Konsolidēts TEKSTS: 32008D0721 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko izveido zinātnisko komiteju un ekspertu padomdevēju struktūru patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā un atceļ Lēmumu 2004/210/EK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. un 153. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2004/210/EK ( 1 ), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/263/EK ( 2 ), ir izveidotas trīs zinātniskās komitejas: Patēriņa preču zinātniskā komiteja (SCCP), Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER), Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR).

(2)	Atsevišķi SCHER uzdevumi ir nodoti Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 ( 3 ), tādēļ šīs komitejas kompetences joma ir jāpārskata.

(3)	Trīs zinātnisko komiteju darbības pieredze liecina par vajadzību ieviest grozījumus un uzlabojumus komiteju struktūrā un darba procedūrās.

(4)	Ar Komisijas Lēmumu 2004/210/EK izveidoto trīs zinātnisko komiteju locekļu amata pilnvaru laiks ar Komisijas Lēmumu 2007/708/EK ( 4 ) tika pagarināts un beidzas 2008. gada 31. decembrī. Minēto komiteju locekļi pilda amata pienākumus līdz aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai.

(5)	Šī iemesla dēļ, kā arī skaidrības labad, ir nepieciešams aizstāt Lēmumu 2004/210/EK ar jaunu lēmumu.

(6)

Pārdomāti un savlaicīgi zinātniskie ieteikumi ir Komisijas priekšlikumu, lēmumu un politikas pamatprasība attiecībā uz patērētāju drošību, veselības aizsardzību un vidi. Šajā sakarā ir nepieciešama elastīga padomdevēja struktūra, lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi augsti kvalificētai zinātniskajai kompetencei dažādās jomās.

(7)

Zinātniskajām konsultācijām, kas saistītas ar patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jautājumiem, ir jābūt pamatotām uz izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Komisijas pieredzes apkopošana un izmantošana: principi un pamatnostādnes. Zināšanu uzlabošana labākai politikai” ( 5 ), un tās ir jāorganizē saskaņā ar riska novērtējuma paraugprakses principiem.

(8)	Ir būtiski, lai zinātniskās komitejas vislabāk izmantotu ES un ārpus tās gūto zinātnisko pieredzi, kas var būt vajadzīga konkrētā jautājumā. Šajā nolūkā ir jāizveido zinātnisko padomdevēju grupa, kas adekvāti aptver komiteju kompetences jomas.

(9)

Padomdevēju struktūras reorganizācijai ir jānodrošina lielāka elastība, lai ļautu tai konsultēt Komisiju jautājumos pastāvošajās kompetences jomās, kā arī jautājumos, kas saistīti ar iespējamiem un jaunatklātiem veselības apdraudējumiem, un jautājumos, kas neietilpst citu Kopienas riska novērtējuma struktūru kompetencē, un tai ir jāspēj sniegt ātrs padoms, kad tas ir nepieciešams, jānodrošina pilnīga pārredzamība un augsts saskaņotības un sadarbības līmenis ar citām Kopienas struktūrām un atbilstīgām zinātniskajām organizācijām.

(10)

Šķiet, ka turpina pieaugt vajadzība pēc neatkarīgām zinātniskām konsultācijām gan pastāvošajās, gan jaunajās Kopienas atbildības jomās, kas ietilpst zinātnisko komiteju kompetencē. Tādēļ ir jāpastiprina zinātnisko konsultāciju struktūra par riska novērtējumu gan sastāva ziņā, gan arī ieviešot efektīvāku darba praksi.

(11)

Ir izveidotas dažādas Kopienas struktūras, kuru uzdevumu starpā ir riska novērtējums dažādās jomās. Ir nepieciešams nodrošināt saskaņotību un veicināt sadarbību starp zinātniskajām komitejām un šādām struktūrām. Zinātniskajām komitejām ir jāpastiprina sava efektivitāte, izmantojot arī atbilstīgu informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī sadarbojoties ar citām zinātniskām struktūrām un organizācijām valsts un starptautiskā līmenī.

(12)	Zinātnisko komiteju darba prakse ir jāuzlabo, papildus iekšējam darbam ietverot zinātnisku sanāksmju un semināru organizēšanu un tīklu izveidi.

(13)	Saglabājot pilnīgu neatkarību, ir svarīgi nodrošināt zinātnisko komiteju darba atklātību un pārredzamību, izveidojot atbilstīgas dialoga procedūras starp ieinteresētajām pusēm.

(14)	Šī lēmuma īstenošanā paredzētā atklātība un pārredzamība ir jānodrošina, pilnībā ievērojot tās prasības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos attiecībā uz personas datu aizsardzību un sabiedrības piekļuvi dokumentiem, tostarp komerciālās konfidencialitātes aizsardzību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. Ar šo ir izveidota padomdevēja struktūra zinātniskā riska novērtējumam patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā. Šajā struktūrā ietilpst:

2. Zinātnisko komiteju kompetences jomas ir noteiktas I pielikumā, neskarot kompetenci, kas ar Kopienas tiesību aktiem piešķirta citām Kopienas struktūrām, kuras uzņemas riska novērtēšanu, jo īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra un Eiropas Slimību kontroles centrs.

1. Kopienu tiesībās noteiktajos gadījumos Komisija prasa zinātniskajām komitejām sniegt zinātnisku atzinumu.

3. Komisija steidzamas nepieciešamības gadījumā var prasīt zinātniskajām komitejām sniegt tūlītēju konsultāciju par zinātnes atziņām attiecībā uz īpašiem riskiem.

4. Komisija var lūgt zinātniskajai komitejai noteikt pētniecības vajadzības un novērtēt pētniecības rezultātus saistībā ar konkrētajām tēmām, kas ietilpst tās kompetences jomā.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar Komisiju, zinātniskās komitejas var nolemt izveidot tematiskus seminārus, lai pārskatītu datus un zinātnes atziņas par īpašiem riskiem vai par vispārīgiem riska novērtēšanas jautājumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma tās sagatavo ziņojumus, nostājas dokumentus vai secinājumus saistībā ar šiem semināriem.

Šajos semināros pēc vajadzības papildus komiteju locekļiem var iesaistīt zinātniskos padomdevējus no grupas un ārējos ekspertus, tostarp ekspertus no Kopienas, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus.

Šos seminārus organizē zinātnisko komiteju sekretariāts. Sekretariāts nosaka un pēc vajadzības nodrošina semināros gūto ziņojumu, nostājas dokumentu vai secinājumu izplatīšanu.

6. Komisija var aicināt zinātniskās komitejas iesaistīties tematiskajos tīklos ar citām Kopienas struktūrām vai zinātniskajām organizācijām, lai uzraudzītu un veicinātu zinātnes atziņu attīstību par riskiem kompetences jomās, kas noteiktas I pielikumā.

7. Zinātniskās komitejas, pieņemot un nosūtot Komisijai memorandus vai paziņojumus par nostāju, vērš Komisijas uzmanību uz īpašu vai jaunu problēmu to atbildības jomā, kas pēc to domām var radīt faktisku vai potenciālu risku patērētāju drošībai, sabiedrības veselībai vai videi. Komisija var nolemt publicēt šādu memorandu un paziņojumus un nosaka veicamos pasākumus, tostarp, vajadzības gadījumā, pieprasa zinātnisku atzinumu šajā jautājumā.

1. SCCS, SCHER un SCENIHR katra sastāv no maksimāli 17 locekļiem un pēc savas iniciatīvas var piesaistīt ne vairāk kā 5 zinātniskos padomdevējus no grupas, lai uzlabotu komitejas darbu īpašos jautājumos vai disciplīnās.

2. Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ Komisija, pamatojoties uz viņu kompetenci un saskaņā ar to ģeogrāfisko sadalījumu, kas atspoguļo zinātnisko problēmu un pieeju daudzveidību, jo īpaši Eiropā. Komisija nosaka locekļu skaitu katrā komitejā pēc nepieciešamības.

Katras zinātniskās komitejas locekļi ir zinātniskie eksperti vienā vai vairākās šīs komitejas kompetences jomās un kopumā aptver pēc iespējas plašāku disciplīnu diapazonu.

3. Komisija ieceļ zinātniskās komitejas locekļus no piemēroto kandidātu saraksta, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē publicēto uzaicinājumu izrādīt interesi.

4. Zinātniskās komitejas locekli var iecelt tikai vienā no 1. panta 1. punktā norādītajām komitejām.

1. Grupa sastāv no zinātniskiem padomdevējiem, kas ir eksperti vienā vai vairākās kompetences jomās, kuras minētas I pielikumā, vai saistītās tēmās, kopumā aptverot pēc iespējas plašāku disciplīnu diapazonu.

2. Komisija ieceļ grupas zinātniskos padomdevējus no piemēroto kandidātu saraksta, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē publicēto uzaicinājumu izrādīt interesi.

3. Komisija jebkurā laikā var lemt par grupas zinātnisko padomdevēju skaitu, pamatojoties uz tās vajadzībām pēc zinātniskām konsultācijām.

1. Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ uz trim gadiem, un vienā un tajā pašā komitejā viņi var darboties ne vairāk kā trīs secīgus termiņus. Viņi pilda amata pienākumus līdz aizstāšanai vai līdz atkārtotai iecelšanai.

Lai saglabātu zināšanu turpināmību, izņēmuma gadījumos Komisija drīkst pagarināt zinātnisko komiteju locekļu amata pilnvaru laiku uz laika posmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus.

Komiteju locekļi, kuriem tikko beigušās trīs secīgo termiņu pilnvaras vienā zinātniskajā komitejā, ir tiesīgi būt citas zinātniskās komitejas locekļi.

2. Ja komitejas loceklis neatbilst tiem dalības kritērijiem, kas izklāstīti 12. pantā minētajā reglamentā, vai ja komitejas loceklis vēlas atkāpties no amata, Komisija var izbeigt šī locekļa līdzdalību un iecelt aizstājēju no grupas.

3. Zinātniskos padomdevējus grupā ieceļ uz pieciem gadiem, un viņus var iecelt atkārtoti.

1. Katra zinātniskā komiteja zinātniska atzinuma sagatavošanai var nolemt piesaistīt ne vairāk kā piecus zinātniskos padomdevējus no grupas. Šie asociētie locekļi piedalās darbībās un apspriedēs saistībā ar attiecīgo jautājumu ar tādiem pašiem uzdevumiem, atbildību un tiesībām kā attiecīgās komitejas locekļi.

2. Turklāt katra zinātniskā komiteja zinātniska atzinuma sagatavošanai var nolemt pieaicināt citus zinātniskos padomdevējus no grupas. Šie padomdevēji piedalās darbībās saistībā ar izskatāmo jautājumu, bet viņu uzdevumi un atbildība aprobežojas ar atzinuma sagatavošanu.

3. Zinātniskās komitejas var arī uzaicināt zinātniskos padomdevējus no grupas, lai viņi palīdzētu tām sniegt tūlītēju konsultāciju, ko pieprasījusi Komisija saskaņā ar 2. panta 3. punktu, vai uzaicināt piedalīties tematiskajos semināros, kas minēti 2. panta 5. punktā.

4. Komisija var uzaicināt zinātniskos padomdevējus no grupas piedalīties zinātniskās sanāksmēs vai sniegt Komisijas dienestiem īpašu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

1. Zinātniskās komitejas var izveidot īpašas darba grupas, kuru uzdevums ir sagatavot un izstrādāt to zinātniskos atzinumus. Minētās darba grupas izveido īpaši tad, ja ir nepieciešams neatkarīgs atzinums konkrētā jautājumā.

2. Vienojoties ar Komisiju, zinātniskās komitejas var uzaicināt asociētos locekļus, citus zinātniskos padomdevējus no grupas, ārējos ekspertus speciālistus, kā arī ekspertus no citām Kopienas struktūrām, kuriem saskaņā ar komitejas viedokli ir atbilstīga zinātniskā pieredze un kompetence, lai sekmētu komiteju darbu.

3. Šīs darba grupas vada zinātniskās komitejas loceklis, kas tās sasauc un kam tās sniedz ziņojumus, un tās var iecelt referentu no savu dalībnieku vidus. Īpaši sarežģītu dažādu disciplīnu jautājumu risināšanai var iecelt vairāk nekā vienu referentu.

4. Ja jautājums ir kopīgs vairāk kā vienai zinātniskai komitejai, izveido kopīgu darba grupu, iekļaujot locekļus no attiecīgajām komitejām, kā arī asociētos locekļus, zinātniskos padomdevējus no grupas un, ja nepieciešams, ārējos ekspertus.

Vienojoties ar Komisiju un saskaņā ar reglamentu, kas minēts 12. pantā, zinātniskās komitejas var ļaut praktikantiem apmeklēt savas sanāksmes, lai veicinātu spēju attīstību riska novērtējuma jomā.

1. Komisija var pieprasīt, lai zinātniskās komitejas zinātniskais atzinums tiktu sniegts noteiktā laikā.

2. Komisija var pieprasīt kopīga atzinuma pieņemšanu par jautājumiem, kas neietilpst vienas zinātniskās komitejas kompetences jomā vai kas ir jāizskata vairāk nekā vienai komitejai. Ja Komisija ir pieprasījusi atzinumu, kopīgu atzinumu var pieņemt arī zinātniskās komitejas pēc 11. pantā minētās komiteju koordinācijas grupas iniciatīvas.

3. Zinātniskā atzinuma pieprasījumā Komisija var noteikt apspriedes, uzklausīšanu vai sadarbību ar citām zinātniskām struktūrām, ko tā uzskata par nepieciešamu šī atzinuma sagatavošanai. Arī komiteja, vienojoties ar Komisiju, var lemt par apspriedēm un uzklausīšanu, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu atzinuma izstrādei.

4. Zinātniskā komiteja var pieprasīt papildu informāciju no ieinteresētām personām zinātniskā atzinuma izstrādei. Zinātniskā komiteja var noteikt pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu. Šādā gadījumā zinātniskā komiteja var nolemt apturēt savu darbu pie attiecīgā zinātniskā atzinuma. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta minētajā termiņā, komiteja var pieņemt savu atzinumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

1. Katra zinātniskā komiteja no tās locekļiem ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Ievēlēšana notiek ar komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru laiks ir trīs gadi, un tas ir pagarināms.

2. Procedūra zinātniskās komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām ir izklāstīta reglamentā, kas minēts 12. pantā.

Komiteju koordinācijas grupa (KKG), ko veido zinātnisko komiteju priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki, nodrošina trīs zinātnisko komiteju koordināciju saskaņā ar 12. pantā minēto reglamentu.

1. Pēc Komisijas priekšlikuma un vienojoties ar to, zinātniskās komitejas pieņem kopēju reglamentu.

2. Reglaments nodrošina, ka zinātniskās komitejas savus uzdevumus veic, ievērojot izcilības, neatkarības un pārredzamības principu, vienlaikus ņemot vērā arī leģitīmus lūgumus ievērot komerciālo konfidencialitāti, kā arī riska novērtēšanas principus, ko Komisija varētu pieņemt, ņemot vērā gūto pieredzi un atbilstoši tās politikai šajā jomā.

1. Zinātniskās komitejas savus atzinumus, tūlītējos ieteikumus, memorandus un/vai paziņojumus par nostāju pieņem ar attiecīgās komitejas locekļu skaita, kam pieskaita asociēto locekļu skaitu, vairākumu.

2. Par visiem pārējiem jautājumiem katra zinātniskā komiteja pieņem lēmumu ar tās locekļu balsu vairākumu.

3. Aprēķinot vairākumu saistībā ar 1. un 2. punkta īstenošanu, neņem vērā tos komitejas locekļus, kuri ir atkāpušies no amata vai kuru dalība ir izbeigta saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Atšķirīgi viedokļi, koordinācija un sadarbība ar citām Kopienas, valstu vai starptautiskām struktūrām

1. Zinātniskās komitejas atbalsta Komisiju un palīdz agrīnā stadijā noteikt:

Tās palīdz Komisijai novērst, atrisināt vai precizēt atšķirīgus viedokļus, kā arī izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar šādām struktūrām.

2. Komisija var uzņemties iniciatīvu pieprasīt un organizēt zinātnisko komiteju kopīgu darbu ar Kopienas, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus. Tā var jo īpaši lūgt zinātniskajām komitejām izstrādāt kopīgus atzinumus ar citām Kopienas struktūrām, ar tām vienojoties.

3. Ja ir konstatētas ievērojamas atšķirības attiecībā uz zinātniskiem jautājumiem un attiecīgā struktūra ir kāda Kopienas struktūra, tad konkrētā zinātniskā komiteja pēc Komisijas pieprasījuma sadarbojas ar attiecīgo struktūru nolūkā novērst atšķirības vai iesniegt Komisijai kopīgu dokumentu, kurā izskaidroti strīdīgie zinātniskie jautājumi un norādīti attiecīgie strīdīgie dati. Minēto dokumentu dara publiski pieejamu.

1. Zinātnisko komiteju locekļus, asociētos locekļus, citus zinātniskos padomdevējus no grupas un ārējos ekspertus ieceļ personīgi. Viņi savus pienākumus nevar deleģēt nevienai citai personai.

2. Zinātnisko komiteju locekļi un zinātniskie padomdevēji no grupas, un ārējie eksperti, kas piedalās darba grupās, apņemas rīkoties neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes.

Šajā nolūkā viņi sniedz paziņojumu par apņemšanos darboties sabiedrības interesēs un paziņojumu par interesēm, norādot, ka viņiem nav tiešu vai netiešu interešu, ko varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību.

Šos paziņojumus iesniedz rakstiski. Zinātnisko komiteju locekļi un zinātniskie padomdevēji no grupas paziņojumus sniedz katru gadu.

3. Zinātnisko komiteju locekļi, asociētie locekļi un citi zinātniskie padomdevēji, un ārējie eksperti, kas piedalās darba grupās, katrā sanāksmē paziņo, ja pastāv īpašas intereses, kuras varētu apdraudēt viņu neatkarību saistībā ar darba kārtības jautājumiem.

1. Zinātnisko komiteju darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamību. Komisija bez liekas kavēšanās savā tīmekļa vietnē sabiedrībai jo īpaši dara zināmus:

2. Šī panta 1. punktā minētos pārredzamības noteikumus piemēro saskaņā ar prasībām, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 6 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 7 ), jo īpaši attiecībā uz komerciālo konfidencialitāti.

Zinātnisko komiteju locekļi, zinātniskie padomdevēji, ārējie eksperti un praktikanti nedrīkst izpaust informāciju, ko tie ieguvuši saistībā ar darbu zinātniskajās komitejās, tematiskajos semināros un darba grupās vai saistībā ar citām darbībām, kas attiecas uz šī lēmuma piemērošanu, kad tie ir informēti, ka tā ir konfidenciāla.

1. Komisija sasauc zinātniskās komitejas un to darba grupas, KKG, kā arī citas sanāksmes, seminārus vai pasākumus, kas attiecas uz šī lēmuma piemērošanu.

2. Komisija zinātniskajām komitejām un to darba grupām, kā arī visām citām darbībām, kas attiecas uz šī lēmuma piemērošanu, nodrošina zinātnisko un administratīvo sekretariātu.

3. Sekretariāts ir atbildīgs par zinātniskā un administratīvā atbalsta sniegšanu, kas nepieciešams, lai atvieglotu zinātnisko komiteju efektīvu darbību, uzraudzītu reglamenta ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz izcilības, neatkarības un pārredzamības prasībām, lai nodrošinātu saziņu par komitejas darbībām un atbilstošu dialogu starp ieinteresētajām pusēm, tostarp jo īpaši uzklausīšanu rīkošanu par komiteju darbībām un atzinumu un citu publisku dokumentu publicēšanu. Sekretariāts turklāt sniedz atbalstu komitejām, kā arī organizē un piemēro atzinumu kvalitātes kontroli, kā paredzēts reglamentā attiecībā uz pilnīgumu, konsekvenci, skaidrību, atbilstību pieprasījumiem un redakcionālajiem standartiem.

4. Sekretariāts nodrošina zinātnisko komiteju darbības zinātnisko un tehnisko koordināciju un, ja vajadzīgs, to darbības koordināciju ar citām Kopienas, valstu vai starptautiskām struktūrām, kā arī ieinteresēto personu dialoga piemērošanas procedūru, kas noteikta reglamentā, un saziņu saistībā ar komiteju darbību.

Zinātnisko komiteju locekļiem, zinātniskajiem padomdevējiem no grupas un ārējiem ekspertiem ir tiesības saņemt atlīdzību par līdzdalību komiteju sanāksmēs, tematiskajos semināros un darba grupās, un citās Komisijas rīkotajās sanāksmēs un pasākumos klātienē vai neklātienē ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kā arī atlīdzību par referenta pienākumu veikšanu konkrētos jautājumos, kā paredzēts III pielikumā.

Esošās zinātniskās komitejas, kuras izveidotas ar Lēmumu 2004/210/EK, aizstāj ar zinātniskajām komitejām, kuras izveidotas ar šī lēmuma 1. panta 1. punktu, šādā veidā:

Tomēr ar minēto lēmumu izveidotās trīs komitejas turpina pildīt savus pienākumus tik ilgi, kamēr ar šo lēmumu izveidotās zinātniskās komitejas sāk pildīt savus pienākumus.

2. Norādes uz atcelto lēmumu uzskata par piemērojamām šim lēmumam; atsauces uz komitejām, kas izveidotas ar atcelto lēmumu, uzskata par piemērojamām attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar šo lēmumu.

Tā sniedz atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz visu veidu veselības un drošības apdraudējumu (tostarp ķīmisko, bioloģisko, mehānisko un cita veida fizisko apdraudējumu), kuru rada patēriņa preces, kas nav pārtikas produkti (piemēram, kosmētikas līdzekļi un to sastāvdaļas, rotaļlietas, tekstilizstrādājumi, apģērbs, personīgās higiēnas līdzekļi un mājsaimniecības līdzekļi, piemēram, šķīdinātāji u. c.), un pakalpojumi (piemēram, tetovēšana, solāriji u. c.).

Tā sniedz atzinumus par veselības un vides apdraudējumu, kas saistīts ar piesārņotājiem vidē vai citiem bioloģiskiem vai fiziskiem faktoriem vai mainīgiem fiziskajiem apstākļiem, kam var būt negatīva ietekme uz vidi un veselību, piemēram, saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdeni, atkritumiem un augsni, kā arī tā sniedz atzinumu par dzīves cikla vides novērtējumu. Tā nodarbojas arī ar veselības un drošības jautājumiem, kas saistīti ar biocīdu toksiskumu un ekotoksiskumu.

Neskarot kompetenci, kas piešķirta Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA), Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai (SCCS) un citām Eiropas riska novērtēšanas aģentūrām, Komisija to var lūgt nodarboties arī ar jautājumiem, tostarp sadarbībā ar citām Eiropas aģentūrām, un jo īpaši ECHA, kas attiecas uz tādu ķīmisko, bioķīmisko un bioloģisko sastāvdaļu toksiskuma un ekotoksiskuma pārbaudi, kuru izmantošana var kaitēt cilvēku veselībai un videi. Komiteja nodarbosies arī ar jautājumiem, kas attiecas uz ķīmisko vielu, tostarp ķīmisko vielu maisījumu, veselības un vides apdraudējuma novērtēšanas metodoloģiskajiem aspektiem, lai sniegtu precīzus un konsekventus ieteikumus savā kompetences jomā, kā arī lai sniegtu ieguldījumu attiecīgo jautājumu risināšanā ciešā sadarbībā ar citām Eiropas aģentūrām.

Tā sniedz atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz iespējamo un jaunatklāto veselības un vides apdraudējumu un plašiem, kompleksiem vai daudzdisciplīnu jautājumiem, kas prasa vispārēju riska novērtējumu attiecībā uz patērētāju drošību vai sabiedrības veselību, un radniecīgiem jautājumiem, kurus neizskata citas Kopienas riska novērtējuma struktūras.

Iespējamās darbības jomas piemēri ietver iespējamos draudus, kas saistīti ar riska faktoru mijiedarbību, sinerģisku iedarbību, kumulatīvu iedarbību, mikrobu rezistenci, jaunām tehnoloģijām, tādām kā nanotehnoloģijas, medicīnas ierīcēm, tostarp tās, kas inkorporē dzīvnieku un/vai cilvēku izcelsmes vielas, audu inženieriju, asins produktiem, auglības samazināšanu, endokrīno orgānu vēzi, fizisko apdraudējumu, tādu kā troksnis un elektromagnētiskie lauki (no mobilajiem telefoniem, raidītājiem un elektroniski vadāmas mājas vides), un metodēm jaunu draudu novērtēšanai. Tai var arī lūgt izskatīt riskus, kas attiecas uz sabiedrības veselības faktoriem un nelipīgām slimībām.

Kopējam reglamentam, kas zinātniskajām komitejām jāpieņem saskaņā ar 12. pantu, jo īpaši jāaptver šādi jautājumi.

4. Komitejas locekļu, asociēto locekļu un citu grupas zinātnisko padomdevēju, ārējo ekspertu un praktikantu pienākumi:

2. Zinātnisko komiteju locekļiem, zinātniskajiem padomdevējiem no grupas un ārējiem ekspertiem ir tiesības saņemt atlīdzību par referenta darbu, ievērojot šādu kārtību:

a) atlīdzību koriģē atbilstoši darba apjomam saistībā ar attiecīgā jautājuma sarežģītību, ar to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pilnībā izstrādātu atzinumu, to, vai ir pieejami dati un zinātniskā literatūra par šo jautājumu un cik daudz ir šīs informācijas, cik daudz informācijas jāsavāc un jāapstrādā, un to, cik daudz apspriežu ar ieinteresētajām personām un sabiedrisku apspriešanu, kā arī kontaktu ar citām struktūrām ir vajadzīgs un cik sarežģīts ir šis process, ņemot vērā šādus indikatīvos kritērijus:

Summa	Indikatīvie kritēriji
EUR 385	— Vienkāršs rutīnas jautājums — Atzinums pamatots uz dokumentācijas izpēti un ierobežotu meklējamo datu un pētāmās literatūras apjomu — Nav rīkota sabiedriskā apspriešana — Starp pirmo un pēdējo sanāksmi pagājuši ne vairāk kā pieci mēneši
EUR 770	— Sarežģīts jautājums — Atzinums pamatots uz liela datu un literatūras apjoma meklēšanu un pētīšanu — Apspriedes ar ieinteresētajām personām un/vai sabiedriskā apspriešana, kas ietver ierobežotu darba apjomu, izskatot atbildes — Starp pirmo un pēdējo sanāksmi pagājuši pieci līdz deviņi mēneši
EUR 1 155	— Ļoti sarežģīts jautājums — Nepieciešama ļoti liela datu un literatūras apjoma meklēšana un analīze — Plašas un sarežģītas sabiedriskas apspriešanas un apspriedes ar ieinteresētajām personām un citām zinātniskām struktūrām, kas ietver svarīgu atbilžu izskatīšanu — Starp pirmo un pēdējo sanāksmi pagājuši vairāk nekā deviņi mēneši

b) katrā konkrētajā gadījumā, pamatojoties uz a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Komisija atzinuma pieprasījumā norāda to, kuru no referenta atlīdzības summām piemēro. Pieprasītā atzinuma gatavošanas posmā Komisija var mainīt piemērojamās summas izvēli, ja to attaisno neparedzētas izmaiņas saistībā ar attiecīgo kritēriju.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	KOMISIJAS LĒMUMS (2009. gada 27. jūlijs),	L 196	61	28.7.2009
►M2	KOMISIJAS LĒMUMS (2010. gada 3. jūnijs),	L 138	24	4.6.2010