4 ) Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).
( 8 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 684/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).
( 12 ) Kā minēts Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu 2.-D pielikumā.
( 13 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 716/2013 (2013. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 201, 26.7.2013., 21. lpp.).