1993R2454 — LV — 01.01.2006 — 008.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

Grozīta ar:

Labota ar:

▼B

KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 2454/93

(1993. gada 2. jūlijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

I DAĻA

VISPĀRĪGI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Jēdzienu definīcijas

1. pants

Šajā regulā:

▼M6

▼M21

▼B

▼M21

▼M6

▼M18

1.a pants

Attiecībā uz 291. līdz 300. panta piemērošanu, Beniluksa Ekonomikas savienības valstis uzskata par vienu dalībvalsti.

▼B

2. NODAĻA

Lēmumi

2. pants

Ja lēmuma lūdzējs nespēj sagādāt visus dokumentus un datus, kas vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, muitas dienesti sniedz to rīcībā esošos dokumentus un datus.

3. pants

Lēmumu par nodrošinājumu, kas bijis labvēlīgs personai, kura parakstījusi apņemšanos vajadzīgo summu iemaksāt, tiklīdz muitas dienesti izdevuši pirmo rakstisko prasību, atsauc, ja minētās saistības nav pildītas.

4. pants

Atsaukšana neskar preces, kurām atsaukšanas spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar atsaukto atļauju jau piemēro kādu procedūru.

Tomēr muitas dienesti var prasīt, lai tādām precēm muitas dienestu noteiktā termiņā piemēro kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantojumu.

▼M1

3. NODAĻA

Datu apstrādes paņēmieni

4.a pants

1.  Atbilstīgi pašu noteiktiem nosacījumiem un pašu noteiktā veidā, ņemot vērā muitas noteikumos iekļautos principus, muitas dienesti var paredzēt muitas formalitāšu kārtošanu ar datu apstrādes paņēmieniem.

Sakarā ar to:

2.  Nosacījumos attiecībā uz muitas formalitāšu kārtošanu ar datu apstrādes paņēmieniem cita starpā paredz to, kādā veidā pārbaudīt datu avotus un aizsargāties pret datu pakļaušanu neatļautas piekļuves, nozaudēšanas, grozīšanas vai iznīcināšanas riskam.

4.b pants

Ja formalitāšu kārtošanā izmanto datu apstrādes paņēmienus, tad muitas dienesti nosaka, kādā veidā aizstāt pašrocīgus parakstus, piemēram, izmantot kodus.

▼M19

4.c pants

Pārbaudes programmu vajadzībām, kas izmanto datu apstrādes paņēmienus, kuri izstrādāti iespējamo vienkāršojumu novērtēšanai, muitas dienests uz laiku, kas stingri nepieciešams programmas veikšanai, var atcelt prasību sniegt šādu informāciju:

Informācijai tomēr ir jābūt pieejamai pēc pieprasījuma, veicot kontroles darbības.

Ievedmuita, ko uzliek saskaņā ar pirmo apakšpunktu piešķirtā atbrīvojuma laikā, nav mazāka nekā ievedmuita, ko iekasētu bez atbrīvojuma.

Dalībvalstis, kas vēlas iesaistīties šādās pārbaudes programmās, iepriekš sniedz Komisijai ierosināto pārbaudes programmu sīku datus, ieskaitot paredzēto darbības ilgumu. Tās arī informē Komisiju par faktisko īstenošanu un rezultātiem. Komisija informē visas pārējās dalībvalstis.

▼M10

II SADAĻA

SAISTOŠĀ IZZIŅA

1. NODAĻA

Definīcijas

5. pants

Šajā sadaļā:

2. NODAĻA

Saistošu izziņu izsniegšanas procedūra. Informācijas paziņošana lūguma iesniedzējiem un pārsūtīšana Komisijai

6. pants

1.  Lūgumus sniegt saistošu izziņu izdara rakstveidā, adresējot tos vai nu kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī(-īs), kur informāciju paredzēts izmantot, vai kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā lūguma iesniedzējs ir reģistrēts.

▼M18

Lūgumu sniegt saistošu izziņu par tarifu iesniedz uz veidlapas, kas atbilst paraugam 1.b pielikumā.

▼M10

2.  Lūgums sniegt saistošu izziņu par tarifu attiecas tikai uz vienu preču veidu. Lūgums sniegt saistošu izziņu par izcelsmi attiecas tikai uz vienu preču veidu un uz vienu apstākļu kopumu, kas piešķir izcelsmi.

3.  

4.  Ja, saņemot lūgumu, muitas dienests uzskata, ka tajā nav ietverti visi elementi, kas ir vajadzīgi, lai pieņemtu kompetentu atzinumu, muitas dienests lūguma iesniedzējam lūdz iesniegt vajadzīgo informāciju. Trīs mēnešu un 150 dienu termiņi, kas minēti 7. pantā, sākas no brīža, kad muitas dienestam ir visa lēmuma pieņemšanai vajadzīgā informācija; muitas dienests paziņo lūguma iesniedzējam, ka lūgums ir saņemts, un dienu, kurā sākas minētais termiņš.

5.  To muitas dienestu sarakstu, kuras dalībvalstis izraugās, lai tie veiktu lūgumu saņemšanas vai saistošu izziņas izdošanas funkcijas, publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7. pants

1.  Par saistošu izziņu iespējami ātri paziņo lūguma iesniedzējam.

2.  Saistošu izziņu sagatavo veidlapā, kas atbilst paraugam 1. pielikumā (saistoša izziņa par tarifu) vai 1.a pielikumā (saistoša izziņa par izcelsmi). Paziņojumā norāda, kādas ziņas uzskatīs par konfidenciālām. Jānorāda Kodeksa 243. pantā paredzētās pārsūdzēšanas tiesības.

▼M24

8. pants

1.  Saistošas izziņas par tarifu gadījumā dalībvalstu muitas dienesti tūlīt nosūta Komisijai:

Saistošas izziņas par tarifu gadījumā tās tūlīt nosūta Komisijai attiecīgos izziņotās saistošās izziņas par tarifu datus.

Šādu pārsūtīšanu izdara elektroniskiem līdzekļiem.

2.  Ja to lūdz kāda no dalībvalstīm, Komisija tūlīt nosūta tai datus, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu. Šādu pārsūtīšanu izdara elektroniskiem līdzekļiem.

3.  Elektroniski pārsūtītie saistošās izziņas par tarifu pieteikuma dati, izziņotā saistošā izziņa par tarifu un 1. pielikuma 4. eksemplāra sniegtie dati glabājami centrālā Komisijas datu bāzē. Saistošās izziņas par tarifu datus, ieskaitot fotoattēlus, skices, brošūras u.c., var darīt zināmus atklātībai Internetā, izņemot neizpaužamās ziņas, kas iekļautas izziņotās saistošās izziņas par tarifu 3. un 8. ailē.

▼M10

3. NODAĻA

Noteikumi, kurus piemēro atšķirīgu saistošu izziņu gadījumā

9. pants

1.  Ja pastāv dažādas saistošu izziņas:

2.  Panta 1. punkta piemērošanas nolūkos uzskata, ka saistoša izziņa par izcelsmi ir atšķirīga, ja tā piešķir dažādu izcelsmi precēm:

4. NODAĻA

Saistošās izziņas juridiskais spēks

10. pants

1.  Neietekmējot Kodeksa 5. un 64. pantu, uz saistošu izziņu var atsaukties tikai saņēmējs.

2.  

3.  Saistošu izziņas saņēmējs var to izmantot attiecībā uz konkrētām precēm tikai gadījumos, kad pierāda:

4.  Muitas dienesti (attiecībā uz saistošu izziņu par tarifu) vai dienesti, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā (attiecībā uz saistošu izziņu par izcelsmi) var lūgt, lai informācija tiktu iztulkota attiecīgās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām.

11. pants

Saistoša izziņu par tarifu, ko dalībvalsts muitas dienests izdevis pēc 1991. gada 1. janvāra, kļūst saistoša visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar vienādiem noteikumiem.

12. pants

1.  Pieņemot vienu no aktiem vai normām, kas minēti Kodeksa 12. panta 5. punktā, muitas dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saistošu izziņu turpmāk izdos vienīgi saskaņā ar minēto aktu vai normu.

2.  

3.  Komisija iespējami drīz muitas dienestam paziņo šajā pantā minēto aktu un normu pieņemšanas datumu.

5. NODAĻA

Noteikumi, kurus piemēro gadījumos, kad saistoša izziņa zaudē spēku

13. pants

Ja saskaņā ar Kodeksa 12. panta 4. punkta otro teikumu un 12. panta 5. punktu saistoša izziņa izrādās nederīga vai zaudē spēku, muitas dienests, kurš to izdevis, iespējami drīz par to paziņo Komisijai.

14. pants

1.  Ja tādas saistošas izziņas saņēmējs, kura ir zaudējusi spēku Kodeksa 12. panta 5. punktā minēto iemeslu dēļ, vēlas izmantot iespēju atsaukties uz šādu izziņu zināmu laiku saskaņā ar minētā panta 6. punktu, viņš to paziņo muitas dienestam, iesniedzot visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus, kas ļauj pārbaudīt, vai ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

2.  Izņēmuma gadījumos, kad saskaņā ar Kodeksa 12. panta 7. punkta otro daļu Komisija pieņem normu, kas atkāpjas no minētā panta 6. punkta noteikumiem, vai ja šā panta 1. punktā minētie nosacījumi iespējai turpināt atsaukties uz saistošu izziņu par tarifu vai saistošu izziņu par izcelsmi nav izpildīti, muitas dienests to saņēmējam paziņo rakstveidā.

▼M18 —————

▼B

IV SADAĻA

PREČU IZCELSME

1. NODAĻA

Nepreferenciāla izcelsme

1. iedaļa

Apstrāde vai pārstrāde, kas dod izcelsmi

35. pants

Šajā nodaļā ir definēta tā apstrāde vai pārstrāde, kas — saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, un saistībā ar atsevišķiem produktiem, kas nav tekstilmateriāli vai tekstilizstrādājumi — uzskatāma par Kodeksa 24. panta kritērijiem atbilstošu un kas attiecīgajiem produktiem dod tās valsts izcelsmi, kurā tāda apstrāde vai pārstrāde veikta.

“Valsts” nozīmē attiecīgi vai nu kādu trešo valsti, vai Kopienu.

1. apakšiedaļa

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā

36. pants

Saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, par pabeigtu procesu saskaņā ar 37. panta definīciju uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

37. pants

Par pabeigtiem procesiem uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, pēc kuras iegūtie produkti ir ierindojami kādā no kombinētās nomenklatūras pozīcijām, kurās nav iekļautas dažādās izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes.

Tomēr saistībā ar 10. pielikumā uzskaitītiem produktiem tikai tā paša pielikuma 3. ailē minētos procesus attiecībā uz katru iegūto produktu uzskata par pabeigtiem neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

Metode, pēc kuras piemērojami 10. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

38. pants

Piemērojot iepriekšējo pantu, jebkurā gadījumā tālāk aprakstīto apstrādi vai pārstrādi neuzskata par pietiekamu, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārvietošana citā pozīcijā:

2. apakšiedaļa

Citi produkti, kas nav kombinētās nomenklatūras XI iedaļā iekļautie tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

39. pants

Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

Metode, pēc kuras piemērojami 11. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

3. apakšiedaļa

Visiem produktiem kopēji noteikumi

40. pants

Ja 10. un 11. pielikuma sarakstos ir teikts, ka izcelsmi piešķir gadījumos, kad izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes vērtība nepārsniedz noteiktu procentu no iegūto produktu ražotāja cenas, tad tādu procentu aprēķina šādi:

2. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par rezerves daļām

41. pants

▼M1

1.  Par tādu palīgierīču, rezerves daļu vai mašīnu izcelsmi, ko piegādā kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma, uzskata to pašu izcelsmi, kāda ir attiecīgajai iekārtai, mašīnai, aparatūrai vai transportlīdzeklim.

▼B

►M1  2. ◄   Būtiskas rezerves daļas, kas lietojamas kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ko laiž brīvā apgrozībā vai kas izvests iepriekš, uzskata par tādas pašas izcelsmes kā attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ar noteikumu, ka ir ievēroti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

42. pants

Iepriekšējā pantā minēto izcelsmes prezumpciju pieņem vienīgi tad:

43. pants

41. pantā:

44. pants

Ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai pilnvarotām aģentūrām iesniedz izcelsmes sertifikāta pieteikumu saistībā ar 41. pantā definētām rezerves daļām, tad sertifikāta 6. ailē (pozīcijas numurs, marķējums, iepakojumu skaits un numuri, preču apraksts) un ar to saistītajā pieteikumā iekļauj attiecīgās personas deklarāciju par to, ka sertifikātā un pieteikumā minētās preces ir paredzētas iepriekš izvestas iekārtas, mašīnas, aparāta vai transportlīdzekļa parastai apkopei, kā arī sniedz precīzus datus par minēto iekārtu, mašīnu, aparātu vai agregātu.

Kad vien iespējams, attiecīgā persona sniedz arī datus par izcelsmes sertifikātu (izdevēja iestāde, sertifikāta numurs un izdošanas datums), ar kuru saskaņā izvesta iekārta, mašīna, aparāts vai transportlīdzeklis, kura apkopei attiecīgās daļas paredzētas.

45. pants

Ja, laižot brīvā apgrozībā Kopienā 41. pantā definētās būtiskās rezerves daļas, to izcelsmes pierādīšanai jāuzrāda izcelsmes sertifikāts, tad sertifikātā jāiekļauj 44. pantā minētie dati.

46. pants

Lai nodrošinātu šās iedaļas piemērošanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt papildu pierādījumus, cita starpā:

3. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par izcelsmes sertifikātiem

1. apakšiedaļa

Noteikumi par vispārējiem izcelsmes sertifikātiem

47. pants

Ja, ievedot produktus, to izcelsmi pierāda vai tā ir jāpierāda, uzrādot izcelsmes sertifikātu, tad tādam sertifikātam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

48. pants

1.  Dalībvalstu kompetento iestāžu vai pilnvaroto aģentūru izdotam izcelsmes sertifikātam jāatbilst 47. panta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem.

2.  Sertifikātus un to pieteikumus sagatavo veidlapās, kas atbilst 12. pielikumā dotajiem paraugiem.

3.  Ar tādiem izcelsmes sertifikātiem apliecina, ka preču izcelsme ir Kopienā.

Tomēr, ja tas vajadzīgs saskaņā ar ārējās tirdzniecības prasībām, ar tām var arī apliecināt, ka preču izcelsme ir kādā konkrētā dalībvalstī.

Ja Kodeksa 24. pantā izklāstītie nosacījumi ir ievēroti vienīgi pēc vairākām darbībām vai procesiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, tad preču izcelsme var būt tikai Kopienā.

49. pants

Izcelsmes sertifikātus izdod pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

Attiecīgos apstākļos, jo īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs izvešanu izdara regulāri, dalībvalstis var lemt neprasīt iesniegt pieteikumu par katru izvešanas darbību, ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi noteikumi, kas reglamentē izcelsmi.

Ja tas vajadzīgs saskaņā ar tirdzniecības prasībām, tad var izdot vienu vai vairākus izcelsmes sertifikāta papildeksemplārus.

Tādus eksemplārus sagatavo uz veidlapām, kas atbilst 12. pielikumā dotam paraugam.

50. pants

1.  Sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm. Ir pieļaujams, ka garums ir par 5 mm mazāks vai par 8 mm lielāks. Izmanto rakstīšanai gatavotu baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 64 g/m2 vai — ja izmanto gaisa pasta papīru — 25 līdz 30 g/m2. Uz tā ir iespiests sarkanbrūns gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2.  Pieteikuma veidlapa iespiežama izvedējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā vai vairākās tās valsts valodās. Izcelsmes sertifikāta veidlapa iespiežama vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās vai — atkarā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

3.  Dalībvalstīm ir tiesības izcelsmes sertifikātu veidlapas iespiest pašām vai tās pasūtīt apstiprinātās tipogrāfijās. Otrā gadījumā katrā veidlapā jābūt atsaucei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Katra izcelsmes sertifikāta veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī jābūt uzdrukātam vai ar zīmogu uzspiestam kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.

51. pants

Pieteikuma veidlapu un izcelsmes sertifikātu aizpilda tāpat mašīnrakstā vai rokrakstā drukātiem burtiem vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai — atkarībā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

52. pants

Katram izcelsmes sertifikātam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Arī sertifikāta pieteikumam un visām sertifikāta kopijām ir tāds pats kārtas numurs.

Papildus tam dalībvalstu kompetentās iestādes un pilnvarotās aģentūras minētos dokumentus var numurēt to izdošanas kārtībā.

53. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes lemj, vai un kādi papildu dati pievienojami pieteikumam. Tādus papildu datus prasa tikai tik, cik absolūti nepieciešams.

Katra dalībvalsts informē Komisiju par noteikumiem, ko tā pieņem atbilstīgi šā panta iepriekšējai daļai. Komisija šo informāciju tūlīt ziņo pārējām dalībvalstīm.

54. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes vai pilnvarotās aģentūras, kas izdevušas izcelsmes sertifikātus, to pieteikumus saglabā vismaz divus gadus.

Tomēr var saglabāt arī tikai pieteikumu kopijas, ar noteikumu, ka kopijām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tāda pati pierādījuma vērtība.

2. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz tādu atsevišķu lauksaimniecības produktu izcelsmes sertifikātiem, kuri pakļautas īpašam ievešanas režīmam

55. pants

56.—65. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz tādu izcelsmes sertifikātu izmantošanu, kas izdoti par trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz ko ir ieviests īpašs nepreferenciāls režīms, ciktāl šāda režīma noteikumos ir atsauce uz tālāk minētiem noteikumiem.

a)

Izcelsmes sertifikāti

56. pants

1.  Izcelsmes sertifikātus par tādu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kurām ir ieviests īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, sagatavo veidlapā, kas atbilst 13. pielikumā dotajam paraugam.

2.  Tādus sertifikātus izdod attiecīgo trešo valstu kompetentas pārvaldes iestādes, še turpmāk — izdevējas iestādes, ja produktus, uz ko sertifikāti attiecas, var uzskatīt par šo valstu izcelsmes produktiem saskaņā ar Kopienā spēkā esošiem noteikumiem.

3.  Tāpat ar tādiem sertifikātiem apliecina visu vajadzīgo informāciju, kas prasīta Kopienas tiesību aktos, kuri reglamentē 55. pantā minēto īpašo ievešanas režīmu.

4.  Neskarot 55. pantā minētos konkrētos noteikumus par īpašo ievešanas režīmu, izcelsmes sertifikātu derīguma termiņš ir desmit mēneši no dienas, kurā tās izdevušas izdevējas iestādes.

57. pants

1.  Izcelsmes sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem, sastāv tikai no vienas lapas, uz kuras blakus dokumenta nosaukumam ir vārds “oriģināls”.

Ja vajadzīgi papildeksemplāri, tad uz tiem blakus dokumenta nosaukumam ir atzīme “papildeksemplārs”.

2.  Kopienas kompetentās iestādes atzīst par derīgu tikai izcelsmes sertifikāta oriģinālu.

58. pants

1.  Izcelsmes sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm; ir pieļaujams, ka garums ir par 8 mm lielāks vai par 5 mm mazāks. Izmanto baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 40 g/m2. Oriģināla aversā ir iespiests dzeltens gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2.  Sertifikātus iespiež un aizpilda kādā no Kopienas oficiālajām valodām.

59. pants

1.  Sertifikātu aizpilda mašīnrakstā vai izmanto automātiskas datu apstrādes sistēmu vai tamlīdzīgu procedūru.

2.  Ierakstus nedrīkst dzēst, un nedrīkst rakstīt tiem virsū. Labojumi izdarāmi, nepareizo ierakstu svītrojot un vajadzības gadījumā klāt pierakstot pareizos datus. Tādiem labojumiem pievieno labotājas personas iniciāļus, un tos vizē izdevējas iestādes.

60. pants

1.  Saskaņā ar 56.—59. pantu izdotu izcelsmes sertifikātu 5. ailē iekļauj papildu datus, kas varētu būt vajadzīgi, lai piemērotu īpašo ievešanas režīmu, uz ko tie attiecas, kā tas minēts 56. panta 3. punktā.

2.  Sertifikātu 5., 6. un 7. ailes neizmantotos laukumus aizsvītro, lai vēlāk tur neko nevarētu ierakstīt.

61. pants

Katrā izcelsmes sertifikātā ir drukāts vai citādi ievietots sērijas numurs, pēc kura sertifikāts identificējams, kā arī izdevējas iestādes zīmogs un viena vai vairāku pilnvaroto parakstītāju paraksti.

Sertifikātu izdod, attiecīgos produktus izvedot, un izdevēja iestāde patur katra izdotā a sertifikāta kopiju.

62. pants

Izņēmuma kārtā iepriekš minētos sertifikātus var izdot pēc attiecīgo produktu izvešanas, ja izvešanas laikā tās nav izdotas nejaušas kļūdas vai bezdarbības, vai īpašu apstākļu dēļ.

Izdevējas iestādes 56.—61. pantā minēto izcelsmes sertifikātu nevar izdot ar atpakaļejošu spēku, kamēr tās nav pārbaudījušas, vai izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā izvešanas lietā iekļautajiem datiem.

Ar atpakaļejošu spēku izdotajos sertifikātos jābūt vienam no šiem ierakstiem:

▼A1

▼A2

▼M26

▼B

ailē “Piezīmes”.

b)

Administratīvā sadarbība

63. pants

1.  Ja kādiem lauksaimniecības produktiem piemērota īpaša ievešanas režīma noteikumos ir paredzēts izmantot 56.—62. pantā aprakstīto izcelsmes sertifikātu, tad tādu režīmu ir tiesības izmantot vienīgi pēc administratīvās sadarbības procedūras ieviešanas, ja vien attiecīgā režīma noteikumos nav paredzēts citādi.

Tādā nolūkā attiecīgās trešās valstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai:

Komisija visu iepriekš minēto informāciju nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.  Ja attiecīgās trešās valstis Komisijai 1. punktā minēto informāciju nenosūta, tad Kopienas kompetentās iestādes tām liedz tiesības piedalīties īpašajā ievešanas režīmā.

64. pants

1.  Šās direktīvas 56.—62. pantā minētos izcelsmes sertifikātus turpmāk pārbauda izlases kārtā un tad, ja rodas pamatotas šaubas par sertifikāta autentiskumu vai tajā iekļautās informācijas pareizumu.

Saistībā ar izcelsmes jautājumiem pārbaudi izdara pēc muitas dienestu ierosinājuma.

Saistībā ar lauksaimniecības normām attiecīgos gadījumos pārbaudi var izdarīt citas kompetentas iestādes.

2.  Piemērojot 1. punktu, Kopienas kompetentās iestādes izcelsmes sertifikātu vai tā kopiju nosūta atpakaļ izvedējas valsts izraudzītām valdības iestādēm, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības. Ja ir uzrādīts rēķins, tad tā oriģinālu vai kopiju pievieno atpakaļ nosūtītajam sertifikātam. Tāpat iestādes sniedz visu iegūto informāciju, kas liek domāt, ka sertifikātos iekļautie dati nav precīzi vai ka sertifikāts nav autentisks.

Ja Kopienas muitas dienesti lemj atcelt attiecīgā īpašā ievešanas režīma piemērošanu, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj produktus atlaist, pēc saviem ieskatiem veicot vajadzīgos piesardzības pasākumus.

65. pants

1.  Turpmāku pārbaužu rezultātus pēc iespējas drīz paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm.

Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 64. panta nosacījumiem atpakaļ nosūtītie izcelsmes sertifikāti attiecas uz faktiski izvestām precēm un vai tādām precēm pienākas piemērot attiecīgo īpašo ievešanas režīmu.

2.  Ja, vēlākais, pēc sešiem mēnešiem nav saņemta atbilde uz lūgumu izdarīt turpmāku pārbaudi, tad Kopienas muitas dienesti galīgi atsaka tiesības izmantot īpašo ievešanas režīmu.

▼M18

2. NODAļA

Preferenciāla izcelsme

66. pants

Šajā nodaļā:

1. iedaļa

Vispārējā preferenču sistēma

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

67. pants

1.  Noteikumos par vispārējām tarifu preferencēm, ko Kopiena piešķir produktiem ar izcelsmi attīstības valstīs (turpmāk “saņēmējas valstis”), uzskata, ka saņēmējas valsts izcelsme ir šādiem produktiem:

2.  Šajā iedaļā uzskata, ka to produktu, kuru izcelsme ir Kopienā 3. punkta izpratnē un kam veikta tāda apstrāde vai pārstrāde kādā saņēmējā valstī, kas pārsniedz 70. pantā aprakstīto, izcelsme ir attiecīgajā saņēmējā valstī.

3.  Panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro, lai noteiktu Kopienā iegūtu produktu izcelsmi.

4.  Ciktāl Norvēģija un Šveice piešķir vispārējas tarifu preferences produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējās valstīs, uz kurām attiecas 1. punkts, kā arī piemēro izcelsmes jēdziena definīciju, kas atbilst šajā iedaļā noteiktajai, produktus, kuru izcelsme ir Kopienā, Norvēģijā vai Šveicē un kuriem saņēmējā valstī veic apstrādi vai pārstrādi, kas pārsniedz 70. pantā aprakstīto, uzskata par tādiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī.

Pirmās daļas noteikumi piemērojami tikai produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā, Norvēģijā vai Šveicē (saskaņā ar noteikumiem par izcelsmi, kas attiecas uz attiecīgajām tarifu preferencēm), kas tieši izvesti uz saņēmēju valsti.

Pirmās daļas noteikumi neattiecas uz produktiem, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 1. līdz 24. nodaļā.

Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē dienu, no kuras piemērojami pirmajā un otrajā daļā paredzētie noteikumi.

5.  Panta 4. punkta noteikumi piemērojami ar nosacījumu, ka Norvēģija un Šveice uz abpusējuma pamata nodrošina Kopienas produktiem tādu pašu attieksmi.

68. pants

1.  Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem kādā saņēmējā valstī vai Kopienā:

2.  Termini “tās kuģi” un “tās zivju pārstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:

3.  Termini “saņēmēja valsts” un “Kopiena” ietver arī attiecīgās valsts vai dalībvalstu teritoriālos ūdeņus.

4.  Kuģi, kas kuģo tāljūrā, ieskaitot zivju pārstrādes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, ir uzskatāmi par tās saņēmējas valsts vai dalībvalsts teritorijas daļu, kurai tie pieder, ar noteikumu, ka tie atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

69. pants

Regulas 67. pantā produktus, kas nav pilnīgi iegūti saņēmējā valstī vai Kopienā, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti 15. pielikuma sarakstā paredzētie nosacījumi.

Minētie nosacījumi attiecībā uz visiem šajā iedaļā iekļautiem produktiem paredz to, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā materiāli bez noteiktas izcelsmes, kurus izmanto ražošanā, un šie nosacījumi attiecas tikai tādiem materiāliem.

Ja kādu produktu, kas, ievērojot sarakstā paredzētos nosacījumus, ieguvis izcelsmes statusu, izmanto kāda cita produkta ražošanā, tad nosacījumi, kas attiecas uz produktu, kurā tas iekļauts, uz pašu sākotnējo produktu neattiecas, un tāpat neņem vērā materiālus bez noteiktas izcelsmes, kas varētu būt izmantoti šā produkta ražošanā.

70. pants

▼M22

1.  Neierobežojot 2. punktu, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produkts iegūtu izcelsmes statusu, neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 69. panta prasības, uzskatāmas šādas darbības:

▼M18

2.  Nosakot, vai ar produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, kopā izvērtē visas gan saņēmējā valstī, gan Kopienā ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

70.a pants

1.  Kvalifikācijas vienība šīs iedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi:

2.  Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā, lai noteiktu izcelsmi.

71. pants

1.  Atkāpjoties no 69. panta noteikumiem, materiālus bez noteiktas izcelsmes var izmantot produkta ražošanā ar nosacījumu, ka tādu materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkta ražotāja cenas.

Ja sarakstā ir dots viens vai vairāki varianti, cik vērtības procentos atļauts izmantot materiālus bez noteiktas izcelsmes, tad noteikto procentuālo vērtību nedrīkst pārsniegt, piemērojot šā punkta pirmo daļu.

2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz produktiem, kas ietilpst Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

72. pants

1.  Atkāpjoties no 67. panta, lai noteiktu, vai kādā saņēmējā valstī, kas ir kādas reģionālas grupas locekle, ražota produkta izcelsme ir šajā valstī minētā panta nozīmē, uzskata, ka produktu, kura izcelsme ir kādā no šīs reģionālās grupas valstīm un ko turpmāk izmanto ražošanā citā grupas valstī, izcelsme ir turpmākās apstrādes valstī (reģionālā kumulācija).

2.  Galaprodukta izcelsmes valsti nosaka saskaņā ar 72.a pantu.

▼M22

3.  Reģionālā kumulācija attiecas uz trim atsevišķām reģionālām saņēmēju valstu grupām, kas izmanto vispārējo preferenču sistēmu:

4.  Ar frāzi “reģionāla grupa” ir apzīmējama attiecīgi I, II vai III grupa.

▼M18

72.a pants

1.  Ja preces, kuru izcelsme ir kādā valstī, kas ir kādas reģionālas grupas locekle, ir apstrādātas vai pārstrādātas citā tās pašas reģionālās grupas valstī, to izcelsme ir tajā reģionālās grupas valstī, kurā veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka:

2.  Ja nav izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunkta izcelsmes nosacījumi, produktu izcelsme ir tajā reģionālās grupas valstī, kurā produktiem ar izcelsmes statusu, kas ir ievesti no pārējām reģionālās grupas valstīm, ir vislielākā muitas vērtība.

3.  “Pievienotā vērtība” nozīmē ražotāja cenu, neiekļaujot katra produkta, kuru izcelsme ir citā attiecīgās reģionālās grupas valstī, muitas vērtību.

4.  Tādu preču, kas no vienas reģionālās grupas valsts izvestas uz citu tās pašas grupas valsti izmantošanai tālākā apstrādē vai pārstrādē, vai atkalizvešanai, neveicot apstrādi vai pārstrādi, izcelsmes statusu pierāda ar A formas izcelsmes sertifikātu, kas izsniegts pirmajā valstī.

5.  Tādu preču, kuras no reģionālas grupas valsts eksportētas uz Kopienu, izcelsmes statusu, kas iegūts vai saglabāts saskaņā ar 72. panta, šī panta un 72.b panta noteikumiem, pierāda ar A formas izcelsmes sertifikātu vai ar rēķindeklarāciju, kas izsniegta šajā valstī, pamatojoties uz A formas izcelsmes sertifikātu, kas piešķirts saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

6.  Izcelsmes valsti norāda A formas izcelsmes sertifikāta 12. ailē vai rēķindeklarācijā; šī valsts ir:

72.b pants

1.  72. un 72.a pantu piemēro tikai, ja:

2.  Komisija informē dalībvalstis, tiklīdz katra reģionālā grupa izpilda 1. punktā paredzētos nosacījumus.

3.  78. panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro produktiem, kuru izcelsme ir kādā no reģionālās grupas valstīm, ja tos ved cauri jebkurai citai attiecīgās reģionālās grupas valstij, neatkarīgi no tā, vai tur veic tālāku apstrādi vai pārstrādi.

73. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darba rīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma daļas un ietilpst cenā, vai arī nav ar atsevišķu faktūrrēķinu, uzskata par saistītu ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

74. pants

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Tomēr, ja komplektu veido produkti ar noteiktu izcelsmi un bez noteiktas izcelsmes, tad uzskata, ka visam komplektam ir noteikta izcelsme, ar noteikumu, ka sastāvdaļu bez noteiktas izcelsmes vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

75. pants

Lai noteiktu, vai produktam ir noteikta izcelsme, nav jānosaka šādu ražošanas procesā izmantoto elementu izcelsme:

76. pants

1.  Izņēmumus no šīs iedaļas noteikumiem var piemērot par labu vismazāk attīstītajām saņēmējām valstīm, kas saņem vispārējās preferenču sistēmas piemērošanu, ja izņēmumus pamato esošo nozaru attīstība vai jaunu nozaru radīšana. Vismazāk attīstītas saņēmējas valstis ir uzskaitītas Padomes regulās un EOTK lēmumā par vispārējo tarifu preferenču piemērošanu. Šai nolūkā attiecīgā valsts iesniedz Komisijai lūgumu piemērot izņēmumu, kā arī iesniedz šāda lūguma iemeslus saskaņā ar 3. punktu.

2.  Pārbaudot lūgumus, jo īpaši ņem vērā:

3.  Lai veicinātu izņēmumu piemērošanas lūgumu izskatīšanu, valsts, kas iesniedz lūgumu, sniedz iespējami pilnīgu informāciju, lai to pamatotu, jo īpaši norādot šeit uzskaitītos datus:

4.  Komisija iesniedz izņēmuma lūgumu Komitejai. ►M22  Lēmumu pieņem saskaņā ar komitejas procedūru. ◄

5.  Piemērojot izņēmumu, A formas izcelsmes sertifikāta 4. ailē vai 89. pantā noteiktajā rēķindeklarācijā jābūt šādai norādei:

6.  Uz iespējamo pagarinājumu attiecas 1. līdz 5. punkta noteikumi.

77. pants

Šajā iedaļā paredzētajiem izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi ir vienmēr jāievēro saņēmējā valstī vai Kopienā.

Ja no saņēmējas valsts vai Kopienas uz citu valsti izvestos produktus ar noteiktu izcelsmi nosūta atpakaļ, tos ir jāuzskata par produktiem bez noteiktas izcelsmes, ja vien, lai pārliecinātu kompetentos dienestus, nevar pierādīt, ka:

78. pants

1.  Uzskata, ka no saņēmējas valsts uz Kopienu vai no Kopienas uz saņēmēju valsti tieši ir transportēti:

2.  Pierādījumus par 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpildi iesniedz kompetentajiem muitas dienestiem, uzrādot:

79. pants

1.  Ievedot noteiktas izcelsmes produktus, kas no saņēmējas valsts nosūtīti izstādei citā valstī un pēc izstādes pārdoti ievešanai Kopienā, tie saņem 67. pantā paredzētās tarifu preferences, ar noteikumu, ka šie produkti atbilst šīs iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par tādiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, un ka, lai pārliecinātu Kopienas kompetentie muitas dienesti, pierāda, ka:

2.  Kopienas muitas dienestiem parastajā kārtībā iesniedz A veidlapas izcelsmes sertifikātu. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā var lūgt papildu dokumentāru pierādījumu par preču veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3.  Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu produktus un kuru laikā produkti paliek muitas kontrolē.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes apliecinājums

80. pants

Produkti, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, saņem 67. pantā paredzētās tarifu preferences, ja tiek iesniegta:

a)

A VEIDLAPAS IZCELSMES SERTIFIKĀTS

81. pants

1.  Kad noteiktas izcelsmes produktus šīs iedaļas nozīmē ieved Kopienā, tie var saņemt 67. pantā paredzētās tarifu preferences, ar noteikumu, ka tie transportēti tieši 67. panta nozīmē, uzrādot A veidlapas izcelsmes sertifikātu, kuru izsniegušas saņēmējas valsts muitas dienesti vai citas kompetentas valdības iestādes, ar noteikumu, ka šī valsts:

2.  A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izsniegt tikai tad, ja tā var kalpot kā dokumentārs pierādījums, kas vajadzīgs 67. pantā minēto tarifu preferenču piemērošanai.

3.  A veidlapas izcelsmes sertifikātu izsniedz tikai pēc izvedēja vai viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

4.  Izvedējs vai viņa pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz visus atbilstīgos apstiprinošos dokumentus, kas pierāda, ka eksportējamiem produktiem var izsniegt A veidlapas izcelsmes sertifikātu.

5.  Sertifikātu izsniedz saņēmējas valsts kompetents valdības dienests, ja izvedamos produktus var uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir tajā valstī 1. apakšiedaļas nozīmē. Sertifikāts ir pieejama izvedējam, tiklīdz izvedums ir noticis vai ir nodrošināts.

6.  Lai pārbaudītu 5. punkta nosacījumu izpildi, kompetentajiem valdības dienestiem ir tiesības pieprasīt jebkādu dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām.

7.  Saņēmējas valsts kompetentie valdības dienesti ir atbildīgi par sertifikātu un pieteikumu pienācīgu aizpildīšanu.

8.  A veidlapas izcelsmes sertifikāta 2. ailes aizpildīšana nav obligāta. 12. ailē jānorāda “Eiropas Kopiena” vai kāda no dalībvalstīm.

9.  A veidlapas izcelsmes sertifikāta izsniegšanas diena ir jānorāda 11. ailē. Parakstam šajā ailē, kas ir paredzēta kompetentiem valdības dienestiem, kuri sertifikātu izdod, ir jābūt rakstītam ar roku.

82. pants

Ja pēc ievedēja lūguma un saskaņā ar ievešanas valsts muitas dienestu noteikumiem secīgos sūtījumos ieved izjauktus vai nesaliktus produktus Harmonizētās sistēmas 2. vispārējā noteikuma a) punkta nozīmē, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406, tad vienotu šo produktu izcelsmes apliecinājumu muitas dienestiem iesniedz, ievedot pirmo sūtījumu.

83. pants

Tā kā A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir dokumentārs pierādījums noteikumu piemērošanai par 67. pantā minētajām tarifu preferencēm, izvešanas valsts kompetentais valdības dienests ir atbildīgs par to, lai tiktu veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi produktu izcelsmes pārbaudei un pārējo sertifikāta ierakstu kontrolei.

84. pants

Izcelsmes pierādījumi ir jāiesniedz ievešanas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar Kodeksa 62. pantā noteikto kārtību. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un to, lai ievešanas deklarācijai būtu pievienots ievedēja paziņojums, ka produkti atbilst šīs iedaļas piemērošanas nosacījumiem.

85. pants

1.  Atkāpjoties no 81. panta 5. punkta, A veidlapas izcelsmes sertifikātu izņēmuma kārtā var izsniegt pēc tam, kad notikusi produktu, uz ko tā attiecas, izvešana, ja:

2.  Kompetentie valdības dienesti var izsniegt sertifikātu ar atpakaļejošu spēku tikai pēc tam, kad tie pārbaudījušas, ka izvedēja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai attiecīgajā izvešanas lietā un ka A veidlapas izcelsmes sertifikāts, kas atbilst šīs iedaļas noteikumiem, nav izsniegts, izve dot attiecīgos produktus.

3.  Ar atpakaļejošu spēkuizsniegtā A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē ir jābūt atzīmei “Délivré a posteriori” vai “Issued retrospectively”.

86. pants

1.  A veidlapas izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā izvedējs var vērsties pie kompetentā valdības dienesta, kas izsniegusi dokumentu, ar pieteikumu, lai iegūtu tās dublikātu, pamatojoties uz tās valdījumā esošiem izvešanas dokumentiem. Šādi izsniegta A veidlapas dublikāta 4. ailē ir jābūt vārdam “Duplicata” vai “Duplicate”, kā arī izdošanas dienai un sertifikāta oriģināla sērijas numuram.

2.  90.b panta mērķiem noraksts stājas spēkā oriģināla izsniegšanas dienā.

87. pants

1.  Ja noteiktas izcelsmes produktus nodod muitas iestādē kontrolē Kopienā, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu ir iespējams aizstāt ar vienu vai vairākiem A veidlapas izcelsmes sertifikātiem visu šo produktu vai to daļas nosūtīšanai uz citu vietu Kopienā vai uz Šveici vai Norvēģiju. A veidlapas izcelsmes sertifikāta aizstājējeksemplāru izsniedz tā muitas iestāde, kuras kontrolē produkti ir nodoti.

2.  Sertifikāta aizstājējeksemplāru, kas ir izsniegts, piemērojot 1. punktu vai 88. pantu, uzskata par galīgo izcelsmes sertifikātu produktiem, uz ko tas attiecas. Sertifikāta aizstājējeksemplāru sastāda, pamatojoties uz atpakaļizvedēja rakstisku lūgumu.

3.  Sertifikāta aizstājējeksemplāra augšējā labajā stūrī norāda tās starpniekvalsts nosaukumu, kurā tas ir izdots.

Sertifikāta aizstājējeksemplāra 4. ailē ir jābūt vārdiem “Replacement certificate” vai “Certificat de remplacement”, kā arī izcelsmes sertifikāta oriģināla izdošanas dienai un sērijas numuram.

Atpakaļizvedēja vārds jānorāda 1. ailē.

Galīgā saņēmēja vārdu var norādīt 2. ailē.

Visi dati par atpakaļizvestiem produktiem, kas bija sertifikāta oriģinālā, ir jāpārceļ uz 3. līdz 9. aili.

Norādes uz atpakaļizvedēja faktūru ir jāsniedz 10. ailē.

Muitas dienesta, kas ir izdevis sertifikāta aizstājējeksemplāru, vizē 11. aili. Dienests ir atbildīgs tikai par sertifikāta aizstājējeksemplāra izdošanu. Datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti 12. ailē iegūst no sertifikāta oriģināla. Šajā ailē parakstās atpakaļizvedējs. Atpakaļizvedējs, kas labticīgi parakstās šajā ailē, nav atbildīgs par sertifikāta oriģinālā iekļauto datu precizitāti.

4.  Muitas iestāde, kurai lūgts veikt 1. punktā minēto darbību, uz sertifikāta oriģināla atzīmē pārsūtīto produktu svaru, numurus un veidu, un tur norāda attiecīgā sertifikāta aizstājējeksemplāra vai aizstājējeksemplāru sērijas numurus. Tas glabā sertifikāta oriģinālu vismaz trīs gadus.

5.  Sertifikāta oriģināla fotokopiju var pievienot sertifikāta aizstājējeksemplāram.

6.  Tādu produktu gadījumā, kuri saņem 67. pantā minētās tarifu preferences, ievērojot izņēmumu, kas piešķirts saskaņā ar 76. panta noteikumiem, šajā pantā noteiktā procedūra piemērojama vienīgi tad, ja šie produkti paredzēti Kopienai.

88. pants

Kad noteiktas izcelsmes produktus šīs iedaļas nozīmē ieved Kopienā, tie var saņemt tarifu preferences, kas paredzētas 67. pantā, uzrādot A veidlapas izcelsmes sertifikāta aizstājējeksemplāru, ko izsniegušas saņēmējas valsts kompetentie valdības dienesti, ar noteikumu, ka ir ievēroti 78. pantā paredzētie nosacījumi un ka Norvēģija vai Šveice sniedz atbalstu Kopienai, ļaujot tās muitas dienestiem pārbaudīt izsniegto sertifikātu autentiskumu un precizitāti. Pārbaudes procedūru, kas paredzēta 94. pantā piemēro mutatis mutandis 94. panta 3. punktā noteikto termiņu pagarina līdz astoņiem mēnešiem.

b)

RĒĶINDEKLARĀCIJA

89. pants

1.  Rēķindeklarāciju var sastādīt:

2.  Rēķindeklarāciju var sastādīt, ja attiecīgos produktus var uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai saņēmējā valstī, un ja tie atbilst pārējiem šīs iedaļas nosacījumiem.

3.  Izvedējam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, jābūt gatavam pēc izvešanas valsts muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas pierāda produktu izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šīs iedaļas prasībām.

4.  Rēķindeklarāciju sastāda izvedējs franču vai angļu valodā, uz faktūras, pavadzīmes vai cita komercdokumenta mašīnrakstā uzrakstot, uzzīmogojot vai uzdrukājot deklarāciju, kuras teksts ir 18. pielikumā. Ja deklarāciju raksta ar roku, raksta ar tinti un drukātiem burtiem.

5.  Uz rēķindeklarācijas ir izvedēja paraksta oriģināls. Taču apstiprinātam izvedējam 90. panta nozīmē šādas deklarācijas nav jāparaksta ar noteikumu, ka viņš iesniedz muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pašrocīgi būtu parakstījis šādas deklarācijas.

6.  Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, rēķindeklarācijas izmantošana pakļauta šādiem īpašiem nosacījumiem:

Pirmā apakšpunkta noteikumi neatbrīvo izvedējus no citu muitas vai pasta noteikumu formalitāšu ievērošanas.

90. pants

1.  Kopienas muitas dienesti var atļaut ikvienam izvedējam, še turpmāk “apstiprināts izvedējs”, kas bieži sūta Kopienas izcelsmes produktus 67. panta 2. punkta nozīmē un kas, lai pārliecinātu muitas dienestus, piedāvā visas vajadzīgās garantijas, lai pārbaudītu produktu izcelsmes statusu, kā arī citu šīs iedaļas prasību izpildi, sastādīt rēķindeklarācijas neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības.

2.  Muitas dienesti var piešķirt apstiprināta izvedēja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par piemērotiem.

3.  Muitas dienesti apstiprinātajam izvedējam piešķir muitas atļaujas numuru, ko ietver rēķindeklarācijā.

4.  Muitas dienesti pārrauga, kā apstiprinātais izvedējs izmanto atļauju.

5.  Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja apstiprinātais izvedējs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto savu atļauju.

90.a pants

1.  Pierādījumus par Kopienas produktu noteiktas izcelsmes statusu 67. panta 2. punkta nozīmē, sniedz:

2.  Izvedējs vai viņa pilnvarots pārstāvis preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 2. ailē ieraksta “GSP beneficiary countries” un “EC” vai “pays bénéficaires du SPG” un “CE”.

3.  Šīs iedaļas noteikumi attiecībā uz A veidlapas izcelsmes sertifikātu izsniegšanu, izmantošanu un vēlāko pārbaudi mutatis mutandis attiecas uz preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 un, izņemot noteikumus par to izsniegšanu, uz rēķindeklarācijām.

90.b pants

1.  Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no tā izsniegšanas dienas izvešanas valstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz ievešanas valsts muitas dienestiem.

2.  Izcelsmes apliecinājumus, ko iesniedz ievešanas valsts muitas dienestiem pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt 67. pantā minēto tarifu preferenču piemērošanai, ja dokumentu neiesniegšanu līdz noteiktajam termiņam izraisījuši kādi ārkārtēji apstākļi.

3.  Citos gadījumos, kad iesniegšana notikusi par vēlu, ievešanas valsts muitas dienesti var izcelsmes apliecinājumu pieņemt, ja produkti uzrādīti pirms noteiktā termiņa.

4.  Pēc ievedēja lūguma un ievērojot ievešanas dalībvalsts muitas dienestu paredzētos nosacījumus, muitas dienestiem, ievedot pirmo sūtījumu, var iesniegt vienotu izcelsmes apliecinājumu, ja preces:

Šo procedūru piemēro kompetentu muitas dienestu noteiktiem daudzumiem un periodam. Šis periods nekādos apstākļos nevar pārsniegt trīs mēnešus.

90.c pants

1.  Produktus, ko privātpersonas nosūta privātpersonām kā sīkpakas vai kas ietilpst ceļotāja personīgā bagāžā, var atzīt par noteiktas izcelsmes produktiem, kas saņem 67. pantā minētās tarifu preferences, nepieprasot A veidlapas izcelsmes sertifikātus vai rēķindeklarācijas uzrādīšanu, ja vien šādus produktus neieved tirdzniecībai un ir deklarēts, ka tie atbilst šīs iedaļas piemērošanas nosacījumiem, un kad nav šaubu par šādas deklarācijas patiesumu.

2.  Ja ievešana notiek neregulāri un produkti ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ievešanu pārdošanai, ja no produktu veida un daudzuma ir redzams, ka tos neieved komerciāliem mērķiem.

Turklāt šo produktu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR.1 200 attiecībā uz ceļotāja personīgo bagāžu.

91. pants

1.  Ja piemēro 67. panta 2., 3. vai 4. punktu, saņēmējas valsts kompetentie valdības dienesti, kam jāizsniedz A veidlapas izcelsmes sertifikāts produktiem, kuru ražošanā izmantoti materiāli, kuru izcelsme ir Kopienā, Norvēģijā vai Šveicē, par pamatu ņem preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 vai, kad vajadzīgs, uz rēķindeklarāciju.

2.  Panta 1. punkta gadījumos izdotās A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē ir jābūt norādei “EC cumulation”, “Norway cumulation”, “Switzerland cumulation” vai “Cumul CE”, “Cumul Norvège”, “Cumul Suisse”.

92. pants

Nelielu atšķirību atklāšana starp ziņām, kas sniegtas A veidlapas izcelsmes sertifikātā, preču pārvadājuma sertifikātā EUR.1 vai rēķindeklarācijā, un ziņām, kas sniegtas dokumentos, kuri iesniegti muitas iestādē produktu ievešanas formalitāšu veikšanai, ipso facto neanulē sertifikātu vai deklarāciju, ja pienācīgi konstatē, ka dokuments atbilst uzrādītajiem produktiem.

Acīmredzamām formālām kļūdām, tādām kā drukas kļūdas A formas izcelsmes sertifikātā, pārvadājuma sertifikātā EUR.1 vai rēķindeklarācijā, nevajadzētu būt par iemeslu šo dokumentu noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par dokumentā sniegto ziņu pareizumu.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

93. pants

1.  Saņēmējas valstis Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības dienestu nosaukumus un adreses, kas ir pilnvarotas izsniegt A veidlapas izcelsmes sertifikātus, kā arī šo dienestu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to iestāžu, kas ir atbildīgas par A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju kontroli, nosaukumus un adreses. Zīmogi ir derīgi no dienas, kad Komisija saņēmusi attiecīgos paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem. Ja paziņojumus izdara, grozot iepriekšējos paziņojumus, Komisija norāda dienu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas saņēmēju valstu valdības dienesti. Šī informācija ir iekšējai lietošanai; ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti tomēr var atļaut ievedējam vai tā attiecīgi pilnvarotam pārstāvim iepazīties ar šajā daļā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

2.  Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) dienu, no kuras jaunās saņēmējas valstis, kas minētas 97. pantā, atbilst 1. punktā minētajām saistībām.

3.  Komisija nosūta saņēmējām valstīm to zīmogu nospiedumus, ko dalībvalstu muitas dienesti lieto preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izsniegšanai.

93.a pants

Lai piemērotu 67. pantā minētos noteikumus par tarifu preferencēm, katra saņēmēja valsts pilda noteikumus par preču izcelsmi, A veidlapas izcelsmes sertifikātu aizpildīšanu un izsniegšanu, rēķindeklarāciju izmantošanas nosacījumus un noteikumus par administratīvo sadarbību vai nodrošina to pildīšanu.

94. pants

1.  A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju vēlāku pārbaudi veic izlases veidā vai ikreiz, kad Kopienas muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par šo dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu izcelsmes statusu vai citu šīs iedaļas noteikumu izpildi.

2.  Šī panta 1. punkta noteikumu īstenošanai, Kopienas muitas dienesti nosūta atpakaļ A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai faktūru, ja tā iesniegta, rēķindeklarāciju vai šo dokumentu kopiju saņēmējas izvešanas valsts valdības dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu pārbaudes pieprasījumu, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja minētie dienesti nolemj apturēt 67. pantā minēto tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, tās ievedējam piedāvā atbrīvot produktus, ja tiek veikti visi vajadzīgie pagaidu aizsardzības pasākumi.

3.  Ja pieteikumu turpmākai pārbaudei iesniedz saskaņā ar 1. punktu, šādu pārbaudi veic un par tās rezultātiem paziņo Kopienas muitas dienestiem ne vēlāk kā sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par saņēmējas valsts vai Kopienas izcelsmes produktiem.

4.  Ja A veidlapas izcelsmes sertifikātu izsniedz saskaņā ar 91. pantu, atbildē jāiekļauj preču pārvadājuma sertifikāta (-u) EUR.1 kopija (kopijas) vai, ja vajadzīgs, attiecīgās rēķindeklarācijas vai deklarāciju kopija (kopijas).

5.  Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, ir jāsūta otrs paziņojums kompetentajiem dienestiem. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā netiek paziņoti dienestiem, kas tos pieprasa, vai, ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsakās piešķirt tarifu preferences.

Pirmās daļas noteikumus piemēro starp vienas reģionālās grupas valstīm saskaņā ar šo iedaļu izsniegto A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmākai pārbaudei.

6.  Ja pārbaudes procedūra vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti šīs iedaļas noteikumi, saņēmēja izvešanas valsts pēc savas ierosmes vai pēc Kopienas pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un nepieļautu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Kopiena var piedalīties izmeklēšanā.

7.  A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmākai pārbaudei sertifikātu kopijas, kā arī visus ar tām saistītus izvešanas dokumentus katras saņēmējas izvešanas valsts kompetentais valdības dienests glabā vismaz trīs gadus.

95. pants

78. panta 1) punkta c) apakšpunktu un 88. pantu piemēro tikai tad, ja Norvēģija un Šveice saistībā ar tarifu preferencēm, ko tās piešķir dažiem produktiem, kuru izcelsme ir attīstības valstīs, piemēro Kopienas noteikumiem līdzīgus noteikumus.

Komisija informē dalībvalstu muitas dienestus par to, ka Norvēģija un Šveice pieņēmušas šīs normas un paziņo tām dienu, sākot ar kuru piemēro 78. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 88. panta noteikumus, kā arī Norvēģijas un Šveices pieņemtos līdzīgos noteikumus.

Šos noteikumus piemēro ar nosacījumu, ka Kopiena, Norvēģija un Šveice ir noslēgušas nolīgumu, kurā cita starpā noteikts, ka tās viena otrai sniegs vajadzīgo savstarpējo palīdzību administratīvās sadarbības lietās.

4. apakšiedaļa

Seūta un Meliļa

96. pants

1.  Šajā iedaļā izmantotais termins “Kopiena” neietver Seūtu un Meliļu. Termins “produkti, kuru izcelsme ir Kopienā” neaptver produktus, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

2.  Šī iedaļa ir piemērojama mutatis mutandis, lai noteiktu, vai, ievedot produktus Seūtā un Meliļā, var uzskatīt, ka to izcelsme ir saņēmējā izvešanas valstī, kas izmanto vispārējo preferenču sistēmu, vai arī to izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

3.  Seūtu un Meliļu uzskata par vienu teritoriju.

4.  Šīs iedaļas noteikumus par A veidlapas izcelsmes sertifikātu izsniegšanu, lietošanu un turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

5.  Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šīs iedaļas piemērošanu Seūtā un Meliļā.

5. apakšiedaļa

Nobeiguma noteikumi

97. pants

Ja valsti vai teritoriju atzīst vai atkārtoti atzīst par saņēmēju valsti attiecībā uz produktiem, kas minēti attiecīgajās Padomes regulās (EK) vai lēmumā (EOTK), tad preces, kuru izcelsme ir tajā valstī vai teritorijā, var saņemt vispārējās preferenču sistēmas piemērošanu, ar nosacījumu, ka tās tika izvestas no valsts vai teritorijas 93. panta 2. punktā minētajā dienā vai pēc šīs dienas.

2. iedaļa

▼M21

Saņēmējas valstis vai teritorijas, uz kurām attiecas Kopienasvienpusīgi pieņemti tarifa preferenču pasākumi dažāmvalstīm vai teritorijām

▼M18

1. apakšiedaļa

Produktu ar izcelsmes statusu jēdziena definīcija

98. pants

▼M21

1.  Noteikumos par tarifa preferenču pasākumiem, ko Kopiena vienpusēji pieņēmusi attiecībā uz dažām valstīm, valstu grupām vai teritorijām (turpmāk “saņēmējām valstīm vai teritorijām”.), izņemot tās, kas minētas šīs nodaļas 1. iedaļā, un ar Kopienu asociētās aizjūras zemes un teritorijas, par produktiem ar izcelsmi saņēmējā valstī vai teritorijā uzskata šādus produktus:

▼M18

2.  Šajā iedaļā uzskata, ka to produktu, kuru izcelsme ir Kopienā 3. punkta izpratnē un kam veikta tāda apstrāde vai pārstrāde kādā ►M21  saņēmējavalstī vai teritorijā ◄ , kas pārsniedz 101. pantā aprakstīto, izcelsme ir attiecīgajā ►M21  saņēmējavalstī vai teritorijā ◄ .

3.  Panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro, lai noteiktu Kopienā iegūtu produktu izcelsmi.

99. pants

1.  Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem kādā ►M21  saņēmējavalstī vai teritorijā ◄ vai Kopienā:

2.  Termini “ ►M21  saņēmējavalsts vai teritorijas ◄ vai Kopienas kuģi” un “ ►M21  saņēmējavalsts vai teritorijas ◄ vai Kopienas zivju pārstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:

3.  Termini “ ►M21  saņēmēja valsts vai teritorija ◄ ” un “Kopiena” ietver arī attiecīgās republikas vai dalībvalstu teritoriālos ūdeņus.

4.  Kuģi, kas kuģo atklātā jūrā, ieskaitot zivju pārstrādes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, ir uzskatāmi par tās ►M21  saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ vai dalībvalsts teritorijas daļu, kurai tie pieder, ar noteikumu, ka tie atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

100. pants

Regulas 98. pantā produktus, kas nav pilnīgi iegūti ►M21  kedvezményezett ország vagy területen ◄ vai Kopienā, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti 15. pielikuma sarakstā paredzētie nosacījumi.

Minētie nosacījumi attiecībā uz šajā iedaļā iekļautiem produktiem paredz to, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā materiāli bez izcelsmes statusa, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem.

Ja kādu produktu, kas, ievērojot sarakstā paredzētos nosacījumus, ieguvis izcelsmes statusu, izmanto kāda cita produkta ražošanā, tad nosacījumi, kas attiecas uz produktu, kurā iekļauts sākotnējais produkts, uz pašu sākotnējo produktu neattiecas, un tāpat neņem vērā materiālus bez izcelsmes statusa, kas varētu būt tikuši izmantoti sākotnējā produkta ražošanā.

101. pants

▼M22

1.  Neierobežojot 2. punktu, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produkts iegūtu izcelsmes statusu, neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 100. panta prasības, uzskatāmas šādas darbības:

▼M18

2.  Nosakot, vai ar produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, visas gan ►M21  saņēmēja valstī vai teritorijā ◄ , gan Kopienā ar attiecīgo produktu veiktās darbības izvērtē kopā.

101.a pants

1.  Kvalifikācijas vienība šīs iedaļas piemērošanai ir konkrētais produkts, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi:

2.  Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā, lai noteiktu izcelsmi.

102. pants

1.  Atkāpjoties no 100. panta noteikumiem, materiālus bez noteiktas izcelsmes var izmantot noteikta produkta ražošanā ar nosacījumu, ka tādu materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkta ražotāja cenas.

Ja sarakstā ir dots viens vai vairāki varianti, cik vērtības procentos atļauts izmantot materiālus bez noteiktas izcelsmes, tad noteiktos procentus nedrīkst pārsniegt, piemērojot šā punkta pirmo daļu.

2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz produktiem, kas ietilpst Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

103. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darba rīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma daļas un ietilpst cenā, vai arī nav ar atsevišķu faktūrrēķinu, uzskata par saistītu ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

104. pants

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Tomēr, ja komplektu veido produkti ar noteiktu izcelsmi un bez noteiktas izcelsmes, tad uzskata, ka visam komplektam ir noteikta izcelsme, ar noteikumu, ka sastāvdaļu bez noteiktas izcelsmes vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

105. pants

Lai noteiktu, vai produktiem ir noteikta izcelsmes, nav jānosaka šādu ražošanas procesā izmantoto elementu izcelsme:

106. pants

Šajā iedaļā paredzētajiem noteiktas izcelsmes iegūšanas nosacījumiem ir jābūt ievērotiem ik brīdi ►M21  saņēmējavalstī vai teritorijā ◄ vai Kopienā.

Ja no ►M21  saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ vai Kopienas uz citu valsti izvestos produktus ar noteiktu izcelsmi nosūta atpakaļ, tos ir jāuzskata par produktiem bez noteiktas izcelsmes, ja vien, lai pārliecinātu kompetentās iestādes, nevar pierādīt, ka:

107. pants

1.  Uzskata, ka no ►M21  saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ uz Kopienu vai no Kopienas uz ►M21  saņēmēju valsti vai teritoriju ◄ ir tieši transportēti:

2.  Pierādījumus par 1 punkta b) apakšpunkta izpildi iesniedz kompetentajiem muitas dienestiem, uzrādot:

108. pants

1.  Ja ieved produktus ar noteiktu izcelsmi, kas no ►M21  saņēmējas valstis vai teritorijas ◄ nosūtīti izstādei citā valstī un pēc izstādes pārdoti ievešanai Kopienā, tie saņem 98. pantā paredzētās tarifu preferences, ar noteikumu, ka šie produkti atbilst šīs iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par tādiem, kuru izcelsme ir ►M21  saņēmējas valstī vai teritorijā ◄ , un ka, lai pārliecinātu Kopienas kompetentie muitas dienesti, pierāda, ka:

2.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 parastā kārtā iesniedz Kopienas muitas dienestiem. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā var lūgt papildu dokumentāru pierādījumu par produktu veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3.  Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu produktus un kuru laikā produkti paliek muitas kontrolē.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes apliecinājums

109. pants

Produkti, kuru izcelsme ir ►M21  saņēmēja valstī vai teritorijā ◄ , saņem 98. pantā paredzētās tarifu preferences, ja tiek iesniegta:

a)

PREČU PĀRVADĀJUMA SERTIFIKĀTS EUR.1

110. pants

▼M21

1.  JKad noteiktas izcelsmes produktus šīs iedaļas nozīmē ieved Kopienā, tie var saņemt 98. pantā paredzētās tarifu preferences ar noteikumu, ka tie uz Kopienu transportēti tieši 107. panta nozīmē, uzrādot preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1, kuru izsniegušas saņēmējas valsts vai teritorijas muitas dienesti vai citas kompetentas valdības iestādes, ar noteikumu, ka šī valsts vai teritorija:

▼M18

2.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 var izsniegt vienīgi tad, kad tā var kalpot kā dokumentārs pierādījums, kas vajadzīgs 98. pantā minēto tarifu preferenču piemērošanai.

3.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izsniedz vienīgi pēc izvedēja vai viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Šādus pieteikumus iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs ir 21. pielikumā, kuru aizpilda saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem.

Pieteikumus preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 saņemšanai saņēmējas izvešanas republikas vai dalībvalstu kompetentie dienesti uzglabā vismaz trīs gadus.

4.  Izvedējs vai viņa pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz ikvienu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka izvedamiem produktiem var izsniegt preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1.

Izvedējs apņemas pēc kompetentu dienestu lūguma iesniegt ikvienu papildu pierādījumu, ko tās varētu pieprasīt, lai noteiktu izcelsmi statusa pareizību precēm, uz kurām var attiecināt preferenču režīmu, un apņemas piekrist ikvienai tā grāmatvedības inspekcijai un ikvienai šo iestāžu pārbaudei attiecībā uz apstākļiem, kādos produkti tika iegūti.

5.   ►M21  Saņēmēju valstu vai teritoriju ◄ kompetentie valdības dienesti vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti izsniedz preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1, ja izvedamos produktus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šīs iedaļas nozīmē.

6.  Tā kā preču pārvadājuma sertifikāts EUR.1 ir dokumentārs pierādījums 98. pantā minētā preferenču režīma piemērošanai, ►M21  saņēmēju valsts vai teritoriju ◄ kompetentie valdības dienesti vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti ir atbildīgi par vajadzīgo pasākumu veikšanu produktu izcelsmes pārbaudei un sertifikāta ziņu kontrolei.

7.  Lai pārbaudītu 5. punkta nosacījumu izpildi, ►M21  saņēmēja valsts vai teritorija ◄ kompetentajiem valdības dienestiem vai izvešanas dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības pieprasīt jebkādu dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām.

8.   ►M21  Saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ kompetentie valdības dienesti vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka visas 1. punktā minētās veidlapas ir aizpildītas pareizi.

9.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izsniegšanas datumu norāda muitas dienestiem paredzētajā sertifikāta daļā.

10.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izsniedz ►M21  saņēmējas valstis vai teritorijas ◄ kompetentie dienesti vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti, izvedot produktus, uz ko tā attiecas. To nodod izvedēja rīcībā tiklīdz eksports ir noticis vai ir nodrošināts.

111. pants

Ja pēc ievedēja lūguma un saskaņā ar ievešanas valsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus produktus Harmonizētās sistēmas 2. vispārējā noteikuma a) punkta nozīmē, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406, ieved pa daļām, tad vienotu šo produktu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, ievedot pirmo daļu.

112. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir jāiesniedz ievešanas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar Kodeksa 62. pantā noteikto kārtību. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un to, lai ievešanas deklarācijai būtu pievienots ievedēja apliecinājums, ka produkti atbilst šīs iedaļas piemērošanas nosacījumiem.

113. pants

1.  Atkāpjoties no 110. panta 10. punkta, preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 var izņēmuma kārtā izsniegt pēc tam, kad notikusi produktu, uz ko tā attiecas, izvešana, ja:

2.  Kompetentie valdības dienesti var izsniegt preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 ar atpakaļejošu spēku tikai pēc tam, kad tās pārbaudījušas, ka izvedēja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai attiecīgajā izvešanas lietā un ka preču pārvadājuma sertifikāts EUR.1, kas atbilst šīs iedaļas noteikumiem, nav izsniegta, izvedot attiecīgos produktus.

3.  Uz preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1, kas izdotas ar atpakaļejošu spēku, ir jābūt vienai no šādām vīzām:

▼A2

▼M26

▼M18

4.  Šā panta 3. punktā minēto vīzu ietver preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

114. pants

1.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā izvedējs var vērsties pie muitas dienestiem, kas to izsniegušas, lai iegūtu tās dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz minēto dienestu rīcībā esošiem izvešanas dokumentiem.

2.  Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

▼A2

▼M18

3.  Šā panta 2. punktā minēto vīzu ietver preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

4.  Dublikāts, kuram jābūt datētam ar preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 oriģināla izsniegšanas datumu, stājas spēkā dienā, kad izsniegts preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 oriģināls.

115. pants

Ja produktus ar noteiktu izcelsmi nodod muitas dienesta kontrolē Kopienā, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu ir iespējams aizstāt ar vienu vai vairākām preču pārvadājuma sertifikātiem EUR.1 visu šo produktu vai to daļas nosūtīšanai uz citu vietu Kopienā. Preču pārvadājuma sertifikāta (-u) EUR.1 aizstājējeksemplāru izsniedz tā muitas iestāde, kuras kontrolei produkti nodoti.

b)

RĒĶINDEKLARĀCIJA

116. pants

1.  Rēķindeklarāciju var sastādīt:

2.  Rēķindeklarāciju var sastādīt, ja attiecīgos produktus var uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai ►M21  saņēmējas valstī vai teritorijā ◄ , un ja tie atbilst pārējiem šīs iedaļas nosacījumiem.

3.  Izvedējam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, ir jābūt gatavam pēc izvešanas valsts kompetentu dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina produktu izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šīs iedaļas prasībām.

4.  Rēķindeklarāciju izvedējs sagatavo uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz pavadzīmes vai cita komercdokumenta deklarāciju, kuras teksts ietverts 22. pielikumā tajā valodā, kas sniegta minētajā pielikumā un saskaņā ar ievešanas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

5.  Rēķindeklarācijā izvedējs parakstās pašrocīgi. Tomēr 117. panta nozīmē apstiprinātam izvedējam šāda deklarācija nav jāparaksta ar noteikumu, ka viņš iesniedz muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats būtu pašrocīgi parakstījis šādas deklarācijas.

6.  Gadījumos, kas paredzēti 1. punkta b) apakšpunktā, rēķindeklarācijas izmantošana pakļauta šādiem īpašiem nosacījumiem:

Pirmā apakšpunkta noteikumi neatbrīvo izvedējus no citu muitas vai pasta noteikumu formalitāšu ievērošanas.

117. pants

1.  Kopienas muitas dienesti var atļaut ikvienam izvedējam, še turpmāk “apstiprināts izvedējs”, kas bieži sūta Kopienas izcelsmes produktus 98. panta 2. punkta nozīmē un kas, lai pārliecinātu muitas dienestus, piedāvā visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu produktu izcelsmes statusu, kā arī citu šīs iedaļas prasību izpildi, izdarīt uz rēķindeklarācijas, neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības.

2.  Muitas dienesti var piešķirt apstiprināta izvedēja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

3.  Muitas dienesti apstiprinātajam izvedējam piešķir muitas atļaujas numuru, ko ietver rēķindeklarācijā.

4.  Muitas dienesti pārrauga, kā apstiprinātais izvedējs izmanto atļauju.

5.  Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja apstiprinātais izvedējs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

118. pants

1.  Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izsniegšanas dienas izvešanas valstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz ievešanas valsts muitas dienestiem.

2.  Izcelsmes apliecinājumus, ko iesniedz ievešanas valsts muitas dienestiem pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt 98. pantā minēto tarifu preferenču piemērošanai, ja dokumentu neiesniegšanu līdz noteiktajam termiņam izraisījuši kādi ārkārtēji apstākļi.

3.  Citos gadījumos, ja iesniegšana notikusi par vēlu, ievešanas valsts muitas dienesti var izcelsmes apliecinājumu pieņemt, ja produkti uzrādīti pirms noteiktā termiņa.

4.  Pēc ievedēja lūguma un ievērojot ievešanas dalībvalsts muitas dienestu paredzētos nosacījumus, muitas dienestiem, ievedot pirmo sūtījumu, var iesniegt vienotu izcelsmes apliecinājumu, ja preces:

Šo procedūru piemēro kompetentu muitas dienestu noteiktiem daudzumiem un periodam. Šis periods nekādos apstākļos nevar pārsniegt trīs mēnešus.

119. pants

1.  Produktus, ko privātpersonas nosūta privātpersonām kā sīkpakas vai kas ietilpst ceļotāja personīgā bagāžā, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kas saņem 98. pantā minētās tarifu preferences, nepieprasot preču pārvadājuma sertifikāta EUR.1 vai rēķindeklarācijas uzrādīšanu, ja vien šādus produktus neieved tirdzniecībā un ir deklarēts, ka tie atbilst šīs iedaļas piemērošanas nosacījumiem, un kad nav šaubu par šādas deklarācijas patiesumu.

2.  Ja ievešana notiek neregulāri un produkti ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ievešanu pārdošanai, ja no produktu veida un daudzuma ir redzams, ka tos neieved komerciāliem mērķiem.

Turklāt šo produktu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz ceļotāja personīgo bagāžu.

120. pants

Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas dienestam, lai nokārtotu formalitātes produktu ievešanai, izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja pienācīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst attiecīgajiem produktiem.

Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu dēļ, piemēram, drukas kļūdu dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka informācija šajā dokumentā ir pareiza.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

121. pants

1.   ►M21  Saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības dienestu nosaukumus un adreses, kas ir pilnvarotas izsniegt preču pārvadājuma sertifikātus EUR.1, kā arī šo dienestu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to dienestu, kas ir atbildīgi par preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju kontroli, nosaukumu un adresi. Zīmogi ir derīgi no dienas, kad Komisija saņēmusi attiecīgos paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem. Ja paziņojumus izdara, grozot iepriekšējos paziņojumus, Komisija norāda dienu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas ►M21  saņēmēju valstu vai teritoriju ◄ kompetentie valdības dienesti. Šī informācija ir iekšējai lietošanai; tomēr, ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti tomēr var atļaut ievedējam vai tā attiecīgi pilnvarotam pārstāvim iepazīties ar šajā daļā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

2.  Komisija nosūta ►M21  saņēmēja valsts vai teritorija ◄ to zīmogu nospiedumus, ko dalībvalstu muitas dienesti lieto preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izsniegšanai.

122. pants

1.  Preču pārvadājuma setifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju vēlāku pārbaudi veic izlases veidā vai ikreiz, kad ievešanas dalībvalsts muitas dienestiem vai ►M21  saņēmēju valstu vai teritoriju ◄ kompetentiem valdības dienestiem ir pamatotas šaubas par šo dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu izcelsmes statusu vai citu šīs iedaļas noteikumu izpildi.

2.  Šī panta 1. punkta noteikumu īstenošanai, importa dalībvalsts vai ►M21  saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ kompetentie dienesti nosūta atpakaļ pārvadājuma sertifikātu EUR.1 vai faktūru, ja tā iesniegta, rēķindeklarāciju vai šo dokumentu kopiju saņēmējas eksporta republikas vai dalībvalsts kompetentiem valdības dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot iemeslus izmeklēšanai. Lai atvieglotu vajadzīgās pārbaudes veikšanu, pārsūtīta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja ievešanas dalībvalsts muitas dienesti nolemj apturēt 98. pantā minēto tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, tās ievedējam piedāvā atbrīvot produktus, ja tiek veikti visi vajadzīgie pagaidu aizsardzības pasākumi.

3.  Ja pieteikumu turpmākai pārbaudei iesniedz saskaņā ar 1. punktu, šādu pārbaudi veic un par tās rezultātiem paziņo ievešanas dalībvalsts muitas dienestiem vai saņēmējas ievešanas republikas kompetentiem valdības dienestiem ne vēlāk kā sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz izvestajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par ►M21  saņēmējas valsts vai teritorijas ◄ vai Kopienas izcelsmes produktiem.

4.  Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, ir jāsūta otrs paziņojums kompetentajiem dienestiem. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā netiek paziņoti dienestiem, kas tos pieprasa, vai, ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas lūgumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsakās piešķirt tarifu preferences.

5.  Ja pārbaudes procedūra vai visa cita pieejamā informācija norāda, ka ir pārkāpti šā panta noteikumi, saņēmēja izvešanas republika pēc savas ierosmes vai pēc Kopienas lūguma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai atklātu un nepieļautu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Kopiena var piedalīties izmeklēšanas procesā.

6.  Preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 turpmākai pārbaudei to kopijas, kā arī visus ar tām saistītus izvešanas dokumentus saņēmējas izvešanas republikas kompetentie valdības dienesti vai ievešanas dalībvalsts muitas dienesti glabā vismaz trīs gadus.

4. apakšiedaļa

Seūta un Meliļa

123. pants

1.  Šajā iedaļā izmantotais termins “Kopiena” neietver Seūtu un Meliļu. Termins “produkti, kuru izcelsme ir Kopienā” neaptver produktus, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

2.  Šī iedaļa ir piemērojama mutatis mutandis, lai noteiktu, vai, ievedot produktus Seūtā un Meliļā, var uzskatīt, ka to izcelsme ir saņēmējā izvešanas valstī, kas saņem vispārējo preferenču sistēmu, vai arī to izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

3.  Seūtu un Meliļu uzskata par vienu teritoriju.

4.  Šīs iedaļas noteikumus par preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi piemēro ar vajadzīgajām izmaiņām produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā.

5.  Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šīs iedaļas piemērošanu Seūtā un Meliļā.

▼B

124. pants

Šai iedaļai piemēro 73. un 74. panta noteikumus.

125. pants

1.  Šās regulas 120. pantā minētās tarifa preferences piemēro vienīgi tiem noteiktas izcelsmes produktiem vai materiāliem, ko no kādas saņēmējas Republikas teritorijas pārved uz Kopienas teritoriju, neiebraucot citā teritorijā. Taču preces ar izcelsmi kādā saņēmējā Republikā vai Kopienā, ko nosūta kā vienu sūtījumu, var pārvest pa citu teritoriju, kas nav kādas saņēmējas Republikas vai Kopienas teritorija, neatkarīgi no tā, vai tādā teritorijā notiek vai nenotiek pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka preces tranzīta vai uzglabāšanas valstī visu laiku bijušas muitas dienestu uzraudzībā un nav tikušas pakļautas darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība, kuras nolūks ir tās saglabāt labā stāvokli.

Produktus ar izcelsmi saņēmējā Republikā vai Kopienā var pārvadāt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav Kopienas vai saņēmējas Republikas teritorija.

2.  Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta nosacījumi, kompetentajiem muitas dienestiem sniedz, uzrādot:

126. pants

Šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, Kopienā vai saņēmējā Republikā jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no Kopienas vai kādas saņēmējas Republikas uz citu valsti izvestas noteiktas izcelsmes preces ieved atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a)

Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1

127. pants

Saistībā ar šo iedaļu produktu izcelsmes statusu pierāda ar preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kuras paraugs dots 21. pielikumā.

128. pants

1.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod pēc izvedēja rakstiska pieteikuma vai, ja izvedējs uzņemas atbildību, pēc tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Pieteikumu sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 21. pielikumā, un to aizpilda saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem.

Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesta pieteikumus uz preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 saglabā vismaz divus gadus.

2.  Piemēro 106. panta 2. punkta noteikumus.

3.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu.

4.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, ja preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šās iedaļas nozīmē.

5.  Gadījumos, kad preces uzskata par noteiktas izcelsmes produktiem 120. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē vai tā paša panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē, preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 izdod tikai tad, ja tiek uzrādīts jau iepriekš izdots vai sagatavots izcelsmes pierādījums. Šo izcelsmes pierādījumu izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti saglabā vismaz divus gadus.

6.  Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentāls pierādījums saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu, tad izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir veikt pasākumus preču izcelsmes un pārējo sertifikātā sniegto paziņojumu pārbaudīšanai.

7.  Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 4. un 5. punkta nosacījumi, izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem ir tiesības prasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt jebkādas pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

8.  Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir nodrošināt 127. pantā minētās veidlapas pareizu aizpildīšanu. Jo īpaši tās pārbauda, vai produktu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi negodīgi papildinājumi. Tādā nolūkā produktu aprakstu aizpilda, neatstājot tukšas līnijas. Ja atvēlēto laukumu pilnīgi neaizpilda, tad zem pēdējās apraksta rindas novelk horizontālu svītru un tukšo laukumu pārsvītro.

9.  Preču pārvadājumu sertifikāta izdošanas datumu ieraksta tajā sertifikāta daļā, kas rezervēta muitas dienestiem.

10.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti izdod, kad attiecīgos produktus izved. Sertifikātu izvedējam izsniedz tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tās nodrošināšanas.

11.  Saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas Republiku un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju atsauce uz “muitas dienestiem” šajā un nākamajos pantos jāsaprot kā atsauce un tautsaimniecības kamerām, ja minēto republiku tautsaimniecības kameras veic attiecīgās funkcijas.

129. pants

Uz šo iedaļu attiecas 107.—109. pants.

130. pants

1.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 piecos mēnešos no dienas, kad to izdevuši izvešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, iesniedz tās ievešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem, kurā produkti ievesti.

2.  Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā uzrādīšanas termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot atvieglojumu režīmu, ja iemesls sertifikāta neiesniegšanai termiņā ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3.  Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas diensti sertifikātus var pieņemt, ja produkti tām uzrādīti minētajā termiņā.

131. pants

1.  Produktiem, ko no Kopienas vai no saņēmējas Republikas sūta izstādīšanai citā valstī un pārdod ievešanai Kopienā, ievedot piešķir 120. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka preces atbilst 1. apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tās atzīt par precēm ar izcelsmi Kopienā vai saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

2.  Piemēro 111. panta 2. un 3. punktu.

132. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 iesniedz ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai saņēmējas Republikas noteiktu procedūru. Minētie dienesti var prasīt sertifikāta tulkojumu.

Tāpat tās var prasīt, lai ievešanas deklarācijai pievienotu ievedēja apliecinājumu, ka produkti atbilst prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu 120. pantā minētās tarifa preferences.

133. pants

Neskarot 122. panta 3. punktu, ja pēc deklarētāja lūguma kādu nemontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu un preču pārvadājumu sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu laikā, kad ieved pirmo sūtījumu.

134. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti glabā saskaņā ar Kopienā vai attiecīgajā saņēmējā Republikā spēkā esošiem noteikumiem.

b)

EUR.2 veidlapa

135. pants

1.  Neatkarīgi no 127. panta, ja kādā sūtījumā ir vienīgi noteiktas izcelsmes produkti un tā vērtība nepārsniedz EUR 3 000, tad noteiktas izcelsmes pierādījums 1. apakšiedaļas nozīmē ir EUR.2 veidlapa, kuras paraugs dots 22. pielikumā.

2.  EUR.2 veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai, ja tas uzņemas atbildību, tā pilnvarots pārstāvis. Ja izvedējā dalībvalstī vai teritorijā jau ir pārbaudīts, vai sūtījumā iekļautās preces atbilst noteiktas izcelsmes produkta jēdzienam, tad izvedējs tādu pārbaudi var minēt EUR.2 veidlapas ailē “piezīmes”.

3.  EUR.2 veidlapu aizpilda par katru sūtījumu.

4.  Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

5.  Izvedējs, kurš aizpilda EUR.2 veidlapu, pēc izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu lūguma iesniedz visus apliecinošus dokumentus attiecībā uz šās veidlapas izmantošanu.

136. pants

Šādiem noteiktas izcelsmes produktiem 1. apakšiedaļas nozīmē, tos ievedot Kopienā vai saņēmējā Republikā, var piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences, neprasot uzrādīt 127. vai 135. pantā minētos dokumentus:

Uz šo iedaļu attiecas 117. panta 2. punkts.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

137. pants

Saņēmējas republikas nosūta Komisijai to muitas dienestu zīmogu paraugus un adreses, kas ir kompetentas izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un turpmāk pārbaudīt šos sertifikātus un EUR.2 veidlapas. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

138. pants

1.  EUR.1 sertifikātus vai veidlapas EUR.2 turpmāk pārbauda izlases kārtībā vai tad, ja ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto preču patieso izcelsmi.

2.  Lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu piemērošanu, saņēmēja Republika un Kopienas dalībvalsts ar savu muitas dienestu starpniecību sniedz savstarpēju palīdzību, pārbaudot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un veidlapu EUR.2 autentiskumu un sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

3.  Piemērojot 1. punktu, ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti EUR.1 sertifikātu vai veidlapu EUR.2, vai to kopijas nosūta atpakaļ izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības.

Prasītāja iestāde sertifikātam EUR.1 vai veidlapai EUR.2 pievieno rēķinu vai tā kopiju, ja rēķins ticis uzrādīts, kā arī nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai minētajā veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja ievedējas dalībvalsts muitas dienesti lemj pārtraukt 120. pantā minētās tarifa preferences, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tie ļauj produktus atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

4.  Ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem pārbaudes rezultātus dara zināmus sešu mēnešu laikā. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 3. punktu atpakaļ nosūtīti dokumenti attiecas uz faktiski izvestiem produktiem un vai tādiem produktiem tiešām pienācies piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences.

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešos mēnešos no dienas, kad iesniegts lūgums izdarīt pārbaudi, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, tad, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļos, prasītājas iestādes liedz tiesības uz atvieglojumu režīmu.

5.  Turpmāk pārbaudot EUR.1 sertifikātus, izvedējas valsts muitas dienesti sertifikātus, kā arī visus ar tiem saistītos izvešanas dokumentus saglabā vismaz divus gadus.

4. apakšiedaļa

Seūta un Meliļa

139. pants

1.  Šajā iedaļā lietotais termins “Kopiena” neietver Seūtu un Meliļu. Termins “Kopienas izcelsmes produkti” neietver minēto reģionu izcelsmes produktus.

2.  Šās iedaļas 1.—3. apakšiedaļa pēc analoģijas attiecas arī uz Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem, ievērojot 140. pantā izklāstītos īpašos nosacījumus.

140. pants

1.  Šās regulas 120. panta vietā piemēro šā panta turpmākos punktus, un atsauces uz minēto pantu pēc analoģijas attiecina uz šo pantu.

2.  Ar noteikumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši saskaņā ar 125. panta noteikumiem, šādus produktus uzskata par:

3.  Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

4.  Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis ieraksta attiecīgās saņēmējas Republikas nosaukumu un “Seūta un Meliļa” EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 2. ailē.

Turklāt, ja produkta izcelsme ir Seūtā un Meliļā, tad to norāda EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 4. ailē.

5.  Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliļā atbild Spānijas muitas dienesti.

V SADAĻA

MUITAS VĒRTĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

141. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 28.—36. pantu un šo sadaļu, dalībvalstis ievēro 23. pielikumā izklāstītos noteikumus.

Noteikumus, kas doti 23. pielikuma pirmajā ailē, piemēro, ņemot vērā otrajā ailē doto skaidrojošo piezīmi.

2.  Ja, nosakot muitas vērtību, ir jāatsaucas uz vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tad piemēro 24. pielikuma noteikumus.

142. pants

1.  Šajā sadaļā:

2.  “Tādas pašas preces” un “līdzīgas preces” neietver preces, kurās ietilpst vai kuru ražošanā bijis iesaistīts inženierdarbs, pētniecības un attīstības darbs, māksliniecisks darbs, dizaina darbs, kā arī plāni un skices, attiecībā uz ko nav paredzēti nekādi pielāgojumi Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā, jo minētie darbi veikti Kopienā.

143. pants

1.   ►M15  Kodeksa 3. nodaļas II sadaļā, kā arī šajā sadaļā personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: ◄

2.  Piemērojot šo sadaļu, tādas uzņēmējdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst 1. punkta kritērijiem.

144. pants

1.  Lai saskaņā ar Kodeksa 29. pantu noteiktu muitas vērtību precēm, par kurām laikā, kad notiek muitas vērtēšana, faktiski nekāda cena netiek maksāta, tad parasti par pamatu muitas vērtībai ņem cenu, kas minētajā laikā par darījumu būtu maksājama.

2.  Komisija un dalībvalstis apspriežas Komitejā par 1. punkta piemērošanu.

▼M21

145. pants

1.  Ja preces, kuras deklarē brīvai apgrozībai, ir daļa no lielāka tādu pašu preču daudzuma, kas nopirkts vienā darījumā, tad cenu, kas faktiski maksāta vai maksājama Kodeksa 29. panta 1. punkta nozīmē, nosaka atbilstoši kopējās cenas proporcijai, ko deklarētais daudzums veido kopējā pirkumā.

Faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli arī tad, ja daļu sūtījuma pazaudē vai ja preces, kuras vērtē, ir sabojātas pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

2.  Par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas grozījumu, ko par labu pircējam izdara pārdevējs pēc preču laišanas brīvā apgrozībā, var ņemt vērā muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar Kodeksa 29. pantu, ja, lai pārliecinātu muitas dienestus, pierāda, ka:

3.  Par precēm faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kas grozīta saskaņā ar 2. punktu, var ņemt vērā vienīgi tad, ja grozījumu izdarīja 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tika pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā.

▼B

146. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punktu, faktiski maksātā vai maksājamā cena ietver kādu summu, kas ir iekšējs nodoklis, ko konkrētām precēm piemēro izcelsmes vai izvešanas valstī, tad minēto summu muitas vērtībā neieskaita ar noteikumu, ka muitas dienstiem pieņemamā veidā var pierādīt, ka konkrētās preces ir tikušas vai tiks no tāda nodokļa atbrīvotas par labu pircējam.

147. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 29. pantu, faktu, ka preces, kuras ir pārdošanas darījuma priekšmets, deklarē laišanai brīvā apgrozībā, uzskata par adekvātu liecību, ka preces pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. ►M6  Ja deklarē cenu, par kādu preces pārdotas tajā pārdošanas reizē, kura notikusi pirms pēdējās pārdošanas un uz kuru pamatojoties preces nonākušas Kopienas muitas teritorijā, tad muitas dienestam pieņemamā veidā ir jāapliecina, ka tāda preču pārdošana notikusi nolūkā preces izvest uz attiecīgo muitas teritoriju.

Ja deklarē cenu, par kādu preces pārdotas tajā pārdošanas reizē, kura notikusi pirms pēdējās pārdošanas un uz kuru pamatojoties preces nonākušas Kopienas muitas teritorijā, tad muitas dienestam pieņemamā veidā ir jāapliecina, ka tāda preču pārdošana notikusi nolūkā preces izvest uz attiecīgo muitas teritoriju.

Piemēro 178. un 181.a panta noteikumus.

 ◄

2.  Bet ja ►M6  ————— ◄ starp pārdošanu un laišanu brīvā apgrozībā preces tiek izlietotas kādā trešā valstī, tad muitas vērtībai nav jābūt darījuma vērtībai.

3.  Pircējam nav jāatbilst citiem nosacījumiem kā vien tam, ka viņam jābūt pirkuma līguma pusei.

148. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiek konstatēts, ka ievesto preču pārdošanai vai cenai piemēro nosacījumus vai atlīdzinājumu, kuru vērtību saistībā ar vērtētajām precēm ir iespējams noteikt, tad tādu vērtību uzskata par netiešu maksājumu, ko pircējs maksā pārdevējam kā daļu no faktiski maksātās vai maksājamās cenas ar noteikumu, ka tāds nosacījums vai atlīdzinājums neattiecas:

149. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu, “realizācija” ir visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču reklamēšanu un pārdošanas veicināšanu, kā arī visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču garantijām.

2.  Tādas pircēja veiktas darbības uzskata par darbībām, kas veiktas uz viņa paša rēķina, pat tad, ja pircējs tās veicis saskaņā ar kādu pienākumu, ko nosaka līgums ar pārdevēju.

150. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu (tādu pašu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu pašu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu pašu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2.  Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām tādām pašām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3.  Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība tādām pašām precēm, tad ievesto preču muitas vērtību nosaka pēc zemākās no tām.

4.  Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību tādām pašām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5.  Piemērojot šo pantu, tādu pašu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

151. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta b) apakšpunktu (līdzīgu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā līdzīgu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā, kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu līdzīgu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2.  Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām līdzīgām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3.  Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība līdzīgām precēm, tad ievesto preču muitas vērtības nosaka pēc zemākās no tām.

4.  Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību līdzīgām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5.  Piemērojot šo pantu, līdzīgu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

152. pants

1.  

2.  Ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā nepārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad, ja ievedējs to lūdz, muitas vērtība ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces pēc to tālākas pārstrādes lielākajā kopapjomā pārdod personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pienācīgi ņemot vērā minētās pārstrādes iznākumā pievienoto vērtību un 1. panta a) apakšpunktā minētos atņemamos lielumus.

3.  Piemērojot šo pantu, vienas vienības cena, par kādu ievestās preces pārdod lielākajā kopapjomā, ir cena, par kādu vislielāko vienību skaitu personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pārdod pirmajā tirdzniecības līmenī pēc ievešanas, kādā tāda pārdošana notiek.

4.  Jebkādu pārdošanu Kopienā personai, kas tieši vai netieši, bez atlīdzības vai par pazeminātu cenu piegādā Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos elementus izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu izvešanai, nevajadzētu ņemt vērā, nosakot vienas vienības cenu šā panta nozīmē.

5.  Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, “vistuvākajā laikā” nozīmē dienu, līdz kurai ievesto preču vai tādu pašu vai līdzīgu ievesto preču pārdošana notikusi pietiekamos daudzumos tā, lai varētu noteikt vienas vienības cenu.

153. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunktu (izskaitļotā vērtība), muitas dienesti ar nolūku noteikt minēto vērtību nedrīkst prasīt vai likt nevienai personai, kas nav Kopienas rezidents, uzrādīt pārbaudei vai ļaut piekļūt uzskaitei vai citiem dokumentiem. Taču informāciju, ko preču ražotājs sniedz ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar šo pantu, dalībvalstu muitas dienesti drīkst pārbaudīt trešās valstīs, ja tam piekrīt ražotājs un ar noteikumu, ka minētās iestādes par to laikus ziņo attiecīgās valsts iestādēm un ka pēdējām minētajām iestādēm pret tādu izmeklēšanu nav iebildumu.

2.  Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto materiālu un izstrādājumu izmaksās vai vērtībā ir iekļautas to elementu izmaksas, kas minēti Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) un (iii) nodalījumā.

Tāpat minētajās izmaksās vai vērtībā pienācīgi proporcionāli iekļauj visu to Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu vai pakalpojumu vērtību, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis vai sniedzis izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu. To Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā minēto elementu vērtību, kurus veic Kopienā, iekļauj tikai tādā mērā, kādā par tādiem elementiem maksā ražotājs.

3.  Ja izskaitļotās vērtības noteikšanā izmanto citu informāciju, kas nav ražotāja vai viņa uzdevumā sniegta informācija, tad, ievērojot Kodeksa 15. pantu, muitas dienesti informē deklarētāju, ja viņš to lūdz, par tādas informācijas avotu, izmantotiem datiem un uz tādu datu pamata veiktiem aprēķiniem.

4.  Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētie “vispārējie izdevumi” ietver tās tiešās un netiešās izmaksas par izvešanai paredzētu preču ražošanu un pārdošanu, kas nav uzskaitītas Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

154. pants

Ja Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā minētos konteinerus paredzēts ievest vairākkārt, tad to izmaksas pēc deklarētāja lūguma attiecīgi sadala saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

155. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumu, pētniecības un projektu skiču izmaksas muitas vērtībā neieskaita.

156. pants

Ja muitas vērtību nosaka pēc citas metodes, nevis pēc darījuma vērtības, tad pēc analoģijas piemēro Kodeksa 33. panta c) apakšpunktu.

▼M8

156.a pants

1.  Muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma atļaut:

tos nosakot, pamatojoties uz pienācīgiem un īpašiem kritērijiem.

Šādos gadījumos deklarētā muitas vērtība nav uzskatāma par provizorisku 254. panta otrā ievilkuma nozīmē.

2.  Atļauju piešķir ar šādiem nosacījumiem:

▼B

2. NODAĻA

Noteikumi par honorāriem un licences maksu

157. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar honorāriem un licences maksu cita starpā saprot maksājumus par tādu tiesību izmantošanu, kas saistītas ar

2.  Neskarot Kodeksa 32. panta 5. punktu, ja ievestu preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar Kodeksa 29. pantu, tad honorārus vai licences maksu faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja šis maksājums

158. pants

1.  Ja ievestās preces ir tikai Kopienā ražotu preču sastāvdaļa vai elements, tad par ievestām precēm faktiski maksāto vai maksājamo cenu koriģē tikai tad, ja attiecīgais honorārs vai licences maksa attiecas uz tādām precēm.

2.  Ja preces ieved nesamontētas vai tās pirms atkalpārdošanas tikai mazliet jāapstrādā, piemēram, jāatšķaida vai jāiepako, tad tas neliedz honorāru vai licences maksu uzskatīt par saistītu ar ievestajām precēm.

3.  Ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, ko izdara pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu veic vienīgi, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem saskaņā ar 23. pielikumā doto Kodeksa 32. panta 2. punkta skaidrojošo piezīmi.

159. pants

Honorāru vai licences maksu, kas saistīta ar tiesībām izmantot preču zīmi, faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja:

160. pants

Kad pircējs maksā honorārus vai licences maksas trešai personai, tad 157. panta 2. punkta nosacījumus neuzskata par izpildītiem, ja vien pircējs vai ar to saistīta persona nelūdz pircējam tādu maksājumu izdarīt.

161. pants

Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāra vai licences maksas summu, ir saistīta ar ievesto preču cenu, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka tāda honorāra vai licences maksas maksājums ir saistīts ar vērtējamām precēm.

Taču, ja honorāra vai licences maksas summu aprēķina neatkarīgi no ievesto preču cenas, tad honorāra vai licences maksas maksājums tomēr var būt saistīts ar vērtējamām precēm.

162. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, honorāra vai licences maksas maksājuma saņēmēja dzīvesvietas valsti neuzskata par būtisku apsvērumu.

3. NODAĻA

Noteikumi par vietu, kur preces nonāk Kopienā

163. pants

1.  Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu, vieta, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, ir:

▼A2

2.  Tādu preču muitas vērtību, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un tad ved uz galamērķi citā minētās teritorijas daļā, vedot caur Baltkrievijas, Bulgārijas, Krievijas, Rumānijas, Šveices vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju, nosaka pēc vietas, kur preces pirmo reizi tiek ievestas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka preces ved tieši caur minēto valstu teritorijām pa parasto maršrutu caur attiecīgo teritoriju uz galamērķa vietu.

▼B

3.  Precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un tad pārved pa jūru uz galamērķi tās pašas teritorijas citā daļā, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā vietu, kur preces pirmo reizi nonākušas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka preces pa ierastu maršrutu pārved tieši uz galamērķi.

▼A2

4.  Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī tad, ja preces — tikai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to pārvadāšanu — ir izkrautas vai pārkrautas, vai arī tās uz laiku aizliegts pārvietot Baltkrievijas, Bulgārijas, Krievijas, Rumānijas, Šveices, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā.

▼B

5.  Saistībā ar precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un ko no kāda Francijas aizjūras departamenta tieši pārved uz kādu citu Kopienas muitas teritorijas daļu vai otrādi, vērā ņem 1. un 2. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, no kuras preces nākušas, ja preces tādā vietā izkrautas vai pārkrautas un ja to apliecinājuši muitas dienesti.

6.  Ja 2., 3. un 5. punkta nosacījumi nav spēkā, tad vērā ņem 1. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, uz kuru preces ir nosūtītas.

4. NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz pārvadāšanas izmaksām

164. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu,

165. pants

1.  Visus pasta maksājumus, ko saistībā ar precēm, ko sūta pa pastu, uzliek līdz galamērķa vietai, iekļauj šo preču muitas vērtībā, izņemot ievedējā valstī uzliktus papildu pasta maksājumus.

2.  Tomēr deklarēto vērtību saistībā ar tādiem maksājumiem nekādi nekoriģē, nosakot nekomerciālu sūtījumu vērtību.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro precēm, ko sūta ar kurjerpastu, kas pazīstams kā “EMS kurjerpasts” (Dānijā — EMS-Jetpost, Vācijā — EMS-Kurierpostsendungen, Itālijā — CAI-Post).

166. pants

Preču muitas vērtībā iekļaujamās gaisa pārvadājumu izmaksas nosaka, piemērojot 25. pielikumā izklāstītos noteikumus un procentus.

▼M21 —————

▼B

6. NODAĻA

Noteikumi par maiņas kursiem

168. pants

Piemērojot šās nodaļas 169.—172. Pantu:

169. pants

1.  Ja preču muitas vērtības noteikšanai izmantotos faktorus izsaka laikā, kad tādu vērtību nosaka citā valūtā, nevis tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek vērtēšana, tad maiņas kurss, kas izmantojams tādas vērtības noteikšanā attiecīgās dalībvalsts valūtā, ir kurss, kas kotēts mēneša priekšpēdējā trešdienā un publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā.

2.  Mēneša priekšpēdējā trešdienā kotēto kursu izmanto nākamā kalendārā mēnesī, ja vien nepiemēro saskaņā ar 171. pantu noteiktu kursu.

3.  Ja priekšpēdējā trešdienā saskaņā ar 1. punktu maiņas kurss nav kotēts vai, ja tas ir kotēts, bet nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad pēdējo kursu, kas kotēts saistībā ar attiecīgo valūtu un publicēts iepriekšējo 14 dienu laikā, uzskata par tādā trešdienā kotētu kursu.

170. pants

Ja maiņas kursu nevar noteikt saskaņā ar 169. pantu, tad Kodeksa 35. panta piemērošanai izmanto maiņas kursu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts un kas pēc iespējas precīzi atspoguļo attiecīgās valūtas kārtējo vērtību tirdznieciskos darījumos, kas izteikta attiecīgās dalībvalsts valūtā.

171. pants

1.  Ja mēneša pēdējā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, kas saskaņā ar 169. pantu izmantojams nākamā mēnesī, tad no tāda nākamā mēneša pirmās trešdienas tāds kurss nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai.

2.  Ja laikā, kad rit kāds no piemērošanas posmiem, kas minēts iepriekš izklāstītajos noteikumos, kādā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, ko izmanto saskaņā ar šo nodaļu, tad tāds kurss no nākamās trešdienas nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai. Mainīto kursu turpina lietot līdz kārtējā mēneša beigām ar noteikumu, ka tas nav jānomaina pret citu saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu.

3.  Ja kādā dalībvalstī trešdienā maiņas kurss nav kotēts vai, ja kotēts, tomēr nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad, attiecīgajā dalībvalstī piemērojot 1. un 2. punktu, kotētais kurss ir tas kurss, kurš nesen kotēts un publicēts pirms attiecīgās trešdienas.

172. pants

Ja kādas dalībvalsts muitas dieensti ļauj deklarētājam attiecībā uz tādu deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā, ko iesniedz kā periodisku deklarāciju, dažus datus sniegt vēlāk, tad pēc deklarētāja lūguma tādā atļaujā var noteikt, ka muitas vērtības veidotājus elementus, kas izteikti konkrētā valūtā, minētās dalībvalsts valūtā pārvērš pēc vienota kursa. Tādā gadījumā izmanto saskaņā ar šo nodaļu noteiktu kursu, ko piemēro tā perioda pirmajā dienā, uz kuru attiecas konkrētā deklarācija.

7. NODAĻA

Vienkāršotas procedūras attiecībā uz atsevišķām ātrbojīgām precēm

173. pants

1.  Lai noteiktu 26. pielikumā minēto produktu muitas vērtību, Komisija katrai klasifikācijas pozīcijai nosaka dalībvalstu valūtās izteiktu vienības vērtību uz 100 tīrsvara kg.

Vienības vērtības piemēro pa 14 dienu periodiem, un katrs periods sākas piektdienā.

2.  Vienības vērtības nosaka, pamatojoties uz šādiem elementiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecībā uz katru klasifikācijas pozīciju:

3.  Vidējo robežas franko vienības cenu, kas nav muitota, aprēķina, pamatojoties uz bruto ieņēmumiem pārdošanas darījumos starp ievedējiem un vairumtirgotājiem. Taču attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem bruto ieņēmumi ir tajā tirdzniecības līmenī reģistrētie ieņēmumi, kādā attiecīgās preces minētajos centros pārdod visbiežāk.

No tādējādi iegūtiem iznākumiem atņem šādus lielumus:

4.  Dalībvalstis var noteikt standarta summas, kas saistībā ar pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksām atskaitāmas saskaņā ar 3. punktu. Tādas standarta summas un to aprēķināšanas metodes tūlīt dara zināmas Komisijai.

174. pants

1.  Aprēķinot 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās vidējās vienības cenas, bāzes periods ir 14 dienu periods, kas beidzas ceturtdienā iepriekšējā nedēļā pirms tās nedēļas, kurā nosakāmas jaunas vienības vērtības.

2.  Dalībvalstis par vidējām vienības cenām ziņo vēlākais līdz plkst. 12.00 tās nedēļas pirmdienā, kurā nosaka vienības vērtības saskaņā ar 173. pantu. Ja minētā diena nav darba diena, tad minēto paziņošanu izdara iepriekšējā darba dienā.

3.  Par daudzumiem, ko no katras klasifikācijas pozīcijas laiž brīvā apgrozībā kalendārā gada laikā, visas dalībvalstis Komisijai ziņo līdz nākamā gada 15. jūnijam.

175. pants

1.  Šās regulas 173. panta 1. punktā minētās vienības vērtības Komisija nosaka katru otro otrdienu, pamatojoties uz vidējām svērtām vienības cenām, kas minētas 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saistībā ar daudzumiem, kas minēti 173. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2.  Lai noteiktu vidējo svērto lielumu, katru 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vidējo vienības cenu pārrēķina EUR pēc pēdējiem maiņas kursiem, ko noteikusi Komisija un kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pirms nedēļas, kurā nosakāmas vienības vērtības. Tos pašus maiņas kursus piemēro, tādējādi iegūtas vienības vērtības pārvēršot atpakaļ dalībvalstu valūtās.

3.  Pēdējās publicētās vienības vērtības piemēro, kamēr nav publicētas jaunas vērtības. Taču gadījumos, kad vienā vai vairākās dalībvalstīs cenas ievērojami svārstās tādēļ, ka, piemēram, uz laiku pārtrūkusi kāda konkrēta produkta ievešanas plūsma, var noteikt jaunas vienības vērtības, pamatojoties uz faktiskajām cenām tādu vērtību noteikšanas laikā.

176. pants

1.  Sūtījumus, kuri muitas vērtēšanas laikā satur ne mazāk kā 5 % produkcijas, kas nemainītā veidā nav piemērota cilvēku patēriņam vai kuru vērtība kritusies vismaz par 20 % attiecībā pret nebojātas produkcijas vidējām tirgus cenām, uzskata par bojātiem.

2.  Bojātus sūtījumus var vērtēt:

177. pants

1.  Kad kāda persona deklarē vai kad tās vārdā tiek deklarēta viena vai vairāku tādu produktu muitas vērtība, kurus ieved, atsaucoties uz vienības vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo nodaļu, tad attiecīgā persona saistībā ar konkrēto vienu vai vairākiem produktiem pievienojas vienkāršotās procedūras sistēmai kārtējam kalendārajam gadam.

2.  Ja vēlāk kāda persona lūdz, lai tās ievestā viena vai vairāku produktu muitas vērtēšanā izmantotu citu metodi, nevis vienkāršotās procedūras, tad attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības minētajai personai ziņot, ka tai saistībā ar konkrēto vienu vai vairāku produktu nebūs ļauts izmantot vienkāršotās procedūras kalendārā gada atlikušajā daļā; šādu izslēgšanu var pagarināt arī uz nākamo kalendāro gadu. Par šādi ziņotu izslēgšanu tūlīt ziņo Komisijai, kas savukārt par to tūlīt informē pārējo dalībvalstu muitas dienestus.

8. NODAĻA

Iesniedzamo datu un dokumentu deklarācijas

178. pants

1.  Gadījumos, kad jānosaka muitas vērtība Kodeksa 28.—36. panta piemērošanai, attiecībā uz ievestajām precēm sniegtai muitas deklarācijai pievieno deklarāciju ar datiem, kas saistīti ar muitas vērtību (vērtības deklarāciju). Vērtības deklarāciju sagatavo veidlapā D.V.1, kuras paraugs dots 28. pielikumā, un attiecīgā gadījumā tai pievieno vienu vai vairākas veidlapas D.V.1 bis, kuras paraugs dots 29. pielikumā.

▼M14

2.  1. punktā paredzēto muitas vērtības deklarāciju sastāda tikai Kopienā reģistrēta persona un tikai tad, ja ir attiecīgi nosacījumi.

Kodeksa 64. panta 2. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu un 64. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

▼B

3.  Muitas dienesti var neprasīt deklarāciju 1. punktā minētajā veidlapā, ja attiecīgo preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar Kodeksa 29. pantu. Tādos gadījumos 2. pantā minētās personas vai cita persona to vārdā muitas dienestiem iesniedz citu informāciju, kādu varētu prasīt ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar kādu citu minētā Kodeksa pantu; tādu citu informāciju iesniedz muitas dienestu noteiktā formā un veidā.

4.  Tiklīdz muitas iestādēm iesniegta 1. punktā minētā deklarācija, bet neizslēdzot iespēju piemērot sodus, uzskata, ka 2. punktā minētās personas ir uzņēmušās saistības attiecībā uz:

5.  Šis pants neattiecas uz precēm, kurām muitas vērtību nosaka saskaņā ar vienkāršotās procedūras sistēmu, kas ieviesta atbilstīgi 173.—177. pantam.

179. pants

1.  Izņemot gadījumus, kad tas ir būtiski vajadzīgs ievedmuitas nodokļu pareizai uzlikšanai, muitas dienesti neprasa iesniegt 178. panta 1. punktā minēto deklarāciju vai kādu tās daļu:

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vērtību, kas dota ECU, pārrēķina saskaņā ar Kodeksa 18. pantu. Muitas dienesti pārvēršanas rezultātā iegūtu summu var noapaļot uz augšu vai uz leju.

Muitas dienesti EUR izteiktās summas maiņas vērtību valsts valūtā var atstāt nelabotu, ja laikā, kad izdara Kodeksa 18. pantā minēto ikgadējo korekciju, attiecīgās summas pārvēršanas iznākumā — pirms šajā punktā paredzētās noapaļošanas — valsts valūtā izteiktā maiņas vērtība mainās par mazāk nekā 5 % vai samazinās.

3.  Gadījumos, kad viens un tas pats pārdevējs kādas preces regulāri piegādā vienam un tam pašam pircējam ar vieniem un tiem pašiem tirdzniecības nosacījumiem, muitas dienesti var neprasīt katrai muitas deklarācijai par apliecinājumu iesniegt visus 178. panta 1. punktā minētos datus, bet prasa to darīt, ja mainās apstākļi vai vismaz reizi trijos gados.

4.  Saskaņā ar šo pantu piešķirtus izņēmumus var atsaukt, un var prasīt iesniegt D.V.1 veidlapu, ja tiek konstatēts, ka nav bijis vai vairs netiek pildīts kāds nosacījums, ar kuru saskaņā uz izņēmumiem var pretendēt.

180. pants

Ja izmanto datorsistēmas vai ja uz konkrētām precēm attiecina kādu vispārēju, periodisku vai apkopojošu deklarāciju, tad datus, kas vajadzīgi muitas vērtības noteikšanai, muitas dienesti var ļaut iesniegt citā formā.

181. pants

1.  Šās regulas 178. panta 2. punktā minētās personas muitas dienestiem iesniedz tā rēķina kopiju, uz kura pamata deklarē ievesto preču vērtību. Ja muitas vērtību deklarē rakstiski, tad muitas dienesti minēto kopiju patur.

2.  Gadījumos, kad muitas vērtību deklarē rakstiski, ja ievesto preču rēķinu izsniedz personai, kas reģistrēta citā dalībvalstī, nekā tajā, kurā deklarē muitas vērtību, tad deklarētājs muitas dienestiem iesniedz divus rēķina eksemplārus. Vienu eksemplāru patur muitas dienesti; otru, uz kuras ir attiecīgās iestādes zīmogs un minētajā muitas iestādē iesniegtās deklarācijas sērijas numurs, izsniedz atpakaļ deklarētājam, lai viņš to nosūtītu personai, kurai rēķins sagatavots.

3.  Muitas dienesti 2. punktu var attiecināt arī uz gadījumiem, kad persona, kurai rēķins sagatavots, ir reģistrēta dalībvalstī, kurā deklarē muitas vērtību.

▼M5

181.a pants

1.  Muitas dienestiem nav jānosaka ievedpreču muitas vērtība, pamatojoties uz darījumu vērtības noteikšanas metodi, ja saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru tās nav pārliecinātas, ņemot vērā pamatotas šaubas, vai deklarētā vērtība ir Kodeksa 29. pantā minētā samaksātā vai maksājamā kopsumma.

2.  Ja muitas iestādēm radušās 1. punktā minētās šaubas, tās var lūgt papildu informāciju saskaņā ar 178. panta 4. punktu.

Ja vēl ir šaubas, muitas dienestiem pirms galīga lēmuma pieņemšanas ir jāpaziņo attiecīgajai personai, pēc tās lūguma arī rakstiski, par šaubu pamatojumu un jāsniedz tai pieņemama iespēja atbildēt. Galīgais lēmums un tā pamatojums ir jāpaziņo rakstiski attiecīgajai personai.

▼B

VI SADAĻA

PREČU IEVEŠANA MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

Attiecīgo personu veikta preču pārbaudīšana un paraugu ņemšana

182. pants

1.  Atļauju pārbaudīt preces saskaņā ar Kodeksa 42. pantu piešķir personām, kuras ir pilnvarotas precēm noteikt muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu un kuras izsaka mutisku lūgumu, ja vien muitas dienesti, ņemot vērā konkrētos apstākļus, neuzskata, ka vajadzīgs rakstisks lūgums.

Paraugu ņemšanu atļauj vienīgi pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

2.  Šā panta 1. punktā minēto lūgumu paraksta attiecīgā persona, un to iesniedz attiecīgiem muitas dienestiem. Lūgumā iekļauj šādus datus:

Muitas dienesti savu atļauju dod ar atzīmi attiecīgās personas iesniegtajā lūgumā. Ja lūgums iesniegts par paraugu ņemšanu, tad minētās iestādes norāda paraugam ņemamo preču daudzumu.

3.  Sākotnēji preces pārbauda un paraugus ņem muitas iestāžu uzraudzībā, un muitas dienesti norāda katrā atsevišķā gadījumā ievērojamās procedūras.

Attiecīgā persona uzņemas risku un sedz izmaksas attiecībā uz iepakošanu, svēršanu, pārsaiņošanu un citām ar precēm saistītām darbībām. Tāpat attiecīgā persona sedz visas ar analīzi saistītās izmaksas.

4.  Saistībā ar paraugu ņemšanu kārto formalitātes, kas vajadzīgas, lai tiem piešķirtu kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu. Ja pārbaudes iznākumā paraugi tiek iznīcināti vai iet bojā, neuzskata, ka radies parāds. Atkritumiem un atlikumiem piemēro Kodeksa 182. panta 5. punktu.

2. NODAĻA

Kopsavilkuma deklarācija

183. pants

1.  Kopsavilkuma deklarāciju paraksta persona, kas to sagatavo.

2.  Kopsavilkuma deklarāciju vizē muitas dienesti, kas to patur, lai pārliecinātos, ka precēm, uz kurām deklarācija attiecas, Kodeksa 49. pantā paredzētā termiņā nosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

3.  Kopsavilkuma deklarācija precēm, kurām pirms to uzrādīšanas muitai piemēro tranzīta procedūru, ir galamērķa muitas iestādei paredzētā tranzīta dokumenta kopija.

4.  Muitas dieensti var ļaut kopsavilkuma deklarāciju sagatavot ar datoru. Tādā gadījumā attiecīgi pielāgo ►M1  1. un 2. punktā ◄ noteikumus.

184. pants

1.  Preces, par kurām ir sagatavota kopsavilkuma deklarācija, bet kuras nav izkrautas no transportlīdzekļa, ar ko tās pārvadā, 183. panta 1. punktā minētā persona pēc muitas dienestu lūguma neskartā veidā uzrāda par jaunu, kamēr attiecīgajām precēm nenosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

2.  Jebkurai personai, kas preces tur pēc to izkraušanas ar nolūku tās pārvietot vai uzglabāt, par saistošu kļūst pienākums pēc muitas dienestu lūguma preces neskartā veidā uzrādīt par jaunu.

3. NODAĻA

Pagaidu glabāšana

185. pants

1.  Ja Kodeksa 51. panta 1. punktā minētās vietas ir pastāvīgi apstiprinātas kā vietas, kur preces var nodot pagaidu glabāšanā, tad tādas vietas sauc par “pagaidu glabāšanas vietām”.

2.  Lai nodrošinātu muitas noteikumu piemērošanu gadījumos, kad muitas iestādes pašas neapsaimnieko pagaidu glabāšanas vietas, muitas dienesti var prasīt, lai:

186. pants

Preces pagaidu glabāšanas vietā nodod, pamatojoties uz kopsavilkuma deklarāciju. Taču muitas dienesti var likt iesniegt īpašu deklarāciju, kas sagatavota muitas dienestu noteiktā veidā.

187. pants

Neskarot Kodeksa 56. pantu un noteikumus, ko piemēro gadījumos, kad muitas dienesti preces pārdod, kopsavilkuma deklarācijas sagatavotāja persona vai — gadījumos, kad tāda deklarācija vēl nav iesniegta — Kodeksa 44. panta 2. punktā minētās personas atbild par to, lai tiktu īstenoti pasākumi, kurus muitas dienestiem jāveic saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punktu, kā arī uzņemas segt tādu pasākumu izmaksas.

▼M1 —————

▼B

4. NODAĻA

Īpaši noteikumi par precēm, ko sūta pa jūru vai pa gaisu

1. iedaļa

Vispārīgs noteikums

189. pants

Ja preces Kopienas muitas teritorijā no kādas trešās valsts ieved pa jūru vai pa gaisu un tās, pamatojoties uz vienotu pārvadājuma dokumentu, bez pārkraušanas sūta ar vienu un to pašu transportlīdzekli uz kādu citu Kopienas ostu vai lidostu, tad tādas preces muitas iestādēm Kodeksa 40. panta nozīmē uzrāda tikai tajā ostā vai lidostā, kur preces izkrauj vai pārkrauj.

2. iedaļa

Īpaši noteikumi par ceļotāju rokas bagāžu un nododamo bagāžu

190. pants

Šajā iedaļā:

191. pants

Šajā iedaļā saistībā ar lidojumiem par bagāžu uzskata:

192. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz:

193. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz bagāžu, ko pārvadā personas:

194. pants

1.  Ja bagāžu, ko ieved kādā Kopienas lidostā ar lidaparātu, kurš ierodas no lidostas ārpus Kopienas, minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz citu lidaparātu, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, tad:

2.  Ja bagāžu kādā Kopienas lidostā iekrauj lidaparātā, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, bet tādu bagāžu kādā citā Kopienas lidostā jāpārkrauj lidaparātā, kura galamērķis ir lidosta ārpus Kopienas, tad:

3.  Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā ar regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātu ieved no kādas lidostas ārpus Kopienas un ko minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātu, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta ielidošanas lidostā.

4.  Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā iekrauj tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātā, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, lai vēlāk tādu bagāžu citā Kopienas lidostā pārkrautu regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātā ar galamērķi lidostā ārpus Kopienas — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta izlidošanas lidostā.

5.  Dalībvalstis var izdarīt pārbaudes starptautiskā Kopienas lidostā, ja pārkrauj šādu nododamu bagāžu:

195. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

196. pants

Nododamai bagāžai, ko reģistrē kādā Kopienas lidostā, attiecīgajā lidostā piestiprina birku. Birkas paraugs un tehniskais raksturojums ir dots 30. pielikumā.

197. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar lidostām, kas atbilst 190. panta b) apakšpunktā dotajai “starptautiskas Kopienas lidostas” definīcijai. Komisija šo sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VII SADAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJAS — PARASTĀ PROCEDŪRA

1. NODAĻA

Rakstiskās muitas deklarācijas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

198. pants

1.  Ja muitas deklarācija attiecas uz diviem vai vairāk priekšmetiem, tad datus attiecībā uz katru priekšmetu uzskata par atsevišķu deklarāciju.

2.  Rūpniecisku komplektu sastāvdaļas, kas ietilpst vienā KN kodā, uzskata par vienu preču vienību.

199. pants

►M1  1. ◄   Neskarot iespēju piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par:

▼M1

2.  Ja deklarētājs muitas deklarāciju sastādīšanā izmanto datu apstrādes sistēmas, tad muitas dienesti var noteikt, ka pašrocīgo parakstu var aizstāt ar citu identifikācijas paņēmienu, piemēram, izmantot kodus. Šo iespēju ļauj izmantot vienīgi tad, ja ir ievērotas kompetento dienestu noteiktās tehniskās un administratīvās prasības.

Tāpat muitas dienesti var noteikt, ka deklarācijas, kas sastādītas, izmantojot muitas datu apstrādes sistēmas, minēto sistēmu vajadzībām var tieši atzīst par autentiskām tā vietā, lai manuāli vai mehāniski uzliktu muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

3.  Atbilstīgi pašu izstrādātiem nosacījumiem un pašu noteiktā veidā muitas dienesti var ļaut dažus rakstiskajās deklarācijās iekļaujamos datus, kas minēti 37. pielikumā, nosūtīt atbildīgajām muitas iestādēm elektroniski, attiecīgos gadījumos — kodētā formā.

▼B

200. pants

Deklarācijai pievienotus dokumentus patur muitas dienesti, ja vien minētie dienesti nenosaka citādi vai deklarētājam tie nav vajadzīgi citām darbībām. Pēdējā gadījumā muitas dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos dokumentus vēlāk var izmantot vienīgi saistībā ar to preču daudzumu vai vērtību, attiecībā uz ko šie dokumenti paliek spēkā.

201. pants

1.  Deklarāciju iesniedz tai muitas iestādei, kurai uzrāda preces. Deklarāciju var iesniegt tūlīt pēc preču uzrādīšanas.

2.  Muitas dienesti var ļaut deklarāciju iesniegt, pirms deklarētājs spēj uzrādīt preces. Tādā gadījumā muitas dienesti var noteikt termiņu preču uzrādīšanai, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Ja minētajā termiņā preces neuzrāda, uzskata, ka deklarācija nav iesniegta.

3.  Ja deklarāciju iesniedz, pirms preces, uz kurām tā attiecas, nogādātas muitas iestādē vai citā muitas dienestu norādītā vietā, tad deklarāciju var pieņemt tikai pēc attiecīgo preču uzrādīšanas muitai.

202. pants

1.  Deklarāciju kompetentajām iestādēm iesniedz norādītās darba dienās un stundās.

Taču pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu muitas iestādes var ļaut deklarāciju iesniegt ārpus norādītām darba dienām un stundām.

2.  Deklarācijas, kuras muitas iestādes darbiniekiem iesniedz kādā citā vietā, ko tādam nolūkam izraugās pēc muitas dienestu un attiecīgās personas savstarpējas vienošanās, uzskata par iesniegtām minētajā iestādē.

203. pants

Deklarācijā norāda deklarācijas pieņemšanas dienu.

204. pants

Muitas dienesti var ļaut vai prasīt, lai Kodeksa 65. pantā minētos labojumus izdarītu, iesniedzot jaunu deklarāciju, kas nomaina sākotnējo deklarāciju. Tādā gadījumā diena, kurā nosaka maksājamos nodokļus un piemēro citus attiecīgo muitas procedūru izpildes noteikumus, ir sākotnējās deklarācijas pieņemšanas diena.

2. iedaļa

Izmantojamie formulāri

205. pants

1.  Saistībā ar kādas muitas procedūras piemērošanu precēm vai atkalizvešanu saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, oficiālais modelis rakstiskām deklarācijām, kas muitai iesniedzamas parastās procedūras kārtībā, ir vienotais administratīvais dokuments.

2.  Minētajā nolūkā var izmantot arī citas veidlapas, ja to pieļauj attiecīgai muitas procedūrai piemēroti noteikumi.

3.  Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neliedz:

▼M1 —————

▼B

5.  Ja Kopienas tiesību aktos ir atsauce uz izvešanas, atkalizvešanas vai ievešanas deklarāciju vai kādu deklarāciju, ar kuru saskaņā precēm piemēro kādu citu muitas procedūru, tad dalībvalstis var prasīt vienīgi tos administratīvos dokumentus:

206. pants

Vienotā administratīvā dokumenta formulāru vajadzības gadījumā izmanto arī pārejas posmā, kas paredzēts Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktā, saistībā ar tirdzniecību starp Kopienu, kāda tā bija 1985. gada 31. decembrī, un Spāniju vai Portugāli, kā arī starp Spāniju un Portugāli ar precēm, par kurām jāturpina maksāt noteikti muitas nodokļi un līdzīgas iedarbības maksājumi vai kuriem turpina piemērot citus Pievienošanās aktā paredzētus pasākumus.

Piemērojot šā panta pirmo daļu, to formulāru 2. eksemplāru un vajadzības gadījumā 7. eksemplāru, ko izmanto tirdzniecībā ar Spāniju un Portugāli vai šo dalībvalstu starpā, iznīcina.

Minēto veidlapu izmanto arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām piemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK ( 3 ), un tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro, vai arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro.

207. pants

Neskarot 205. panta 3. punktu, ar nolūku kārtot izvešanas vai ievešanas formalitātes dalībvalstu muitas pārvaldes var vienmēr neprasīt uzrādīt attiecīgās dalībvalsts iestāžu vajadzībām paredzētā vienotā administratīvā dokumenta vienu vai vairākus eksemplārus ar noteikumu, ka attiecīgā informācija ir pieejama citā veidā.

208. pants

1.  Vienoto administratīvo dokumentu sagatavo apakškomplektos ar atbilstošu eksemplāru skaitu, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru.

2.  Ja pirms vai pēc Kopienas tranzīta procedūras vai kopīgās tranzīta procedūras piemēro kādu citu muitas procedūru, tad var uzrādīt apakškomplektu ar atbilstošu skaitu eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar tranzīta procedūru un pirms vai pēc tās piemēroto procedūru.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos apakškomplektus var iegūt:

4.  Neskarot 205. panta 3. punktu, 222.—224. pantu vai 254.—289. pantu, attiecīgā gadījumā deklarāciju veidlapas var papildināt ar vienu vai vairākām turpinājuma formām, kuras uzrāda apakškomplektos ar atbilstošu skaitu deklarācijas eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru. Attiecīgā gadījumā var pievienot arī tos eksemplārus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar iepriekšējo vai nākamo muitas procedūru.

Turpinājuma apakškomplektus iegūst:

Turpinājuma veidlapas ir tā vienotā administratīvā dokumenta sastāvdaļa, uz kuru tās attiecas.

5.  Ar izņēmumu no 4. punkta, muitas dienesti var noteikt, ka turpinājuma veidlapas nevar izmantot, ja deklarācijas sagatavo ar datoru.

209. pants

1.  Gadījumos, kad piemēro 208. panta 2. punktu, katra iesaistītā puse atbild vienīgi par tiem datiem, kas attiecas uz procedūru, uz kuru tā pieteikusies kā deklarētājs, galvenais atbildīgais vai deklarētāja vai galvenā atbildīgā pārstāvis.

2.  Piemērojot 1. punktu, ja deklarētājs izmanto vienotu administratīvo dokumentu, kas izdots iepriekšējās muitas procedūras laikā, tad pirms savas deklarācijas iesniegšanas viņam prasa pārbaudīt datu pareizību ailēs, par kurām viņš atbild, un tādu datu piemērotību attiecīgām precēm un prasītajai procedūrai, kā arī vajadzības gadījumā minētos datus papildināt.

Šā panta pirmajā daļā minētos gadījumos deklarētājs tūlīt informē muitas iestādes, kurām iesniegta deklarācija, par konstatētām nesakritībām starp attiecīgām precēm un datiem, kas par tām sniegti. Tādā gadījumā deklarētājs sagatavo deklarāciju jaunos vienotā administratīvā dokumenta eksemplāros.

210. pants

Ja vienoto administratīvo dokumentu izmanto attiecībā uz vairākām secīgām muitas procedūrām, tad muitas dienesti pārliecinās, vai deklarācijās sniegtie dati par dažādajām procedūrām saskan.

211. pants

Deklarācijas sagatavo vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas ir pieņemama tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā kārto formalitātes.

Vajadzības gadījumā galamērķa dalībvalsts muitas dienesti var prasīt no deklarētāja vai tā pārstāvja tādā dalībvalstī deklarācijas tulkojumu minētās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Tulkojums atvieto konkrētās deklarācijas attiecīgos datus.

Ar izņēmumu no šā panta iepriekšējās daļas, deklarāciju var sagatavot galamērķa dalībvalstij pieņemamā Kopienas oficiālā valodā visos gadījumos, kad minētajā dalībvalstī deklarāciju sagatavo uz eksemplāriem, kas nav tie, ko sākotnēji iesniedza izsūtīšanas dalībvalsts muitas iestādei.

212. pants

1.  Vienoto administratīvo dokumentu aizpilda saskaņā ar 37. pielikumā doto skaidrojošo piezīmi, kā arī saskaņā ar papildu noteikumiem citos Kopienas tiesību aktos.

2.  Muitas dienesti nodrošina to, ka lietotājiem ir viegli pieejamas 1. punktā minētās skaidrojošās piezīmes kopijas.

3.  Dalībvalstu muitas pārvaldes skaidrojošo piezīmi vajadzības gadījumā var papildināt.

▼M24

4.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par datu sarakstu, ko tās prasa katrā no 37. pielikumā minētajām procedūrām. Komisija publicē šo datu sarakstu.

▼B

213. pants

Kodi, kas izmantojami 205. panta 1. punktā minēto veidlapu aizpildīšanai, ir doti 38. pielikumā.

▼M24

Dalībvalstis ziņo Komisijai par 37. (otrais nodalījums), 44. un 47. ailē (pirmais nodalījums) izmantoto valstu kodu sarakstu. Komisija publicē šo kodu sarakstu.

▼B

214. pants

Gadījumos, kad saskaņā ar noteikumiem 205. panta 1. punktā minētajam formulāram vajadzīgi papildu eksemplāri, deklarētājs tādā nolūkā var izmantot minētā formulāra papildu lapas vai fotokopijas.

Tādas papildu lapas vai fotokopijas paraksta deklarētājs, tās iesniedz muitas dienestiem, un muitas dienesti tās vizē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vienoto administratīvo dokumentu. Muitas dienesti papildu lapas vai fotokopijas pieņem kā oriģināldokumentus ar noteikumu, ka tās apmierina to kvalitāte un salasāmība.

215. pants

1.  Šās regulas 205. panta 1. punktā minētos formulārus drukā uz paškopējoša papīra, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 40 g/m2. Papīram jābūt pietiekami necaurredzamam, lai vienā pusē rakstītā informācija netraucētu salasīt otrā pusē rakstīto informāciju, un pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

Visiem eksemplāriem izmanto baltu papīru. Tomēr Kopienas tranzītam izmantotos eksemplāros ►M19  (1, 4 un 5) ◄ 1. aile (pirmais un trešais apakšnodalījums), 2., 3., 4., 5., 6., 8., 15., 17., 18., 19., 21., 25., 27., 31., 32., 33. aile (pirmais apakšnodalījums kreisajā pusē), 35., 38., 40., 44., 50., 51., 52., 53., 55. un 56. aile ir ar zaļu fonu.

Veidlapas iespiež ar zaļu tinti.

2.  Aiļu izmēri ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšnodalījumu izmērs ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

3.  Dažādus eksemplārus ar krāsām iezīmē šādi:

Šo malu platums ir aptuveni 3 mm. Pārtrauktā līnija sastāv no kvadrātiņu virknes, kur katra kvadrātiņa sānu malas ir 3 mm un atstarpe starp kvadrātiņiem arī ir 3 mm.

4.  Šās regulas 35. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 31. un 33. pielikumā.

Šās regulas 36. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 32. un 34. pielikumā.

5.  Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm, bet garums var būt par 5 mm mazāks vai 8 mm lielāks.

6.  Dalībvalstu muitas pārvaldes var prasīt, lai veidlapās būtu norādīts tipogrāfijas nosaukums un adrese vai kāda zīme, pēc kuras tipogrāfiju iespējams identificēt. Tāpat minētās pārvaldes var prasīt, lai tipogrāfija būtu iepriekš tehniski apstiprināta.

3. iedaļa

Dati, kas vajadzīgi saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru

▼M24

216. pants

Deklarācijās par konkrētas muitas procedūras piemērošanu precēm, izmantojot vienoto administratīvo dokumentu, izmantojamo aiļu saraksts ir dots 37. pielikumā.

▼B

217. pants

205. panta 2. punktā minētajās veidlapās iekļaujamie dati ir atkarīgi no konkrētās veidlapas. Attiecīgā gadījumā minētos datus papildina ar noteikumiem par konkrēto muitas procedūru.

4. iedaļa

Muitas deklarācijai pievienojamie dokumenti

218. pants

1.  Muitas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno šādus dokumentus:

2.  Muitas dienesti var prasīt, lai, iesniedzot deklarāciju, tiktu uzrādīti arī attiecīgi vai nu pārvadājuma dokumenti, vai dokumenti attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

Ja vienu vienību uzrāda divos vai vairāk iepakojumos, tad muitas dienesti var arī prasīt uzrādīt iepakojumu sarakstu vai tamlīdzīgu dokumentu, kurā norādīts katra iepakojuma saturs.

▼M7

3.  Ja preces atbilst vienotai nodokļu likmei, kas ir minēta kombinētās nomenklatūras ievada noteikumu II (D) iedaļā vai ja preces atbilst atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa, 1. punkta a), b) un c) punktā minētie dokumenti nav jāpieprasa, ja vien muitas dienesti to neuzskata par vajadzīgu, lai piemērotu noteikumus, kas regulē minēto preču laišanu brīvā apgrozībā.

▼B

219. pants

1.  Tranzīta deklarācijai pievieno pārvadājuma dokumentu. Nosūtītāja muitas iestāde formalitāšu kārtošanas laikā var neprasīt uzrādīt šo dokumentu. Tomēr pārvadājuma dokumentu pēc muitas iestādes vai citu kompetentu iestāžu lūguma uzrāda pārvadāšanas laikā.

2.  Neskarot iespējamos vienkāršotos pasākumus, nosūtītājai muitas iestādei uzrāda muitas dokumentu attiecībā uz preču izvešanu/nosūtīšanu vai atkalizvešanu no Kopienas muitas teritorijas vai līdzīgas nozīmes dokumentu kopā ar tranzīta deklarāciju, uz ko tas attiecas.

3.  Attiecīgā gadījumā muitas dienesti var prasīt uzrādīt dokumentu attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

▼M10

220. pants

1.  Neskarot konkrētās normas, dokumenti, kam jābūt klāt pie deklarācijas par nodošanu muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi, ir šādi:

2.  Regulas 218. panta 2. punktu piemēro deklarācijām par nodošanu muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi.

3.  Muitas dienests var atļaut procedūras rakstveida atļauju vai atļaujas pieteikuma kopiju glabāt šajās iestādēs, nevis pievienot deklarācijai.

▼B

221. pants

1.  Izvešanas vai atkalizvešanas deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pareizi uzliktu izvedmuitu un piemērotu noteikumus, kas reglamentē konkrēto preču izvešanu.

2.  Izvešanas un atkalizvešanas deklarācijām piemēro 218. panta 2. punktu.

▼M1

2. NODAĻA

Muitas deklarācijas, kas sastādītas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus

222. pants

1.  Ja muitas deklarāciju sastāda, izmantojot datu apstrādes paņēmienus, tad tā vietā, lai sniegtu rakstiskajā deklarācijā iekļaujamos datus, kas minēti 37. pielikumā, atbildīgajai muitas iestādei apstrādei ar datoru nosūta datus kodētā veidā vai citā veidā, ko norādījis muitas dienests, atbilstīgi rakstiskās deklarācijās prasītiem datiem.

2.  Muitas deklarācijas, ko sastāda, izmantojot EDI, uzskata par iesniegtām tad, kad EDI ziņu saņem attiecīgie muitas dienesti.

Par tādas muitas deklarācijas pieņemšanu, kas iesniegta, izmantojot EDI, deklarētājam ziņo ar atbildes ziņu, kurā norāda vismaz saņemtās ziņas identifikācijas parametrus un/vai muitas deklarācijas reģistrācijas numuru un pieņemšanas dienu.

3.  Ja muitas deklarāciju iesniedz, izmantojot EDI, tad muitas dienesti izstrādā noteikumus, saskaņā ar kuriem īstenojams 247. pants.

4.  Ja muitas deklarāciju iesniedz, izmantojot EDI, tad par preču muitošanas pabeigšanu deklarētājam ziņo, norādot vismaz deklarācijas identifikācijas parametrus un muitošanas pabeigšanas dienu.

5.  Muitas deklarācijā ietvertos datus ievadot muitas datu apstrādes sistēmās, mutatis mutandis piemēro 2., 3. un 4. punktu.

223. pants

Ja citu formalitāšu kārtošanai vajadzīgs muitas deklarācijas rakstisks eksemplārs, tad to pēc deklarētāja lūguma izsniedz un par autentisku apliecina vai nu attiecīgā muitas iestāde, vai arī to dara saskaņā ar 199. panta 2. punkta otro daļu.

224. pants

Atbilstīgi pašu izstrādātiem nosacījumiem un pašu noteiktā veidā muitas dienesti var ļaut dokumentus, kas vajadzīgi kādas muitas procedūras piemērošanai precēm, sastādīt un iesūtīt elektroniski.

▼B

3. NODAĻA

Mutvārdu vai citādas muitas deklarācijas

1. iedaļa

Mutvārdu deklarācijas

225. pants

Muitas deklarāciju var izteikt mutvārdos, laižot brīvā apgrozībā šādas preces:

226. pants

Muitas deklarācijas var izteikt mutiski, izvedot:

227. pants

1.  Muitas dienesti var noteikt, ka 225. un 226. pantu nepiemēro, ja preču muitotāja persona rīkojas uz citas personas rēķinu kā muitas aģents.

2.  Ja muitas dienesti nav pārliecināti, vai deklarētie dati ir pareizi vai pilnīgi, tad tie var likt iesniegt rakstveida deklarāciju.

228. pants

Ja precēm, ko muitai deklarē mutiski saskaņā ar 225. un 226. pantu, uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli, tad muitas dienesti par nodokļa maksājumu attiecīgajai personai izsniedz kvīti.

▼M10

Kvītī iekļauj vismaz šādas ziņas:

Dalībvalstis informē Komisiju par standarta kvītīm, kas ieviestas saskaņā ar šo pantu. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm.

▼B

229. pants

1.  Muitas deklarācijas var izteikt mutiski attiecībā uz šādu preču pagaidu ievešanu saskaņā ar ►M20  497. panta 3. punkta otrā daļa ◄ izklāstītiem nosacījumiem:

2.  Par 1. punktā minētām precēm mutiski deklarāciju var izteikt arī saistībā ar atkalizvešanu, ar ko tiek atsaukta pagaidu ievešanas procedūra.

2. iedaļa

Citādas muitas deklarācijas

230. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, veicot 233. pantā minētās darbības:

231. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām izvešanai, veicot 233. panta b) apakšpunktā minēto darbību:

232. pants

▼M20

1.  Šādi priekšmeti, kas nav deklarēti muitā rakstveidā vai mutvārdos, uzskatāmi par deklarētiem pagaidu ievešanai ar aktu, kas minēts 233. pantā, saskaņā ar 579. pantu:

▼B

2.  Šā panta 1. punktā minētās preces, ja tās muitai nedeklarē rakstiski vai mutiski, uzskata par deklarētām atkalizvešanai, ar ko atsauc pagaidu ievešanas procedūru, veicot 233. pantā minētās darbības.

233. pants

►M6  1. ◄   Piemērojot 230.—232. pantu, šādas darbības uzskata par muitas deklarāciju:

▼M6

2.  Ja pasažieru bagāžā esošas preces, uz kurām attiecas 230. panta a) apakšpunkts, 231. panta a) apakšpunkts vai 232. panta 1. punkta vai 232. panta 2. punkta a) apakšpunkts, pārvadā pa dzelzceļu bez pasažiera pavadības un deklarē muitai bez pasažiera personiskas klātbūtnes, tad var izmantot 38.a pielikumā minēto dokumentu tajā paredzētos termiņos, ievērojot tajā paredzētos nosacījumus.

▼B

234. pants

1.  Ja ir izpildīti 230.—232. panta nosacījumi, tad uzskata, ka preces ir uzrādītas muitas iestādei Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarācija pieņemta un atlaišana atvēlēta brīdī, kad tiek veikta kāda no 233. pantā minētajām darbībām.

2.  Ja pārbaužu laikā tiek atklāts, ka veikta kāda no 233. pantā minētām darbībām, bet ievestās vai atlaistās preces neatbilst 230.—232. panta nosacījumiem, tad attiecīgās preces uzskata par nelikumīgi ievestām vai izvestām.

3. iedaļa

Noteikumi, kas kopīgi 1. un 2. iedaļai

235. pants

225.—232. pantu nepiemēro precēm, par kurām lūdz izmaksāt kompensāciju vai kādas citas summas vai lūdz atmaksāt nodokļus, vai kurām piemēro kādu aizliegumu, ierobežojumu vai kādu citu īpašu formalitāti.

236. pants

Piemērojot 1. un 2. iedaļu, “ceļotājs” ir:

4. iedaļa

Pasta satiksme

237. pants

1.  Par muitai deklarētiem uzskata šādus pasta sūtījumus:

2.  Šā panta 1.A punktā minētos gadījumos — saņēmēju, bet 1.B punktā minētos gadījumos — sūtītāju uzskata par deklarētāju un, attiecīgos gadījumos, par parādnieku. Muitas dienesti var noteikt, ka par deklarētāju un attiecīgos gadījumos par parādnieku uzskata pasta pārvaldi.

3.  Piemērojot 1. punktu, preces, par kurām nav jāmaksā nodoklis, uzskata par uzrādītām muitai Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarāciju par pieņemtu un atlaišanu par atvēlētu:

4.  Ja sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas nogādājami muitā saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punktu, uzrāda bez ►M18  CN22 ◄ un/vai ►M18  CN22 ◄ deklarācijas vai ja minētā deklarācija ir nepilnīga, tad muitas dienesti nosaka, kādā veidā iesniedzama vai papildināma muitas deklarācija.

238. pants

Šās regulas 237. pantu nepiemēro:

VIII SADAĻA

PREČU PĀRBAUDES, MUITAS IESTĀŽU KONSTATĒJUMI UN CITI MUITAS IESTĀŽU VEIKTI PASĀKUMI

239. pants

1.  Preces pārbauda tādam nolūkam izraudzītās vietās un muitas dienestu noteiktos laikos.

2.  Taču pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti var ļaut preces pārbaudīt citās vietās un citos laikos, ar izņēmumu no 1. punkta.

Visas ar to saistītās izmaksas sedz deklarētājs.

240. pants

1.  Ja muitas dienesti nolemj preces pārbaudīt, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2.  Ja muitas dienesti nolemj pārbaudīt tikai daļu no precēm, tad tās deklarētāju vai tā pārstāvi informē par to, kurus priekšmetus tās vēlas pārbaudīt. Muitas dienestu izvēle nav apstrīdama.

241. pants

1.  Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās preču pārbaudē, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību to darba atvieglošanai. Ja muitas dienesti sniegto palīdzību neuzskata par apmierinošu, tad tās var likt deklarētājam izraudzīties citu personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību.

2.  Ja deklarētājs atsakās piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību, tad muitas dienesti nosaka izpildes termiņu, ja vien neuzskata, ka pārbaudi var arī neveikt.

Ja, izpildes termiņam beidzoties, deklarētājs nav izpildījis muitas dienesta prasības, tad, lai piemērotu Kodeksa 75. panta a) apakšpunktu, muitas iestādes pārbauda preces, liekot ar to saistīto risku un izdevumus uzņemties deklarētājam un attiecīgā gadījumā pieaicinot ekspertus vai citas personas, ko izraugās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem.

3.  Konstatējumiem, ko muitas dienesti izdara, izdarot pārbaudes saskaņā ar 2. punkta otrajā daļā minētiem nosacījumiem, ir tāds pats likumīgums kā tad, ja pārbaudes būtu veiktas deklarētāja klātbūtnē.

4.  Muitas dienesti var 2. un 3. punktā minēto pasākumu vietā uzskatīt deklarāciju par spēkā neesošu, ja ir skaidrs, ka deklarētāja atteikums piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību, netraucē un tā nolūks nav traucēt minētajām iestādēm konstatēt, ka ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm, vai tā iznākumā nenotiek izvairīšanās un nav nolūka izvairīties no Kodeksa 66. panta 1. punkta un 80. panta 2. punkta ievērošanas.

242. pants

1.  Ja muitas dienesti nolemj ņemt paraugus, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2.  Paraugus ņem muitas dienesti paši. Taču tās var likt savā uzraudzībā to darīt deklarētājam vai tā izraudzītai personai.

Paraugus ņem saskaņā ar metodēm, kas paredzētas spēkā esošos noteikumos.

3.  Paraugam nav jāņem lielāki daudzumi nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamo kontroles analīzi.

243. pants

1.  Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās paraugu ņemšanā, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību šā darba atvieglošanai.

▼M7

2.  Ja deklarētājs atsakās piedalīties paraugu ņemšanā vai neizraugās kādu personu, kas tajā piedalītos, vai ja viņš nesniedz muitas dienestam visu vajadzīgo palīdzību, lai veicinātu šo norisi, piemēro 241. panta 1. punkta otrā teikuma un 241. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumus.

▼B

244. pants

Kad muitas dienesti ņem paraugus analīzēm vai sīkākām pārbaudēm, tad tie ļauj attiecīgās preces atlaist, negaidot analīzes vai pārbaudes rezultātus, ja vien tādai rīcībai nav citi iemesli un ar noteikumu, ka gadījumos, kad radies vai varētu rasties muitas parāds, attiecīgie nodokļi jau iegrāmatoti un apmaksāti vai nodrošināti.

245. pants

1.  Daudzumus, ko muitas iestāde ņem paraugiem, no deklarētā daudzuma neatrēķina.

2.  Attiecībā uz izvešanas vai izvešanas pārstrādei deklarāciju deklarētājam attiecīgos apstākļos ir ļauts paraugiem ņemtos preču daudzumus aizstāt ar tādām pašām precēm tā, lai nokomplektētu pilnu sūtījumu.

246. pants

1.  Ja analīzes vai sīkākas pārbaudes gaitā ņemtos paraugus neiznīcina, tad tos pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu atdod atpakaļ, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi muitas dienestiem, jo īpaši pēc tam, kad ir izsmeltas visas deklarētāja tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz konkrētās analīzes vai sīkākas pārbaudes rezultātiem.

2.  Ja deklarētājs paraugus nelūdz atdot, tad muitas dienesti tos var iznīcināt vai paturēt. Tomēr īpašos gadījumos muitas dienesti deklarētājam var likt pāri palikušos paraugus ņemt atpakaļ.

247. pants

1.  Kad muitas dienesti pārbauda deklarācijas, tām pievienotos dokumentus vai preces, tie vismaz tajos eksemplāros, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda pārbaudes priekšmetu un rezultātus. Ja preces pārbauda daļēji, sniedz arī datus par pārbaudīto sūtījumu.

Attiecīgā gadījumā muitas dienesti deklarācijā norāda arī to, ka deklarētājs vai tā pārstāvis nav piedalījies.

2.  Ja deklarācijas, tai pievienoto dokumentu vai preču pārbaudes rezultāti nesaskan ar deklarācijā sniegtiem datiem, tad muitas dienesti vismaz tajā deklarācijas eksemplārā, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda datus, kas jāņem vērā, attiecīgajām precēm piemērojot maksājumus, attiecīgā gadījumā aprēķinot kompensācijas vai citas izvedot maksājamas summas, kā arī piemērojot citus noteikumus, kas reglamentē precēm piemēroto muitas procedūru.

3.  Muitas dienesti konstatējumos attiecīgā gadījumā norāda izmantotos identifikācijas līdzekļus. Konstatējumus datē un tajos iekļauj informāciju, kas ļauj identificēt izdevēju amatpersonu.

4.  Ja muitas dienesti ne deklarāciju, ne preces nepārbauda, tad tām deklarācija vai 1. punktā minētie pievienotie dokumenti nav jāvizē.

248. pants

1.  Tiklīdz preces ļauj atlaist, jāiegrāmato ievedmuitas nodokļi, ko nosaka saskaņā ar deklarācijā sniegtajiem datiem. Ja muitas dienesti uzskata, ka pēc to veiktām pārbaudēm varētu noteikt lielākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, kas iegūti, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tās var likt iemaksāt pietiekamu nodrošinājumu, lai segtu starpību starp summu, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, un summu, ko par precēm varētu reāli nākties maksāt. Taču deklarētājs nodrošinājuma iemaksāšanas vietā var lūgt uzreiz iegrāmatot to nodokļu summu, kādu par precēm varētu reāli nākties maksāt.

2.  Ja pēc veiktajām pārbaudēm muitas dienestu noteiktā ievedmuitas nodokļu summa atšķiras no tās, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tūlīt pēc preču atlaišanas kontos ieskaitāma tādējādi noteiktā summa.

3.  Ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi iestāžu pārbaužu rezultāti, tad attiecīgās preces nevar atlaist.

▼M12

4.  Neatkarīgi no 1. punkta muitas dienesti var neņemt nodrošinājumu par precēm, uz kurām attiecas lūgums izmantot tarifu kvotu, ja brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, tie konstatē, ka attiecīgā tarifu kvota nav kritiska 308.c panta nozīmē.

▼B

249. pants

1.  Muitas dienesti nosaka atlaišanas veidu, pienācīgi ņemot vērā preču atrašanās vietu un īpašo uzraudzības kārtību.

2.  Ja deklarāciju iesniedz rakstiski, tad uz tās vai attiecīgos gadījumos uz pievienota dokumenta izdara atsauci uz atlaišanu un tās datumu, un kopiju izsniedz atpakaļ deklarētājam.

250. pants

1.  Ja muitas dienesti preces neļauj atlaist, pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas uzskaitīti Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā vai trešajā ievilkumā, tad tie deklarētājam atvēl termiņu, kurā stāvokli ar precēm noregulēt.

2.  Ja Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos apstākļos deklarētājs prasītos dokumentus nav uzrādījis 1. punktā minētajā termiņā, tad attiecīgo deklarāciju uzskata par nederīgu un muitas iestāde to uzskata par nederīgu. Piemēro Kodeksa 66. panta 3. punkta noteikumus.

3.  Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētos apstākļos un neskarot pasākumus, ko veic saskaņā ar Kodeksa 66. panta 1. punkta pirmo daļu vai 182. pantu, ja deklarētājs nav ne samaksājis, ne garantējis 1. punktā noteiktā termiņā maksājamos nodokļus, tad muitas dienesti var sākt kārtot formalitātes preču pārdošanai. Tādā gadījumā, ja vien pa to laiku prasītie nosacījumi nav izpildīti, preces pārdod, attiecīgā gadījumā piespiedu pārdošanā, ja to pieļauj attiecīgo iestāžu dalībvalsts tiesību akti. Muitas dienesti par to informē deklarētāju.

Muitas dienesti attiecīgās preces var pārvest uz īpašām telpām to uzraudzībā, risku un izdevumus par to uzņemoties deklarētājam.

251. pants

Ar izņēmumu no Kodeksa 66. panta 2. punkta, muitas deklarāciju var atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas šādos gadījumos:

▼M1

▼M12

▼M20

▼B

▼M1

252. pants

Ja muitas dienesti pārdod Kopienas preces atbilstīgi Kodeksa 75. panta b) apakšpunktam, tad to dara saskaņā ar dalībvalstīs piemērotām procedūrām.

▼B

IX SADAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

▼M1

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

▼B

253. pants

1.  Nepilnīgu deklarāciju procedūra ļauj muitas dienestiem pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deklarāciju, kurā nav visi prasītie dati vai kurai nav pievienoti visi attiecīgai muitas procedūrai vajadzīgie dokumenti.

2.  Vienkāršotās deklarēšanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā, uzrādot vienkāršotu deklarāciju un vēlāk iesniedzot papildu deklarāciju, kas atkarībā no konkrētā gadījuma var būt vispārēja, periodiska vai apkopojoša.

3.  Vietējās muitošanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā attiecīgās personas telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

▼M1

253.a pants

Ja piemēro vienkāršotu procedūru, muitas deklarāciju sastādīšanā izmantojot datu apstrādes sistēmas vai lietojot datu apstrādes paņēmienus, mutatis mutandis piemēro 199. panta 2. un 3. punktu, 222., 223. un 224. pantu.

▼B

2. NODAĻA

Deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

254. pants

▼M24

Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var akceptēt bez dažiem no 37. pielikumā minētajiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. (pirmais un otrais nodalījums), 14., 21. (valsts piederība), 31., 37., 40. un 54. ailē, un:

▼B

255. pants

1.  Deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem apliecinošiem dokumentiem, pievieno vismaz tos dokumentus, kas jāuzrāda, pirms deklarētās preces var laist brīvā apgrozībā.

2.  Ar izņēmumu no 1. punkta, deklarāciju bez viena vai vairākiem dokumentiem, kas uzrādāmi pirms preču laišanas brīvā apgrozībā, var pieņemt, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā pierāda, ka:

Jebkurā gadījumā deklarācijā sniedz ziņas par trūkstošiem dokumentiem.

256. pants

1.  Termiņš, ko muitas dienesti atvēl deklarētājam, lai tas varētu iesniegt ziņas vai uzrādīt dokumentus pēc deklarācijas pieņemšanas, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi pēc tādas pieņemšanas.

▼M22

Gadījumā, kad samazinātas vai nulles likmes ievedmuitas nodokļa piemērošanai nepieciešams uzrādīt dokumentu, ja muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka par precēm, uz kurām attiecas nepilnīga deklarācija, ver pretendēt uz šādu samazinātu vai nulles likmes ievedmuitu, dokumenta uzrādīšanai pēc deklarētāja lūguma var piešķirt garāku termiņu, ja apstākļi to attaisno. Minētais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus no deklarācijas pieņemšanas dienas. To nevar pagarināt.

▼B

Ja trūkstošās ziņas vai dokumenti attiecas uz muitas vērtību, tad muitas dienesti gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams, var noteikt ilgāku termiņu vai pagarināt iepriekš noteiktu termiņu. Kopējo atvēlēto termiņu nosaka, ņemot vērā jau atvēlētos spēkā esošos termiņus.

▼M12

2.  Ja brīvā apgrozībā laistām precēm ir piemērojams pazemināts vai nulles muitas nodoklis tarifu kvotu ietvaros vai ja no jauna netiek ieviesta parastā muitas nodokļa uzlikšana tarifu griestu vai citu tarifu atvieglojumu ietvaros, tad iespēja izmantot tarifu kvotu vai atvieglojumu ir dodama tikai pēc tam, kad muitas dienestiem uzrādīts dokuments, pēc kura uzrādīšanas iespējams piešķirt pazemināto vai nulles nodokļa likmi. Dokuments jebkurā gadījumā jāiesniedz:

▼B

3.  Ievērojot 1. un 2. punktu, dokumentu, uz kura pamata piešķirts likmes pazeminājums vai nulles ievedmuitas likme, var uzrādīt arī pēc tam, kad beidzies termiņš, uz kādu noteikta pazeminātā likme vai nulles likme, ar noteikumu, ka deklarācija attiecībā uz konkrētajām precēm ir pieņemta pirms minētās dienas.

257. pants

1.  Muitas dienestim pieņemot nepilnīgu deklarāciju, tādējādi deklarētu preču atlaišana netiek kavēta, ja vien tam nav citu iemeslu. Neskarot 248. pantu, preču atlaišana notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 2.—5. punktā.

2.  Ja ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas nevar ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm, tad muitas dienesti tūlīt iegrāmato maksājamo summu, ko aprēķina parastā kārtībā.

3.  Ja atbilstīgi 254. pantam deklarācijā minēta provizoriska vērtība, tad muitas dienesti:

4.  Ja citos apstākļos, kas nav 3. punktā minētie, ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas var ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm un:

5.  Neskarot iespējamas vēlākas izmaiņas, jo īpaši saistībā ar muitas vērtības galīgo noteikšanu, deklarētājām tiek dota iespēja nodrošinājuma vietā prasīt tūlīt iegrāmatot.

258. pants

Ja, beidzoties 256. pantā minētajam termiņam, deklarētājs nav sniedzis ziņas, kas vajadzīgas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai nav iesniedzis trūkstošas ziņas vai dokumentus, tad muitas dienesti kā par konkrētām precēm maksājamus nodokļus tūlīt iegrāmato nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 257. panta 3. punkta otro ievilkumu, 257. panta 4. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu vai 257. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

259. pants

Saskaņā ar 254.—257. pantā izklāstītiem nosacījumiem pieņemtu nepilnīgu deklarāciju var vai nu papildināt deklarētājs vai, par to vienojoties ar muitas dienestiem, aizstāt ar citu deklarāciju, kas atbilst Kodeksa 62. panta nosacījumiem.

Abos gadījumos datums, no kuras nosaka nodokļus un piemēro citus noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā, ir nepilnīgās deklarācijas pieņemšanas datumsa.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

260. pants

1.  Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā iekļauta visa vajadzīgā informācija, deklarētājam ir ļauts saskaņā ar 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniegt vienkāršotā veidā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2.  Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

Vienkāršotā deklarācijā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus.

3.  Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut 2. panta otrajā ievilkumā minēto iesniegumu par laišanu brīvā apgrozībā aizstāt ar vispārēju iesniegumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām atlaišanas darbībām. Atsauci uz atļauju, kas dota, atbildot uz tādu vispārēju lūgumu, iekļauj tirdznieciskā vai administratīvā dokumentā, ko uzrāda atbilstīgi 1. punktam.

4.  Vienkāršotai deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas varētu būt vajadzīgi, lai ļautu preces laist brīvā apgrozībā. Piemēro 255. panta 2. punktu.

5.  Šis pants neskar 278. pantu.

261. pants

1.  Iepriekš 260. pantā minēto atļauju deklarētājam dod ar nosacījumu, ka ir iespējams efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par laišanu brīvā apgrozībā.

2.  Minēto atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzēja persona:

Atļauju var liegt arī tad, ja attiecīgā persona rīkojas uz citas personas rēķinu, kura preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

3.  Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 2. punktā minētie apstākļi.

262. pants

1.  Šās regulas 260. pantā minētajā atļaujā:

Tāpat atļaujā norāda papildu deklarāciju formu un saturu un nosaka termiņus, kādos tās iesniedzamas tādam nolūkam izraudzītam muitas dienestam,.

2.  Muitas dienesti var neprasīt papildu deklarāciju, ja vienkāršotā deklarācija attiecas uz precēm, kuru vērtība ir zemāka par statistisko robežvērtību, kas noteikta Kopienā spēkā esošos noteikumos, un ja vienkāršotajā deklarācijā jau ir iekļauta visa informācija, kas vajadzīga laišanai brīvā apgrozībā.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

263. pants

Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 264.—266. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tajos izklāstītā veidā jebkurai personai, kura preces vēlas laist brīvā apgrozībā savās telpās vai citās vietās, kas minētas 253. pantā, un kura muitas dienestiem iesniedz attiecīgu rakstisku lūgumu, kurā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus:

264. pants

1.  Iepriekš 263. punktā minēto atļauju dod ar noteikumu, ka:

2.  Atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzējs:

265. pants

1.  Neskarot Kodeksa 9. pantu, muitas dienesta atļauju var neatsaukt, ja:

2.  Atļauju principā atsauc, ja ir izdarīts 264. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minēts pārkāpums.

3.  Atļauju var atsaukt arī tad, ja ir spēkā 264. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētais apstāklis.

266. pants

▼M4

1.  Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, 263. pantā minētajam atļaujas turētājam:

▼B

2.  Ar nosacījumu, ka tādējādi netiek ietekmēta darbību pareizas izpildes pārbaudīšana, muitas dienesti var:

▼M4

▼B

▼M4

3.  1. punkta a), b) un c) punktā minēto iegrāmatošanu var aizstāt ar jebkādām citām formalitātēm, kas sniedz līdzīgas muitas dienestu paredzētas garantijas. Iegrāmatojumā norāda dienu, kad tas veikts, kā arī sīkāku informāciju preču identifikācijai.

▼B

267. pants

Šās regulas 263. pantā minētajā atļaujā izklāsta īpašos noteikumus par procedūras izpildi un, cita starpā, min:

3. NODAĻA

Deklarācijas sakarā ar muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. iedaļa

Pieteikšanās uz muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. apakšiedaļa

Pieteikšanās uz muitas noliktavas procedūru

A.

Nepilnīgas deklarācijas

268. pants

1.  Deklarācijās attiecībā uz muitas noliktavas procedūru, ko ievešanas muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt pat tad, ja tajās nav iekļauti visi 37. pielikumā minētie dati, iekļauj vismaz attiecīgo preču identificēšanai vajadzīgos datus, tostarp preču daudzumu.

2.  Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3.  Šis pants neattiecas uz deklarācijām attiecībā uz Kopienas lauksaimniecības produktu procedūru, kas minēta ►M20  524. pants ◄ .

B.

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

269. pants

1.  Deklarētājam, ja tas izsaka attiecīgu lūgumu, saskaņā ar 270. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par procedūras reģistrāciju ļauj iesniegt vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

Vienkāršotā deklarācijā ietver 268. panta 1. punktā minētos datus.

2.  Ja procedūru piemēro D tipa noliktavā, tad vienkāršotā deklarācijā iekļauj arī konkrēto preču pietiekami sīku aprakstu, lai preces tūlīt un nešaubīgi varētu klasificēt, kā arī muitas vērtību.

▼M1

3.  Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro F tipa noliktavām un ►M20  524. pants ◄ minētiem Kopienas lauksaimniecības produktiem, ko saskaņā ar konkrēto procedūru uzglabā jebkura tipa noliktavās.

▼M24

4.  B tipa noliktavām piemēro procedūru, kas minēta 1. punkta otrajā ievilkumā, izņemot to, ka nevar izmantot komerciālu dokumentu. Ja administratīvajā dokumentā nav ietverti visi dati, kas minēti 37. pielikuma I sadaļas B punktā, tad tos sniedz pievienotajā pieteikumā.

▼B

270. pants

1.  Iepriekš 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz rakstveidā un tajā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu var aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām darbībām.

Tādā gadījumā pieteikumu sagatavo saskaņā ar ►M20  497., 498. un 499. pants ◄ nosacījumiem un kopā ar pieteikumu saimniekot muitas noliktavā vai kā sākotnējās atļaujas grozījumu iesniedz muitas dienestam, kas izdevis procedūras atļauju.

2.  Šās regulas 269. panta 1. punktā minēto atļauju attiecīgajai personai dod ar noteikumu, ka tādējādi netiek kavēta darbību pareiza izpilde.

3.  Atļauju principā nedod, ja:

4.  Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 3. punktā minētie apstākļi.

271. pants

Šās regulas 269. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus, tostarp norādot:

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

C.

Vietējās muitošanas procedūra

272. pants

1.  Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar šā panta 2. punktā un 273. un 274. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā.

▼M6

2.  Vietējās muitošanas procedūru nepiemēro nedz B un F tipa noliktavām, nedz ►M20  524. pants ◄ minēto Kopienas lauksaimniecības produktu pieteikšanai uz procedūru preču uzglabāšanai jebkura tipa noliktavās.

3.  Mutatis mutandis piemēro 270. pantu.

▼B

273. pants

1.  Lai muitas dienesti varētu nodrošināt darbību pareizu izpildi, atļaujas turētājs brīdī, kad preces pienāk tādam nolūkam izraudzītā vietā:

Preces ņemot krājumu uzskaitē atbilstīgi b) apakšpunktam, min vismaz dažus datus, kas noder preču komerciālai identificēšanai, tostarp preču daudzumu.

2.  Piemēro 266. panta 2. punktu.

274. pants

Šās regulas 272. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, norāda:

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

2. apakšiedaļa

Nodošana procedūrā “ievešana pārstrādei”, pārstrādei muitas uzraudzībā vai pagaidu ievešanas procedūrā

A.

Nepilnīgas deklarācijas

275. pants

▼M24

1.  Iesniedzot deklarācijas par tādas muitas procedūras ar ekonomisku ietekmi piemērošanu, kas nav izvešana pārstrādei vai ievešana muitas noliktavā, kuras procedūras sākuma muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var akceptēt arī tad, ja tajās nav dažu no 37. pielikumā minēto datu vai tām nav pievienoti kādi no 220. pantā minētajiem dokumentiem, tajās jāiekļauj vismaz tie dati, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. (pirmais un otrais nodalījums), 14., 21. (valsts piederība), 31., 37., 40. un 54. ailē, un 44. ailē jāiekļauj norāde uz atļauju vai uz pieteikumu — gadījumos, kad piemēro 508. panta 1. punktu.

▼B

2.  Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3.  Nododot preces procedūrā “ievešana pārstrādei” nodokļu atmaksas sistēmā, pēc analoģijas piemēro arī 257. un 258. pantu.

B.

Vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas procedūras

276. pants

Šās regulas 260.—267. un 270. panta noteikumus pēc analoģijas piemēro precēm, ko deklarē šajā apakšiedaļā reglamentētām muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi.

3. apakšiedaļa

Preces, ko deklarē procedūrai “izvešana pārstrādei”

277. pants

Šās regulas 279.—289. panta nosacījumus, ko piemēro izvešanai deklarētām precēm, pēc analoģijas piemēro arī precēm, kuras deklarē izvešanai procedūras “izvešana pārstrādei” kārtībā.

▼M20

4. apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

277.a pants

Ja vienai un tai pašai personai ir dotas divas vai vairāk atļaujas muitas procedūrai ar saimniecisku nozīmi un viena no tām ir pabeigta pirms otras procedūras uzsākšanas, izmantojot vietējās muitošanas procedūru, papildu deklarācija nav jāpieprasa.

▼B

2. iedaļa

Muitas procedūras ar saimniecisku nozīmi izpilde

278. pants

1.  Izpildot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, izņemot izvešanas pārstrādei un muitas noliktavas procedūras, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu. Atkalizvešanas gadījumā pēc analoģijas piemēro 279.—289. pantu.

2.  Šās regulas 254.—267. pantā minētās vienkāršotās procedūras var piemērot preču laišanai brīvā apgrozībā atbilstīgi procedūrai “izvešana pārstrādei”.

3.  Izpildot muitas noliktavas procedūru, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu.

Tomēr:

▼M20

▼B

4. NODAĻA

Izvešanas deklarācijas

279. pants

Formalitātes, kas izvešanas muitas iestādē veicamas atbilstīgi 792. pantam, var vienkāršot saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

Šai nodaļai piemēro 793. un 796. pantu.

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

280. pants

▼M24

1.  Izvešanas deklarācijās, ko muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var akceptēt bez dažiem no 37. pielikumā minētajiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. (pirmais un otrais nodalījums), 2., 14., 17.a, 31., 33., 38., 44. un 54. ailē, un sīkākām ziņām, kas tiek uzskatītas par nepieciešamām preču identifikācijai un izvešanas noteikumu piemērošanai vai nodrošinājuma apmēra noteikšanai, kas būtu vajadzīga pirms preču izvešanas.

Ja precēm ir uzliekami izvedmuitas nodokļi vai ja uz tām attiecas kādi citi pasākumi, ko nosaka kopējā lauksaimniecības politika, šajās izvešanas deklarācijās jābūt visām ziņām, kas vajadzīgas šo nodokļu vai pasākumu pareizai piemērošanai.

2.  Muitas dienesti var atļaut deklarētājam neaizpildīt 17.a un 33. aili ar nosacījumu, ka uz attiecīgo preču izvešanu neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi un muitas iestādēm nav iemesla šaubām par to, un preču apraksts ļauj tūlīt nepārprotami noteikt preču klasifikāciju pēc kombinētās nomenklatūras.

▼B

2.  Muitas dienesti var ļaut deklarētājam neaizpildīt 17. un 33. aili, ar nosacījumu, ka tas deklarē, ka attiecīgo preču izvešanai nepiemēro aizliegumus vai ierobežojumus un ka muitas dienestiem nav pamata to apšaubīt, un ka preču apraksts ļauj tūlīt un nešaubīgi noteikt klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā.

3.  Deklarācijas 3. kopijas 44. ailē ir viena no šīm vīzām:

▼A1

▼A2

▼B

4.  Izvešanas deklarācijām pēc analoģijas piemēro 255.—259. pantu.

281. pants

Gadījumos, kad piemēro 789. pantu, papildu vai atvietotāju deklarāciju var iesniegt tajā muitas iestādē, kura atbild par vietu, kurā izvedējs reģistrēts. Ja apakšuzņēmējs nav reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kur izvedējs, tad šo iespēju dod ar nosacījumu, ka starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir noslēgti nolīgumi.

Nepilnīgajā deklarācijā norāda muitas iestādi, kurā paredzēts iesniegt papildu deklarāciju. Muitas iestāde, kurā iesniedz nepilnīgo deklarāciju, 1. un 2. eksemplāru nosūta muitas iestādei, kurā iesniedz papildu vai atvietotāju deklarāciju.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

282. pants

1.  Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā ietverta visa atļaujas došanai vajadzīgā informācija, deklarētājam atbilstīgi 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā pēc analoģijas ļauj izvešanas deklarāciju sagatavot vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2.  Neskarot 288. pantu, vienkāršotās deklarācijas formulārs ir nepilnīgs vienotais administratīvais dokuments, kurā ietverti vismaz preču identificēšanai vajadzīgie dati. Pēc analoģijas piemēro 280. panta 3. un 4. punktu.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

283. pants

Pēc rakstiska pieteikuma atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 284. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā jebkurai personai, še turpmāk “atzītais izvedējs”, kura vēlas izpildīt izvešanas procedūras savās telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

284. pants

Pēc analoģijas piemēro 264. un 265. pantu.

285. pants

1.  Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, pirms izvest preces no 283. pantā minētām vietām, atzītais izvedējs:

2.  Īpašos apstākļos, ja to nosaka konkrēto preču veids un straujais apgrozījums, muitas dienesti var neprasīt atzītajam izvedējam ziņot kompetentajai muitas iestādei par katru preču izvešanu, ar noteikumu, ka izvedējs attiecīgajai muitas iestādei sniedz visu informāciju, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai muitas iestāde attiecīgā gadījumā preces varētu pārbaudīt.

Šādā gadījumā preču reģistrēšana atzītā izvedēja uzskaitē tiek pielīdzināta atlaišanai.

286. pants

1.  Lai pārbaudītu, vai preces tiešām ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāru izmanto par izvešanas pierādījumu.

Atļaujā nosaka, ka vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram iepriekš piešķir autentiskumu.

2.  Iepriekš autentiskumu var piešķirt šādos veidos:

Zīmoga nospiedumu uz veidlapām var iespiest jau spiestuvē, ja spiestuve ir apstiprināta.

3.  Pirms sākt preču izvešanu, atzītais izvedējs:

4.  Saskaņā ar 2. punktu aizpildītā 3. eksemplāra 44. ailē ieraksta:

287. pants

1.  Šās regulas 283. pantā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, min:

2.  Atļaujā min atzītā izvedēja apņemšanos veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām ar izvešanas muitas iestādes zīmoga iespiedumu vai ar īpašā zīmoga iespiedumu.

4. iedaļa

2. un 3. iedaļai kopīgi noteikumi

288. pants

1.  Vienotā administratīvā dokumenta vietā dalībvalstis var ļaut izmantot tirdzniecisku vai administratīvu dokumentu, kā arī citus informācijas nesējus, ja visa izvešanas darbība tiek veikta vienas dalībvalsts teritorijā vai ja tādu iespēju paredz starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldēm noslēgti nolīgumi.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā dokumentā vai informācijas nesējā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus, kā arī vienu no 280. panta 3. punktā minētām vīzām, un tam pievieno lūgumu atļaut izvest.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut šo lūgumu aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām izvešanas darbībām. Uz attiecīgā dokumenta vai informācijas nesēja izdara atsauci uz atļauju.

3.  Tirdznieciskais vai administratīvais dokuments ir liecība par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas tādā pašā mērā kā vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs. Ja izmanto citus informācijas nesējus, tad izvešanas vizēšanas kārtību attiecīgos gadījumos definē starp iesaistīto dalībvalstu pārvaldēm slēgtā nolīgumā.

289. pants

Ja visa izvešanas darbība risinās vienas dalībvalsts teritorijā, tad konkrētā dalībvalsts papildus 2. un 3. iedaļā minētajām procedūrām, ievērojot Kopienas politiku, var noteikt citus vienkāršojumus.

II DAĻA

MUITAS NOTEIKUMOS ATZĪTA IZMANTOŠANA

I SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

290. pants

1.  Ja Kopienas preces izved ar ATA karneti atbilstīgi 797. pantam, tad tās var laist brīvā apgrozībā, pamatojoties uz ATA karneti.

2.  Tādā gadījumā muitas iestāde, kurā preces laiž brīvā apgrozībā, veic izpilda šādas formalitātes:

3.  Ja formalitātes, ar kurām izpilda Kopienas preču pagaidu izvešanas darbību, izpilda citā muitas iestādē, nevis tajā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, tad preču pārvešanai no tādas muitas iestādes uz iestādi, kurā veic minētās formalitātes, formalitātes nav jākārto.

▼M11

290.a pants

Pārbaudot ar KN kodu 0803 00 19 klasificēto ievesto banānu tīrsvaru, gadā pārbauda vismaz 10 % deklarāciju uz vienu muitas iestādi.

Banānus saskaņā ar 38.b pielikuma noteikumiem pārbauda tad, kad tos laiž brīvā apgrozībā.

▼M18

2. NODAĻA

Īpaša izlietošana

291. pants

1.  Šo nodaļu piemēro tad, kad ir noteikts, ka preces, kas laistas brīvā apritē ar labvēlīgu tarifu režīmu vai ar samazinātu vai nulles likmes muitas nodokli to īpašās izlietošanas dēļ, ir pakļautas īpašās izlietošanas muitas uzraudzībai.

2.  Šajā nodaļā:

292. pants

1.  Gadījumos, kad preces ir pakļautas muitas uzraudzībai to īpašās izlietošanas dēļ, labvēlīga tarifu režīma piešķiršana saskaņā ar Kodeksa 21. pantu ir pakļauta rakstiskai atļaujai.

Ja preces nodod brīvam patēriņam ar samazinātu vai nulles muitas nodokļa likmi to īpašās izlietošanas dēļ un spēkā esošie noteikumi prasa, lai preces paliktu muitas uzraudzībā saskaņā ar Kodeksa 82. pantu, tad īpašās izlietošanas muitas uzraudzības nolūkiem ir vajadzīga rakstiska atļauja.

2.  Pieteikumus iesniedz rakstiski, izmantojot 67. pielikuma paraugu. Muitas dienesti var atļaut atjaunošanas vai grozījumu pieteikumus iesniegt ar vienkāršu rakstisku pieteikumu.

3.  Īpašos apstākļos muitas dienesti var atļaut, ka deklarācija laišanai brīvā apritē, kas izdarīta rakstiski vai ar informātikas palīdzību, kas sastādīta sekojot normālai procedūrai, ir atļaujas pieteikums, ja:

4.  Ja muitas dienesti uzskata, ka kāda no pieteikumā sniegtajām ziņām nav adekvāta, tās pieteikuma iesniedzējam var lūgt papildu detaļas.

Jo īpaši gadījumos, kad pieteikums iesniegts izdarot muitas deklarāciju, neierobežojot 218. pantu, muitas iestādes pieprasa, lai pieteikumiem būtu pievienots deklarētāja sastādīts dokuments, kurā ietverta vismaz šāda informācija, ja vien šādu informāciju neuzskata par nevajadzīgu un ja vien tā nav iekļauta muitas deklarācijā:

5.  Ja iesniedz vienotas atļaujas pieteikumu, ir vajadzīgs, lai iestādes sniegtu iepriekšēju piekrišanu, ievērojot šādu procedūru:

Pieteikumu iesniedz izraudzītajiem muitas dienestiem, kas atrodas vietā:

▼M24

▼M18

Muitas dienesti dara zināmu pieteikumu un atļaujas projektu pārējām iesaistītajiem muitas dienestiem, kas piecpadsmit dienu laikā apstiprina informācijas saņemšanu.

Pārējie iesaistītie muitas dienesti paziņo iebildumus 30 dienu laikā no atļaujas projekta saņemšanas. Ja iebildumus paziņo minētā perioda laikā un netiek panākta vienošanās, noraida tos pieteikuma punktus, par kuriem tika iesniegti iebildumi.

Muitas dienesti var izsniegt atļauju, ja tās trīsdesmit dienu laikā nav saņēmušas iebildes pret atļaujas projektu.

Muitas dienesti, kas izsniedz atļauju nosūta tās kopiju visiem iesaistītajiem muitas dienestiem.

6.  Ja divas vai vairākas muitas pārvaldes vispārīgi vienojas par vienotas atļaujas izsniegšanas kritērijiem un nosacījumiem, tad šīs pārvaldes var vienoties arī iepriekšējās apspriedes aizvietot ar vienkāršu paziņošanu. Šāda paziņošana vienmēr ir pietiekama vienotas atļaujas atjaunošanas vai atsaukšanas gadījumā.

▼M21

7.  Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmumu izsniegt atļauju vai par pieteikuma noraidīšanas iemesliem trīsdesmit dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas vai no dienas, kad muitas iestādes saņēma jebkādu pieprasīto trūkstošo vai papildu informāciju.

Šo termiņu nepiemēro vienotas atļaujas gadījumā, ja vien to neizsniedz, piemērojot 6. punktu.

▼M18

293. pants

1.  Personām, kas reģistrētas Kopienas muitas teritorijā, izsniedz atļauju, izmantojot 67. pielikuma modeli, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.  Pamatojoties uz pieteikumu saskaņā ar 292. panta 3. punktu, atļauju izsniedz personām, kas reģistrētas Kopienas muitas teritorijā, pieņemot muitas deklarāciju, ievērojot pārējos 1. punktā paredzētos nosacījumus.

3.  Atļaujā ietver šādus elementus, ja vien šādu informāciju neuzskata par nevajadzīgu:

▼M21

▼M18

▼M21

Ja precēm, kas minētas pirmās daļas c) apakšpunkta otrajā ievilkumā, nav viena un tā paša astoņu ciparu KN koda, tirdznieciskās kvalitātes un to pašu tehnisko un fizisko īpašību, tad jauktu glabāšanu var atļaut vienīgi tad, ja visu maisījumu pakļauj vienai no apstrādēm, kas minētas Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4. un 5. papildu piezīmē.

▼M18

4.  Neietekmējot 294. pantu, atļauja stājas spēkā izsniegšanas dienā vai jebkurā vēlākā datumā, kas norādīts atļaujā.

▼M21

Derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus no dienas, kurā atļauja stājas spēkā, izņemot gadījumus, kad pastāv pamatoti iemesli.

▼M18

294. pants

1.  Muitas dienesti var izsniegt atļauju ar atpakaļejošu spēku.

Neietekmējot 2. un 3. punktu, atļauja ar atpakaļejošu spēku stājas spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

2.  Ja pieteikums attiecas uz atļaujas atjaunošanu tāda paša veida operācijai un precēm, tad atļauju var piešķirt ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad beigusies sākotnējā atļauja.

3.  Izņēmuma apstākļos atļaujas ar atpakaļejošu spēku var attiecināt uz tālāku periodu, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, ja var pierādīt, ka pastāv ekonomiska vajadzība un:

295. pants

Atļaujas derīguma beigas neietekmē preces, kuras atradās brīvā apritē uz šīs atļaujas pamata, pirms tā izbeidzās.

296. pants

1.  Preču nodošanu, pārsūtot starp dažādām vietām, kas norādītas vienā atļaujā, var veikt bez jebkādām muitas formalitātēm.

2.  Ja preču nodošanu veic starp diviem atļaujas turētājiem, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs un attiecīgie muitas dienesti nav piekrituši vienkāršotajām procedūrām saskaņā ar 3. punktu, tad T5 kontroleksemplāru, kas paredzēts 63. pielikumā, izmanto saskaņā ar šādu procedūru:

Attiecīgie muitas dienesti var piekrist vienkāršotām procedūrām saskaņā ar T5 kontroleksemplāra izmantošanas noteikumiem.

3.  Ja attiecīgie muitas dienesti uzskata, ka pareiza operāciju norise ir nodrošināta, tās var piekrist, ka preču nodošana starp diviem atļaujas turētājiem, kas reģistrēti divās dažādās dalībvalstīs, notiek bez T5 kontroleksemplāra izmantošanas.

4.  Ja nodošanu veic starp diviem atļaujas turētājiem, kas reģistrēti vienā dalībvalstī, to veic saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem.

5.  Saņemot preces, uz cesionāru pāriet atbildība par to pienākumu izpildi, ko attiecībā uz nodotajām precēm paredz šī nodaļa.

6.  Cedents ir atbrīvots no saviem pienākumiem, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

297. pants

1.  Ja starptautiskajā satiksmē iesaistītas aviosabiedrības nodod materiālus lidaparātu apkopei vai remontam vai nu saskaņā ar maiņas nolīgumiem vai aviosabiedrības pašas vajadzībām, T5 kontroleksemplāra vietā var izmantot aviopārvadājumu pavadzīmi vai tai ekvivalentu dokumentu.

2.  Aviopārvadājumu pavadzīmē vai tai ekvivalentajā dokumentā iekļauti vismaz šādi dati:

Pirmajā daļā paredzētos informācijas elementus var sniegt kodētā veidā vai izmantojot norādi uz pievienotu dokumentu.

3.  Aviopārvadājumu pavadzīmes vai ekvivalentā dokumenta priekšpusē drukātiem burtiem izdara vienu no šādām norādēm:

▼A2

▼M18

4.  Sūtītāja aviosabiedrība savā lietvedībā saglabā aviopārvadājumu pavadzīmes vai ekvivalenta dokumenta kopiju un izsūtīšanas dalībvalsts muitas dienestu noteiktā veidā dara pieejamu attiecīgu kopiju kompetentajai muitas iestādei.

Saņēmēja aviosabiedrība savā lietvedībā saglabā aviopārvadājumu pavadzīmes vai ekvivalenta dokumenta kopiju un galamērķa dalībvalsts muitas dienestu noteiktā veidā dara pieejamu attiecīgu kopiju kompetentajai muitas iestādei.

5.  Neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai ekvivalenta dokumenta kopijas izsniedz saņēmējai aviosabiedrībai vietās, ko norādījuši muitas dienesti dalībvalstī, kur atrodas aviosabiedrības birojs. Saņēmēja aviosabiedrība reģistrē materiālus savā lietvedībā.

6.  Pienākumi, kas izriet no panta 1. līdz 5. punkta, no sūtītājas aviosabiedrības saņēmējai aviosabiedrībai pāriet brīdī, kad pēdējai nodod neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai ekvivalenta dokumenta kopijas.

298. pants

1.  Muitas dienesti, ievērojot to izstrādātos noteikumus, var apstiprināt preču eksportu vai iznīcināšanu.

2.  Izvedot lauksaimniecības produktus, Vienotā administratīvā dokumenta vai cita izmantotā dokumenta 44. ailē drukātiem burtiem ieraksta:

▼A2

▼M18

3.  Ja preces izved, tās uzskata par ārpuskopienas precēm no eksporta deklarācijas pieņemšanas brīža.

4.  Iznīcināšanas gadījumā piemēro Kodeksa 182. panta 5. punktu.

299. pants

Ja muitas dienesti uzskata, ka preču izmantošana citādi, kā paredzēts atļaujā, ir pamatota, šāda izmantošana, kas nav ne izvešana, ne iznīcināšana, rada muitas parādu. Kodeksa 208. pantu piemēro mutatis mutandis.

300. pants

1.  Preces, kas minētas 291. panta 1. punktā, paliek muitas uzraudzībā un uz tām attiecas ievedmuitas nodokļi, līdz brīdim, kamēr:

Ja preces paredzētas atkārtotai izmantošanai un muitas dienesti uzskata, ka tas vajadzīgs, lai izvairītos no ļaunprātībām, muitas uzraudzību tomēr saglabā uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus pēc tam, kas preces pirmoreiz nonākušas izlietošanā.

2.  Atkritumus un lūžņus, kas rodas preču pārstrādē vai apstrādē, un dabiskos zudumus uzskata par precēm, kas nonākušas noteiktajā īpašajā izlietošanā.

3.  Attiecībā uz atkritumiem un lūžņiem, kas rodas preču iznīcināšanā, muitas uzraudzība beidzas, kad ar tiem veikta atļauta muitas apstiprināta apstrāde vai izmantošana.

▼M12

3. NODAĻA

Tarifu administrēšana

1. iedaļa

Hronoloģiskā secībā iesniegtajām muitas deklarācijām izmantojamo tarifu kvotu administrēšana

308.a pants

1.  Izņemot gadījumus, kuros noteikts citādi, gadījumos, kad ar Kopienas noteikumiem ir piešķirtas tarifu kvotas, tās administrējamas hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā.

2.  Ja pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā ar derīgu deklarētāja lūgumu atļaut izmantot tarifu kvotu, attiecīgā dalībvalsts ar Komisijas starpniecību saņem no tarifu kvotas tās vajadzībām atbilstošu daudzumu.

3.  Dalībvalstis neiesniedz izmantošanas lūgumus, iekams nav izpildīti 256. panta 2. un 3. punkta nosacījumi.

4.  Ievērojot 8. punktu, piešķiršanu izdara Komisija, pamatojoties uz attiecīgās deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas dienu, tādā apmērā, kādā atļauj attiecīgās tarifu kvotas bilance. Priekšroka nosakāma šo dienu hronoloģiskā secībā.

5.  Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai visus derīgos lūgumus izmantot kvotas. Iesniegumos jāiekļauj diena, kas minēta 4. punktā, un precīzs apmērs, kas tiek prasīts atbilstoši attiecīgajai muitas deklarācijai.

6.  4.un 5. punkta izpildei dalībvalstis nosaka kārtas skaitļus, ja tie nav noteikti Kopienas noteikumos par tarifu kvotas piešķiršanu.

7.  Ja daudzumi, kas pieprasīti no tarifu kvotām, ir lielāki nekā pieejamais atlikums, piešķiršanu izdara proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem.

8.  Šā panta izpildei deklarācijas, ko muitas dienesti pieņem 1., 2. un 3. janvārī, uzskatāmas par pieņemtām 3. janvārī. Ja tomēr kāda no šīm dienām iekrīt sestdienā vai svētdienā, uzskatāms, ka pieņemšana notikusi 4. janvārī.

9.  Ja tiek piešķirta jauna tarifu kvota, piešķiršanu Komisija neizdara agrāk kā 11. darba dienā pēc tās dienas, kad publicēti noteikumi par šās tarifu kvotas izveidi.

10.  Dalībvalstis nekavējoties nodod atpakaļ Komisijai piešķirtos daudzumus, kurus tās neizmanto. Ja vēlāk nekā mēnesi pēc attiecīgās tarifu kvotas derīguma termiņa izbeigšanās tomēr atklājas kļūdaina kvotu izmantošana, kas izraisījusi muitas parādu līdz ECU 10, dalībvalstīm daudzumi nav jānodod atpakaļ.

11.  Ja muitas dienesti atzīst par nederīgu deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas tarifu kvotas izmantošanas pieteikums, attiecībā uz šīm precēm atceļams viss pieteikums. Attiecīgās dalībvalstis nekavējoties atdod Komisijai katru no tarifu kvotām izmantoto daudzumu attiecībā uz šīm precēm.

12.  Atsevišķu dalībvalstu kvotu izmantošanas lūgumu datus Komisija un dalībvalstis uzskata par konfidenciāliem.

308.b pants

1.  Piešķiršanu Komisija izdara katru darbdienu, izņemot:

2.  Ievērojot 308.a panta 8. punktu, ikkatrā piešķiršanā jāņem vērā visi bez atbildes palikušie lūgumi, kas saistīti ar deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, kuri saņemti līdz aizvakarējai dienai un nodoti Komisijai.

▼M22

308.c pants

1.  Tarifu kvotu uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 75 % tās sākotnējā apjoma, vai pēc kompetento iestāžu ieskatiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, tarifu kvotu uzskata par kritisku no tās atklāšanas dienas šādos gadījumos:

3.  Tarifu kvotu, kuras vienīgais mērķis ir aizsargpasākuma vai represīva pasākuma piemērošana saskaņā ar PTO noteikumiem, uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 75 % tās sākotnējā apjoma neatkarīgi no tā, vai iepriekšējos divos gados ir tikušas atklātas līdzvērtīgas kvotas.

▼M12

2. iedaļa

▼M24

Preču uzraudzība

▼M12

308.d pants

▼M24

1.  Ja Kopienai jāīsteno uzraudzība, dalībvalstis vismaz reizi mēnesī iesniedz Komisijai uzraudzības ziņojumus ar datiem par brīvā apgrozībā laisto vai izvesto produktu daudzumiem. Attiecībā uz ievedumu dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz datus tikai par ievedumiem, kuros izmantots preferenciāla tarifa režīms.

2.  Uzraudzības ziņojumos dalībvalstis uzrāda kopējos brīvā apgrozībā laistos respektīvi izvestos daudzumus, sākot no attiecīgā laika posma pirmās dienas.

▼M12

3.  Ikmēneša uzraudzības ziņojumus dalībvalstis nodod Komisijai ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. dienā pēc ziņojumā aptvertā perioda.

4.  Atsevišķu dalībvalstu sniegtās ziņas uzskatāmas par konfidenciālām.

▼B

II SADAĻA

▼M19

PREČU MUITAS STATUSS UN TRANZĪTS

▼M19 —————

▼B

3. NODAĻA

▼M13

Preču statuss muitā

▼M7

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

▼M13

313. pants

1.  Atbilstīgi Kodeksa 180. pantam un izņēmumiem, kas uzskaitīti šā panta 2. punktā, visas preces Kopienas muitas teritorijā uzskatāmas par Kopienas precēm, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas preču statusa.

2.  Turpmāk uzskaitītā preces nav uzskatāmas par Kopienas precēm, ja vien saskaņā ar 314. līdz 323. pantu nav konstatēts, ka tām ir Kopienas preču statuss:

▼M19

▼M20

▼M19 —————

▼M13

313.a pants

▼M20

1.  Regulāra kuģu satiksme nozīmē regulāru satiksmi, kurā preces pārvadā kuģos, kas kursē tikai starp ostām, kuras atrodas Kopienas muitas teritorijā, un nenāk no nevienas ostas ārpus šās teritorijas, neiet uz to un nepiestāj tajā un nevienas šās teritorijas ostas I kontroles tipa brīvajā zonā 799. panta nozīmē.

▼M13

2.  Muitas dienesti var pieprasīt pierādījumu, ka ir izpildīti noteikumi par atļautu kuģu satiksmi.

Ja muitas dienests konstatē, ka noteikumi par atļautu kuģu satiksmi ir pārkāpti, tas tūlīt informē visus attiecīgos muitas dienestus.

313.b pants

▼M19

1.  Ja kuģošanas sabiedrība, kas nosaka pakalpojumus, iesniedz pieteikumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kuras teritorijā sabiedrība ir reģistrēta, ar pārējo iesaistīto dalībvalstu muitas iestāžu piekrišanu var atļaut atklāt regulāru kuģu satiksmi.

2.  Pieteikumā jābūt šādām ziņām:

▼M13

3.  Atļauja dodama tikai kuģošanas sabiedrībām, kuras:

▼M19

▼M13

4.  Saņemot atļaujas pieteikumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurām pieteikums iesniegts (atļaujas devēji dienesti) paziņo muitas dienestiem (atbilstošajiem dienestiem) pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijā paredzētajai regulārajai kuģu satiksmei būtu piestāšanas ostas.

Atbilstošie dienesti apstiprina pieteikuma saņemšanu.

60 dienās pēc paziņojuma saņemšanas atbilstošie dienesti dara zināmu savu piekrišanu vai atteikumu. Ja dalībvalsts pieteikumu noraida, tā paziņo iemeslus. Ja nav atbildes, atļaujas devējs dienests izdod atļauju, kas attiecīgajām pārējām dalībvalstīm jāatzīst.

Atļaujas devējs dienests izdod atļaujas apliecinājumu, pēc vajadzības vienā vai vairākos eksemplāros, kas atbilst paraugam 42. pielikuma A daļā, un informē atbilstošos pārējo attiecīgo dalībvalstu dienestus. Katram atļaujas apliecinājumam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Visiem vienas atļaujas eksemplāriem jābūt ar vienu un to pašu numuru.

5.  Ja ir dota atļauja regulārai kuģu satiksmei, attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai tā ir jālieto. Kuģošanas sabiedrība ziņo atļaujas devējiem dienestiem par satiksmes pārtraukšanu vai izmaiņām atļautās satiksmes aprakstā.

6.  Ja atļauja tiek atsaukta vai regulāra kuģu satiksme tiek pārtraukta, atļaujas devēji dienesti par to paziņo attiecīgo dalībvalstu atbilstošajiem dienestiem. Atļaujas devēji dienesti ziņo atbilstošajiem dienestiem arī par izmaiņām regulārajā satiksmē ►M19  ————— ◄ . ►M19  Ja 2. punkta a) apakšpunktā prasītās ziņas mainās, piemēro 4. punktā noteikto kārtību. ◄

▼M20

7.  Ja apstākļi, kas nav tā varā, spiež tādu kuģi, kāds minēts 313.a panta 1. punktā, izdarīt pārkraušanu jūrā vai uz laiku iebraukt kādā trešās valsts ostā vai I kontroles tipa brīvajā zonā 799. panta nozīmē, kuģošanas sabiedrība par to tūlīt paziņo maršrutā nākamo ostu muitas dienestiem.

▼M13

314. pants

1.  Ja preces nav uzskatāmas par Kopienas precēm 313. panta nozīmē, to Kopienas statusu nevar noteikt ►M19  saskaņā ar 314.c panta 1. punktu ◄ , ja vien:

▼M19 —————

▼M13

3.  Dokumenti vai noteikumi, kas minēti ►M19  314.c panta 1. punktā ◄ , nav izmantojami attiecībā uz precēm, kurām ir pabeigtas muitas formalitātes vai kurām tiek piemērota procedūra “ievešana pārstrādei” (nodokļu atmaksas sistēmā).

▼M19 —————

▼M19

314.a pants

Dalībvalstu muitas pārvaldes palīdz cita citai pārbaudīt dokumentu autentiskumu un precizitāti un pārliecināties, ka procedūras izmanto saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, lai pierādītu, ka preču Kopienas statusu piemēro pareizi.

2. iedaļa

Kopienas statusa pierādīšana

314.b pants

Šajā iedaļā “kompetentā iestāde” ir muitas dienests, kas atbild par preču Kopienas statusa apliecināšanu.

314.c pants

1.  Neskarot preces, uz ko attiecas Kopienas iekšējā muitas tranzīta procedūra, preču Kopienas statusa pierādījumu var konstatēt ar kādu no šiem līdzekļiem:

2.  Ja 1. punktā minētos dokumentus vai noteikumus izmanto Kopienas precēm ar iepakojumu, kam nav Kopienas statusa, dokumentu, kas apliecina preču Kopienas statusu, vizē kādā no šiem veidiem:

▼A2

▼M19

3.  Ja nosacījumi dokumentu izdošanai ir izpildīti, 315. līdz 323. pantā minētos dokumentus var izdot ar atpakaļejošu datumu. Šajā gadījumā uz tiem jābūt vienai no šīm frāzēm sarkaniem burtiem:

▼A2

▼M26

▼M19

1. alszakasz

T2L okmány

▼M19

315. pants

1.  Preču Kopienas statusa pierādījumu sniedz, uzrādot T2L dokumentu. Šo dokumentu sastāda saskaņā ar 3. līdz 5. punktu.

2.  Pierādījumam par preču Kopienas statusu precēm, ko sūta uz vai no kādas Kopienas muitas teritorijas vietas, uz kuru neattiecas Direktīva 77/388/EEK, ir uzrādāms T2LF dokuments.

Šī panta 3. līdz 5. punktu un 316. līdz 324.f pantu pēc analoģijasattiecina uz T2LF dokumentu.

3.  T2L dokumentu sastāda uz veidlapas, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

Vajadzības gadījumā minēto veidlapu papildina ar vienu vai vairākām turpinājuma lapām, kas atbilst 33. un 34. pielikumā dotajam 4. eksemplāra un 4./5. eksemplāra paraugam.

Ja dalībvalsts neļauj izmantot turpinājuma lapas, jo izmanto datorizētu sistēmu deklarāciju sagatavošanai, veidlapu papildina ar vienu vai vairākām veidlapām, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra un 4./5. eksemplāra paraugam.

4.  Attiecīgā persona veidlapas 1. ailes labajā apakšiedaļā ieraksta “T2L”, bet izmantoto turpinājuma lapu 1. ailes labajā apakšiedaļā “T2Lbis”.

5.  Kravas sarakstus, kas sastādīti saskaņā ar 45. pielikumā doto paraugu un izstrādāti saskaņā ar 44.a pielikumu, var izmantot turpinājuma lapu vietā kā T2L dokumenta aprakstošo daļu.

▼M19

315.a pants

Muitas dienesti var pilnvarot personu, kas atbilst 373. panta noteikumiem, izmantot kravas sarakstus, kas neatbilst visām 44.a pielikuma un 45. pielikuma prasībām.

385. panta 1. punkta otrā apakšpunkta 2. un 3. ievilkumu piemēro mutatis mutandis.

▼M19

316. pants

1.  Saskaņā ar 324.f panta noteikumiem T2L dokumentu sastāda vienā eksemplārā.

2.  Pēc attiecīgās personas lūguma T2L dokumentus un, ja vajadzīgs, visas izmantotās turpinājuma lapas vai kravas sarakstus vizē atbildīgā iestāde. Šāds vizējums ietver šādus datus, kas pēc iespējas parādās ailē “C. Nosūtītāja muitas iestāde”:

Dokumentu atdod atpakaļ attiecīgajai personai.

▼M19

2. apakšiedaļa

Komercdokumenti

▼B

317. pants

▼M13

1.  Neskarot 315. un 316. pantu, pierādījumus par preču Kopienas statusu saskaņā ar šo pantu sniedz, uzrādot ar precēm saistītu faktūru vai pārvadājuma dokumentu.

▼M19

2.  Faktūrrēķinā vai pārvadājuma dokumentā, kas minēti 1. punktā, iekļauj vismaz pilnu kravas sūtītāja vai attiecīgās personas, ja tā nav kravas sūtītāja, vārdu, uzvārdu un adresi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un norādes numurus, preču aprakstu, bruto masu kilogramos un, ja vajadzīgs, konteineru numurus.

Attiecīgā persona minēto dokumentu skaidri marķē ar simbolu “T2L”, kam pievieno pašrocīgu parakstu.

3.  Pēc attiecīgās personas lūguma viņa pienācīgi aizpildīto un parakstīto faktūrrēķinu vai pārvadājuma dokumentu vizē atbildīgā iestāde. Vizējumā iekļauj atbildīgās iestādes nosaukumu un zīmogu, minētās iestādes amatpersonas parakstu, vizēšanas datumu un reģistrācijas numuru vai nosūtīšanas deklarācijas numuru, atkarā no prasītā.

4.  Ja saskaņā ar šī panta 2. punktu vai 224. pantu aizpildītā un parakstītā faktūrrēķinā vai pārvadājuma dokumentā iekļauto Kopienas preču summa nepārsniedz EUR 10 000, attiecīgajai personai šis dokuments nav jāiesniedz vizēšanai atbildīgajā iestādē.

Šādā gadījumā faktūrrēķinā vai pārvadājuma dokumentā bez 2. punktā izklāstītās informācijas jābūt ziņām par atbildīgo iestādi.

▼B

5.  Šo pantu piemēro tikai tajos gadījumos, kad faktūra vai pārvadājuma dokuments attiecas vienīgi uz Kopienas precēm.

▼M13

317.a pants

1.  Par preču Kopienas statusa pierādījumu saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem ir jāuzrāda kuģošanas sabiedrības preču manifests.

2.  Manifestā iekļaujamas vismaz šādas ziņas:

▼M19

▼M13

Bez tam manifestā par katru sūtījumu jāuzrāda:

▼M19

3.  Pēc kuģošanas sabiedrības lūguma kravas sarakstu, ko tā pienācīgi aizpildījusi un parakstījusi, vizē atbildīgā iestāde. Vizējumā iekļauj atbildīgās iestādes nosaukumu un zīmogu, minētās iestādes amatpersonas parakstu un vizēšanas datumu.

▼M19

317.b pants

Ja izmanto vienkāršoto Kopienas tranzīta procedūru, kas noteikta ►M21  445. un 448. pantā ◄ , Kopienas statusa pierādījumu sniedz, ierakstot burtu “C” (“T2L” ekvivalents) kopā ar atbilstīgajiem posteņiem kravas sarakstā.

3. apakšiedaļa

Citi pierādījumi, kas attiecas uz noteiktām darbībām

▼B

319. pants

1.  Ja preces pārvadā ar TIR karneti vai ATA karneti, tad deklarētājs, ar nolūku pierādīt preču Kopienas statusu ►M19  ————— ◄ , uz visiem attiecīgiem karnetes kuponiem, pirms uzrādīt karneti nosūtītājai muitas iestādei autentiskuma piešķiršanai, preču aprakstam paredzētajā ailē var ierakstīt “T2L” un savu parakstu. Uz visiem attiecīgiem kuponiem ierakstam “T2L” piešķir autentiskumu ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

2.  Ja TIR karnete un ATA karnete attiecas gan uz Kopienas precēm, gan ārpuskopienas precēm, tad abu šo kategoriju preces norāda atsevišķi, un ierakstu “T2L” skaidri attiecina vienīgi uz Kopienas precēm.

320. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss mehāniskajiem ceļu transportlīdzekļiem, kas reģistrēti kādā dalībvalstī, tādus transportlīdzekļus uzskata par transportlīdzekļiem ar Kopienas statusu:

▼M19

▼B

321. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss preču vagoniem, kas pieder kādas dalībvalsts dzelzceļa sabiedrībai, tādus vagonus uzskata par vagoniem ar Kopienas statusu:

322. pants

1.  Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss iepakojumam, ko izmanto preču pārvadāšanai Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ko var identificēt kā piederošu kādā dalībvalstī reģistrētai personai un ko pēc izlietošanas no kādas citas dalībvalsts tukšu nosūta atpakaļ, tādu iepakojumu uzskata par iepakojumu ar Kopienas statusu:

2.  Šā panta 1. punktā paredzēto iespēju ļauj izmantot attiecībā uz tvertnēm, pakām, paliktņiem un tamlīdzīgiem materiāliem, izņemot konteinerus ►M20  ————— ◄ .

323. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss precēm pasažieru uzraudzītā bagāžā un ar noteikumu, ka preču paredzētais izmantojums nav tirdzniecisks, tās uzskata par precēm ar Kopienas statusu:

▼M19 —————

▼M19

4. apakšiedaļa

Preču Kopienas statusa pierādījums, ko sniedz licencēts sūtītājs

324.a pants

1.  Katras dalībvalsts muitas dienesti var pilnvarot personu, še turpmāk “licencēts sūtītājs”, kas atbilst 373. panta prasībām un ierosina noteikt preču Kopienas statusu ar T2L dokumentu saskaņā ar 315. pantu vai izmantojot kādu no 317.–317.b pantā noteiktajiem dokumentiem, še turpmāk “komercdokumenti”, lai šādus dokumentus izmantotu, neiesniedzot tos vizēšanai atbildīgajā iestādē.

2.  374. līdz 378. pantu noteikumus pēc analoģijas piemēro 1. punktā minētajai licencei.

324.b pants

Licencē jo īpaši norāda:

324.c pants

1.  Šis pilnvarojums nosaka, ka attiecīgā komercdokumenta priekšpusei vai ailei “C. nosūtītāja muitas iestāde” veidlapu priekšpusē, lai sastādītu T2L dokumentu un, ja vajadzīgs, turpinājuma lapas, ir jābūt:

401. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

2.  Licencēts sūtītājs, vēlākais, preces nosūtot, aizpilda veidlapu un to paraksta. T2L dokumenta ailē “D. nosūtītāja muitas iestādes kontrole” vai skaidri redzamā vietā uz komercdokumenta viņš ieraksta arī atbildīgās iestādes nosaukumu, dokumenta aizpildīšanas dienu un kādu no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M19

324.d pants

1.  Licencētais sūtītājs var būt pilnvarots neparakstīt izmantotos T2L dokumentus vai komercdokumentus, uz kuriem ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs, kurus sastāda elektroniska vai automātiska datu apstrādes sistēma. Uz šādu atļauju attiecas nosacījums, ka licencētais kravas nosūtītājs iepriekš ir iesniedzis šīm iestādēm rakstītu paziņojumu par atbildības uzņemšanos par tiesiskām sekām, kas izriet no visiem izdotajiem T2L dokumentiem vai komercdokumentiem, uz kuriem ir īpašais zīmogs.

2.  T2L dokumentos vai komercdokumentos, kas sastādīti saskaņā ar 1. punktu, licencētā sūtītāja paraksta vietā atrodas kāds no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M26

▼M19

324.e pants

1.  Dalībvalstu muitas dienesti var ļaut kuģošanas sabiedrībām veidot kravas sarakstus, ko izmanto preču Kopienas statusa pierādīšanai, vēlākais dienu pēc kuģa atiešanas, bet noteikti pirms ierašanās galamērķa ostā.

2.  punktā minēto atļauju piešķir tikai starptautiskām kuģošanas sabiedrībām, kas:

3.  Saņemot pieteikumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta, paziņo citām dalībvalstīm, kuru teritorijā attiecīgi atrodas minētā pieprasījuma iekraušanas un iecerētā galamērķa osta.

Ja 60 dienās pēc paziņojuma netiek saņemti iebildumi, muitas dienesti atļauj izmantot 4. punktā aprakstīto vienkāršoto procedūru.

Šī atļauja ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs un to piemēro vienīgi tranzīta darbībām starp ostām, uz kurām tā attiecas.

4.  Ar vienkāršošanu rīkojas šādi:

5.   ►M21  448. panta 5. punkts ◄ piemērojams pēc analoģijas.

324.f pants

Licencētais sūtītājs izgatavo kopiju katram T2L dokumentam vai katram komercdokumentam, kas izdots saskaņā ar šo apakšiedaļu. Muitas dienesti konkretizē nosacījumus, ar kādiem dokumenta kopiju uzrāda kontroles vajadzībām un saglabā vismaz divus gadus.

▼M19

5. apakšiedaļa

▼M7

Īpaši noteikumi attiecībā uz jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko iegūst no jūras ar kuģiem

▼M7

325. pants

1.   ►M19  Šajā apakšiedaļā ◄ :

2.  Ir jāuzrāda T2M veidlapa, kas ir izveidota saskaņā ar 327. līdz 337. pantu, lai pierādītu Kopienas statusu:

kas var būt iepakojumā ar Kopienas statusu un ir jāieved Kopienas muitas teritorijā 326. pantā izklāstītajos apstākļos.

3.  Pierādījumi par tādu jūras zvejas produktu un citu produktu Kopienas statusu, ko ūdeņos, kas nav kādas valsts vai teritorijas teritoriālie ūdeņi ārpus Kopienas muitas teritorijas, ieguvuši vai nozvejojuši kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ir iekļauti sarakstā vai reģistrēti kādas dalībvalsts teritorijas daļā, kas ir Kopienas muitas teritorijā, vai šādu produktu Kopienas statusu, kurus Kopienas muitas teritorijā esošajos ūdeņos ieguvuši vai nozvejojuši tādu valstu kuģi, kuras nav dalībvalstis, ir jāsniedz ar kuģa žurnālu vai visiem citiem līdzekļiem, ar ko apstiprina minēto statusu.

326. pants

1.  T2M veidlapu iesniedz attiecībā uz 325. panta 2. punktā minētajiem produktiem un precēm, ko tieši uz Kopienas muitas teritoriju transportē:

Tāpēc T2M veidlapu turpmāk nedrīkst izmantot par pierādījumu to produktu vai preču Kopienas statusam, uz kuriem tā attiecas.

2.  Muitas dienests, kas atbild par ostu, kurā produktus un/vai preces izkrauj no 1. punkta a) apakšpunktā minēta kuģa, var atteikties piemērot 1. punktu, ja nav šaubu par šo produktu un/vai preču izcelsmi vai ja ir piemērojams Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 ( 6 ) 8. panta 1. punktā minētais sertifikāts.

▼B

327. pants

1.  T2M dokumenta veidlapa atbilst 43. pielikumā dotajam paraugam.

2.  Oriģinālu drukā uz papīra bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Tam abās pusēs ir iespiests zaļš gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

3.  T2M veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm, bet pieļaujams, ka garums ir vai nu par 5 mm mazāks, vai par 8 mm lielāks.

4.  Veidlapas drukā kādā no Kopienas oficiālajām valodām, ko norāda tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai pieder attiecīgais kuģis.

5.  T2M veidlapas iesien komplektos pa 10, kur katrai veidlapai ir viens izņemams oriģināls un viena neizņemama ar koppapīru iegūta kopija. Iesietās grāmatiņas otrajā lapā izklāsta 44. pielikumā dotās piezīmes.

6.  Uz katras T2M veidlapas ir atsevišķs sērijas numurs. Šis numurs ir viens un tas pats gan oriģinālam, gan kopijai.

7.  Dalībvalstis T2M veidlapas var drukāt un iesiet grāmatiņās pašas, bet var arī šo darbu uzticēt apstiprinātām tipogrāfijām. Ja šo darbu veic apstiprinātas tipogrāfijas, tad katras grāmatiņas pirmajā lapā, kā arī katras veidlapas oriģinālā ir jābūt atzīmei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Tāpat grāmatiņas pirmajā lapā un katras veidlapas oriģinālā ir jāatzīmē tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt.

8.  T2M veidlapas aizpilda vienā no Kopienas oficiālām valodām vai nu mašīnrakstā, vai salasāmā rokrakstā; pēdējā gadījumā raksta ar tinti, drukātiem burtiem. Ierakstus nedrīkst dzēst vai grozīt. Labojumus izdara, nepareizos vārdus pārsvītrojot un pievienojot vajadzīgos datus. Visus labojumus ar saviem iniciāļiem apliecina persona, kas parakstījusi attiecīgo deklarāciju.

▼M7

328. pants

T2M veidlapu grāmatiņu pēc attiecīgās personas lūguma izsniedz Kopienas muitas iestāde, kas ir atbildīga par tā Kopienas zvejas kuģa bāzes ostas uzraudzību, kuram paredzēta grāmatiņa.

Grāmatiņu izsniedz, kad attiecīgā persona ir aizpildījusi 1. un 2. aili veidlapā izmantotajā valodā un ir aizpildījusi un parakstījusi deklarāciju 3. ailē visos grāmatiņā esošo veidlapu oriģinālos un kopijās. Izsniedzot grāmatiņu, muitas iestāde aizpilda visu grāmatiņā esošo veidlapu oriģinālu un kopiju B aili.

Grāmatiņa ir derīga divus gadus no izdošanas dienas, kas norādīta tās vāka 2. lappusē. Turklāt, visu veidlapu derīgumu garantē zīmogs katra oriģināla un kopijas A ailē, kuru iespiež iestāde, kas ir atbildīga par tā Kopienas zvejas kuģa reģistrāciju, kuram izsniegta grāmatiņa.

329. pants

Kopienas zvejas kuģa kapteinis aizpilda 4. aili un 6. aili, ja loms apstrādāts uz klāja, kā arī aizpilda un paraksta deklarāciju 9. ailē uz oriģināla un kopijas vienai no veidlapām grāmatiņā ikreiz:

Jebkura šādu produktu apstrāde tiek reģistrēta kuģa žurnālā.

330. pants

326. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kuģa kapteinis aizpilda 6. aili, kā arī aizpilda un paraksta 11. aili T2M veidlapas oriģinālā ikreiz, kad izkrauj preces kādā ostā Kopienas muitas teritorijā vai kādā ostā ārpus minētās teritorijas turpmākai nosūtīšanai uz šādu teritoriju, vai ikreiz, kad pārkrauj preces uz citu kuģi šādā nolūkā.

Uz kuģi pārkrauto produktu apstrādi reģistrē kuģa žurnālā.

331. pants

Ja 329. panta a) un b) apakšpunktā minētos produktus vai preces pārkrauj pirmoreiz, ir jāaizpilda T2M veidlapas oriģināla un kopijas 10. aile; ja notiek tālāka pārkraušanas, kā minēts 330. pantā, ir jāaizpilda arī T2M veidlapas oriģināla 12. aile. Pārkraušanas deklarāciju paraksta abi attiecīgie kuģu kapteiņi, un T2M veidlapas oriģinālu atdot tā kuģa kapteinim, uz kura produkti un preces ir pārkrautas. Jebkuru pārkraušanu reģistrē abu iesaistīto kuģu žurnālos.

332. pants

1.  Ja T2M veidlapā minētie produkti vai preces tiek vesti uz valsti vai teritoriju, kas nav Kopienas muitas teritorijas daļa, minētā veidlapa ir derīga tikai, ja apstiprinājumu veidlapas 13. ailē ir aizpildījis un vizējis attiecīgās valsts vai teritorijas muitas dienests.

2.  Ja daži produkti vai preces nenonāk Kopienas muitas teritorijā, šo sūtījumu nosaukumu, veidu, bruto svaru un apstrādi vai paredzēto lietojumu ieraksta T2M veidlapas ailē “Piezīmes”.

333. pants

1.  Ja T2M veidlapā iekļautos produktus vai preces ved uz valsti vai teritoriju, kas nav Kopienas muitas teritorijā, lai tos turpmāk nosūtītu uz šo teritoriju dalītos sūtījumos, attiecīgā persona vai viņa pārstāvis:

Katrā “izrakstā” un tā kopijā, kas paliek T2M grāmatiņā, ietver norādi uz sākotnējo T2M veidlapu, kas minēta a) punktā, un to skaidri marķē ar kādu no šiem vārdiem:

▼A2

▼M7

T2M “izrakstā”, ko pievieno sadalītajam sūtījumam uz Kopienas muitas teritoriju, 4., 5., 6., 7. un 8. ailē norāda attiecīgajā sūtījumā ietverto produktu vai preču nosaukumus, veidu, KN kodu un daudzumu. Apstiprinājumu 13. ailē turklāt aizpilda un vizē tās valsts vai teritorijas muitas dienests, kurā produkti paliek tranzītā.

2.  Ja visi produkti un preces, kas ietvertas 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sākotnējā T2M veidlapā, ir nosūtīti uz Kopienas muitas teritoriju, apstiprinājumu veidlapas 13.ailē aizpilda un vizē attiecīgajā punktā minētās iestādes. Veidlapu pēc tam nosūta uz 328. pantā minēto muitas iestādi.

3.  Ja daži produkti vai preces nenonāk Kopienas muitas teritorijā, šo produktu vai preču nosaukumu, veidu, bruto svaru un apstrādi vai paredzēto lietojumu ieraksta sākotnējās T2M veidlapas ailē “Piezīmes”.

334. pants

Visas T2M veidlapas, gan sākotnējās, gan “izrakstus”, iesniedz tajā muitas iestādē, kurā produkti vai preces, uz ko tās attiecas, ir ievestas Kopienas muitas teritorijā. Ja produkti vai preces ir ievesti saskaņā ar tranzīta procedūru, kas sākta ārpus šīs teritorijas, tad veidlapas tomēr iesniedz šīs procedūras galamērķa muitas iestādē.

Šīs iestādes speciālisti var lūgt veidlapas tulkojumu. Turklāt, lai pārbaudītu T2M veidlapā doto detaļu precizitāti, tās var lūgt iesniegt visus atbilstīgus dokumentus, ja vajadzīgs, ieskaitot kuģa dokumentus. Iestāde aizpilda katras T2M veidlapas C aili, kuras kopiju nosūta 328. pantā minētajai muitas iestādei.

335. pants

Atkāpjoties no 332., 333. un 334. panta, ja T2M veidlapā iekļautos produktus vai preces ved uz kādu trešu valsti, kas ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru, atpakaļnosūtīšanai vienā vai dalītos sūtījumos uz Kopienas muitas teritoriju saskaņā ar “T2” procedūru, precīzas ziņas par minēto procedūru iekļauj T2M veidlapas ailē “Piezīmes”.

Ja visi produkti un/vai preces, kas iekļautas šajā T2M veidlapā, ir nosūtīti uz Kopienas muitas teritoriju, muitas dienests aizpilda un vizē apstiprinājumu 13. ailē. Aizpildīto veidlapas kopiju pēc tam nosūta uz 328. pantā minēto muitas iestādi.

Atbilstīgi piemēro 332. panta 2. punktu.

336. pants

Grāmatiņa ar T2M veidlapām ir jāuzrāda pēc katra muitas dienesta pieprasījuma.

Ja kuģis, kuram ir izdota T2M veidlapu grāmatiņa, kā minēts 327. pantā, vairs neatbilst noteiktajiem nosacījumiem, iekams izmantotas visas veidlapas vai, ja visas veidlapas grāmatiņā ir izmantotas vai beidzies tās derīguma termiņš, grāmatiņa nekavējoties jāatdod izdevējā muitas iestādē.

▼M19 —————

▼M19

4. NODAĻA

Kopienas trazīts

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

340.a pants

Šīs nodaļas noteikumus piemēro ārējam un iekšējam Kopienas tranzītam, ja nav noteikts citādāk.

Preces, kas saistītas ar paaugstinātu krāpšanas risku, ir uzskaitītas 44.c pielikumā. Ja kāds šīs Regulas noteikums norāda uz minēto pielikumu, visi pasākumi, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajām precēm, attiecas tikai, ja šo preču daudzums pārsniedz atbilstīgo minimumu. 44.c pielikumu pārskata vismaz reizi gadā.

340.b pants

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

340.c pants

1.  Uz Kopienas precēm attiecina Kopienas iekšējo tranzīta procedūru, ja tās nosūta:

2.  Neskarot 3. punktu, Kopienas preces, kas nosūtītas no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu caur vienas vai vairāku EBTA valstu teritoriju saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru, pakļauj Kopienas iekšējai tranzīta procedūrai.

Preces, uz kurām attiecas pirmais apakšpunkts, kuras pārvadā vienīgi pa jūru vai gaisu, nav jāpakļauj Kopienas iekšējai tranzīta procedūrai.

3.  Ja Kopienas preces izved uz EBTA valsts teritoriju vai tās tranzītā šķērso vienas vai vairāku EBTA valstu teritoriju un tiek piemēroti Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru noteikumi, tās pakļauj Kopienas ārējai tranzīta procedūrai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

340.d pants

Preces, uz kurām attiecas Kopienas tranzīta procedūra, var pārvadāt no viena punkta Kopienas muitas teritorijā uz otru pa kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts ar nosacījumu, ka tās caur šo trešu valsti ved ar vienotu pārvadājuma dokumentu, kas sastādīts kādā dalībvalstī. Ja tas tā ir, tranzīta procedūras ietekmi aptur trešās valsts teritorijā.

340.e pants

1.  Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu, vienīgi, ja tās iekrauj vai pārkrauj kādā Kopienas lidostā.

2.  Neskarot Kodeksa 91. panta 1. punktu Kopienas tranzīta procedūras izmantošana ir obligāta precēm, ko pārvadā pa jūru, ja tās pārvadā regulārajā kuģu satiksmē, kas licencēta saskaņā ar 313.a un 313.b pantu.

341. pants

Kodeksa VII sadaļas 1. un 2. nodaļas noteikumus un šīs sadaļas noteikumus piemēro pēc analoģijas Kodeksa 91. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

342. pants

1.  Principāla sniegtais nodrošinājums ir derīgs visā Kopienā.

2.  Ja nodrošinājumu sniedz galvotājs, viņš norāda piesūtīšanas adresi vai ieceļ pārstāvi katrā dalībvalstī.

3.  Galvojums ir jāsniedz Kopienas tranzīta darbībām, ko veic dalībvalstu dzelzceļu sabiedrības saskaņā ar citu procedūru, izņemot 372. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) ievilkumā minēto vienkāršoto procedūru.

343. pants

Katra dalībvalsts sniedz Komisijai sarakstu noteiktā formātā par muitas iestādēm, kuras ir kompetentas veikt Kopienas tranzīta darbības, norādot attiecīgo identifikācijas numuru un pienākumus un norādot to darba laiku. Visas šīs informācijas izmaiņas paziņo Komisijai.

Komisija šo informāciju nodod tālāk pārējām dalībvalstīm.

344. pants

Kopienas tranzīta sistēmā izmantoto veidlapu, izņemot vienoto administratīvo dokumentu, parametrus nosaka 44.b pielikumā.

2. iedaļa

Procedūra

1. apakšiedaļa

Vienreizējs galvojums

345. pants

▼M21

1.  Individuālais galvojums sedz pilnu iespējamā muitas parāda summu, ko aprēķina, pamatojoties uz augstāko piemērojamo likmi tāda paša veida precēm nosūtīšanas dalībvalstī. Šim aprēķinam Kopienas preces, ko pārvadā saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru, uzskata par ārpuskopienas precēm.

▼M19

Tomēr likmes, kas ņemamas vērā vienreizējā galvojuma aprēķināšanai, nevar būt zemākas nekā minimālā likme, ja šāda likme ir minēta 44.c pielikuma piektajā ailē.

2.  Vienreizējo galvojumu skaidras naudas noguldījuma veidā iemaksā nosūtītāja muitas iestādē. To atmaksā, ja procedūra ir pabeigta.

3.  Vienreizējs galvojums, ko iemaksā galvotājs, var būt vienreizēja galvojuma talona veidā par summu EUR 7 000, ko galvotājs izdod personām, kuras plāno rīkoties kā principāli.

Galvotāja saistības ir līdz EUR 7 000 par talonu.

346. pants

1.  Vienreizējais galvojums, ko iemaksā galvotājs, atbilst 49. pielikumā dotajam paraugam.

Ja nosūtītāja iestāde nav galvojuma muitas iestāde, pēdējā patur tā instrumenta kopiju, ar ko tā apstiprinājusi galvotāja saistības. Principāls iesniedz oriģinālu nosūtītāja iestādei, kura to patur. Vajadzības gadījumā šī iestāde var pieprasīt tulkojumu attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.

▼M20

Tomēr, ja galvojuma muitas iestāde un nosūtītāja muitas iestāde apmainās ar ziņām par galvojumu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un datortīklus, galvojuma dokumenta oriģināleksemplāru patur nosūtītāja muitas iestāde.

▼M19

2.  Ja to prasa valstu normatīvi vai administratīvi akti vai vispārēja prakse, katra dalībvalsts var ļaut mainīt 1. minēto saistību veidu ar nosacījumu, ka tām ir tāds pats likumīgais spēks kā paraugā minētajām saistībām.

347. pants

1.  345. panta 3. punktā minētajā gadījumā vienreizējais galvojums atbilst 50. pielikumā dotajam paraugam.

346. panta 2. punkts piemērojams pēc analoģijas.

2.  Vienreizējā galvojuma talonu sastāda veidlapā, kas atbilst 54. pielikumā dotajam paraugam. Galvotājs talonā norāda tā pēdējo izmantošanas dienu, kas nevar būt vēlāk kā gadu pēc tā izdošanas dienas.

3.  Galvotājs var izdot vienreizējā galvojuma talonus, kas nav derīgi Kopienas tranzīta darbībām attiecībā uz 44.c pielikumā uzskaitītajām precēm.

Lai šādi rīkotos, galvotājs vizē pa diagonāli katru vienreizējā galvojuma talonu ar kādu no šīm frāzēm:

▼A2

▼M20

3.a   Ja galvojuma muitas iestāde un nosūtītāja muitas iestāde apmainās ar ziņām par galvojumu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un datortīklus, galvinieks muitas dienestu noteiktajā kārtībā sniedz šai iestādei visas prasītās ziņas par viņa izdotajiem vienreizējā galvojuma taloniem.

▼M19

4.  Principāls nogādā nosūtītāja iestādē vienreizējā galvojuma talonus, kas atbilst summai EUR 7 000, kas vajadzīga, lai segtu visu 345. panta 1. punktā minēto summu. Talonus patur nosūtītāja iestāde.

348. pants

1.  Galvojuma muitas iestāde atsauc savu lēmumu par galvotāja saistību apstiprināšanu, ja vairs netiek pildīti izdošanas laikā noteiktie nosacījumi.

Līdzīgi, galvotājs var atcelt savas saistības jebkurā laikā.

2.  Atsaukšana vai atcelšana stājas spēkā sešpadsmitajā dienā pēc dienas, kad ir paziņots attiecīgi galvotājam vai galvojuma muitas iestādei.

No dienas, kurā atsaukšana vai atcelšana stājas spēkā, iepriekš izdotos vienreizējā galvojuma talonus nevar izmantot, attiecinot uz precēm Kopienas tranzīta procedūru.

3.  Dalībvalsts, kas atbild par atbilstīgo galvojuma muitas iestādi, tūlīt paziņo Komisijai par visu atsaukšanu vai atcelšanu un datumu, kad tā stājas spēkā. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

2. apakšiedaļa

Transportlīdzeklis un deklarācijas

349. pants

1.  Katrā tranzīta deklarācijā ietver tikai preces, kas iekrautas vai kas ir jāiekrauj vienā transporta līdzeklī un kas paredzētas pārvešanai no vienas [un tās pašas] nosūtītāja iestādes uz vienu [un to pašu] galamērķa iestādi.

Šajā pantā ar nosacījumu, ka pārvadātās preces paredzēts sūtīt kopā, par vienu transportlīdzekli uzskata:

2.  Vienu transportlīdzekli var izmantot preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītāja iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa iestādē.

350. pants

Kravas sarakstus, kas sastādīti saskaņā ar 44.a pielikumu un atbilst 45. pielikumā dotajam paraugam, var izmantot turpinājuma lapu vietā kā tranzīta deklarācijas aprakstošo daļa, kuras sastāvdaļa tie ir.

351. pants

Sūtījumu gadījumā, kas sastāv gan no precēm, uz kurām jāattiecina Kopienas ārējā tranzīta procedūra, gan precēm, uz kurām jāattiecina Kopienas iekšējā tranzīta procedūra, tranzīta deklarāciju, uz kuras ir simbols “T”, papildina ar:

352. pants

Ja “T1”, “T2” vai “T2F” simboli 1. ailes labajā apakšiedaļā ir izlaisti vai, ja sūtījumos, kas ietver gan preces, uz kurām attiecina Kopienas iekšējo tranzīta procedūru, gan preces, uz kurām attiecina Kopienas ārējo tranzīta procedūru, nav izpildīti 351. panta noteikumi, uzskata, ka uz precēm ir attiecināta Kopienas ārējā tranzīta procedūra.

Tomēr, lai iekasētu izvedmuitas nodokļus vai izpildītu kādu no kopējās tirdzniecības politikas eksporta pasākumiem, uzskata, ka šādas preces pārvieto uz iekšējo Kopienas tranzīta procedūru.

▼M25

353. pants

1.  Tranzīta deklarācijas atbilst 37.a pielikumā izklāstītajai struktūrai un datiem, un tās iesniedz nosūtītāja muitas iestādē, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

2.  Muitas dienesti pieņem rakstveida tranzīta deklarāciju, kas ir uz deklarācijas veidlapas atbilstīgi 31. pielikumā norādītajam paraugam, saskaņā ar procedūru, par ko ir vienojušies savā starpā muitas dienesti, šādos gadījumos:

3.  Rakstveida tranzīta deklarāciju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu var izmantot tikai ar muitas dienestu piekrišanu.

4.  Ja preces pārvadā ceļotāji, kuriem nav tiešas piekļuves muitas datorizētai sistēmai un kuriem tādēļ nav iespējas iesniegt tranzīta deklarāciju nosūtītāja muitas iestādē, izmantojot datu apstrādes paņēmienus, muitas dienesti ļauj ceļotājiem izmantot rakstveida tranzīta deklarāciju, kas ir uz deklarācijas veidlapas atbilstīgi 31. pielikumā norādītajam paraugam.

Šādā gadījumā muitas dienesti nodrošina, ka tranzīta datu apmaiņai starp muitas dienestiem izmanto informācijas tehnoloģijas un datortīklus.

▼M25 —————

▼M19

3. apakšiedaļa

Formalitātes nosūtītāja iestādē

355. pants

1.  Preces, uz kurām attiecināta Kopienas tranzīta procedūra, ved uz galamērķa iestādi pa ekonomiski pamatotu maršrutu.

2.  Neskarot 387. pantu, 44.c pielikuma sarakstā esošajām precēm vai, ja muitas dienesti vai principāls uzskata to par vajadzīgu, nosūtītāja iestāde nosaka maršrutu un tranzīta deklarācijas 44. ailē ieraksta vismaz tās dalībvalstis, kuras paredzēts šķērsot tranzītā, ņemot vērā visus principāla paziņotos datus.

356. pants

1.  Nosūtītāja iestāde nosaka termiņu, kādā precēm jānonāk galamērķa iestādē, ņemot vērā maršrutu, visus spēkā esošos transporta vai citus likumus un, ja vajadzīgs, principāla paziņotos datus.

2.  Nosūtītāja iestādes noteiktais termiņš ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā notiek Kopienas tranzīts, un minētās iestādes to nedrīkst mainīt.

3.  Ja preces uzrāda galamērķa iestādē pēc nosūtītāja iestādes noteiktā termiņa beigām un, ja šis termiņš nav ievērots tādu apstākļu dēļ, kas galamērķa iestādes ieskatā ir pamatoti un nav attiecināmi uz pārvadātāju vai principālu, tad uzskata, ka viņš ir iekļāvies noteiktajā termiņā.

357. pants

1.  Neskarot 4. punktu, preces, uz kurām jāattiecina Kopienas tranzīta procedūra, nenosūta, ja tās nav plombētas.

2.  Plombu uzliek:

Plombas atbilst 46.a pielikumā noteiktajiem parametriem.

3.  Par plombas uzlikšanai piemērotiem var atzīt transportlīdzekļus:

Visi autotransporta līdzekļi, piekabes, puspiekabes vai konteineri, kas ir apstiprināti preču pārvadāšanai ar muitas plombu saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena, ir uzskatāmi par piemērotiem plombēšanai.

4.  Nosūtītāja iestāde var atbrīvot no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts tranzīta deklarācijā vai papildu dokumentos tās padara viegli identificējamas.

Uzskata, ka preču apraksts ļauj veikt preču noteikšanu, ja tas ir pietiekami precīzs, lai viegli varētu noteikt preču daudzumu un veidu.

Ja nosūtītāja iestāde atceļ plombēšanu, tā tranzīta deklarācijā pretī ailes “D. Nosūtītāja iestādes kontrole” pozīcijai “plombas” ieraksta vienu no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M26

▼M19

358. pants

1.  Ja tranzīta deklarāciju nosūtītāja iestādē apstrādā ar datorsistēmu, deklarācijas 4. un 5. kopiju aizstāj ar tranzīta pavaddokumentu, kas atbilst 45.a pielikuma paraugam un piezīmēm.

▼M22

2.  Attiecīgā gadījumā tranzīta pavaddokumentu papildina ar to posteņu sarakstu, kas atbilst 45.b pielikumā iekļautajam paraugam un piezīmēm. Šis saraksts ir tranzīta pavaddokumenta sastāvdaļa.

▼M19

3.  1. punktā minētajos apstākļos nosūtītāja iestāde patur deklarāciju un atļauj preču laišanu apgrozībā, izsniedzot principālam tranzīta pavaddokumentu.

4.  Ja atļauja ir dota, tranzīta pavaddokumentu var izdrukāt no principāla datorsistēmas.

5.  Ja šīs sadaļas noteikumi attiecas uz deklarācijas kopijām, kas pievienotas sūtījumam, šos noteikumus pēc analoģijas piemēro tranzīta pavaddokumentam.

4. apakšiedaļa

Formalitātes ceļā

359. pants

1.  Preces, uz kurām attiecināta Kopienas tranzīta procedūra, ir jāpārvadā kopā ar tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplāru, ko nosūtītāja iestāde atdod principālam.

Sūtījumu un tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplāru uzrāda katrā tranzīta iestādē.

▼M20

2.  Pārvadātājs uzrāda tranzīta paziņojumu, kas aizpildīts veidlapā, kura atbilst paraugam 46. pielikumā, katrā muitas tranzīta punktā, kurā to glabā. Tomēr, ja galvojuma muitas iestāde un nosūtītāja muitas iestāde apmainās ar ziņām par tranzīta paziņojumu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un datortīklus, tranzīta paziņojumu neuzrāda.

▼M21

3.  Ja preces pārvadā caur citu tranzīta muitas iestādi, nevis tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplārā norādīto, izmantotā tranzīta muitas iestāde nekavējoties nosūta tranzīta paziņojumu sākotnēji izvēlētajai tranzīta muitas iestādei vai paziņo nosūtītājai muitas iestādei tādos gadījumos un saskaņā ar tādu procedūru, ko savstarpēji vienojoties noteikuši muitas dienesti.

▼M19

360. pants

1.  Pārvadātāja pienākums ir veikt vajadzīgos ierakstus tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplārā un uzrādīt tos kopā ar sūtījumu tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā atrodas transportlīdzeklis:

2.  Ja muitas dienests uzskata, ka attiecīgo Kopienas tranzīta darbību var turpināt ierastā veidā, tas veic visus iespējamos vajadzīgos pasākumus un tad vizē tranzīta deklarācijas 4. un 5. kopiju.

5. apakšiedaļa

Formalitātes galamērķa iestādē

361. pants

1.  Preces un tranzīta deklarācijas 4. un 5. kopiju uzrāda galamērķa iestādē.

2.  Galamērķa iestāde reģistrē tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplāru, ieraksta tajā ierašanās datus un ziņas par visām veiktajām kontrolēm.

3.  Pēc principāla lūguma un, lai pierādītu, ka procedūra ir beigusies saskaņā ar 365. panta 2. punktu, galamērķa iestāde vizē tranzīta deklarācijas papildu 5. eksemplāru vai 5. eksemplāra kopiju ar vienu šādu frāzi:

▼A2

▼M19

4.  Tranzīta darbību var beigt iestādē, kas nav iestāde, kura reģistrēta tranzīta deklarācijā. Šī iestāde tad kļūst par galamērķa iestādi.

Ja jaunā galamērķa iestāde ir citas dalībvalsts piekritībā, kuras piekritībā nav sākotnēji izvēlētā iestāde, jaunā galamērķa iestāde tranzīta deklarācijas 5. eksemplāra ailē “I. Galamērķa iestādes kontrole” ieraksta kādu no šiem vizējumiem papildu parastajiem novērojumiem, kas tai jāfiksē:

▼A2

▼M26

▼M19

362. pants

1.  Galamērķa iestāde izdod kvīti pēc tās personas lūguma, kas uzrādījusi tranzīta deklarācijas 4. un 5. eksemplāru.

2.  Kvīts formai jāatbilst 47. pielikuma paraugam. Alternatīvi, kvīti var izrakstīt uz parauga tranzīta deklarācijas 5. eksemplāra aizmugurē.

3.  Kvīti iepriekš aizpilda atbilstīgā persona. Tajā var ietvert citas ar sūtījumu saistītas ziņas, izņemot vietu, kas atstāta galamērķa iestādei. Kvīti neizmanto kā pierādījumu, ka procedūra ir beigusies 365. panta 2. punkta nozīmē.

363. pants

Galamērķa dalībvalsts muitas dienesti nekavējoties atdod tranzīta deklarācijas 5. eksemplāru nosūtītāja dalībvalsts muitas dienestiem, ne vēlāk kā mēnesi pēc procedūras beigām.

364. pants

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par iestādēm, kas izveidotas centralizētai dokumentu saņemšanai un pārsūtīšanai un iesaistīto dokumentu veidu, kā arī šīm iestādēm uzticētās saistības. Komisija informē pārējās dalībvalstis.

6. apakšiedaļa

Procedūras beigu pārbaude

365. pants

1.  Ja tranzīta deklarācijas 5. eksemplāru neatdod nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem divos mēnešos no deklarācijas pieņemšanas dienas, šīs iestādes informē principālu un lūdz viņam sniegt pierādījumu, ka procedūra ir pabeigta.

▼M20

1.a   Ja piemēro 2. iedaļas 7. apakšiedaļas noteikumus, bet nosūtītāja dalībvalsts muitas dienesti nav saņēmuši pienākšanas paziņojumu termiņā, kurā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, šie dienesti par to paziņo principālam un pieprasa no viņa pierādījumus, ka procedūra ir pabeigta.

▼M19

2.  1. punktā minēto pierādījumu muitas dienestiem var sniegt dokumenta veidā, ko apstiprinājušas galamērķa dalībvalsts muitas iestādes, norādot preces un konstatējot, ka tās ir uzrādītas galamērķa iestādē vai, ja piemēro 406. pantu, licencētajam sūtītājam.

3.  Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu arī, ja principāls muitas dienestiem uzrāda muitas dokumentu, kas izdots kādā trešā valstī, vai tā kopiju vai fotokopiju, kas identificē preces, ievedot preces muitas apstiprinātai apstrādei vai izmantošanai. Kopija vai fotokopija kā apstiprināts noraksts ir jāapstiprina tai organizācijai, kura apstiprinājusi dokumenta oriģinālu, attiecīgajām trešās valsts iestādēm vai kādas dalībvalsts iestādēm.

366. pants

1.  Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti četros mēnešos pēc tranzīta deklarācijas pieņemšanas nav saņēmuši pierādījumu, ka procedūra ir pabeigta, tie tūlīt sāk izmeklēšanas procedūru, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga procedūras veikšanai vai, ja tas nav iespējams, lai konstatētu, vai ir radies muitas parāds, lai konstatētu parādnieku un noteiktu par parāda ierakstīšanu kontos atbildīgos muitas dienestus.

Ja muitas dienesti agrāk saņem informāciju, ka tranzīta procedūra nav beigusies, vai uzskata, ka tā varētu būt noticis, tūlīt uzsāk izmeklēšanas procedūru.

▼M20

Ja piemēro 2. iedaļas 7. apakšiedaļas noteikumus, muitas dienesti arī tūlīt sāk informācijas ievākšanas procedūru ik reizes, kad nav saņēmuši pienākšanas paziņojumu termiņā, kurā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, vai kontroles rezultātu paziņojumu sešās dienās pēc pienākšanas paziņojuma saņemšanas.

▼M19

2.  Izmeklēšanas procedūru sāk arī, ja vēlāk atklājas, ka pierādījums par procedūras pabeigšanu ticis viltots un ir vajadzīga izmeklēšanas procedūra, lai sasniegtu 1. punkta mērķus.

3.  Lai sāktu izmeklēšanas procedūru, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti nosūta galamērķa muitas dienestiem pieprasījumu kopā ar visu vajadzīgo informāciju.

4.  Galamērķa dalībvalsts muitas dienesti un, ja vajadzīgs, muitas tranzīta iestādes, kas uzaicinātas lemt saistībā ar izmeklēšanas procedūru, atbildi sniedz nekavējoties.

5.  Ja izmeklēšanā konstatē, ka tranzīta procedūra ir pabeigta pareizi, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti tūlīt informē principālu un, ja vajadzīgs, visus muitas dienestus, kas varētu būt sākušas piedziņas procedūru saskaņā ar Kodeksa 217. līdz 232. pantu.

7. apakšiedaļa

Papildu noteikumi, ko piemēro, ja muitas dienesti ir apmainījušies tranzīta datiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas un datortīklus

367. pants

1.  Neskarot visus īpašus apstākļus un Kopienas tranzīta procedūras noteikumus, ko, vajadzības gadījumā, piemēro pēc analoģijas, muitas dienesti izmanto informācijas tehnoloģiju un datortīklus šajā apakšiedaļā aprakstītās informācijas apmaiņai.

2.  Šīs apakšiedaļas noteikumus nepiemēro vienkāršotajām procedūrām, kas raksturīgas 372. panta 1. punkta g) apakšpunktā norādītajiem transporta veidiem.

368. pants

1.  Papildus 4.a panta 2. punktā minētajām drošības prasībām muitas dienesti izveido un uztur atbilstīgas drošības prasības efektīvai, ticamai un drošai visas tranzīta sistēmas darbībai.

2.  Lai nodrošinātu iepriekšminēto drošības līmeni, katra datu ievade, maiņa vai dzēšana ir jāreģistrē kopā ar informāciju par šādas apstrādes pamatojumu un precīzu laiku, kā arī norādot personu, kas to veikusi. Turklāt, sākotnējie dati vai visi šādi apstrādāti dati ir jāuzglabā vismaz trīs kalendāros gadus no tā gada beigām, uz kuru šādi dati attiecas, vai ilgāk, ja tā tiek prasīts citur.

3.  Muitas dienesti regulāri uzrauga drošību.

4.  Iesaistītie muitas dienesti informē cits citu par visiem domājamiem drošības pārkāpumiem.

▼M20

368.a pants

Ja galvojuma muitas iestāde un nosūtītāja muitas iestāde atrodas dažādās dalībvalstīs, tad ziņojumi, kurus izmanto informācijas datu apmaiņā, atbilst struktūrai un datiem, ko muitas dienesti noteikuši, saskaņojot cits ar citu.

▼M19

369. pants

▼M20

Atbrīvojot preces, nosūtītāja muitas iestāde ziņas par Kopienas tranzīta darbību nosūta deklarētajai galamērķa muitas iestādei, izmantojot “iepriekšēju ziņojumu par pienākšanu”, un katrai deklarētajai tranzīta muitas iestādei, izmantojot “iepriekšēju ziņojumu par tranzītu”. Šo ziņojumu pamatā ir dati, kas izriet no tranzīta deklarācijas, kurā attiecīgā gadījumā var būt izdarīti grozījumi, un tie ir pienācīgi izpildīti. Šo ziņojumu struktūru un atspoguļojamos datus nosaka muitas dienesti, saskaņojot cits ar citu.

▼M20

369.a pants

Tranzīta muitas iestāde reģistrē caurbraukšanu atbilstīgi “iepriekšējam ziņojumam par tranzītu”, kas saņemts no nosūtītājas muitas iestādes. Preču apskates izdara, par pamatu izmantojot “iepriekšējo ziņojumu par tranzītu”. Par caurbraukšanu ziņo nosūtītājai muitas iestādei, izmantojot “ziņojumu par robežas šķērsošanu”. Šā ziņojuma struktūru un atspoguļojamos datus nosaka muitas dienesti, saskaņojot cits ar citu.

▼M19

370. pants

1.  Galamērķa iestāde patur tranzīta pavaddokumentu un, izmantojot “pienākšanas apliecinājuma ziņojumu”, paziņo nosūtītāja iestādei par preču ierašanos dienā, kad tās uzrāda galamērķa iestādē. Šo paziņojumu neizmanto kā pierādījumu, ka procedūra ir beigusies 365. panta 2. punkta nozīmē.

2.  Izņemot, ja tas ir pamatoti, galamērķa iestāde pārsūta paziņojumu “Kontroles rezultāti” nosūtītāja iestādei vēlākais nākamajā darba dienā pēc dienas, kad preces ir uzrādītas galamērķa iestādē.

3.  Paziņojumu struktūrai un datiem ir jāatbilst tam, par ko muitas dienesti ir vienojušies cits ar citu.

371. pants

Preču pārbaudi veic, par šādas pārbaudes pamatojumu izmantojot “iepriekšējas pienākšanas ziņojuma” paziņojumu, kas saņemts no nosūtītāja iestādes.

3. iedaļa

Vienkāršojumi

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz vienkāršojumiem

372. pants

1.  Pēc attiecīgi principāla vai sūtītāja iesnieguma muitas dienesti var atļaut šādus vienkāršojumus:

2.  Izņemot, ja šajā iedaļā vai atļaujā ir noteikts citādi, ja piešķir atļauju izmantot 1. punkta a), b) un g) ievilkumā minētos vienkāršojumus, vienkāršojumus piemēro visās dalībvalstīs. Ja ir piešķirta 1. punkta c), d) un e) ievilkumā minētā atļauja izmantot vienkāršojumus, vienkāršojumus piemēro tikai Kopienas tranzīta darbībām, kas sākas dalībvalstī, kurā atļauja ir piešķirta. Ja ir piešķirta 1. punkta f) ievilkumā minētā atļauja izmantot vienkāršojumus, vienkāršojumus piemēro vienīgi tajā dalībvalstī, kurā atļauja ir piešķirta.

373. pants

1.  372. panta 1. punktā minētās atļaujas piešķir tikai personām:

2.  Lai nodrošinātu pareizu vienkāršošanas pārzināšanu, atļaujas piešķir vienīgi tad, ja:

374. pants

1.  Pieprasījumu atļaujas saņemšanai izmantot vienkāršojumus, turpmāk tekstā — “pieprasījums”, sastāda rakstiski. To datē un paraksta.

2.  Pieprasījumā ir jāiekļauj visi fakti, kas ļautu muitas dienestiem pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi vienkāršojumu izmantošanas piešķiršanai.

375. pants

1.  Pieprasījumu iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā pieprasījuma iesniedzējs ir reģistrēts.

2.  Vēlākais trīs mēnešus no pieprasījuma iesniegšanas dienas izsniedz atļauju vai noraida pieprasījumu.

376. pants

1.  Atļaujas īpašniekam izsniedz atļaujas oriģināleksemplāru, kas ir datēts un parakstīts, kā arī vienu vai vairākas tā kopijas.

2.  Atļaujā norāda vienkāršojumu izmantošanas nosacījumus un nosaka darbības un kontroles metodes. Tā ir derīga no izdošanas dienas.

3.  372. panta 1. punkta c), d) un g) apakšpunktā minēto vienkāršojumu gadījumā atļaujas uzrāda ikreiz, kad nosūtītāja iestāde to pieprasa.

377. pants

1.  Atļaujas īpašnieks informē muitas dienestus par visiem faktoriem, kas radušies pēc atļaujas piešķiršanas, kas varētu ietekmēt tās turpmāko darbību vai saturu.

2.  Dienu, kurā lēmums stājas spēkā, norāda lēmumā, kas atceļ vai izdara grozījumus atļaujā.

378. pants

1.  Muitas dienesti glabā pieprasījumus un pievienotos apliecinošus dokumentus kopā ar izsniegto atļauju kopijām.

2.  Ja pieprasījumu noraida vai atļauju anulē vai atceļ, pieprasījums un lēmums attiecīgi par pieprasījuma atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu, kā arī visi apliecinošie dokumenti ir jāglabā vismaz trīs gadus no tā kalendārā gada beigām, kurā atteica pieprasījumu vai anulēja vai atcēla atļauju.

2. apakšiedaļa

Vispārējais galvojums vai atbrīvojums no galvojuma

379. pants

1.  Principāls var izmantot vispārējo galvojumu, atbrīvojumu no galvojuma, nepārsniedzot atskaites summu.

▼M20

Pirmās daļas piemērošanai aprēķina muitas parāda summu, kas var rasties katrā tranzīta darbībā. Ja nav pieejami vajadzīgie dati, uzskatāms, ka šī summa ir EUR 7 000, ja vien citas muitas dienestu rīcībā esošās ziņas neliek noteikt citādu summu.

▼M19

2.  Atskaites summa ir tāda pati, kā muitas parāda summa, ko var iekasēt attiecībā uz precēm, uz kurām principāls vismaz vienu nedēļu attiecina Kopienas tranzīta procedūru.

Galvojuma muitas iestāde nosaka šo summu sadarbībā ar iesaistīto personu, pamatojoties uz informāciju par precēm, ko viņš pārvadājis iepriekš un provizorisku aprēķinu par iecerētās Kopienas tranzīta darbības apjomu, kas, cita starpā, norādīts viņa tirdzniecības dokumentos un pārskatos.

▼M21

Kopienas preces, ko pārvadā vai kas jāpārvadā saskaņā ar Konvenciju par vienotu tranzīta procedūru, uzskata par ārpuskopienas precēm.

▼M19

3.  Muitas galvojuma iestāde katru gadu pārskata atskaites summu, īpaši, ņemot vērā no nosūtītāja iestādes vai iestādēm iegūto informāciju un vajadzības gadījumā to precizē.

4.  Principāls nodrošina, ka riskam pakļautā summa nepārsniedz atskaites summu, ņemot vērā visas darbības, kurām procedūra vēl nav pabeigta.

Principāls informē galvojuma muitas iestādi, ja atskaites summa noslīd zemāk par līmeni, kas pietiekams Kopienas tranzīta darbību segšanai.

380. pants

1.  Summa, kas jāsedz ar vispārējo galvojumu, ir tāda pati kā 379. pantā minētā atskaites summa.

2.  Summu, kas jāsedz ar vispārējo galvojumu, var samazināt:

3.  Atbrīvojumu no galvojuma var piešķirt, ja principāls pierāda, ka viņš ievēro 2. punkta b) apakšpunktā minētos uzticamības standartus, kontrolē transporta darbības un viņam ir pietiekami finanšu resursi saistību izpildei.

4.  2. un 3. punkta mērķiem dalībvalstis ņem vērā 46.b pielikumā noteiktos kritērijus.

381. pants

1.  Lai saņemtu atļauju sniegt vispārēju galvojumu attiecībā uz 44.c pielikumā minētajiem preču veidiem, principālam ir jāpierāda ne tikai, ka viņš izpildījis 373. panta nosacījumus, bet arī, ka viņa finanses ir kārtībā, viņam ir pietiekama pieredze Kopienas tranzīta procedūrā un viņš ļoti cieši sadarbojas ar muitas dienestiem vai kontrolē transporta darbības.

2.  1. punktā minētā summu, kas jāsedz ar vispārējo galvojumu, var samazināt:

3.  1. un 2. punkta piemērošanai muitas dienesti ņem vērā 46.b pielikumā noteiktos kritērijus.

▼M21

3.a.   Panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī tad, ja vispārējā galvojuma izmantošanas pieteikums noteikti paredz vispārējā galvojuma izmantošanu gan tādiem preču veidiem, kas ir minēti 44.c pielikumā, gan tādiem, kas nav tur nav minēti.

▼M19

4.  Īstenošanas noteikumi par vispārējā galvojuma izmantošanas pagaidu aizliegumu samazinātām summām vai vispārējam galvojumam, kā noteikts Kodeksa 94. panta 6. un 7. punktā, ir noteikti šīs regulas 47.a pielikumā.

382. pants

Vispārējo galvojumu izsniedz galvotājs.

Sastāda galvojuma dokumentu, ievērojot 48. pielikuma paraugu.

346. panta 2. punkts piemērojams pēc analoģijas.

383. pants

1.  Pamatojoties uz atļauju, muitas dienesti izsniedz principālam vienu vai vairākas vispārējā galvojuma sertifikātus vai sertifikātus par atbrīvojumu no galvojuma, turpmāk tekstā — sertifikāti, kas atbilstoši sastādīti veidlapā, kura atbilst 51. pielikuma vai 51.a pielikuma paraugam, un papildināta saskaņā ar 51.b pielikumu, lai principāls varētu sniegt pierādījumu vispārējam galvojumam vai atbrīvojumam no galvojumam.

2.  Sertifikāts jāuzrāda nosūtītāja iestādē. Sertifikāta datus ieraksta tranzīta deklarācijā.

▼M20

Tomēr, ja galvojuma muitas iestāde un nosūtītāja muitas iestāde apmainās ar ziņām par tranzīta paziņojumu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un datortīklus, izziņa nosūtītājai muitas iestādei nav jāuzrāda.

▼M19

3.  Sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus. Šo termiņu galvojuma iestāde var pagarināt uz vēl vienu laika posmu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

384. pants

1.  348. panta 1. punktu un 348. panta 2. punktu pēc analoģijas piemēro vispārējā galvojuma atsaukšanai un atcelšanai.

2.  No dienas, kad tiek atsaukta atļauja muitas dienestiem izmantot vispārējo galvojumu vai atbrīvojumu no galvojuma, no dienas, kad galvojuma iestāde atsauc galvotāja saistību apstiprinājumu, vai no dienas, kad galvotājs atceļ saistības, nedrīkst izmantot agrāk izdotus sertifikātus, lai uz precēm attiecinātu Kopienas tranzīta procedūru, un principālam tās nekavējoties jāatdod galvojuma iestādē.

3.  Katra dalībvalsts Komisijai dara zināmus līdzekļus, ar kādiem var noteikt sertifikātus, kas paliek spēkā un vēl nav atdotas. Komisija informē pārējās dalībvalstis.

4.  3. punktu piemēro arī sertifikātiem, kas ir izsludināti par nozagtiem, pazaudētiem vai viltotiem.

3. apakšiedaļa

Īpaši kravas saraksti

385. pants

1.  Muitas dienesti var atļaut principāliem izmantot kravas sarakstus, kas neatbilst 44.a un 45. pielikuma prasībām.

Šādu sarakstu izmantošanu var atļaut tikai tad, ja:

2.  Saskaņā ar 1. punktu kā kravas sarakstus var atļaut izmantot arī aprakstošos sarakstus, kas sastādīti, lai veiktu nosūtīšanas/izvešanas formalitātes, pat ja šādus sarakstus sastāda uzņēmējsabiedrības, kas lietvedībā neizmanto integrālas elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmas.

3.  Uzņēmējsabiedrības, kas lietvedībā izmanto integrālas elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmas un jau ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 1. un 2. punktu izmantot īpaša veida kravas sarakstus, var saņemt arī atļauju izmantot šādus sarakstus Kopienas tranzīta darbībām, kas attiecas tikai uz viena veida precēm, ja šo iespēju liek izmantot attiecīgo uzņēmējsabiedrību datorprogrammas.

4. apakšiedaļa

Īpaša veida plombu izmantošana

386. pants

1.  Muitas dienesti var ļaut principāliem izmantot īpaša veida plombas transporta līdzekļiem vai iepakojumiem ar nosacījumu, ka muitas dienesti apstiprina plombas kā atbilstošas 46.a pielikumā noteiktajiem parametriem.

2.  Principāli tranzīta deklarācijas ailē “D. Nosūtītāja iestādes kontrole” pretī pozīcijai “piestiprinātas plombas” ieraksta izmantoto plombu veidu, skaitu un izgatavotāju.

Principāli piestiprina plombas ne vēlāk, kā nosūtot preces.

5. apakšiedaļa

Atbrīvojumi attiecībā uz noteikto maršrutu

387. pants

1.  Muitas dienesti var piešķirt atbrīvojumu no prasības ievērot noteikto maršrutu principāliem, kas nodrošina, ka muitas dienesti vienmēr var noskaidrot attiecīgo sūtījumu atrašanās vietu.

2.  Šādu atbrīvojumu īpašnieki tranzīta deklarācijas 44. ailē ierakstā vienu no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M26

▼M19

6. apakšiedaļa

Licencēta sūtītāja statuss

398. pants

Personām, kas vēlas veikt Kopienas tranzīta darbības, neuzrādot preces un atbilstošās tranzīta deklarācijas nosūtītāja iestādē, var piešķirt licencēta sūtītāja statusu.

Šo vienkāršojumu piešķir vienīgi personām, kas ir pilnvarotas izmantot vispārējo galvojumu vai kurām ir piešķirts atbrīvojums no galvojuma.

399. pants

Atļaujā jo īpaši norāda:

400. pants

1.  Atļaujā nosaka, ka tranzīta deklarācijas veidlapas aile “C. Nosūtītāja iestāde” ir:

Licencētais sūtītājs aizpilda aili, ierakstot dienu, kurā preces ir nosūtītas, kā arī piešķir tranzīta deklarācijai numuru saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti atļaujā.

2.  Muitas dienesti var noteikt, ka jāizmanto veidlapas, kurās ir atšķirama zīme, kas paredzēta to identifikācijai.

401. pants

1.  Licencētais sūtītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašo zīmogu vai veidlapu, uz kurām ir nosūtītāja iestādes zīmogs vai īpašais zīmogs, uzraudzību.

Viņš informē muitas dienestus par drošības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

2.  Ja kāda persona ļaunprātīgi izmanto ar nosūtītāja iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu iepriekš apzīmogotās veidlapas, tad apstiprinātais sūtītājs, neatkarīgi no kriminālprocesuālu darbību uzsākšanas, ir atbildīgs par konkrētā dalībvalstī maksājamo nodokļu un citu maksājumu samaksu attiecībā uz precēm, kas pārvadātas, izmantojot šādas veidlapas, ja vien viņš nepierāda muitas dienestam, kas to apstiprinājis, ka ir veicis pasākumus, kas viņam jāveic saskaņā ar 1. punktu.

402. pants

1.  Vēlākais nosūtot preces, licencētie sūtītāji aizpilda tranzīta deklarācijas un, ja vajadzīgs, 44. ailē ieraksta noteikto maršrutu saskaņā ar 355. panta 2. punktu, bet ailē “D. Nosūtītāja iestādes kontrole” — saskaņā ar 356. pantu noteikto termiņu, kurā preces ir jāuzrāda galamērķa iestādē, piemērotos identifikācijas pasākumus un vienu no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M19

2.  Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti pārbauda sūtījumu pirms tā nosūtīšanas, tās šo faktu reģistrē tranzīta deklarācijas ailē “D. Nosūtītāja iestādes kontrole”.

3.  Pēc nosūtīšanas tranzīta deklarācijas 1. kopiju nekavējoties nosūta nosūtītāja iestādei. Muitas dienesti var noteikt atļaujā, ka 1. kopija ir jānosūta nosūtīšanas dalībvalsts muitas iestādei, tiklīdz tranzīta deklarācija ir aizpildīta. Pārējās kopijas sūta kopā ar precēm.

403. pants

1.  Licencēto sūtītāju var pilnvarot neparakstīt tranzīta deklarācijas, uz kurām ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs, ko sagatavojusi integrāla elektroniska vai automātiska datu apstrādes sistēma. Šis atbrīvojums ir pakļauts nosacījumam, ka licencētais sūtītājs iepriekš muitas dienestiem ir sniedzis rakstisku vienošanos, apliecinot, ka viņš ir principāls visām Kopienas tranzīta darbībām, kas veiktas saskaņā ar tranzīta deklarāciju ar īpašo zīmogu.

2.  Saskaņā ar 1. punktu sagatavoto tranzīta deklarāciju ailē, kas paredzēta principāla parakstam, ir jābūt vienam no šiem vizējumiem:

▼A2

▼M26

▼M19

404. pants

1.  Ja tranzīta deklarācijas iesniedz nosūtītāja iestādē, kas piemēro 2. iedaļas 7. apakšiedaļas noteikumus, personām var piešķirt licencēta sūtītāja statusu, ja tās, atbilstot 373. un 398. panta nosacījumiem, iesniedz tranzīta deklarācijas un sazinās ar muitas dienestiem, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

2.  Licencēts sūtītājs iesniedz tranzīta deklarāciju nosūtītāja iestādē pirms preču nosūtīšanas.

3.  Atļaujā cita starpā norāda termiņu, kurā licencētajam sūtītājam ir jāiesniedz tranzīta deklarācija, lai muitas dienesti vajadzības gadījumā varētu veikt pārbaudes pirms preču laišanas apgrozībā.

7. apakšiedaļa

Licencēta sūtītāja statuss

406. pants

1.  Personām, kas savās telpās vai visās citās īpaši noteiktās vietās vēlas saņemt preces, uz kurām attiecas Kopienas tranzīta procedūra, neuzrādot šīs preces un tranzīta deklarācijas 4. un 5. kopiju galamērķa iestādei, var piešķirt licencēta sūtītāja statusu.

2.  Principālam ir jābūt izpildījušam saistības saskaņā ar Kodeksa 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Kopienas tranzīta darbību uzskata par pabeigtu, ja noteiktajā termiņā tranzīta deklarācijas 4. un 5. kopija, kas bija pievienota sūtījumam, kopā ar neskartām precēm ir piegādāta licencētajam sūtītājam viņa telpās vai atļaujā norādītajā vietā un ir pienācīgi ievēroti identifikācijas pasākumi.

3.  Pēc pārvadātāja lūguma licencētais sūtītājs izsniedz kvīti, kas paredzēta 362. pantā, ko pēc analoģijas piemēro attiecībā uz katru saskaņā ar 2. punktu piegādāto sūtījumu.

407. pants

1.  Atļaujā jo īpaši norāda:

2.  Muitas dienesti atļaujā norāda, vai galamērķa iestādei ir jārīkojas, pirms licencēts sūtītājs var novietot saņemtās preces.

408. pants

1.  Ja preces atved licencēta sūtītāja telpās vai atļaujā norādītajās vietās, viņš:

▼M20

▼M19

2.  Galamērķa iestāde tranzīta deklarācijas 4. un 5. kopijā veic visus ierakstus, kas paredzēti 361. pantā.

▼M20

408.a pants

1.  Ja galamērķa muitas iestāde piemēro 2. iedaļas 7. apakšiedaļas noteikumus, pilnvarotas ūtījuma saņēmēja statusu var piešķirt personām, kas ne vien izpildījušas 373. pantanosacījumus, bet arī saziņai ar muitu izmanto datu apstrādes tehniku.

2.  Pirms izkraušanas pilnvarotais sūtījuma saņēmējs paziņo galamērķa muitas iestādei par preču pienākšanu.

3.  Atļaujā jānorāda, kādā veidā un līdz kuram laikam pilnvarotais sūtījuma saņēmējs saņems “iepriekšēja paziņojuma par pienākšanu” datus no galamērķa muitas iestādes, lai pēc analoģijas piemērotu 371. pantu.

▼M19 —————

▼M19

8. apakšiedaļa

Vienkāršotas procedūras precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu vai lielos konteineros

A.

Vispārīgi dzelzceļa pārvadājumu noteikumi

412. pants

359. pantu nepiemēro preču pārvadājumiem pa dzelzceļu.

▼B

413. pants

Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, atbilstīgi šai procedūrai un saskaņā ar 414.—425. pantu un 441. un 442. pantu kārtojamās formalitātes vienkāršo attiecībā uz dzelzceļa sabiedrību preču pārvadājumiem ar “CIM kravas pavadzīmi un kurjersūtījumiem”, še turpmāk “CIM kravas pavadzīme”.

▼M19

414. pants

CIM preču pavadzīme ir līdzvērtīga Kopienas tranzīta deklarācijai.

▼B

415. pants

Dalībvalstu dzelzceļa sabiedrības savas valsts muitas dienestiem kontroles vajadzībām dara pieejamus to grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

416. pants

▼M19

1.  Dzelzceļa sabiedrība, kas pieņem preces pārvadāšanai ar CIM preču pavadzīmi, kas kalpo kā Kopienas tranzīta deklarācija, ir minētās operācijas principāls.

▼B

2.  Tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienā, ir galvenais atbildīgais pārvadājumos, kuriem preces pieņem trešo valstu dzelzceļa sabiedrības.

417. pants

Dzelzceļa sabiedrības nodrošina to, lai atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai pārvadāti sūtījumi būtu identificēti ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikumā dotā parauga.

Ja krava ir pilna, tad uzlīmes piestiprina CIM kravas pavadzīmei vai attiecīgam dzelzceļa vagonam, bet pārējos gadījumos — iepakojumam.

▼M12

Pirmajā daļā minēto etiķeti var aizstāt ar zīmoga nospiedumu zaļā krāsā, kurā attēlota 58. pielikumā parādītā piktogramma.

▼B

418. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

tad dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tās tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

419. pants

1.  CIM kravas pavadzīmi nosūtītājā muitas iestādē uzrāda saistībā ar pārvadājumu, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru un kas sākas un ko paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā.

▼M13

2.  Ailē, kas CIM kravas pavadzīmes 1., 2. un 3. lapā atvēlēta muitai, nosūtītāja iestāde salasāmi ieraksta:

Apzīmējumi T2 un T2F apstiprināmi ar nosūtītāja iestādes zīmoga nospiedumu.

▼B

3.  Visus CIM kravas pavadzīmes eksemplārus nodod atpakaļ attiecīgai personai.

4.  Šās regulas ►M19  340.c panta 2. punkts ◄ minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā, ko saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību veic no Kopienas izbraukšanas stacijas līdz galamērķa stacijai Kopienas muitas teritorijā, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt CIM kravas pavadzīmi un uzlikt 417. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz CIM kravas pavadzīmēm, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro ►M18  843. pants ◄ .

5.  Attiecībā uz 2. punktā minētām precēm par galamērķa muitas iestādi uzskata galamērķa stacijas muitas iestādi. Taču, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro citu muitas procedūru kādā starpstacijā, tad galamērķa muitas iestāde ir par starpstaciju atbildīgā muitas iestāde.

Formalitātes attiecībā uz ►M19  340.c panta 2. punkts ◄ minētām precēm jākārto galamērķa muitas iestādē.

6.  Lai veiktu 415. pantā minēto kontroli, dzelzceļa sabiedrības galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamas visas CIM kravas pavadzīmes saistībā ar 4. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētās iestādes var savstarpēji vienoties.

7.  Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 4. punktu, 5. punkta otro daļu un 6. punktu.

420. pants

Pēc vispārīga noteikuma, ņemot vērā dzelzceļa sabiedrību piemērotos identifikācijas pasākumus, nosūtītājā muitas iestādē transportlīdzekli vai iepakojumus neplombē.

421. pants

1.  Gadījumos, kas minēti 419. panta 5. punkta pirmajā daļā, tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, kas atbild par galamērķa muitas iestādi, šai muitas iestādei nosūta CIM kravas pavadzīmes 2. un 3. lapu.

2.  Galamērķa muitas iestāde tūlīt pēc 2. lapas apzīmogošanas to nogādā atpakaļ dzelzceļa sabiedrībai, bet 3. lapu patur.

422. pants

1.  Šās regulas 419. un 420. pantu piemēro pārvadājumiem, kas sākas Kopienas muitas teritorijā, bet beidzas ārpus tās.

2.  Galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru tranzītpreces izved no Kopienas muitas teritorijas.

3.  Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

423. pants

1.  Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

▼M4

2.  Galamērķa stacijas muitas iestāde rīkojas kā galamērķa iestāde. 421. pantā minētās formalitātes veic galamērķa iestādē.

3.  Ja preces laiž brīvā apgrozībā vai uz tām attiecina citas muitas procedūras kādā starpstacijā, šīs stacijas muitas iestāde rīkojas kā galamērķa iestāde. Šī muitas iestāde apzīmogo 2. un 3. lapu un 3. lapas papildu eksemplāru, ko nosūta dzelzceļa uzņēmējsabiedrība, kā arī apstiprina ar kādu no šīm norādēm:

▼M21

▼A2

▼M4

Šī iestāde pēc tam, kad tā ir apzīmogojusi 2. un 3. lapu un paturējusi 3. lapas papildu eksemplāru, nekavējoties nosūta tās atpakaļ dzelzceļa uzņēmējsabiedrībai.

4.  Šā panta 3. punktā minētā procedūra attiecas uz precēm, uz ko attiecas akcīzes nodoklis, kā noteikts Padomes Direktīvas 92/12/EEK ( 8 ) 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā.

5.  Šā panta 3. punktā minētajā gadījumā kompetentie muitas dienesti var lūgt galamērķa iestādi a posteriori pārbaudīt kompetento muitas dienestu starpstacijā veikto vizēšanu 2. un 3. lapā.

▼B

424. pants

1.  Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad sākuma un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 423. panta 1. punktā un 422. panta 2. punktā minēt iestādes.

2.  Ne sākuma, ne galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

425. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 423. panta 1. punktu vai 424. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

▼M19

B.

Noteikumi attiecībā uz precēm, ko pārvadā lielos konteineros

▼M12

426. pants

Ja piemērojama Kopienas tranzīta procedūra, šās procedūras formalitātes saskaņā ar 427. — 442. pantu vienkāršojamas precēm, ko dzelzceļa sabiedrības ved lielos konteineros, izmantojot par starpniekiem pārvadājumu uzņēmumus, ar nodošanas dokumentiem, kas minēti kā “TR nodošanas dokumenti”. Šādu darbību starpā var būt sūtījumu nogādāšana, ko pārvadājumu uzņēmumi neizdara padzelzceļu, līdz tuvākās piemērotās dzelzceļa stacijas iekraušanas vietai un no tuvākās piemērotās dzelzceļa stacijas līdz izkraušanas vietai, un vešana pa jūru ceļā starp šīm divām stacijām.

▼B

427. pants

Piemērojot 426.—442. pantu:

▼M12

▼M19

428. pants

TR nodošanas dokumentiem, ko izmanto pārvadājumu uzņēmumi, ir tāds pats likumīgais spēks kā tranzīta deklarācijām.

▼B

429. pants

1.  Katrā dalībvalstī pārvadāšanas uzņēmums, par starpnieku izmantojot savu vienu vai vairākus pārstāvjus attiecīgajā valstī, kontroles nolūkā dara pieejamus muitas dienestiem savā vai savu pārstāvju grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

2.  Pēc muitas dienestu lūguma pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī minētajiem dienestiem tūlīt iesniedz dokumentus, grāmatvedības datus vai informāciju par jau pabeigtiem vai vēl nepabeigtiem pārvadājumiem, par ko muitas dienesti vēlas saņemt informāciju.

3.  Ja saskaņā ar 428. pantu TR nodošanas dokumentus uzskata par līdzvērtīgiem ►M19  kopienas tranzīta deklarācijas ◄ , tad pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī:

430. pants

1.  Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas dalībvalsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir šās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība.

2.  Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas trešas valsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

431. pants

Ja ir kārtotas muitas formalitātes, veicot pārvedumu uz izbraukšanas staciju vai no galamērķa stacijas citā veidā, nevis pa dzelzceļu, tad katrs TR nodošanas dokuments var attiekties tikai uz vienu lielo konteineru.

432. pants

Pārvadāšanas uzņēmums nodrošina to, ka tranzītpārvadājumus, ko veic atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, identificē ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikuma parauga. Uzlīmes piestiprina TR nodošanas dokumentam un attiecīgam vienam vai vairākiem lieliem konteineriem.

▼M12

Pirmajā daļā minēto etiķeti var aizstāt ar zīmoga nospiedumu zaļā krāsā, kurā attēlota 58. pielikumā parādītā piktogramma.

▼B

433. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

tad pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tas tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

434. pants

1.  Ja tranzītpārvadājums, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru, sākas un to plānots beigt Kopienas muitas teritorijā, tad TR nodošanas dokumentu uzrāda nosūtītājā muitas iestādē.

▼M13

2.  Ailē, kas TR nodošanas dokumenta 1., 2., 3. A un 3. B lapā atvēlēta muitai, nosūtītāja iestāde salasāmi ieraksta:

Apzīmējumi T2 un T2F apstiprināmi ar nosūtītāja iestādes zīmoga nospiedumu.

3.  Ailē, kas TR nodošanas dokumenta 1., 2., 3. A un 3. B lapā atvēlēta muitai, nosūtītāja iestāde ieraksta atsevišķas norādes par konteineriem atkarībā no tajos ievietoto preču veida un attiecīgi apzīmējumu T1, T2 vai T2F, ja TR nodošanas dokuments attiecas:

4.  Gadījumos, uz kuriem attiecas 3. punkts, ja izmanto lielo konteineru sarakstus, ir sastādāmi atsevišķi saraksti par katru konteineru kategoriju un attiecīgie sarakstu numuri ierakstāmi ailē, kas TR nodošanas dokumenta 1., 2., 3. A un 3. B lapā atvēlēta muitai. Apzīmējumi T1, T2 un T2F atbilstīgi izmantojamajai konteineru kategorijai ierakstāmi līdzās sarakstu kārtas numuriem.

▼B

5.  Visus TR nodošanas dokumenta eksemplārus nogādā atpakaļ attiecīgajai personai.

6.  Šās regulas ►M19  340.c panta 2. punkts ◄ minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt TR nodošanas dokumentu un uzlikt 432. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz TR nodošanas dokumentiem, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro ►M18  843. pants ◄ .

7.  Par 2. punktā minētām precēm TR nodošanas dokuments galamērķa muitas iestādē ir jāuzrāda, ja preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā vai kādai citai muitas procedūrai.

Saistībā ar ►M19  340.c panta 2. punkts ◄ minētām precēm galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

8.  Lai veiktu 429. pantā minēto kontroli, pārvadāšanas uzņēmumi galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamus visus TR nodošanas dokumentus saistībā ar 6. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētie dienesti var savstarpēji vienoties.

9.  Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 6. punktu, 7. punkta otro daļu un 8. punktu.

435. pants

Preču identifikāciju nodrošina saskaņā ar ►M19  357. pants ◄ . Taču parasti nosūtītāja muitas iestāde lielos konteinerus neplombē, ja identifikācijas pasākumus veic dzelzceļa sabiedrības. Ja plombas uzliek, tad to norāda TR nodošanas dokumenta 3.A un 3.B eksemplāra ailē, kas rezervēta muitai.

436. pants

1.  Šās regulas 434. panta 7. punkta pirmajā daļā minētos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplāru nodod galamērķa muitas iestādē.

2.  Galamērķa muitas iestāde tūlīt vizē 1. un 2. eksemplāru un nodod tos atpakaļ pārvadāšanas uzņēmumam, bet 3.A eksemplāru patur.

437. pants

1.  Ja pārvadājums sākas Kopienas muitas teritorijā, bet to plānots beigt ārpus tās, tad piemēro 434. panta 1.—5. punktu un 435. pantu.

2.  Muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, ir galamērķa muitas iestāde.

3.  Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

438. pants

1.  Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā. Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

2.  Muitas iestāde, kurā preces uzrāda, ir galamērķa muitas iestāde.

436. pantā minētās formalitātes kārto galamērķa muitas iestādē.

▼M6

3.  a preces laiž brīvā apgrozībā vai uz tām attiecina citas muitas procedūras kādā starpstacijā, šīs stacijas muitas iestāde rīkojas kā galapunkta iestāde. Šī muitas iestāde apzīmogo pārvadāšanas uzņēmuma uzrādītā TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3. A lapu, ko tā vizē vismaz ar vienu no šādām norādēm:

▼A2

▼M6

Šī iestāde pēc tam, kad tā ir apzīmogojusi 1. un 2. lapu un paturējusi 3. lapu, nekavējoties nosūta 1. un 2. lapu atpakaļ pārvadāšanas uzņēmumam.

4.  Mutatis mutandis piemēro 423. panta 4. un 5. punkta noteikumus.

▼B

439. pants

1.  Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad nosūtītājas un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 438. panta 1. punktā un 437. panta 2. punktā minētās muitas iestādes.

2.  Nosūtītājā vai galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

440. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 438. panta 1. punktu vai 439. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

▼M19

C.

Citi noteikumi

▼B

441. pants

1.  Šās regulas ►M19  350. un 385. pants ◄ piemēro visiem kravas sarakstiem, ko pievieno CIM preču pavadzīmēm vai TR nodošanas dokumentiem. Sarakstu skaitu uzrāda ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā paredzēta ziņām par pavaddokumentiem.

Kravas sarakstā norāda arī tā vagona numuru, uz ko attiecas CIM preču pavadzīme, vai, attiecīgā gadījumā, tā konteinera numuru, kurā ir preces.

2.  Ja Kopienas teritorijā sāktā pārvadājumā ir gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopiena ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad sagatavo atsevišķus kravas sarakstus; ja preces ar TR nodošanas dokumentiem pārvadā lielos konteineros, tad tādus atsevišķus sarakstus sagatavo par katru lielo konteineru, kurā ir abu kategoriju preces.

Par katru no abām preču kategorijām sagatavotu kravas sarakstu sērijas numurus ieraksta ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā ir paredzēta preču aprakstam.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos gadījumos un pildot 413.—442. pantā paredzētās procedūras, CIM preču pavadzīmei vai TR nodošanas dokumentam pievienotie kravas saraksti ir to sastāvdaļa, un šiem sarakstiem ir tāds pats juridisks spēks.

Uz šādu kravas sarakstu oriģināliem ir nosūtīšanas stacijas zīmogs.

▼M19

D.

Parasto procedūru un vienkāršoto procedūru darbības joma

▼B

442. pants

1.  Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, 412.—441. panta noteikumi neliedz izmantot ►M19  344. līdz 362. pantā, 367. līdz 371. pantā un 385. pantā ◄ noteiktās procedūras, un 415. un 417. pantu vai 429. un 432. pantu piemēro tā vai tā.

2.  Šā panta 1. punktā minētos gadījumos brīdī, kad sagatavo CIM preču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz Kopienas tranzīta dokumentu(-iem). Atsaucē par katru izmantoto dokumentu min dokumenta veidu, izdevēju muitas iestādi, datumu un reģistrācijas numuru.

Turklāt CIM preču pavadzīmes 2. eksemplāram vai TR nodošanas dokumenta 1. un 2. eksemplāram autentiskumu piešķir Kopienas pārvadājumā iesaistītā dzelzceļa sabiedrība. Dzelzceļa sabiedrība dokumentiem autentiskumu piešķir pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka preces pārvadā ar vienu vai vairākiem minētiem Kopienas tranzīta dokumentiem.

3.  Ja Kopienas tranzītpārvadājumu veic ar TR nodošanas dokumentu saskaņā ar 426.—440. pantu, tad šādā pārvadājumā izmantotai CIM preču pavadzīmei nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu un 413.—425. pantu. CIM preču pavadzīmes ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz TR nodošanas dokumentu. Atsaucē ietver vārdus “TR nodošanas dokuments”, aiz kā ieraksta sērijas numuru.

▼M19

442.a pants

1.  Gadījumos, kad atbrīvojumu no Kopienas tranzīta deklarācijas uzrādīšanas nosūtītāja iestādē piešķir attiecībā uz precēm, ko piegādā ar CIM pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu atbilstīgi 413. līdz 442. pantam, muitas dienesti veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz CIM pavadzīmes 1., 2. un 3. eksemplāra vai uz TR nodošanas dokumenta 1., 2., 3. A un 3. B eksemplāra tiek izdarītas atzīmes “T1”, “T2” vai “T2F”.

2.  Ja preces, ko pārvadā saskaņā ar 413. līdz 442. pantu, ir paredzētas licencētam sūtītājam, muitas dienesti var noteikt, ka, atkāpjoties no 406. panta 2. punkta un 408. panta 1. punkta b) apakšpunkta, CIM pavadzīmes 2. un 3. eksemplārs vai TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplārs dzelzceļa sabiedrībai vai pārvadājumu uzņēmumam ir jāpiegādā tieši galamērķa iestādei.

▼M19

1. iedaļa

Gaisa transports

▼M19 —————

▼M19

444. pants

1.  Aviosabiedrība var būt pilnvarota izmantot preču kravas sarakstu kā tranzīta deklarāciju, ja tā pēc būtības atbilst paraugam, kas dots Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 9. pielikuma 3. papildinājumā (vienkāršotā procedūra — 1. līmenis).

Kopienas tranzīta darbībām atļaujā norāda kravas saraksta veidu un nosūtītāja un galamērķa lidostas. Šī aviosabiedrība nosūta katras attiecīgās lidostas muitas dienestam atļaujas norakstu.

2.  Ja transporta darbība ietver preces, uz ko ir jāattiecina 340.c panta 1. punktā noteiktā ārējā Kopienas tranzīta procedūra un preces, uz kurām jāattiecina iekšējā Kopienas tranzīta procedūra, šīs preces uzskaita atsevišķos kravas sarakstos.

3.  Katram kravas sarakstam jābūt vizētam, ko datējusi un parakstījusi aviosabiedrība, apzīmējot to:

4.  Kravas sarakstā iekļauj arī šādu informāciju:

Katram sūtījumam norāda arī:

Ja preces ir sagrupētas, to aprakstu vajadzības gadījumā aizstāj ar ierakstu “konsolidācija”, ko var saīsināt. Šādos gadījumos aviopārvadājumu pavadzīmes sūtījumiem kravas sarakstā iekļauj parasto preču aprakstu, ieskaitot visus datus, kas vajadzīgi to noteikšanai.

5.  Vismaz divi kravas saraksta eksemplāri ir jāuzrāda izlidošanas lidostas muitas dienestam, kas patur vienu eksemplāru.

6.  Vienu kravas saraksta kopiju uzrāda galamērķa lidostas muitas dienestam.

7.  Reizi mēnesī pēc saraksta autentiskuma noteikšanas katrā galamērķa lidostas muitas dienests pārsūta katras izlidošanas lidostas muitas dienestam sarakstu, ko sastādījušas aviosabiedrības no iepriekšējā mēnesī tām uzrādītajiem kravas sarakstiem.

Aprakstot katru kravas sarakstu, šajā sarakstā ietver šādu informāciju:

Atļaujā var arī paredzēt, ka pašas aviosabiedrības pārsūta pirmajā apakšpunktā minēto informāciju.

Ja tiek atklāti pārkāpumi saistībā ar informāciju kravas sarakstos, ko iekļauj minētajā sarakstā, galamērķa lidostas muitas dienests informē izlidošanas lidostas muitas dienestu, kā arī iestādi, kas piešķīrusi atļauju, īpaši norādot uz minēto preču aviopārvadājumu pavadzīmēm.

445. pants

1.  Aviosabiedrība var būt pilnvarota izmantot pa datu apmaiņas sistēmu pārsūtītu kravas sarakstu kā tranzīta deklarāciju, ja tā apkalpo vairākus reisus dalībvalstu starpā (vienkāršotā procedūra — 2. līmenis).

Atkāpjoties no 373. panta 1. punkta a) apakšpunkta, aviosabiedrībām nav jābūt reģistrētām Kopienā, ja tām tur atrodas reģiona birojs.

2.  Saņemot atļaujas pieprasījumu, muitas dienests paziņo pārējām dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas izlidošanas un galamērķa lidostas, kas saistītas ar elektronisko datu apmaiņas sistēmu.

Ja 60 dienās no paziņojuma nav saņemts neviens iebildums, muitas dienests izsniedz atļauju.

Šī atļauja ir spēkā visās attiecīgajās dalībvalstīs un to piemēro vienīgi Kopienas tranzīta darbībām starp lidostām, uz kurām tā attiecas.

3.  Vienkāršošanas vajadzībām kravas sarakstu, ko sastāda izlidošanas lidostā, pārsūta galamērķa lidostai ar elektronisko datu apmaiņas sistēmu.

Aviosabiedrība pretī atbilstošajām preču pozīcijām kravas sarakstā ieraksta:

Kravas sarakstā ir jāiekļauj arī 444. panta 4. punktā noteiktā informācija.

4.  Uzskata, ka Kopienas tranzīta procedūra ir pabeigta, ja ar elektroniskās datu apmaiņas sistēmu pārsūtīts kravas saraksts ir pieejams muitas dienestam galamērķa lidostā un tām ir uzrādītas preces.

Uzskaites dati, ko glabā aviosabiedrība, ietver vismaz 3. punkta otrajā apakšpunktā minēto informāciju.

Vajadzības gadījumā galamērķa lidostas muitas dienests pārsūta izlidošanas lidostas muitas dienestam pārbaudīšanai atbilstīgos kravas saraksta datus, kas saņemti pa elektronisko datu apmaiņas sistēmu.

5.  Neskarot Kodeksa 365. un 366. pantu, 450.a un 450.d pantu un VII sadaļu:

10. apakšiedaļa

Vienkāršotas procedūras jūras satiksmē

446. pants

Ja piemēro 447. un 448. pantu, nav vajadzīgs sniegt galvojumu.

447. pants

1.  Kuģošanas sabiedrības var būt pilnvarotas izmantot preču kravas sarakstu kā tranzīta deklarāciju (vienkāršotā procedūra — 1. līmenis).

Kopienas tranzīta darbībām atļaujā norāda kravas saraksta veidu un iekraušanas un galamērķa ostas. Šī kuģošanas sabiedrība nosūta katras attiecīgās ostas muitas dienestam atļaujas norakstu.

2.  Ja transporta darbība ietver preces, uz ko saskaņā ar 340.c panta 1. punktu ir jāattiecina ārējā Kopienas tranzīta procedūra un preces, uz kurām jāattiecina iekšējā Kopienas tranzīta procedūra, šīs preces uzskaita atsevišķos kravas sarakstos.

3.  Katrā kravas sarakstā ir jābūt vizējumam, ko datējusi un parakstījusi kuģošanas sabiedrība, apzīmējot to:

4.  Kravas sarakstā iekļauj arī šādu informāciju: