52009PC0083




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.2.2009

COM(2009) 83 galīgā redakcija

2009/0035 (COD)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko attiecībā uz mikrouzņēmumiem groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem

{SEC(2009) 206}{SEC(2009) 207}

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

1.1. Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma grozīt Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (Ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva)[1] mērķis ir vienkāršot uzņēmējdarbības vidi un konkrēti finanšu pārskata prasības mikrouzņēmumiem, lai stiprinātu to konkurētspēju un uzlabotu izaugsmes iespējas. Šādām izmaiņām būtu jāmazina administratīvais slogs, vienlaikus saglabājot atbilstošu aizsardzību un nodrošinot informāciju ieinteresētajām personām, un jādara iespējama mikrouzņēmumu pārskata sniegšanas prasību saskaņošana ar pārskatu lietotāju un gatavotāju patiesajām vajadzībām.

1.2. Vispārīgais konteksts

Eiropadome 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē uzsvēra to, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs veids, kā stimulēt Eiropas ekonomiku, īpaši ņemot vērā iespējamos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguvumus. Padome norādīja uz to, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu centieni, lai samazinātu administratīvo slogu visā Eiropas Savienībā[2]. Eiropadome 2008. gada marta sanāksmē aicināja Komisiju nākt klajā ar jaunām operatīvām likumdošanas iniciatīvām, lai samazinātu administratīvo slogu[3]. Grāmatvedība un revīzija tika atzītas par galvenajām jomām, kurās jāmazina administratīvais slogs Eiropas uzņēmumiem.

Saistībā ar finanšu krīzi Komisija publicēja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, lai atjaunotu patērētāju un uzņēmumu uzticību. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā pausta apņemšanās mazināt mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu slogu, cita starpā “atceļot prasību mikrouzņēmumiem sagatavot gada pārskatus”[4].

Turklāt Eiropas Parlaments mudina “Komisiju (..) turpināt pasākumus, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības tiesības, (..) grāmatvedību un revīziju, īpaši Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu”[5], un konkrēti aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar kuru saskaņā dalībvalstīm būtu tiesības neattiecināt grāmatvedības direktīvas uz vietēja vai reģionāla līmeņa uzņēmumiem[6].

Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu pieņēma 1978. gadā, lai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību visā ES izveidotu saskaņotu prasību kopumu attiecībā uz ārējiem pārskatiem. Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu pieņēma 1983. gadā, un ar to tika pievienots kopēju prasību kopums attiecībā uz konsolidētiem finanšu pārskatiem. Ceturtā un septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (grāmatvedības direktīvas) kopā veido grāmatvedības acquis pamatu. Pēdējo 30 gados grāmatvedības direktīvas ir vairākkārt grozītas. Pieņemot Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (SGS regula)[7], biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām (un sabiedrībām, kuru parādzīmes tiek tirgotas biržā) ir jāsniedz pārskati saskaņā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartiem (SFPS), un tādējādi tās ir atbrīvotas no lielākās daļas ceturtās un septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasību. Tomēr šīs direktīvas joprojām veido MVU grāmatvedības pamatu Eiropas Savienībā[8].

Grāmatvedības direktīvas radījušas labāku finanšu pārskata sniegšanas vidi ES. Tomēr ar katru grāmatvedības direktīvu papildinājumu klāt nākušas jaunas prasības, un, lai gan katrai papildu prasībai bijis konkrēts pamatojums, pienācis laiks apsvērt, vai nevajadzētu atcelt vai aizstāt nelietderīgākās prasības.

Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK[9] definēti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatēts, ka minētajā ieteikumā paredzētās robežas attiecībā uz mikrouzņēmumiem varētu būt pārāk augstas grāmatvedībai. Iesniegtajā priekšlikumā ierosināta mikrouzņēmumu kā mazāko uzņēmumu kategorijas iekļaušana ES tiesiskajā regulējumā[10]. Par mikrouzņēmumiem uzskata uzņēmumus, kuri bilances datumā atbilst diviem šādiem kritērijiem: kopējā bilance zem EUR 500 000, apgrozījums zem EUR 1 000 000 un/vai vidējais strādājošo skaits finanšu gadā ir desmit. Patlaban uz mikrouzņēmumiem attiecina tos pašus noteikumus, ko attiecina uz lielākiem uzņēmumiem, taču laika gaitā konstatēts, ka tiem piemērotie plašie pārskata noteikumi nav proporcionāli to konkrētajām grāmatvedības vajadzībām, rada izmaksu slogu un var kavēt kapitāla efektīvu izmantošanu ražošanā.

Ierosinātais grozījums nozīmē izmaiņas ar konkrētu mērķi ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā[11], kam būtiski jāvienkāršo tiesību akti īstermiņā. Šis priekšlikums ietilpst Komisijas Pastāvīgajā vienkāršošanas programmā, un tā ir galvenā prioritāte labāka regulējuma programmā.

Turklāt šis priekšlikums ietilpst plašākā ceturtās un septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas pārskatīšanā, kura paredzēta Komisijas likumdošanas darba programmā 2009. gada trešajam ceturksnim. Saistībā ar šo plānoto ES grāmatvedības sistēmas modernizāciju/izmaiņām drīzumā tiks sākta sabiedriska apspriešana.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas dienesti veica pētījumu, lai noteiktu grāmatvedības direktīvu[12] potenciāli apgrūtinošākās prasības. Sākotnējie konstatējumi liecināja, ka iespējams veikt vairākus grozījumus, lai tās vienkāršotu.

Šos sākotnējos ierosinājumus un priekšlikumus no 2006. gada decembra apsprieda ar dalībvalstīm vairākās Grāmatvedību regulējošās komitejas ( ARC ) sanāksmēs. Pēc šīm apspriedēm Komisija 2007. gada jūlijā publicēja paziņojumu[13], norādot grāmatvedības direktīvu iespējamos grozījumus/izmaiņas. Komisijas dienesti noteica vērā ņemamos politikas risinājumus, t. i., ierosināja ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā ieviest jaunu “mikrouzņēmumu” kategoriju, kuru dalībvalstis varētu atbrīvot no direktīvas prasību piemērošanas. Vairākums ieinteresēto personu, kuras pauda viedokli sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja mikrouzņēmumu atbrīvošanu no grāmatvedības prasību piemērošanas, jo tādējādi šiem uzņēmumiem tiktu būtiski mazināts administratīvais slogs un tiktu veicināta jaunu uzņēmumu izveide.

Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupa administratīvā sloga mazināšanas jautājumos (Augsta līmeņa grupa)[14] apsprieda, kā mazināt slogu uzņēmējdarbības tiesību un grāmatvedības jomā, secinot, ka vairākas no grāmatvedības direktīvām izrietošas grāmatvedības prasības nav vajadzīgas. Tāpēc Augsta līmeņa grupa sniegtajā ziņojumā[15] aicina pēc iespējas drīz īstenot dalībvalstu tiesības atbrīvot mikrouzņēmumus no minētajām prasībām.

2.2. Ietekmes novērtējums

Komisijas dienesti iesniedza šā priekšlikuma ietekmes novērtējumu Ietekmes novērtējuma komitejā, kura to apstiprināja 2009. gada 28. janvārī. Komitejas piezīmes ņēma vērā.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka ierosinātā mikrouzņēmumu atbrīvošana no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām, domājams, labvēlīgi ietekmēs mikrouzņēmumu administratīvo pārskatu slogu, radot iespējas sniegt atbilstīgāku un saprotamāku informāciju galvenajiem lietotājiem, kreditoriem un vadībai, vienlaikus būtiski neietekmējot ārējām ieinteresētajām personām sniedzamo informāciju, kreditoru aizsardzību, nedz arī pārrobežu tirdzniecību. Dažās dalībvalstīs tā ietekmēs statistikas datu pieejamību, radot pārmaiņas statistikas datu ievākšanā. To var atrisināt, veicot, piemēram, papildu statistikas apsekojumus. Priekšlikums nozīmē arī, ka nedaudz mazāk informācijas būs pieejams publiski. Tomēr publicētu finanšu pārskatu nozīme attiecībā uz mikrouzņēmumiem ir ierobežota, jo, piemēram, šādu uzņēmumu darbinieki parasti ir tiešā saskarsmē ar vadību un īpašnieku(-iem). Sabiedrības interese par mikrouzņēmumiem parasti ir ļoti zema[16].

2.3. Uzraudzība un novērtēšana

Šis priekšlikums jāskata saistībā ar citiem vienkāršošanas pasākumiem attiecībā uz ceturto un septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu un to ietekmi, un tie jāvērtē kopā. Komisija kopā ar dalībvalstīm uzraudzīs īstenošanu un organizēs īstenošanas seminārus. Vērtējumā par ietekmi, kāda ir mikrouzņēmumu atbrīvošanai no prasībām, un par to, kā tā darbojas praksē, jāiekļauj vērtējums par galvenajiem mērķiem attiecībā uz grāmatvedības noteikumu pielāgošanu finanšu pārskatu lietotāju un gatavotāju vajadzībām un kopējo administratīvā sloga samazinājumu.

Uzraudzības jautājumu sīkāk izskatīs plašākā ceturtās un septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas pārskatīšanā, kura paredzēta Komisijas likumdošanas darba programmā 2009. gada trešajam ceturksnim.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

3.1. Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 44. panta 1. punkts[17].

3.2. Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips

Šis priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Darbība ES līmenī ir vajadzīga, jo finanšu pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz mikrouzņēmumiem izriet no ES direktīvas. Lai dalībvalstis varētu atbrīvot mikrouzņēmumus no minētajām prasībām, ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva ir jāgroza, tāpēc darbība ES līmenī ir pamatota. Ierosinātās izmaiņas ir proporcionālas lieka administratīvā sloga novēršanas mērķim attiecībā uz mikrouzņēmumiem.

Šis priekšlikums ir balstīts uz Kopienas principu, kas jau iepriekš tika izmantots ES grāmatvedības regulējumā. Turklāt grāmatvedības direktīvās paredzēts tikai “saskaņošanas minimums”[18]. Tas nodrošina proporcionalitāti un dod dalībvalstīm iespēju izvēlēties, kā sasniegt mērķus, vienlaikus samazinot mikrouzņēmumu finansiālo un administratīvo slogu. Tādēļ, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāanalizē un jāņem vērā arī valsts tiesību akti, un, iespējams, turpmāki vienkāršošanas pasākumi valsts līmenī var būt lietderīgi. Šajā saistībā jāpiebilst, ka Komisija apzinās, ka arī turpmāk tas būs dalībvalstu pienākums pārbaudīt un uzraudzīt, vai uzņēmumi, kuri atbrīvoti no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas darbības jomas, joprojām atbilst kritērijiem vai ne. Dalībvalstīm jābūt pieejamai visai attiecīgajai informācijai (statistikai, sociālajiem datiem utt.). Ievērojot subsidiaritātes principu, Komisija apzināti izvēlējusies šo risinājumu.

3.3. Juridisko instrumentu izvēle

Ar ierosināto juridisko instrumentu groza pašreizējās direktīvas, tāpēc izvēlētais juridiskais instruments ir direktīva.

4. Vienkāršošana

Pēc Komisijas paziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam “Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā”[19] Komisija 2005. gada oktobrī sāka jaunu ES tiesību aktu vienkāršošanas posmu, izveidojot pastāvīgo programmu[20], kas sākumā attiecās uz 2005. līdz 2008. gadu. 2009. gada janvārī Komisija publiskoja Trešo labāka regulējuma stratēģisko pārskatu un atjaunināja Pastāvīgo vienkāršošanas programmu[21]. Minētajā Pastāvīgajā vienkāršošanas programmā šo priekšlikumu ir paredzēts pieņemt Komisijā 2009. gadā[22] kā daļu grāmatvedības direktīvu pārskatā, lai ņemtu vērā mazu uzņēmumu intereses un mazinātu administratīvo slogu. Lai sagatavotu šādu vispārīgāku priekšlikumu, vajag vairāk laika. Tādēļ Komisija uzskata, ka atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam ir vajadzīgi īstermiņa pasākumi, lai mazinātu mikrouzņēmumu slogu. Saistībā ar vienkāršošanu paredzamas būtiskas priekšrocības.

Saskaņā ar Komisijai pieejamajiem aprēķiniem ES ir aptuveni 5,3 miljoni mikrouzņēmumu, kuri atbilst vismaz diviem definīcijas kritērijiem[23]. Katra uzņēmuma vidējās izmaksas ir EUR 1558, lai izpildītu grāmatvedības direktīvu pārskata sniegšanas prasības. Aplēsa, ka arī bez juridiska pienākuma uzņēmumi joprojām izlietotu aptuveni 25 % no minētās summas, lai atbilstu pārvaldības un ārējās informācijas sniegšanas vajadzībām. Tāpēc atlikušie 75 % jeb EUR 1169 ir aptuveni aprēķināts grāmatvedības slogs, ar kuru šie uzņēmumi saskaras. Kopā tas veido grāmatvedības slogu EUR 6,3 miljardu apmērā. Tādējādi optimālajā gadījumā, ja visas dalībvalstis atbrīvotu mikrouzņēmumus no minētajām prasībām un neieviestu papildu prasības, no priekšlikuma izrietošo ietaupījumu maksimālais iespējamais apjoms būtu EUR 6,3 miljardi (svārstoties no EUR 5,9 miljardiem līdz EUR 6,9 miljardiem).

5. Priekšlikuma skaidrojums

Komisija ierosina iespējas ieviešanu, kas ļautu dalībvalstīm atbrīvot mikrouzņēmumus no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas darbības jomas piemērošanas, tādējādi atbrīvojot tos no prasības veidot gada pārskatus. Komisija attiecīgi ierosina jauna 1.a panta iekļaušanu ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā, paplašinot dalībvalstu tiesības atbrīvot mikrouzņēmumus no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām.

Tomēr jāatgādina, ka uzņēmumi, tostarp mikrouzņēmumi, reģistrē informāciju par tirdzniecību un darījumiem pārvaldības nolūkiem, kā arī nodokļu deklarācijām. Direktīva dalībvalstīm ļaus pielāgot finanšu pārskatu sniegšanu citām attiecīgām vajadzībām, lai novērstu lieku administratīvo slogu. Mikrouzņēmumi joprojām var brīvprātīgi veidot gada pārskatus, veikt to revīziju un sūtīt tos uz valsts reģistru.

6. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums Kopienas budžetu neietekmē.

2009/0035 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko attiecībā uz mikrouzņēmumiem groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[24],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[25],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir būtiska, lai stimulētu Eiropas ekonomiku, un ir jāpieliek kopīgas pūles, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienībā

(2) Grāmatvedība tika atzīta par vienu no svarīgākajām jomām, kurā jāmazina Kopienas uzņēmumu administratīvais slogs.

(3) Komisijas paziņojumā par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās[26] tā noteica iespējamus grozījumus Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā Direktīvā 78/660/EEK, pamatojoties uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem[27], tostarp tiesības dalībvalstīm atbrīvot mikrouzņēmumus no pienākuma veidot gada pārskatus saskaņā ar minēto direktīvu.

(4) Komisijas ieteikumā 2003/361/EK[28] definēti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatēts, ka minētajā ieteikumā paredzētās robežas attiecībā uz mikrouzņēmumiem varētu būt pārāk augstas grāmatvedībai. Tāpēc mikrouzņēmumu uzņēmumu kategorijā jāievieš mikrouzņēmumu apakšgrupa, kas attiecināma uz uzņēmumiem ar zemākām kopējās bilances un apgrozījuma robežām nekā mikrouzņēmumiem noteiktās.

(5) Mikrouzņēmumi lielākoties ir iesaistīti darījumos vietējā un reģionālā līmenī, tiem nav pārrobežu darbību vai arī tās ir ierobežotas, un to resursi ir ierobežoti, lai pildītu apjomīgās regulatīvās prasības. Turklāt mikrouzņēmumi ir svarīgi, lai radītu jaunas darba vietas, sekmētu pētniecību un attīstītu, kā arī radītu jaunas ekonomiskas darbības.

(6) Tomēr uz mikrouzņēmumiem nereti attiecina tos pašus pārskatu sniegšanas noteikumus, ko attiecina uz lielākiem uzņēmumiem. Minētie noteikumi mikrouzņēmumiem rada slogu, kurš nav proporcionāls to lielumam, tādēļ neproporcionāli liels mazākajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar lielākajiem. Tādēļ jādara iespējama mikrouzņēmumu atbrīvošana no prasības veidot gada pārskatus, arī ja šādi pārskati nodrošina statistikas informācijas avotu.

(7) Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupa administratīvā sloga mazināšanas jautājumos 2008. gada 10. jūlija atzinumā aicināja pēc iespējas drīz īstenot dalībvalstu tiesības atbrīvot mikrouzņēmumus no prasības veidot gada pārskatus saskaņā ar Direktīvu 78/660/EEK.

(8) Eiropas Parlaments 2008. gada 18. decembra rezolūcijā par grāmatvedības prasībām attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem[29], mudināja Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, kas dalībvalstīm ļautu atbrīvot mikrouzņēmumus no Direktīvas 78/660/EEK darbības jomas.

(9) Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, mazināt mikrouzņēmumu administratīvo slogu, un tādējādi tās ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(10) Tāpēc Direktīva 78/660/EEK attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Direktīvas 78/660/EEK grozījumi

Direktīvā 78/660/EK iekļauj šādu 1.a pantu.

“1.a pants

1. Dalībvalstis var sniegt atbrīvojumu no šajā direktīva paredzētajiem pienākumiem uzņēmumiem, kuri bilances datumā atbilst diviem šādiem trim kritērijiem:

a) kopējā bilance zem EUR 500 000;

b) apgrozījums zem EUR 1 000 000;

c) vidējais strādājošo skaits finanšu gadā ir desmit.

2. Ja bilances datumā uzņēmums pārsniedz divus no trim kritērijiem, kas izklāstīti 1. punktā, divus nākamos finanšu gadus uzņēmums nevar izmantot minētajā punktā paredzēto atbrīvojumu.

Ja bilances datumā uzņēmums vairs nepārsniedz divus no trim kritērijiem, kas izklāstīti 1. punktā, tas var izmantot minētajā punktā paredzēto atbrīvojumu, ja tas divus finanšu gadus pēc kārtas nav pārsniedzis minētos kritērijus.

3. Dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro, valsts valūtas summu, kura līdzvērtīga 1. punktā norādītajām summām, aprēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēka jebkura šīs summas nosakoša direktīva.

4. Kopējo bilanci, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā, veido vai nu līdzekļi, kas minēti sadaļā “Aktīvi” 9. panta A līdz E punktā, vai 10. panta A līdz E punktā minētie līdzekļi.

2. pantsTransponēšana

1. Dalībvalstīs, kad tās nolemj izmantot Direktīvas 78/660/EEK 1.a pantā paredzēto iespēju, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā ― Padomes vārdā ―

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

[1] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[2] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomē, dok. Nr. 7224/07, 24. secinājums.

[3] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomē, dok. Nr. 7652/08, 9. secinājums.

[4] Komisijas paziņojums Eiropadomei - Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, COM(2008) 800, 26.11.2008., 4. punkts. Pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/Comm_20081126.pdf.

[5] Report on International Financial Reporting Standards (IFRS) and the Governance of the International Accounting Standards Board ( IASB ) (2006/2248(INI)) (Ziņojums par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (SGSP) vadīšanu), Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja, ziņotājs: Alexander Radwan , A6 - 0032/2008, 5.2.2008, 10. lpp.

[6] Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija par grāmatvedības prasībām attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, P6_TA(2008)0635.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

[8] Atsevišķā direktīvā noteiktas gada pārskatu revīzijas prasības (Direktīva 2006/43/EK par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju, OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

[9] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[10] Jaunā vienību grupa ir no Komisijas 2007. gada jūlija paziņojuma (Komisijas paziņojums par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās, COM(2007) 394, 10.7.2007. Pieejams Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/company/simplification/index_en.htm.)

[11] Septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva nav jāgroza, jo šīs direktīvas tekstā jau noteikts, ka var dalībvalsts paredzēt atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt konsolidētus finanšu pārskatus, ja konsolidējamās sabiedrības kopā nepārsniedz ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvā noteiktās vidējā uzņēmuma robežas (septītās uzņēmējdarbības direktīvas 6. panta 1. punkts).

[12] Ieskaitot pētījumu, ko pēc Komisijas pasūtījuma veica Ramboll Management : Study on Administrative Costs of the EU Company Law Acquis , 2007. gada jūlijs, pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/simplification/final_report_company_law_administrative_costs_en.pdf.

[13] Komisijas paziņojums par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās, COM(2007) 394, 10.7.2007. Pieejams Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/company/simplification/index_en.htm.

[14] Informāciju par neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupu skatīt Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/high_level_group_is_en_version.htm.

[15] Augsta līmeņa grupas ziņojums:

http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/docs/080710_hlg_op_comp_law_final.pdf.

[16] Ietekmes novērtējumā aprakstīti vairāki politikas risinājumi, kurus apsvēra Komisijas dienesti: 0. risinājums bija negrozīt ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu; 1. risinājums bija rosināt dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, kuras patlaban paredzētas ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvā; 2. risinājums paredzēja mikrouzņēmumu obligātu atbrīvošanu no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām; 3. risinājums paredzēja iespēju dalībvalstīm atbrīvot mikrouzņēmumus no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām; 4. risinājums nozīmētu vienkāršota obligāta grāmatvedības režīma izveidi mikrouzņēmumiem, un 5. risinājumā paredzēti grozījumi ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā, neieviešot jauno mikrouzņēmumu kategoriju.

Salīdzinot visus minētos risinājumus, ietekmes novērtējumā secināts, ka, nodrošinot dalībvalstīm iespēju atbrīvot mikrouzņēmumus no ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas prasībām (3. risinājums), tiktu visvairāk samazināts slogs, turklāt to iespējams īstenot visīsākajā laikā, tādēļ tā ir visatbilstošākā izvēle, lai būtiski mazinātu mazo uzņēmumu administratīvo slogu un pielāgotu pārskatu sniegšanas prasības lietotāju un gatavotāju vajadzībām.

[17] OV C 325, 24.12.2002., 35. lpp.

[18] Dalībvalstis var noteikt plašākas valsts prasības. Direktīvās jau iekļautas vairākas iespējas attiecībā uz MVU, bet daudzas no tām dalībvalstis nav izmantojušas.

[19] COM(2005)97, 16.3.2005.

[20] COM(2005)535, 25.10.2005.

[21] COM(2009) 17, 28.1.2009.

[22] Minēts arī Komisijas Programmas plānā ar numuru 2009/MARKT/051.

[23] Kopējā bilance zem EUR 500 000, apgrozījums zem EUR 1 000 000 un/vai vidējais strādājošo skaits finanšu gadā ir desmit.

[24] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[25] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[26] COM(2007) 394.

[27] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[28] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[29] OV C [..], [..], [..]. lpp.